Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

28. NODAĻA

”Līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”

”Līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”

Jehovas liecinieki turpina darbu, ko mūsu ēras pirmajā gadsimtā aizsāka Jēzus Kristus sekotāji

1. Kāda līdzība pastāv starp agrīnajiem kristiešiem un Jehovas lieciniekiem mūsdienās?

 VIŅI dedzīgi sludināja. Viņi ar visu sirdi pieņēma svētā gara palīdzību un vadību. Vajāšanas viņus neapklusināja, un Dievs viņus dāsni svētīja. Šādi var raksturot agrīnos kristiešus, un to pašu var teikt par Jehovas lieciniekiem mūsdienās.

2., 3. Ar ko ir iezīmīga Apustuļu darbu grāmata?

2 Iedziļināšanās spraigiem notikumiem bagātajā Apustuļu darbu grāmatā, bez šaubām, ir tevi uzmundrinājusi un stiprinājusi tavu ticību. Tā ir unikāla grāmata — vienīgais Dieva iedvesmotais avots, kas atklāj agrīnās kristietības vēsturi.

3 Apustuļu darbu grāmatā vārdā ir nosaukti 95 cilvēki, 32 zemes, 54 pilsētas un 9 salas. Tas ir aizraujošs stāsts par cilvēkiem — vienkāršo tautu, augstprātīgiem reliģiskajiem vadītājiem, uzpūtīgiem politiķiem un fanātiskiem vajātājiem. Bet galvenokārt tas ir vēstījums par taviem brāļiem un māsām, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā un ne vien tika galā ar ikdienas grūtībām, bet arī dedzīgi sludināja labo vēsti.

4. Kāpēc var teikt, ka mūs ar apustuli Pāvilu, Tabitu un citiem uzticīgiem kristiešiem, kuri dzīvoja senatnē, vieno ciešas saites?

4 No laika, kad dzīvoja dedzīgie apustuļi Pēteris un Pāvils, mīļais ārsts Lūka, dāsnais Barnaba, drosmīgais Stefans, labsirdīgā Tabita, viesmīlīgā Lidija un daudzi citi uzticīgi Jehovas kalpi, mūs šķir gandrīz 2000 gadu. Tomēr mūs ar viņiem vieno ciešas saites. Kāpēc tā var apgalvot? Tāpēc, ka mēs pildām to pašu uzdevumu, ko pildīja viņi, — gatavojam Kristus mācekļus. (Mat. 28:19, 20.) To darīt ir liels gods.

”...līdz pat tālākajiem zemes nostūriem.” (Apustuļu darbi 1:8)

5. Kā aizsākās sludināšana, ko Jēzus uzticēja saviem agrīnajiem sekotājiem?

5 Padomā, kādu uzdevumu Jēzus uzticēja saviem sekotājiem. ”Jūs saņemsiet spēku, kad pār jums nāks svētais gars,” viņš sacīja, ”un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pat tālākajiem zemes nostūriem.” (Ap. d. 1:8.) Vispirms svētais gars Jēzus mācekļiem deva spēku būt viņa lieciniekiem ”Jeruzālemē”. (Ap. d. 1:1—8:3.) Pēc tam, svētā gara vadīti, viņi liecināja ”visā Jūdejā un Samarijā”. (Ap. d. 8:4—13:3.) Visbeidzot viņi devās vēl tālāk, lai sludinātu labo vēsti ”līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”. (Ap. d. 13:4—28:31.)

6., 7. Kādas priekšrocības mums ir salīdzinājumā ar mūsu ticības biedriem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā?

6 Taviem ticības biedriem pirmajā gadsimtā nebija pieejama visa Bībele, ko izmantot sludināšanā. Ne ātrāk kā 41. gadā tika pabeigts Mateja evaņģēlijs, un pirms Apustuļu darbu grāmatas, kas ir datējama ar aptuveni 61. gadu, bija uzrakstītas vairākas no Pāvila vēstulēm. Turklāt agrīnajiem kristiešiem nebija katram sava tolaik pieejamo Dieva Rakstu eksemplāra, nedz arī publikāciju, ko piedāvāt ieinteresētiem cilvēkiem. Pirms ebreju kristieši kļuva par Jēzus mācekļiem, viņi bija klausījušies Ebreju rakstu lasījumus sinagogā. (2. Kor. 3:14—16.) Bet arī viņiem bija cītīgi jāmācās, jo Dieva Rakstu fragmentus viņiem acīmredzot nācās citēt no galvas.

