KUR jūs meklējat padomu, ja jums radušās grūtības? Piemēram, jūs varat griezties pie kāda uzticama drauga vai pieredzējuša konsultanta. Var izmantot arī citu iespēju un meklēt noderīgu informāciju bibliotēkā vai tamlīdzīgā uzziņu krātuvē. Bet varbūt problēmu var atrisināt, ņemot talkā tā dēvēto ”vecmāmiņas gudrību” — agrāko paaudžu uzkrāto pieredzi. Jebkurā gadījumā ir gudri ņemt vērā konkrētus un saprātīgus ieteikumus, kas palīdz atrast efektīvu risinājumu. Lūk, daži vērtīgi padomi, par kuru lietderību jūs varat pārliecināties praksē.

² Ģimenes dzīve. Daudzi vecāki ir noraizējušies par to, kā audzināt bērnus pasaulē, kurā tiem ik uz soļa jāsastopas ar kaitīgu ietekmi. Viņiem var palīdzēt šāds ieteikums: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” ¹ Augot bērniem ir jāmācās ”ceļš” jeb normas un principi, pēc kuriem viņiem jādzīvo. Arvien vairāk speciālistu sāk aptvert, cik svarīgi ir prasīt, lai bērni ievērotu saprātīgus noteikumus, kas viņiem pašiem nāk par labu. Gudra vecāku vadība palīdz bērniem iegūt drošības sajūtu. Turklāt ”rīkste un pārmācība piešķiŗ dziļu gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu”. ² Vārds ”rīkste” apzīmē vecāku varu, kas viņiem ar mīlestību jāliek lietā, lai nepieļautu, ka bērni noiet no ceļa. Šīs varas īstenošana nekādā gadījumā nedrīkst būt saistīta ar cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu. Vecākiem ir dots arī šāds padoms: ”Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” ³

³ Laimīgas ģimenes pamats ir tuvas un sirsnīgas attiecības starp vīru un sievu. Kas ir vajadzīgs, lai viņiem būtu šādas attiecības? ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” ⁴ Mīlestība un bijība jeb dziļa cieņa ir kā eļļa ģimenes ”mehānismā”. Lai īstenotu dzīvē minēto  principu, ārkārtīgi svarīga ir domu apmaiņa starp vīru un sievu, jo, ”kur padoma nav, tur nodomus neizved galā”. ⁵ Ja dzīvesbiedri vēlas uzturēt atklātu domu apmaiņu, viņiem jāmēģina izprast otra dziļākās jūtas, jācenšas izdibināt, kas patiesībā notiek otra sirdī. Ir labi paturēt prātā, ka ”padoms [cilvēka] sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs [vai sieva] saprot, kā to izsmelt”. ⁶

⁴ Daudzi veci cilvēki mūža nogalē jūtas ļoti vientuļi, jo bērni atstāj viņus vienus, un tas notiek pat tādās zemēs, kur bērnu godbijība pret vecākiem savulaik bija vispārpieņemta norma. Bērniem būtu jāņem vērā šie gudrie vārdi: ”Godā savu tēvu un māti.” ⁷ ”Nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!” ⁸ ”Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns.” ⁹ Padzīvojušiem vecākiem savukārt būtu jācenšas saglabāt dzīvesprieku un izrādīt iniciatīvu sirsnīgu attiecību uzturēšanā. ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” ¹⁰

⁵ Alkohola lietošana. Tiesa, ”vīns ielīksmo” ¹¹ un alkoholiskie dzērieni var palīdzēt ”neatcerēties vairs savu nelaimi”. ¹² Tomēr jāatceras, ka ”vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs”. ¹³ Padomājiet, kādas sekas izraisa pārmērīga dzeršana: ”Pēc tam [vīns] kož kā čūska un dzeļ kā odze. Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas.. [..] ”Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!”” ¹⁴ Nelielā daudzumā alkoholiskie dzērieni var nākt par labu, bet piedzeršanās nekādā gadījumā nav pieļaujama.

