1.—3. a) Kāds slogs nomāca psalmu sacerētāju Dāvidu, un kā viņš atrada mierinājumu savai satrauktajai sirdij? b) Kādas sekas var izjust cilvēks, kas ir sagrēkojis, un ko mums apliecina Jehova?

 ”MANI pārkāpumi sniedzas pāri manai galvai, tie ir kā smaga nasta, ko nespēju nest. [..] ..esmu kā pamiris, pavisam satriekts, es skaļi vaidu sirdssāpēs,” kādā psalmā rakstīja Dāvids. (Psalms 38:4, 8.) Dāvids labi zināja, cik smags slogs var būt netīra sirdsapziņa. Tomēr Dāvids atrada mierinājumu savai satrauktajai sirdij. Viņš saprata, ka Jehova ienīst grēku, taču neienīst pašu grēcinieku, ja vien tas neliekuļoti nožēlo savu nepareizo rīcību un to pārtrauc. Ar nesatricināmu ticību, ka Jehova labprāt parāda žēlsirdību cilvēkiem, kas nožēlo savus grēkus, Dāvids teica: ”Tu, Jehova, ..piedod labprāt.” (Psalms 86:5.)

² Ja cilvēks ir sagrēkojis, sekas var būt mokoši sirdsapziņas pārmetumi, kas nospiež kā smaga nasta. Just dziļu nožēlu ir noderīgi, jo sirdsēsti var pamudināt labot savas kļūdas. Bet pastāv briesmas, ka vainas apziņa pilnīgi pārņem cilvēku savā varā. Viņu tad nosoda paša sirds, un viņam šķiet, ka Jehova viņam nekad nepiedos, lai kā viņš nožēlotu izdarīto. Ja mūs sāk mākt ”pārmērīgas bēdas”, Sātans droši vien mēģinās panākt, lai mēs padotos un domātu, ka Jehova mūs uzskata par nevērtīgiem un necienīgiem viņam kalpot. (2. Korintiešiem 2:5—11.)

³ Bet vai Jehovas viedoklis tiešām ir tāds? It nemaz! Piedošana ir viens no veidiem, kā izpaužas Jehovas lielā mīlestība. Savos Rakstos viņš apliecina, ka tad, ja mēs patiesi un no sirds nožēlojam nepareizu rīcību, viņš labprāt mums piedod. (Sālamana pamācības 28:13.) Lai mēs nekad nesāktu domāt, ka visas cerības saņemt Jehovas piedošanu ir  zudušas, pievērsīsim uzmanību tam, kāpēc Jehova piedod un kā viņš to dara.

4. Ko Jehova vienmēr atceras par mums, un kā viņš tāpēc pret mums izturas?

⁴ Jehova zina, ka mūsu iespējas ir ierobežotas. ”Viņš zina, kā mēs esam veidoti, viņš atceras, ka esam putekļi,” teikts 103. psalma 14. pantā. Viņš neaizmirst, ka mēs esam radīti no zemes putekļiem un ka nepilnības dēļ mums piemīt savi trūkumi un vājības. Lasot, ka Jehova zina, ”kā mēs esam veidoti”, var atcerēties, ka Bībelē Jehova ir salīdzināts ar podnieku un mēs esam salīdzināti ar māla traukiem, ko viņš veido. (Jeremijas 18:2—6.) Lielais Podnieks mūs veido ar iejūtību un ņem vērā to, cik vāji mēs esam savas grēcīgās dabas dēļ, kā arī to, cik lielā mērā mēs spējam pakļauties viņa vadībai.