7 Mūsdienās lielākajai daļai no mums ir pašiem sava Bībele, un mums ir pieejams plašs bībeliskas literatūras klāsts. Mēs gatavojam Kristus mācekļus, sludinādami labo vēsti daudzās jo daudzās valodās vairāk nekā 240 zemēs.

Svētā gara palīdzība un vadība

8., 9. a) Ko svētā gara spēkā paveica Jēzus mācekļi? b) Ko ar svētā gara atbalstu dara uzticamais kalps?

8 Kad Jēzus saviem mācekļiem deva uzdevumu būt viņa lieciniekiem, viņš apsolīja: ”Jūs saņemsiet spēku, kad pār jums nāks svētais gars.” Dieva gara jeb aktīvā spēka vadībā Jēzus sekotājiem galu galā bija jāsludina pa visu zemi. Svētā gara spēkā Pēteris un Pāvils dziedināja slimos, izdzina dēmonus un pat piecēla no nāves mirušos. Tomēr bija kāds vēl svarīgāks mērķis, ar kādu viņiem tika dots svētais gars. Ar tā palīdzību apustuļi un citi Jēzus mācekļi varēja sniegt cilvēkiem zināšanas, kas tiem ļautu iemantot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.)

9 Mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos Jēzus mācekļi runāja ”dažādās valodās, kādās gars viņiem deva spēju runāt,” un ”pauda Dieva izcilos darbus”. (Ap. d. 2:1—4, 11.) Mūsdienās mums netiek piešķirta brīnumaina spēja runāt svešās valodās. Bet uzticamais kalps ar Dieva gara atbalstu daudzās valodās izdod Bībeli skaidrojošu literatūru. Piemēram, žurnāli Sargtornis un Atmostieties! katru mēnesi tiek iespiesti miljonos eksemplāru un mūsu vietnē jw.org ir pieejamas uz Bībeli balstītas publikācijas un video vairāk nekā 1000 valodās. Ar šo izdevumu palīdzību mēs varam pasludināt ”Dieva izcilos darbus” cilvēkiem no visām tautām, ciltīm un valodām. (Atkl. 7:9.)

10. Kas kopš 1989. gada ir paveikts saistībā ar Bībeles tulkošanu?

10 Kopš 1989. gada uzticamais kalps īpašu uzmanību pievērš Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma izdošanai daudzās valodās. Šis Bībeles izdevums jau ir iztulkots vairāk nekā 200 valodās un ir iespiests miljonos eksemplāru, bet joprojām tiek strādāts pie aizvien jauniem tulkojumiem. To visu ir bijis iespējams paveikt vienīgi ar Dieva un viņa gara atbalstu.

11. Cik plaši tiek tulkota Jehovas liecinieku literatūra?

11 Tulkošanas darbā ir iesaistīti tūkstošiem kristiešu vairāk nekā 150 valstīs. Tam nevajadzētu mūs pārsteigt, jo nav nevienas citas organizācijas uz zemes, kas svētā gara vadībā visā pasaulē ”plaši liecina” par Dievu Jehovu, viņa mesiānisko ķēniņu un valstību, kura jau ir nodibināta debesīs. (Ap. d. 28:23.)

12. Kā Pāvils un citi kristieši spēja sludināt?

12 Kad Pāvils sludināja jūdiem un cittautiešiem Pisidijas Antiohijā, ”visi, kam bija pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi, sāka ticēt”. (Ap. d. 13:48.) Lūka pabeidz Apustuļu darbu grāmatu ar vārdiem, ka Pāvils, ”runādams ar lielu drosmi, ..sludināja Dieva valstību” un ”neviens viņu nekavēja”. (Ap. d. 28:31.) Kur apustulis sludināja? Romā — varenas lielvalsts galvaspilsētā. Lai kur un kā Jēzus agrīnie sekotāji sludināja, viņus vienmēr atbalstīja un vadīja svētais gars.

Izturība vajāšanās

13. Kāpēc, sastopoties ar vajāšanām, mums ir jāvēršas pie Jehovas lūgšanās?

13 Kad Jēzus agrīnie mācekļi sastapās ar vajāšanām, viņi lūdza Jehovam drosmi. Kā Jehova atbildēja uz viņu lūgšanu? Mācekļi tika piepildīti ar svēto garu un spēja drosmīgi vēstīt Dieva vārdus. (Ap. d. 4:18—31.) Arī mēs lūdzam Dievam gudrību un spēku, lai vajāšanās nepārstātu sludināt. (Jēk. 1:2—8.) Tā kā Dievs mūs svētī un palīdz mums ar savu garu, mēs turpinām vēstīt par valstību. Sludināšanu nekas nespēj apturēt — ne spēcīga pretestība, ne arī nežēlīgi uzbrukumi. Pieredzot vajāšanas, mums noteikti ir jālūdz, lai Jehova mums piešķir svēto garu, gudrību un drosmi izplatīt labo vēsti. (Lūk. 11:13.)

