1.—6. Pastāstiet kādu piemēru, kas parāda, ka Jehovas liecinieki sludina visdažādākajos apstākļos!

 GANĀ kāda jauna Jehovas lieciniece, vārdā Rebeka, par savu sludināšanas teritoriju uzskatīja skolu. Viņai somā vienmēr bija līdzi bībeliska literatūra, un starpbrīžos viņa meklēja iespējas sludināt saviem skolasbiedriem. Dažām klasesbiedrenēm Rebeka sāka mācīt Bībeli.

² Madagaskarā, kas atrodas netālu no Āfrikas dienvidaustrumu krasta, divi pionieri, spītējot tropu tveicei, regulāri mēroja aptuveni 25 kilometrus līdz kādam savrupam ciematam. Tur viņi vairākiem ieinteresētiem cilvēkiem vadīja Bībeles nodarbības.

³ Paragvajā daži vietējie Jehovas liecinieki kopā ar brīvprātīgajiem strādniekiem no 15 citām zemēm uzbūvēja kuģīti, lai apmeklētu cilvēkus, kas dzīvo Paragvajas un Paranas upju krastos. Uz šī kuģa, kura tilpība ir 127 kubikmetri, var dzīvot 12 cilvēki. Dedzīgie valstības sludinātāji ir izplatījuši labo vēsti arī tādās vietās, līdz kurām agrāk nebija iespējams nokļūt.

⁴ Tālu ziemeļos, Aļaskā, Jehovas liecinieki vasaras tūrisma sezonā izmantoja kādu īpašu izdevību sludināt. Kad iestājās siltāks laiks, viņu krastos piestāja kruīza kuģi, ar kuriem ceļoja visdažādāko tautību cilvēki, un vietējie Jehovas liecinieki viņus sagaidīja piestātnē ar literatūras stendu, kurā bija uz Bībeli balstītas publikācijas daudzās valodās. Tāpat šajā reģionā sludinātājiem ļoti noderēja lidmašīna, jo ar to viņi varēja nokļūt līdz nomaļiem ciemiem un sludināt aleutiem, atapaskiem, cimšiāņiem un tlinkitiem.

⁵ Lerijam no Teksasas (ASV) bija īpaša sludināšanas teritorija — pansionāts, kurā viņš dzīvoja. Kaut arī Lerijs bija cietis nelaimes gadījumā un kopš tā laika bija piesaistīts ratiņkrēslam, viņš nebija ieslīdzis bezdarbībā. Šis kristietis dalījās ar citiem labajā vēstī un sevišķi Bībelē rodamajā cerībā, ka, valdot Dieva valstībai, pienāks diena, kad viņš atkal varēs staigāt. (Jes. 35:5, 6.)

 ⁶ Lai apmeklētu kongresu Mjanmas ziemeļos, kādai Jehovas liecinieku grupai no Mandalajas trīs dienas bija jābrauc ar prāmi. Vēlēdamies ceļā sludināt labo vēsti, viņi bija paņēmuši līdzi bībelisku literatūru, ko viņi piedāvāja citiem pasažieriem. Ikreiz, kad prāmis piestāja kādā pilsētā vai ciemā, dedzīgie sludinātāji izkāpa krastā un īsā laikā izstaigāja apdzīvoto vietu, piedāvājot cilvēkiem literatūru. Tikmēr prāmī sakāpa jauni pasažieri, un valstības sludinātājiem, kas atgriezās uz klāja, atkal bija ”jauna teritorija”.

7. Kādos veidos Jehovas kalpi liecina par Dieva valstību, un kāds ir viņu mērķis?

⁷ Kā redzams no šiem piemēriem, dedzīgi Jehovas kalpi visā pasaulē ”plaši liecina par Dieva valstību”. (Ap. d. 28:23.) Viņi sludina pa mājām, uzrunā cilvēkus ielās, raksta tiem vēstules un zvana pa tālruni. Vienalga, vai viņi brauc autobusā, pastaigājas parkā vai atpūšas pusdienas pārtraukumā, viņi vienmēr meklē iespējas sludināt Dieva valstību. Sludināšanas veidi mēdz būt dažādi, bet mērķis ir viens — izplatīt labo vēsti visur, kur vien var sastapt cilvēkus. (Mat. 10:11.)