⁶ Naudas lietas. Gudra rīkošanās ar saviem līdzekļiem dažkārt palīdz izvairīties no finansiālām grūtībām. Ieklausieties šajā padomā: ”Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.” ¹⁵ Ja nelietojam narkotikas, neaizraujamies ar alkoholiskajiem dzērieniem un nenododamies azartspēlēm un tamlīdzīgiem netikumiem, mums paliek vairāk naudas, ko mēs varam lietderīgi izmantot savas ģimenes vajadzībām. Daudziem naudas grūtības rodas cita iemesla dēļ: viņi dzīvo  pāri saviem līdzekļiem un galu galā ir spiesti smagi strādāt tāpēc vien, lai atmaksātu parādus. Daži pat paņem jaunu aizdevumu, lai samaksātu iepriekšējā procentus. Būtu gudri turēt prātā vārdus: ”Kas dzenas pēc bezvērtīgām lietām, tam būs diezgan nabadzības.” ¹⁶ Mēs varētu sev pajautāt: ”Vai man tiešām vajag tās lietas, ko es varbūt gribētu nopirkt? Cik daudzas no mantām, pāris reižu palietotas, nonāk plauktā un vairs netiek aiztiktas?” Kāds žurnālists rakstīja: ”Cilvēka vajadzību nav daudz, bet viņa vēlmes ir bezgalīgas.” Pievērsiet uzmanību gudrībai, kas ietverta šajos vārdos: ”Mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. [..] ..visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir.. pats sev nodarījis daudz sāpju.” ¹⁷

⁷ Čaklums ir labs palīgs naudas grūtību pārvarēšanā. ”Dodies pie skudrām, tu, sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! [..] ”Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāki dusētu!” Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība.” ¹⁸ Par labu nāks arī rūpīga plānošana un reālistiski aprēķināts budžets: ”Kuŗš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai.” ¹⁹

⁸ Bet ja nu mēs ciešam trūkumu no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ? Piemēram, ja notiek krasas pārmaiņas ekonomikā, mēs varam zaudēt darbu, lai gan vēlamies cītīgi strādāt. Vai arī mēs varbūt dzīvojam valstī, kur vairākums cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Kas var palīdzēt tādā situācijā? ”Gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.” ²⁰ Pievērsiet uzmanību arī šim atgādinājumam: ”Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā.” ²¹ Varbūt mēs varam apgūt jaunas iemaņas, kas palīdzēs mums atrast darbu?

⁹ Ja runa ir par naudas grūtībām, nākamais padoms, iespējams, šķiet nevietā, taču patiesībā tas ir ļoti iedarbīgs: ”Dodiet, tad jums taps dots..; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” ²² Tas  nenozīmē, ka, dodot citiem, ir jāgaida kaut kas atpakaļ. Šis padoms ir dots, lai palīdzētu attīstīt devīgumu: ”Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts.” ²³ Ja grūtā brīdī dalāmies ar citiem, mēs sekmējam devīguma garu un vajadzības gadījumā arī paši varbūt saņemsim atbalstu.

¹⁰ Cilvēku attiecības. Kāds gudrs valdnieks reiz sacīja: ”Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmes vēja tvārstīšana.” ²⁴ Sāncensība daudzus pamudina rīkoties nesaprātīgi. Cilvēks ierauga, ka viņa kaimiņš ir iegādājies televizoru, kura ekrāna lielums pa diagonāli ir 81 centimetrs, un steidzas nopirkt sev jaunu — ar ekrānu, kas pa diagonāli ir 91 centimetru plats —, lai gan viņa vecais televizors ar 69 centimetru ekrānu darbojas nevainojami. Tāda sāncensība tik tiešām ir bezjēdzīga, gluži kā vēja ķeršana — daudz pūļu, bet nekāda labuma. Vai jūs tam nepiekrītat?

¹¹ Varbūt mūs reizēm aizvaino tas, ko citi mums pasaka. Taču ieklausieties šajā padomā: ”Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē.” ²⁵ Tiesa, dažkārt ir pamats kļūt dusmīgam. ”Dusmojieties,” rakstīja kāds seno laiku autors, ”bet negrēkojiet! Saule lai nenoriet pār jūsu dusmām!” ²⁶ Bet kā lai mēs savaldām tādas spēcīgas emocijas kā dusmas? ”Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.” ²⁷ Mums ir vajadzīga gudrība, lai izprastu situāciju. Mēs varētu sev pajautāt: ”Kāpēc šis cilvēks tā rīkojās? Varbūt ir kādi vainu mīkstinoši apstākļi?” Bez gudrības ir arī citas īpašības, kas mums jāattīsta, lai labāk spētu savaldīt dusmas. ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” ²⁸ Mīlestība palīdz atrisināt daudzus sarežģījumus, kas rodas cilvēku attiecībās.