14., 15. a) Ko izraisīja vajāšanas, ”kuras sākās pēc Stefana nāves”? b) Kā daudzi Sibīrijas iedzīvotāji uzzināja patiesību?

14 Pirms Stefanu nonāvēja viņa ienaidnieki, viņš tiem drosmīgi sludināja. (Ap. d. 6:5; 7:54—60.) ”Lielo vajāšanu” dēļ, kuras tajā laikā izcēlās, visi mācekļi, izņemot apustuļus, izklīda pa Jūdeju un Samariju. Taču tas nepielika punktu sludināšanai. Filips devās uz Samariju, lai ”tur sludinātu par Kristu”, un viņa darbs nesa bagātīgus augļus. (Ap. d. 8:1—8, 14, 15, 25.) Turklāt Bībelē ir teikts: ”Mācekļi, kas bija izklīduši vajāšanu dēļ, kuras sākās pēc Stefana nāves, nonāca līdz pat Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, bet viņi sludināja vienīgi jūdiem. Taču daži no viņiem, kas bija no Kipras un Kirēnes, ieradušies Antiohijā, vērsās pie tiem, kas runāja grieķiski, un sludināja tiem labo vēsti par Kungu Jēzu.” (Ap. d. 11:19, 20.) Tā vajāšanas sekmēja labās vēsts izplatīšanos.

15 Kaut kas līdzīgs 20. gadsimtā notika bijušajā Padomju Savienībā. Galvenokārt piecdesmitajos gados tūkstošiem Jehovas liecinieku tika izsūtīti uz Sibīriju. Tā kā viņus nometināja dažādās vietās, labā vēsts pakāpeniski izplatījās šajā milzīgajā teritorijā. Var droši apgalvot, ka tik daudziem Jehovas lieciniekiem noteikti nepietiktu līdzekļu, lai dotos līdz pat 10 tūkstoš kilometru tālā ceļā ar mērķi sludināt labo vēsti! Taču valdība viņus nosūtīja uz valsts otru malu un, kā izteicās kāds brālis, līdz ar to ”pati papūlējās, lai tūkstošiem godprātīgu Sibīrijas iedzīvotāju uzzinātu patiesību”.

Bagātas Jehovas svētības

16., 17. Kā Apustuļu darbu grāmata apstiprina, ka Jehova svētīja sludināšanu?

16 Nav šaubu, ka Jehova svētīja agrīnos kristiešus. Pāvils un citi, tēlaini runājot, stādīja un laistīja, ”bet Dievs audzēja”. (1. Kor. 3:5, 6.) Ziņas, kas ir sniegtas Apustuļu darbu grāmatā, liecina par izaugsmi, kas bija iespējama tāpēc, ka Jehova svētīja sludināšanas darbu. Piemēram, mēs lasām: ”Dieva vēsts turpināja izplatīties, mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti pieauga.” (Ap. d. 6:7.) Labā vēsts tika sludināta aizvien plašāk, un ”draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers. Tā tika stiprināta un auga, dzīvojot Jehovas bijībā un saņemot svētā gara mierinājumu.” (Ap. d. 9:31.)

17 Sīrijas Antiohijā drosmīgi sludinātāji pastāstīja patiesību gan jūdiem, gan tiem, kas runāja grieķiski. ”Jehova bija ar viņiem,” teikts Bībelē, ”daudzi kļuva ticīgi un pievērsās Kungam.” (Ap. d. 11:21.) Par tālākajiem notikumiem ir rakstīts: ”Jehovas vēsts turpināja izplatīties un ticīgo skaits auga.” (Ap. d. 12:24.) Tā kā Pāvils un citi aktīvi sludināja cittautiešiem, ”Jehovas vēsts ar varenu spēku turpināja izplatīties un nostiprināties”. (Ap. d. 19:20.)

18., 19. a) Kāpēc mēs nešaubāmies, ka Jehova ir ar mums? b) Miniet piemēru, kas parāda, ka Jehova atbalsta savus kalpus!

