KĀPĒC daudziem neizdodas atrast savai dzīvei īstu jēgu? ”Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera. Viņš uzaug kā puķe un novīst, viņš slīd kā ēna un nepastāv.” (Ījaba 14:1, 2.) Paradīzē ar pirmo cilvēku pāri notika kaut kas tāds, kas sagrāva cilvēces gaišās nākotnes izredzes.

² Lai cilvēki varētu būt laimīgi, viņiem ir vajadzīgas labas attiecības ar Dievu, un tām ir jābūt brīvprātīgām, nevis uzspiestām. (5. Mozus 30:15—20; Jozuas 24:15.) Jehova vēlas, lai cilvēki viņam paklausītu un viņu pielūgtu no sirds, aiz mīlestības. (5. Mozus 6:5.) Tāpēc Jehova Ēdenes dārzā noteica aizliegumu, kas deva pirmajam cilvēkam iespēju pierādīt savu patieso uzticību Dievam. ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst,” Dievs sacīja Ādamam, ”bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Tas bija pavisam vienkāršs pārbaudījums. Starp visiem dārza kokiem bija viens vienīgs, kura augļus Jehova Ādamam aizliedza ēst. Šis koks simbolizēja gudrā Radītāja tiesības noteikt, kas ir labs un kas ļauns. Pirmais cilvēks nodeva šo Dieva pavēli savai sievai, ko Jehova bija radījis par ”palīgu” Ādamam. (1. Mozus 2:18.) Viņi abi bija apmierināti ar šo kārtību — dzīvi Dieva vadībā — un labprāt pakļāvās Dieva gribai, pauzdami mīlestību pret savu Radītāju un Dzīvības Devēju.

³ Tad kādu dienu Ievu uzrunāja čūska, kas viņai vaicāja: ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Ieva atbildēja, ka viņiem ir aizliegts ēst augļus tikai no ”tā koka.., kas ir dārza vidū”, no laba un ļauna atzīšanas  koka, lai viņiem nebūtu jāmirst. (1. Mozus 3:1—3.)

⁴ Kas bija šī čūska? Bībelē, Atklāsmes grāmatā, paskaidrots, ka ”vecā čūska” ir ”velns un sātāns, kas pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.) Vai Dievs radīja Sātanu Velnu? Nē, Jehovas darbi ir pilnīgi un labi. (5. Mozus 32:4.) Šī garīgā būtne pati padarīja sevi par Velnu, kas nozīmē ’apmelotājs’, un Sātanu, kas nozīmē ’pretinieks’. Viņu ”kārdināja viņa paša kārība”, vēlme ieņemt Dieva vietu, un viņš sāka dumpi pret Radītāju. (Jēkaba 1:14.)

⁵ Sātans Velns turpināja runāt ar Ievu un sacīja: ”Jūs nemirsit vis, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” (1. Mozus 3:4, 5.) Sātans panāca, ka ēšana no laba un ļauna atzīšanas koka sāka likties ļoti vilinoša. Būtībā viņš apgalvoja: Dievs jums liedz kaut ko labu. Ēdiet no šī koka, un jūs būsiet kā Dievs un varēsiet paši sev noteikt, kas labs un kas ļauns. Mūsdienās Sātans ar tādiem pašiem argumentiem daudzus mēģina atturēt no kalpošanas Dievam. ”Dari, kā tev pašam patīk,” viņš it kā saka. ”Neliecies ne zinis, ka esi kaut ko parādā tam, kas devis tev dzīvību.” (Atklāsmes 4:11.)

⁶ Laba un ļauna atzīšanas koka auglis pēkšņi šķita ārkārtīgi tīkams un iekārojams. Ieva paņēma augli un ēda, un pēc tam piedāvāja arī savam vīram. Lai gan Ādams pilnībā apzinājās, kādas būs sekas, viņš paklausīja sievai un ēda šo augli. Kas notika? Sievietei Jehova izteica šādu spriedumu: ”Vairodams Es vairošu tavus grūtumus un tavas nopūtas, kad tu kļūsi māte. Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc tava vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.” Savukārt vīrietim viņš sacīja: ”Lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, grūti strādājot, būs maizi ēst visu tavu mūžu. Ērkšķi un dadži lai tev izaug no tās, no lauka augiem tev būs pārtikt. Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi  puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” Turpmāk Ādamam un Ievai bija jāmeklē laime un dzīves piepildījums pašiem uz savu roku. Vai cilvēku pūliņi izveidot laimīgu dzīvi, neņemot vērā Dieva nodomus, varēja būt sekmīgi? Cilvēki vairs nevarēja pildīt patīkamo uzdevumu — kopt dārzam līdzīgo paradīzi un paplašināt to pa visu zemi —, tagad viņiem bija smagi jāstrādā, lai tikai izdzīvotu, un viņi neko nedarīja par slavu savam Radītājam. (1. Mozus 3:6—19.)

⁷ Tajā dienā, kad pirmie cilvēki ēda no laba un ļauna atzīšanas koka, viņi nomira Dieva acīs un sāka virzīties pretī savai fiziskajai nāvei. Kas ar viņiem notika, kad viņi galu galā nomira? Bībele palīdz saprast, kādā stāvoklī atrodas mirušie. ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas.” (Salamans Mācītājs 9:5; Psalms 146:4.) Cilvēkam nav nemirstīgas dvēseles, kas turpinātu dzīvot pēc nāves. Sods par grēku ir nāve, nevis mūžīgas mokas elles ugunīs. Turklāt nāve nav arī durvis uz mūžīgu svētlaimi debesīs. *

⁸ Ja cepamajā veidnē ir iespiedums, tajā var izcept tikai tādu kūku, kurai ir robs, — tieši tāpat pirmie cilvēki, kļuvuši nepilnīgi, spēja radīt tikai nepilnīgus pēcnācējus. Bībelē tas ir paskaidrots šādi: ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.) Tāpēc mēs visi esam dzimuši grēkā un esam pakļauti iznīcībai. Ādama pēcnācējiem dzīve kļuva smaga un rūgtuma pilna. Bet vai no šī stāvokļa ir kāda izeja?