KĀ JŪS ietekmēs tas, ka jūs iepazīsiet Jehovu? Piemēram, jūs atradīsiet atbildi uz jautājumu, kas nodarbina miljoniem cilvēku: ”Kāpēc mēs esam šeit?” Varbūt arī jūs kādreiz esat domājis par to. Kāds gudrs valdnieks, kas savulaik bagātības ziņā bija ”visvarenākais visu pasaules ķēniņu vidū”, iedziļinājās jautājumā par dzīves jēgu. (2. Laiku 9:22; Salamans Mācītājs 2:1—13.) Šim valdniekam — Salamanam — bija liela vara, milzīga bagātība un nesalīdzināma gudrība. Pie kāda secinājuma viņš nonāca? ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.) Tā kā Salamanam bija lielāka pieredze nekā lielākajai daļai cilvēku, ir vērts vismaz padomāt par viņa secinājumu. (Salamans Mācītājs 2:12.)

² Dieva bīšanās, par ko runāja Salamans, nav slimīgas bailes kaut kāda nezināma gara priekšā. Tās ir veselīgas bailes izdarīt kaut ko tādu, kas būtu nepatīkami kādam, ko jūs no sirds mīlat. Ja jūs kādu dziļi mīlat, jūs noteikti vēlaties vienmēr iepriecināt viņu ar savu rīcību un cenšaties nedarīt neko, kas viņu varētu aizvainot. Ja jūs attīstīsiet mīlestību pret Jehovu, tāda būs arī jūsu attieksme pret viņu.

³ Lasot Bībeli, var uzzināt, kas mūsu Radītājam patīk un kas nepatīk, kā arī to, kādēļ viņš ir radījis Zemi. Bībelē ne tikai ir sacīts, ka Jehova ”radīja debesis” un ”veidoja zemi”, bet arī ir paskaidrots, ka ”Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota”. (Jesajas 45:18.) Jehova sagatavoja zemeslodi, lai uz tās dzīvotu cilvēki, kam bija jārūpējas par zemi un visām dzīvajām radībām uz tās. (1. Mozus 1:28.) Bet vai Jehova radīja cilvēkus tikai tādēļ, lai tie būtu zemes kopēji?

 ⁴ Nē, cilvēki bija radīti arī ar kādu citu, augstāku mērķi. Pirmajam cilvēkam, Ādamam, bija tuvas attiecības ar Jehovu. Ādams varēja tieši sarunāties ar Radītāju — viņam bija iespēja gan klausīties, ko Dievs viņam saka, gan izteikt Jehovam savas domas. (1. Mozus 1:28—30; 3:8—13, 16—19; Apustuļu darbi 17:26—28.) Tātad Ādamam un viņa sievai Ievai bija brīnišķīgas izredzes iepazīt Jehovu aizvien labāk un veidot aizvien ciešākas attiecības ar viņu. Pazīdami Jehovu un sekodami viņa paraugam, pirmie cilvēki būtu dzīvojuši tādu dzīvi, kas viņiem atnestu patiesu gandarījumu, jo Jehova ir ”laimīgs Dievs”. (1. Timotejam 1:11, NW.) Būdams Dievs, ”kas mums dod visu bagātīgi baudīt”, Jehova ievietoja pirmo cilvēku paradīzē jeb Ēdenes dārzā, turklāt cilvēkam bija iespēja dzīvot mūžīgi. (1. Timotejam 6:17; 1. Mozus 2:8, 9, 16, 17.)

⁵ Dzīvot mūžīgi? Varbūt šī doma jums šķiet absurda, bet vai tā tiešām tāda ir? Zinātnieki uzskata, ka tagad viņi ir ieguvuši priekšstatu par šūnu novecošanas cēloņiem. Ikreiz, kad šūna dalās, saīsinās ģenētiskās informācijas nesēju hromosomu gala posmi jeb telomēras. Pēc 50 līdz 100 dalīšanās reizēm telomēras ”nolietojas” un vairākums šūnu pārstāj dalīties. Taču, spriežot pēc jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, ferments, ko sauc par telomerāzi, iespējams, varētu palīdzēt cilvēka šūnām dalīties bezgalīgi. Kaut gan šie atklājumi nenozīmē, ka Jehova izmantos šo fermentu, lai dotu iespēju dzīvot mūžīgi, tomēr tie liecina, ka doma par mūžīgu dzīvi nav absurda.

⁶ Bībeles apraksts, kurā stāstīts, ka pirmie cilvēki tika radīti mūžīgai dzīvei, ir ticams. Cilvēkiem bija mūžīgi jāpadziļina savas attiecības ar Jehovu. Viņiem bija jāveido ciešas saites ar savu debesu Tēvu, skaidri apzinoties, kādēļ Dievs ir radījis cilvēkus uz zemes, un rīkojoties saskaņā ar Dieva nodomu. Viņu priekšā bija nevis grūta un vienmuļa eksistence, bet brīnišķīgas izredzes — iespēja piepildīt zemi ar saviem pēcnācējiem, kas būtu pilnīgi un laimīgi. Viņi vienmēr būtu varējuši darīt aizraujošu un vērtīgu darbu, kas nestu viņiem dziļu gandarījumu. Tā patiešām būtu bijusi saturīga un priekpilna dzīve. (1. Mozus 1:28.)