18 Var droši apgalvot, ka arī ar mums ir Jehova. Tieši tāpēc tik daudzi kļūst ticīgi, atdod savu dzīvi Dievam un kristījas. Turklāt vienīgi ar Dieva palīdzību un svētību mēs, tāpat kā Pāvils un citi agrīnie kristieši, spējam izturēt spēcīgu pretestību, kas reizēm pāraug nežēlīgās vajāšanās, un sekmīgi veikt savu kalpošanu. (Ap. d. 14:19—21.) Dievs Jehova mums vienmēr ir līdzās. Viņa ”mūžīgās rokas” sniedz mums drošu atbalstu visos pārbaudījumos. (5. Moz. 33:27.) Neaizmirsīsim, ka ”sava dižā vārda dēļ” Jehova nekad neatstās savu tautu. (1. Sam. 12:22; Ps. 94:14.)

19 Minēsim kādu piemēru. Otrā pasaules kara laikā brāli Haraldu Abtu nacisti par sludināšanu ieslodzīja Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē. 1942. gada maijā pie Haralda sievas Elzas ieradās gestapo, atņēma viņai mazo meitiņu un viņu pašu apcietināja. Pēc tam viņai bija jāizcieš ieslodzījums vairākās koncentrācijas nometnēs. Māsa Abta stāstīja: ”Gadi, ko es aizvadīju nacistu koncentrācijas nometnēs, man iemācīja kaut ko ļoti svarīgu, proti, cik milzīgu spēku Jehovas gars var piešķirt, kad ir jāiztur neizsakāmas grūtības. Pirms mani arestēja, es biju lasījusi kādas māsas vēstuli, kurā viņa rakstīja, ka smagos pārbaudījumos Jehovas gars dod iekšēju mieru, bet man likās, ka droši vien viņa nedaudz pārspīlē. Taču tad, kad mani pašu piemeklēja pārbaudījumi, es sapratu, ka viņai bija taisnība. Tieši tā tas arī notiek. To ir grūti iztēloties, ja pats neesi to piedzīvojis. Bet es par to pārliecinājos pati no savas pieredzes.”

Nepārstāsim plaši liecināt par Dieva valstību!

20. Ko Pāvils darīja, atrazdamies mājas arestā, un kādā ziņā viņa piemērs var būt īpaši uzmundrinošs daļai mūsu brāļu un māsu?

20 Apustuļu darbu grāmata beidzas ar vārdiem, ka Pāvils dedzīgi ”sludināja Dieva valstību”. (Ap. d. 28:31.) Tā kā Pāvils atradās mājas arestā, viņš nevarēja Romā sludināt pa mājām — apustulis runāja ar visiem, kas pie viņa ieradās. Starp mūsu dārgajiem brāļiem un māsām ir tādi, kas vecuma, slimības vai fizisku ierobežojumu dēļ ir piesaistīti pie gultas, nevar atstāt mājas vai dzīvo pansionātā. Taču šo kristiešu mīlestība pret Dievu un vēlēšanās liecināt par viņu nav mazinājusies. Mēs pieminam šos ticības biedrus savās lūgšanās un lūdzam, lai mūsu debesu Tēvs palīdz tiem sastapt cilvēkus, kas vēlas uzzināt par viņu un viņa brīnišķīgajiem nodomiem.

21. Kāpēc ar sludināšanu nedrīkst vilcināties?

21 Lielākā daļa no mums var sludināt pa mājām un piedalīties citos sludināšanas veidos. No visas sirds sludināsim vēsti par valstību, lai tā izskanētu ”līdz pat tālākajiem zemes nostūriem”. Šis darbs ir neatliekams, jo ir skaidri redzama zīme, kas liecina par Kristus klātbūtni. (Mat. 24:3—14.) Mēs nedrīkstam velti zaudēt laiku. Patlaban mums ir ”darba pilnas rokas Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58.)

22. Kāda apņēmība mums ir vajadzīga, gaidot Jehovas dienu?

22 Gaidot Jehovas ”lielās un baisās dienas” atnākšanu, būsim apņēmības pilni drosmīgi un uzticīgi sludināt labo vēsti. (Joēla 2:31.) Mēs atradīsim vēl daudz tādu cilvēku, kas būs līdzīgi senās Berojas iedzīvotājiem, kuri ”ļoti labprāt uzklausīja Dieva vārdus”. (Ap. d. 17:10, 11.) Nepārstāsim sludināt, līdz, tēlaini sakot, izdzirdēsim vārdus: ”Labi darīts, krietnais un uzticamais kalps!” (Mat. 25:23.) Ja dedzīgi pildīsim savu uzdevumu un allaž būsim uzticīgi Jehovam, mums pavērsies iespēja visu mūžību priecāties, ka mums ir bijis gods ”plaši liecināt par Dieva valstību”.