8., 9. a) Kāpēc plašais vēriens, kādu ir ieguvusi valstības sludināšana, ir apbrīnojams? b) Kāds jautājums rodas, un kam ir jāpievērš uzmanība, lai uz to atbildētu?

⁸ Dārgo lasītāj, vai arī tu piederi pie lielā valstības sludinātāju pulka, kas aktīvi kalpo Jehovam vairāk nekā 235 zemēs? Ja tā ir, tad plašais vēriens, kādu ir ieguvusi valstības sludināšana, ir arī tavu pūļu auglis. Panākumi, ar kādiem norit sludināšana visā pasaulē, ir patiešām apbrīnojami. Kaut arī Jehovas liecinieki sastopas ar ievērojamiem šķēršļiem un grūtībām — pat valdību uzliktiem aizliegumiem un atklātām vajāšanām —, viņi plaši liecina par Dieva valstību visu tautu cilvēkiem.

⁹ Rodas jautājums: kāpēc neviens šķērslis, pat ne Sātana pretspars, nav spējis apturēt valstības sludināšanu? Lai uz šo jautājumu atbildētu, mums domās jāpārceļas uz mūsu ēras pirmo gadsimtu, jo tieši tad iesākās darbs, ko mūsdienās turpina Jehovas liecinieki.

10. Kāds bija Jēzus dzīves galvenais uzdevums, un ko viņš apzinājās?

¹⁰ Kristiešu draudzes dibinātājs Jēzus Kristus ar visu sirdi nodevās tam, lai sludinātu labo vēsti par Dieva valstību, — šis darbs bija viņa dzīves galvenais uzdevums. Viņš reiz sacīja: ”Arī citās pilsētās man jāsludina labā vēsts par Dieva valstību, jo tāpēc es esmu sūtīts.” (Lūk. 4:43.) Jēzus apzinājās, ka viņš uzsāk darbu, kuru viens pats nevarēs pabeigt. Neilgi pirms savas nāves viņš izteica pravietojumu, ka vēsts par valstību tiks ”sludināta visām tautām”. (Marka 13:10.) Bet kā tas notiks, un kurš to paveiks?

11. Kādu svarīgu uzdevumu Jēzus deva saviem mācekļiem, un uz kādu atbalstu viņi varēja paļauties?

 ¹¹ Pēc savas nāves un augšāmcelšanas Jēzus parādījās saviem mācekļiem un deva viņiem svarīgu uzdevumu: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus — kristījiet tos Tēva, Dēla un svētā gara vārdā un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis. Un es būšu ar jums ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam.” (Mat. 28:19, 20.) Vārdi ”es būšu ar jums” norādīja, ka viņš atbalstīs savus sekotājus, kad tie sludinās un gatavos mācekļus. Viņiem šāds atbalsts būs vajadzīgs, jo Jēzus paredzēja: ”Visas tautas jūs ienīdīs.” (Mat. 24:9.) Mācekļi varēja cerēt uz vēl kādu palīdzību. Īsi pirms pacelšanās debesīs Jēzus sacīja, ka svētais gars tiem dos spēku būt viņa lieciniekiem ”līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”. (Ap. d. 1:8.)

12. Kādi svarīgi jautājumi varētu rasties, un kāpēc mums ir būtiski zināt atbildes uz tiem?

¹² Vai apustuļi un citi Jēzus agrīnie mācekļi nopietni raudzījās uz savu uzdevumu? Vai šī samērā nelielā kristiešu grupa plaši liecināja par Dieva valstību, kaut arī sastapās ar nežēlīgām vajāšanām? Vai viņi tiešām saņēma palīdzību no augšienes, un vai Jehovas svētais gars viņiem deva spēku gatavot mācekļus? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes var atrast Bībelē — Apustuļu darbu grāmatā. Mums ir svarīgi tās noskaidrot. Kāpēc tas ir būtiski? Jēzus sacīja, ka viņa uzdotais darbs ritēs ”līdz pat šī laikmeta nobeigumam”. Tātad uzdevums sludināt attiecas uz visiem patiesajiem kristiešiem, arī uz mums, kas dzīvojam beigu laikā. Tāpēc vēsturiskais apraksts, ko var lasīt Apustuļu darbu grāmatā, mums ir ļoti aktuāls.