¹² Uzturēt mierīgas attiecības starp cilvēkiem bieži vien traucē ”mazais loceklis” — mēle. Ne velti ir sacīts: ”Mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums,  pilns nāvīgas indes.” ²⁹ Tāpēc ļoti noder šāds padoms: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties.” ³⁰ Tomēr, kad lietojam mēli, mums jāuzmanās, lai mēs nesāktu runāt puspatiesības, pūloties saglabāt ārēju saskaņu. ”Jūsu vārdi lai ir jā! jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.” ³¹

¹³ Kā mēs varam uzturēt labas attiecības ar citiem? Ņemsim vērā šo svarīgo principu: ”Neraudzī[simies] katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” ³² Tā rīkodamies, mēs dzīvosim saskaņā ar tā dēvēto Zelta likumu: ”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” ³³

¹⁴ Stress. Kā saglabāt emocionālu līdzsvaru šajā stresa pilnajā pasaulē? ”Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.” ³⁴ Mēs viegli varam zaudēt ”līksmu sirdi”, ja redzam, ka citi ignorē to, kas mums šķiet pareizs. Taču ir labi atcerēties vārdus: ”Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgi gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?” ³⁵ Tāpat mūs varbūt pastāvīgi nomāc dažādas dzīves rūpes un raizes. Ko mums darīt? Paturēsim prātā: ”Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.” ³⁶ Mēs varam domāt par ”laipnu vārdu” — par sirsnīgiem vārdiem, kas mūs uzmundrina. Ja smagos apstākļos saglabājam optimismu, tas pat var labvēlīgi ietekmēt mūsu veselību: ”Priecīga sirds dziedina vainas.” ³⁷ Ja mēs jūtamies nomākti, jo šķiet, ka citiem nerūp, kas ar mums notiek, varam pamēģināt rīkoties saskaņā ar principu: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” ³⁸ Pozitīva attieksme pret dzīvi palīdzēs tikt galā ar stresu, kas mums jāizjūt ik dienas.

¹⁵ Kā jums šķiet, vai šie padomi un principi var noderēt tagad, 21. gadsimtā? Tie visi ir atrodami kādā senā grāmatā — Bībelē. Bet kāpēc ir vērts meklēt gudrību tieši Bībelē, nevis kādā citā avotā? Viens no iemesliem ir fakts, ka Bībeles principi ir izturējuši laika pārbaudi. Lūk, ko pieredzēja kāds pāris — Jasuhiro un Kajoko, kas bija iesaistījušies feministu kustībā. Viņi bija apprecējušies tikai tāpēc, ka Kajoko gaidīja Jasuhiro bērnu. Taču drīz vien laulātajam pārim radās finansiālas grūtības, un, nosprieduši, ka viņiem nesader raksturi, viņi izšķīrās. Vēlāk gan Jasuhiro, gan  Kajoko, otram nezinot, sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Pēc kāda laika viņi abi ievēroja, ka otra dzīvē ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Jasuhiro un Kajoko nolēma apprecēties no jauna. Protams, viņi nav pasargāti no visām problēmām, bet tagad viņiem ir Bībeles principi, pēc kuriem dzīvot, un viņi ir iemācījušies piekāpties viens otram, lai atrisinātu savas domstarpības. Jehovas liecinieku vidū var redzēt, cik labs ir iznākums, ja cilvēki izmanto dzīvē Bībeles principus. Apmeklējot kādu no viņu sapulcēm, jūs varat iepazīties ar cilvēkiem, kas cenšas dzīvot saskaņā ar Bībeli.

¹⁶ Šeit aplūkotie padomi ir tikai neliela daļa no tās neizsmeļamās gudrības, kas atrodama Bībelē. Pastāv pamatoti iemesli, kāpēc Jehovas liecinieki vēlas saskaņot savu dzīvi ar Bībeles principiem. Kas tie ir par iemesliem, un kādi ir daži no galvenajiem faktiem, kas raksturo Bībeli?