MODERNA, labiekārtota māja kādā industriāli attīstītā valstī, iespējams, rada komforta un labklājības iespaidu. Bet, ko jūs ieraudzīsiet, iegājis tajā? Var gadīties, ka jūs nokļūsiet saspīlētā un drūmā gaisotnē. Pusaugu bērni strupi atsaka tikai ”jā” vai ”nē”, ja vecāki viņus uzrunā. Sieva alkst saņemt kaut nedaudz uzmanības no sava vīra, bet vīrs grib tikai vienu — lai visi liek viņu mierā. Kaut kur citur dzīvo šī laulātā pāra sirmie vecāki un ilgojas pēc saviem tuviniekiem, kurus nav redzējuši jau mēnešiem ilgi. Tomēr ir ģimenes, kas dzīvē saskaras ar tādām pašām problēmām, taču spēj tās atrisināt un būt patiesi laimīgas. Kā šīm ģimenēm tas izdodas?

² Otrā pasaules malā trūcīgā attīstības zemē dzīvo kāda cita ģimene. Visi septiņi ģimenes locekļi mitinās nožēlojamā būdā, kas kuru katru brīdi draud sabrukt. Viņi nezina, kad izdosies sadabūt pārtiku nākamajai maltītei. Šīs ģimenes stāvoklis ir skumjš atgādinājums, ka cilvēki nav spējuši likvidēt badu un nabadzību. Tomēr daudzi arī trūkumā saglabā priecīgu prātu. Kur viņi smeļ spēku?

³ Pat bagātās zemēs materiālas grūtības nav nekāds retums. Piemēram, Japānā kāds laulāts pāris nopirka māju mānīgas ekonomiskas augšupejas laikā. Pārliecināti, ka algas turpinās augt, viņi paņēma lielu kredītu. Kad ekonomikas ”ziepju burbulis” pārplīsa, viņi vairs nespēja veikt ikmēneša maksājumus un bija spiesti pārdot māju par daudz mazāku summu, nekā paši par to bija izdevuši. Viņi vairs nedzīvo šajā mājā, bet joprojām maksā parādus par to. Turklāt viņi ir neapdomīgi lietojuši kredītkartes un tā padarījuši savu materiālo stāvokli vēl smagāku. Vīrs spēlē hipodroma totalizatorā, un ģimene grimst aizvien dziļāk parādos. Tomēr daudzas ģimenes, kurās apstākļi ir sarežģījušies, ir spējušas labot situāciju un būt laimīgas. Kas tām ir palīdzējis?

⁴ Lai kurā zemē jūs dzīvotu, cilvēku attiecības var kļūt par pastāvīgu raižu avotu, neļaujot izjust prieku  un gandarījumu dzīvē. Darbavietā kolēģi varbūt jūs aiz muguras aprunā. Varbūt citiem skauž jūsu sasniegumi, un tāpēc viņi jūs netaisni kritizē. Var gadīties, ka jūs kaitina kāds cilvēks, ar kuru jums diendienā jāsaskaras un kurš nomāc jūs ar savu valdonīgo dabu. Iespējams, jūsu bērns skolā tiek izsmiets vai atstumts. Tāpat mātes, kas vienas audzina savus bērnus, labi zina, ka šis apstāklis nepavisam neveicina laimi un neuzlabo attiecības ar citiem. Šādas un līdzīgas problēmas mūsdienās daudziem sagādā nemitīgu stresu.

⁵ Laikam ejot, stress var nemanāmi uzkrāties, līdz tas sasniedz kritisku līmeni un izraisa piepešu krīzi. Tieši tāpēc stresu mēdz dēvēt par ”kluso slepkavu”, bet hronisku stresu — par lēnas iedarbības indi. ”Mūsdienās stress un ar to saistītās slimības skar strādājošos gandrīz visās pasaules malās,” saka profesors Roberts Veninga no Minesotas universitātes (ASV). Kā teikts kādā avotā, ar stresu saistītās slimības ASV ekonomikai katru gadu izmaksā 200 miljardus dolāru (vairāk nekā 122 miljardus latu). Stresu pat sauc par Amerikas jaunāko eksportpreci, un vārds ”stress” bieži tiek daudzināts lielākajā daļā pasaules valodu. Ja stresa dēļ neizdodas padarīt visu, kas būtu bijis jāpaveic, var uzmākties vainas apziņa. Kāda nesena pētījuma rezultāti liecināja, ka cilvēks vidēji divas stundas dienā pavada, juzdamies vainīgs. Tomēr ir cilvēki, kam izdodas uzveikt stresu un būt sekmīgiem savā dzīvē.

⁶ Kā tikt galā ar šādām ikdienas problēmām un dzīvot piepildītu un laimīgu dzīvi? Daudzi meklē padomus un risinājumus grāmatās, ko sarakstījuši dažādi speciālisti. Vai uz tām var paļauties? Dr. Bendžamins Spoks, kura grāmatas par bērnu audzināšanu ir tulkotas 42 valodās un izdotas gandrīz 50 miljonos eksemplāru, reiz sacīja, ka ”mūsdienās izplatītākā amerikāņu vecāku problēma ir.. nespēja būt stingriem”. Viņš apgalvoja, ka tajā lielā mērā ir vainojami tieši profesionālie bērnu audzināšanas speciālisti, arī viņš pats. ”Mēs nesapratām, ka mūsu viszinīgā attieksme grauj vecāku paļāvību uz saviem spēkiem, līdz bija jau par vēlu,” atzina B. Spoks. Gluži loģiski, rodas jautājums: ”Kas mums var dot tādus padomus, kurus ievērojot mēs varētu veidot savu dzīvi tā, lai izjustu patiesu gandarījumu gan tagad, gan nākotnē?”