13., 14. a) Kas ir sarakstījis Apustuļu darbu grāmatu, un kā viņš ieguva informāciju? b) Par ko ir stāstīts Apustuļu darbu grāmatā?

¹³ Kas ir uzrakstījis Apustuļu darbu grāmatu? Pašā grāmatā sarakstītāja vārds nav minēts, bet tās ievads nepārprotami liecina, ka Apustuļu darbu grāmatu un Lūkas evaņģēliju ir uzrakstījis viens un tas pats cilvēks. (Lūk. 1:1—4; Ap. d. 1:1, 2.) Tāpēc jau izsenis par Apustuļu darbu grāmatas sarakstītāju tiek uzskatīts ”mīļais ārsts” un vēstures pētnieks Lūka. (Kol. 4:14.) Grāmatā ir aplūkots kādus 28 gadus ilgs laikposms — no mūsu ēras 33. gada, kad Jēzus pacēlās debesīs, līdz aptuveni 61. gadam, kad apustulis Pāvils atradās ieslodzījumā Romā. Lūka savā stāstījumā vairākkārt pāriet no trešās personas uz pirmo, tāpēc ir pamats domāt, ka daudzos no aprakstītajiem notikumiem viņš pats ir bijis klāt. (Ap. d. 16:8—10; 20:5; 27:1.) Būdams rūpīgs pētnieks, Lūka noteikti ieguva informāciju personīgi no Pāvila, Barnabas, Filipa un citiem šajā grāmatā minētajiem cilvēkiem.

 ¹⁴ Par ko ir stāstīts Apustuļu darbu grāmatā? Iepriekš, savā evaņģēlijā, Lūka rakstīja par to, ko bija teicis un darījis Jēzus. Savukārt Apustuļu darbu grāmatā Lūka izklāsta, ko teica un darīja Jēzus sekotāji. Šī grāmata ir stāstījums par cilvēkiem, kas paveica iespaidīgu darbu, lai gan sabiedrības acīs daudzi no viņiem bija ”neizglītoti un vienkārši”. (Ap. d. 4:13.) Būtībā šī Dieva iedvesmotā grāmata vēstī, kā kristiešu draudze tika nodibināta un kā tā auga. Apustuļu darbu grāmata atklāj, kā kristieši pirmajā gadsimtā sludināja — kādas bija viņu metodes un ar kādu attieksmi viņi to darīja. (Ap. d. 4:31; 5:42.) Tā izceļ svētā gara nozīmi labās vēsts izplatīšanā. (Ap. d. 8:29, 39, 40; 13:1—3; 16:6; 18:24, 25.) Apustuļu darbu grāmata skar Bībeles galveno tēmu, proti, kā Dieva valstība, kuras valdnieks ir Kristus, svētīs Dieva vārdu. Tā ļauj uzzināt, cik plaši tika sludināta vēsts par valstību, neraugoties uz sīvu pretestību. (Ap. d. 8:12; 19:8; 28:30, 31.)

15. Ko mēs gūsim no iedziļināšanās Apustuļu darbu grāmatā?

¹⁵ Iedziļināšanās Apustuļu darbu grāmatā ir kā aizraujošs ceļojums, kas stiprina ticību. Mēs nespēsim palikt vienaldzīgi, pārdomājot Kristus agrīno sekotāju drosmi un dedzību, un izjutīsim pamudinājumu sekot mūsu pirmā gadsimta brāļu un māsu ticībai. Mēs būsim vēl labāk sagatavoti pildīt uzdevumu ”iet un gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus”. Šī publikācija mums palīdzēs rūpīgi izpētīt Apustuļu darbu grāmatu.