5. Kā Vēstulē romiešiem aprakstīts grēka varenais tvēriens?

⁵ Jehova saprot, cik liela ir grēka vara. Viņa Rakstos grēks ir aprakstīts kā ietekmīgs spēks, kas tur cilvēkus dzelžainā tvērienā. Cik stingrs ir grēka tvēriens? Vēstulē romiešiem apustulis Pāvils to paskaidro: mēs esam ”grēka varā” kā karavīri, kas ir pakļauti savam komandierim (Romiešiem 3:9); grēks ir ”valdījis” pār cilvēkiem (Romiešiem 5:21); tas ”mīt” jeb ”mājo” mūsos (Romiešiem 7:17, 20); grēka ”likums” pastāvīgi darbojas mūsos un cenšas noteikt mūsu rīcību (Romiešiem 7:23, 25). Grēka ietekme uz mūsu miesu tiešām ir ārkārtīgi spēcīga. (Romiešiem 7:21, 24.)

6., 7. a) Kāda ir Jehovas attieksme pret tiem, kas meklē viņa žēlastību ar nožēlas pilnu sirdi? b) Kāpēc mēs nedrīkstam paļauties uz Dieva žēlsirdību kā uz kaut ko pašsaprotamu?

⁶ Jehova zina, ka mēs nespējam būt absolūti paklausīgi, lai kā to vēlētos. Viņš ar mīlestību apliecina, ka tad, ja meklēsim viņa žēlastību ar nožēlas pilnu sirdi, mēs saņemsim piedošanu. 51. psalma 17. pantā ir sacīts: ”Dievam patīkams  upuris ir satriekts gars, satriektu un salauztu sirdi tu, Dievs, neatraidīsi.” Jehova nekādā ziņā neatstums un neatraidīs sirdi, kas ir ”satriekta un salauzta” vainas apziņas dēļ.

⁷ Vai tas nozīmē, ka mēs drīkstam paļauties uz Dieva žēlsirdību kā uz kaut ko pašsaprotamu un uzskatīt savu grēcīgo dabu par attaisnojumu, kas ļauj grēkot? Nē, to mēs nedrīkstam darīt. Jehova nerīkojas, tikai emociju vadīts, un viņa žēlsirdībai ir robežas. Viņš nekādā gadījumā nepiedos tiem, kas ir nocietinājuši savu sirdi, tīši grēko un nenožēlo savu rīcību. (Ebrejiem 10:26.) Toties tad, ja Jehova redz nožēlas pārņemtu sirdi, viņš labprāt piedod. Tālāk apskatīsim vairākus tēlainus izteicienus, ar kuriem Bībelē aprakstīta šī brīnišķīgā Jehovas mīlestības izpausme.

8. Ko Jehova dara, piedodams grēkus, un kādu pārliecību tas dod?

⁸ Nožēlojis savu rīcību, Dāvids teica: ”Beidzot es atzinos tev savā grēkā un neslēpu savu vainu. [..] Un tu piedevi manus grēkus.” (Psalms 32:5.) Ar vārdu ”piedevi” ir iztulkots senebreju valodas vārds, kura pamatnozīme ir ”pacelt, nēsāt”. Šajā pantā tas nozīmē, ka tiek noņemta vaina, grēks, pārkāpums. Tātad Jehova it kā pacēla Dāvida grēkus un aiznesa tos projām. Līdz ar to Dāvids izjuta atvieglojumu, jo pirms tam viņa plecos kā nasta bija gūlusi vainas apziņa. (Psalms 32:3.) Arī mēs varam pilnībā paļauties uz Dievu, kas aiznes projām visu to cilvēku grēkus, kuri meklē viņa piedošanu, balstoties uz ticību Jēzus izpirkuma upurim. (Mateja 20:28.)

9. Cik tālu prom Jehova noliek mūsu grēkus?

⁹ Dāvids izmantoja vēl kādu spilgtu ilustrāciju, lai aprakstītu, kā Jehova piedod: ”Cik tālu ir austrumi no rietumiem, tik tālu no mums viņš noliek mūsu pārkāpumus.” (Psalms 103:12.) Cik tad tālu ir austrumi no rietumiem? Savā ziņā attālums no austrumiem līdz rietumiem vienmēr ir vislielākais,  kādu vien var iztēloties; šīs debespuses nekad nesatiekas. Kāds speciālists norāda, ka minētais salīdzinājums nozīmē ”tik tālu, cik vien iespējams; tik tālu, cik vien var iedomāties”. Dieva iedvesmotie Dāvida vārdi liecina, ka Jehova, piedodams mūsu grēkus, noliek tos tik tālu prom, cik vien mēs varam iedomāties.

