ĀBRAHĀMS, dziļi ticīgs cilvēks, par kuru stāstīts Bībelē, atteicās no ērtas dzīves plaukstošajā pilsētā Ūrā. Vispirms viņš uz kādu laiku apmetās Hāranā, bet pēc tam visu atlikušo mūžu dzīvoja klejotāja dzīvi un mitinājās teltīs, iztikdams bez pastāvīgas dzīvesvietas. (1. Mozus 12:1—3; Apustuļu darbi 7:2—7; Ebrejiem 11:8—10.) Tomēr par Ābrahāmu ir rakstīts: ”Viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams [”vecs un (dienu) piesātināts”, NW].” (1. Mozus 25:8.) Kāpēc dzīve sniedza Ābrahāmam piepildījuma sajūtu? Viņš nebija tikai vecs vīrs, kas, gulēdams uz nāves gultas, jūtas gandarīts par dzīves laikā sasniegto. Savas izcilās ticības dēļ Ābrahāms vēlāk tika nosaukts par Jehovas draugu. (Jēkaba 2:23; Jesajas 41:8, NW.) Tieši tāpēc, ka Ābrahāms bija izveidojis tuvas attiecības ar savu Radītāju, dzīve viņam sagādāja patiesu gandarījumu.

² Tāpat kā Ābrahāms 4000 gadu tālā senatnē, arī jūs varat dzīvot pilnvērtīgu, laimīgu dzīvi, ja veidojat draudzību ar Dievu. Doma par draudzību ar Visuma Radītāju varbūt šķiet prātam neaptverama, tomēr cilvēks var kļūt par Dieva draugu. Kā tas iespējams? Ir jāiepazīst Dievs un jāattīsta mīlestība  pret viņu. (1. Korintiešiem 8:3; Galatiešiem 4:9.) Šādas attiecības ar savu Radītāju var padarīt jūsu dzīvi bagātu un sniegt īstu gandarījumu.

³ Tiem, kas vēlas pieņemt Jēzus Kristus izpirkuma upuri, Jehova ir devis norādījumus, kas palīdz dzīvē būt laimīgiem. (Jesajas 48:17.) Atcerieties — Ādams sacēlās pret Dievu, nolemdams pats noteikt, kas ir labs un kas ļauns. Jehova ar sava Dēla izpirkuma upuri ir atpircis cilvēkus un sagādājis tiem iespēju atbrīvoties no grēka un nāves verdzības, taču katram pašam ir jāpieņem šis upuris un jāpārtrauc noteikt savas personiskās laba un ļauna normas. Mums jāpakļaujas likumiem un principiem, ko Dievs ir devis tiem, kuri pieņem Jēzus izpirkuma upuri.

⁴ Ja turpināsiet studēt Bībeli un izmantot dzīvē tajā ietvertos principus, jūs sāksiet augstu vērtēt Dieva normas attiecībā uz to, kas ir labs un kas ļauns. (Psalms 19:8—10.) Jūs jutīsiet pamudinājumu griezties pie Dieva ar līdzīgiem vārdiem, kādus teica Jehovas pravietis Mozus: ”Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu.” (2. Mozus 33:13; Psalms 25:4.) Bībeles principi palīdz tikt galā ar problēmām, kas mums jāpieredz šajos ”grūtajos laikos”. (2. Timotejam 3:1.) Jūsu pateicībai augot, jūs aizvien labāk iepazīsiet Jehovu un jūsu draudzība ar viņu nostiprināsies.

⁵ Ābrahāms nomira ”vecs un dienu piesātināts”, tomēr tik ilgi, kamēr cilvēkiem vispār ir jāmirst, dzīve tik un tā ir par īsu. Mums visiem ir dabiska vēlēšanās dzīvot, vienalga, cik veci mēs būtu, jo ”arī mūžību [Dievs] ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu — ne tā iesākumu nedz galu”. (Salamans Mācītājs 3:11.) Pat dzīvodami mūžīgi, mēs nekad nevarēsim izdibināt par Jehovas radīto pilnīgi visu. Jehovas brīnišķīgajiem darbiem nav gala, un mums nekad nepietrūks, ko novērot, pētīt un apbrīnot. (Psalms 19:2—5; 104:24; 139:14.)