16. Kādi ir šīs publikācijas trīs galvenie mērķi?

¹⁶ Kāpēc ir izdota šī publikācija? Šai grāmatai ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, stiprināt mūsu pārliecību, ka Jehova ar svētā gara starpniecību atbalsta valstības sludināšanu un mācekļu gatavošanu; otrkārt, vairot mūsu dedzību kalpošanā, pievēršot uzmanību pirmā gadsimta Kristus sekotāju paraugam; un, treškārt, padziļināt mūsu cieņu pret Jehovas organizāciju un pret tiem, kuri vada sludināšanu un pārrauga draudžu darbību.

17., 18. Kā šī publikācija ir veidota, un kādas tās iezīmes var noderēt, personiski studējot Bībeli?

¹⁷ Kā šī publikācija ir veidota? Tā ir sadalīta astoņās daļās, un katrā daļā ir aplūkots kāds Apustuļu darbu grāmatas fragments. Šajā publikācijā Apustuļu darbu grāmata nav analizēta pantu pa pantam — uzmanība ir pievērsta tam, ko var mācīties no tajā aprakstītajiem notikumiem un kā mēs uzzināto varam attiecināt uz sevi. Ikvienas nodaļas sākumā ir īsi formulēta nodaļas galvenā tēma un norādīts, kurš Apustuļu darbu grāmatas fragments tajā ir apskatīts.

 ¹⁸ Šai grāmatai ir arī citas iezīmes, kas var noderēt, personiski studējot Bībeli. Reālistiskās ilustrācijas, kurās ir attēloti Apustuļu darbu grāmatas notikumi, palīdz tos dzīvi iztēloties. Daudzās nodaļās ir iekļauts vērtīgs papildmateriāls — dažreiz informācija par kādu kristieti, kurš ir parādījis izcilu ticību, citreiz fakti par Apustuļu darbu grāmatā minētajām vietām, notikumiem, paražām un personām.

19. Kāda pašpārbaude mums ik pa laikam būtu jāveic?

¹⁹ Ar šīs publikācijas palīdzību tu varēsi sevi godīgi pārbaudīt. Lai cik ilgi tu būtu valstības sludinātājs, ir labi laiku pa laikam izvērtēt, kas tavā dzīvē ir galvenais un kāda ir tava attieksme pret kristīgo kalpošanu. (2. Kor. 13:5.) Padomā: vai es kalpoju Jehovam ar apziņu, cik svarīgā laikā es dzīvoju? (1. Kor. 7:29—31.) Vai es sludinu labo vēsti ar pārliecību un dedzību? (1. Tes. 1:5, 6.) Vai es veltu sludināšanai un mācekļu gatavošanai tik daudz laika un spēka, cik vien tas ir iespējams? (Kol. 3:23.)

20., 21. Kāpēc mūsu uzdevums ir ļoti steidzams, un kāda apņēmība mums ir vajadzīga?

²⁰ Paturēsim prātā, ka mēs esam saņēmuši svarīgu uzdevumu — sludināt un gatavot mācekļus. Ar katru dienu šis darbs kļūst aizvien steidzamāks, jo tagadējā laikmeta beigas strauji tuvojas. Nekad agrāk nav izšķīries jautājums par tik daudzu cilvēku dzīvību. Mēs nezinām, cik vēl ir tādu, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi,” un kas atsauksies uz mūsu sludināto vēsti. (Ap. d. 13:48.) Bet mūsu pienākums ir palīdzēt viņiem, kamēr vēl ir laiks. (1. Tim. 4:16.)

²¹ Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs sekotu pirmā gadsimta valstības sludinātāju dedzības paraugam. Lai rūpīga iedziļināšanās šajā publikācijā tevi mudina sludināt ar vēl lielāku degsmi un drosmi! Un lai nostiprinās tava apņēmība ”plaši liecināt par Dieva valstību”! (Ap. d. 28:23.)