10. Kāpēc tad, kad Jehova mums ir piedevis grēkus, nebūtu jādomā, ka šie grēki mūs aptraipīs visu atlikušo mūžu?

¹⁰ Vai jūs kādreiz esat mēģinājuši iztīrīt traipu no gaišas krāsas apģērba? Lai kā jūs centāties, traips, iespējams, joprojām bija redzams. Lūk, kā Jehova apraksta savu spēju piedot: ”Kaut arī jūsu grēki ir koši sarkani, tie kļūs balti kā sniegs; kaut arī tie ir karmīnsarkani, tie kļūs balti kā vilna.” a (Jesajas 1:18.) Paši saviem spēkiem cilvēki nespēj  atbrīvoties no grēka, kas viņus ir aptraipījis, bet Jehova var padarīt grēkus, kuri ir it kā koši sarkanā un karmīnsarkanā krāsā, baltus kā sniegs un nekrāsota vilna. Kad Jehova mums ir piedevis grēkus, nav nekāda pamata domāt, ka šie grēki mūs aptraipīs visu atlikušo mūžu.

11. Kādā nozīmē Jehova aizmet mūsu grēkus sev aiz muguras?

¹¹ Aizkustinošā pateicības dziesmā, ko Hiskija sacerēja pēc tam, kad bija atlabis no smagas slimības, viņš sacīja Jehovam: ”Visus manus grēkus tu esi aizmetis sev aiz muguras.” (Jesajas 38:17.) Šajā pantā rakstīts, ka Jehova paņem tāda cilvēka grēkus, kurš ir nožēlojis savu rīcību, un aizmet tos sev aiz muguras, kur viņš tos vairs neredz un nemana. Kādā avotā norādīts, ka šeit ietverto domu varētu izteikt tā: ”Tu esi padarījis [manus grēkus] par tādiem, kas nemaz nav izdarīti.” Vai tas nav mierinoši?

12. Kā pravietis Miha paskaidro, ka Jehova piedodams iznīcina mūsu grēkus uz visiem laikiem?

¹² Kādā solījumā par atjaunošanu pravietis Miha pauda pārliecību, ka Jehova piedos savai tautai, kas nožēlos grēkus: ”Kurš ir tāds Dievs kā tu? Tu piedod nodarījumus tiem, kas atlikuši no tavas tautas, un nepiemini pārkāpumus. [..] Visus mūsu grēkus tu iesviedīsi jūras dzelmē.” (Mihas 7:18, 19.) Pamēģināsim iedomāties, ko šie vārdi nozīmēja cilvēkiem Bībeles laikos. Atdabūt to, kas iesviests ”jūras dzelmē”, nebija nekādu cerību. Tātad no Mihas vārdiem var saprast, ka Jehova piedodams iznīcina mūsu grēkus uz visiem laikiem.

13. Ko nozīmē Jēzus vārdi ”piedod mūsu parādus”?

¹³ Lai paskaidrotu, kā Jehova piedod, Jēzus atsaucās uz aizdevēju un parādnieku attiecībām. Jēzus mācīja lūgt: ”Piedod mūsu parādus.” (Mateja 6:12, zemsvītras piezīme.) Tātad Jēzus salīdzināja grēkus ar parādiem. (Lūkas 11:4.) Grēkojot mēs kļūstam par Jehovas ”parādniekiem”. Par to, ko nozīmē grieķu valodas darbības vārds, kurš iztulkots ar  vārdu ”piedod”, kādā darbā teikts: ”Atlaist parādu, atbrīvot no parāda, nepieprasot tā nomaksu.” Savā ziņā var teikt, ka tad, kad Jehova piedod, viņš atlaiž parādu, ko citādi varētu pieskaitīt mūsu rēķinam. Cilvēkiem, kas ir sagrēkojuši, bet izdarīto nožēlo, ir mierinoši to zināt. Jehova nekad neprasīs nomaksāt parādu, ko viņš reiz ir atlaidis. (Psalms 32:1, 2.)