⁶ Doma par mūžīgu dzīvi droši vien neliktos pievilcīga, ja uz zemes saglabātos visas tās problēmas,  kas te valda pašlaik. Taču par to nav jāraizējas. Bībelē ir teikts: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.) Vārdi ”jaunas debesis” šajā pantā apzīmē jauno debesu valdību — Dieva Valstību, kas valdīs pār visu zemi. ”Jaunā zeme” ir jauna cilvēku sabiedrība, kas sastāvēs no tiem, kuri pakļaujas šīs Valstības varai. Lai piepildītu solījumu par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”, Jehova drīz vērsīsies pret tiem, ”kas zemi samaitā”. (Atklāsmes 11:18; 2. Pētera 3:10.)

⁷ Cik drīz tas būs? Runādams par ”pastara laika zīmi”, Jēzus Kristus nosauca tādas pazīmes kā karus starp tautām, ”bada laikus un zemes trīci dažās vietās”, ”mēri” jeb sērgas un netaisnības vairošanos. (Mateja 24:3—13; Lūkas 21:10, 11; 2. Timotejam 3:1—5.) Pēc tam viņš izteica šādu pravietojumu: ”Redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.” (Lūkas 21:31.) Nav šaubu, ka laiks, kad Jehova iznīcinās ļaundarus, strauji tuvojas. *

⁸ Pēc ”Dieva visuvaldītāja lielās dienas”, kad Jehova attīrīs zemi no ļaunuma, mūsu planēta tiks pārveidota par paradīzi. (Atklāsmes 16:14, 16; Jesajas 51:3.) Tad ”taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi”. (Psalms 37:29.) Bet kas būs ar tiem, kas ir nomiruši? ”Nebrīnieties par to!” teica Jēzus. ”Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:28, 29.) Jehova, kam rūp katrs cilvēks, vēlas atdot dzīvību tiem, kas guļ nāves miegā. Zinātnieki var pievērsties gēnu inženierijai, lai klonētu cilvēkus, taču Radītājam nav vajadzības nodarboties ar klonēšanu. Viņš spēj vissīkākajās detaļās atcerēties katru izpērkamo  cilvēku un atdzīvināt to. Tas nozīmē, ka mums ir izredzes satikt paradīzē uz zemes tuvos un mīļos cilvēkus, ko mums ir laupījusi nāve.

⁹ Kāda būs dzīve paradīzē? Uz zemes mājos laimīgi cilvēki, kas vienoti slavēs Radītāju. ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” (Jesajas 33:24; 54:13.) Neviens nebūs pakļauts neveselīgam stresam un necietīs no emocionāliem un garīgiem traucējumiem. Visiem būs papilnam pārtikas, un visi varēs ar prieku darīt saturīgu darbu saskaņā ar Dieva nodomu. (Psalms 72:16; Jesajas 65:23.) Cilvēki dzīvos mierā gan ar dzīvniekiem, gan cits ar citu, un, galvenais, viņiem būs ”miers ar Dievu”. (Romiešiem 5:1; Psalms 37:11; 72:7; Jesajas 11:6—9.)

¹⁰ Kas jādara, lai varētu dzīvot šajā paradīzē un atrast patiesu gandarījumu dzīvē? Jēzus Kristus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Tāpēc turpiniet apgūt zināšanas par Jehovu un Jēzu Kristu un mācīties, ko Dievs no jums prasa. Tad jūs varēsiet iegūt Dieva Jehovas labvēlību un dzīve jums nesīs vislielāko prieku un gandarījumu.