14. Par ko liek domāt vārdi ”lai jūsu grēki taptu izdzēsti”?

¹⁴ Par to, kā Jehova piedod, ir runāts arī Apustuļu darbu grāmatas 3. nodaļas 19. pantā: ”Tāpēc nožēlojiet grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki taptu izdzēsti.” Ar vārdiem ”taptu izdzēsti” ir iztulkots grieķu valodas darbības vārds, kas var nozīmēt ”likvidēt.., atcelt vai iznīcināt”. Daži speciālisti uzskata, ka šis vārds liek domāt par rakstīta teksta izdzēšanu. Kā tas tika darīts? Tinte, ko parasti lietoja senatnē, bija maisījums, kura sastāvā bija kvēpi, sveķi un ūdens. Neilgi pēc tam, kad kaut kas bija uzrakstīts ar šādu tinti, bija iespējams ar mitru sūkli rakstīto izdzēst. Iepriekšminētais lieliski ilustrē Jehovas žēlsirdību. Kad viņš piedod mūsu grēkus, viņš it kā paņem sūkli un tos izdzēš.

15. Ko Jehova dara mums zināmu?

¹⁵ Ar šo dažādo ilustrāciju palīdzību Jehova dara zināmu, ka viņš labprāt piedod grēkus, ja vien cilvēks no sirds tos nožēlo. Mums nav jābaidās, ka nākotnē Jehova mūs sauks pie atbildības par šiem grēkiem. Turklāt Bībelē par Jehovas lielo žēlsirdību ir teikts vēl kaut kas: kad viņš piedod, viņš aizmirst.

16., 17. Ko nozīmē Bībelē lasāmie vārdi, ka Jehova nepiemin grēkus, un kāpēc tā var teikt?

¹⁶ Runājot par cilvēkiem, ar kuriem ir noslēgts jaunais līgums, Jehova ir izteicis solījumu: ”Es piedošu viņu pārkāpumus un vairs nepieminēšu viņu grēkus.” (Jeremijas 31:34.) Vai tas nozīmē, ka Jehova, piedevis grēkus, vairs nespēj tos atcerēties? Tā noteikti nevarētu būt. Bībelē  ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas izdarīja grēkus, bet kam Jehova piedeva, piemēram, par Dāvidu. (2. Samuēla 11:1—17; 12:13.) Jehova, protams, vēl aizvien zina, kādas kļūdas pieļāva šie cilvēki. Informācija par viņu grēkiem, par nožēlu, ko viņi izjuta, kā arī par piedošanu, ko viņi saņēma no Dieva, ir saglabāta, lai mēs varētu gūt labumu. (Romiešiem 15:4.) Tāpēc rodas jautājums: ko nozīmē Bībelē teiktais, ka Jehova ”nepiemin” to cilvēku grēkus, kuriem viņš ir piedevis?

¹⁷ Senebreju valodas darbības vārdam, kas iztulkots ar vārdu ”nepieminēšu”, ir plašāka nozīme nekā tikai atsaukt atmiņā pagātni. Kādā vārdnīcā norādīts, ka šis vārds ietver ”papildu domu par attiecīgu rīcību” (Theological Wordbook  of the Old Testament). ”Pieminēt” grēkus šādā izpratnē nozīmē arī vērsties pret grēciniekiem. (Hozejas 9:9.) Turpretī ar vārdiem ”vairs nepieminēšu viņu grēkus” Dievs apliecina, ka tad, ja viņš kaut ko ir piedevis nožēlas māktiem grēciniekiem, viņš tos nekad vairs nesodīs par šiem grēkiem. (Ecehiēla 18:21, 22.) Tātad Jehova aizmirst pārkāpumus tajā nozīmē, ka viņš neatgādina mūsu grēkus atkal un atkal, lai nemitīgi mums pārmestu vai mūs pārmācītu. Vai nav mierinoši zināt, ka mūsu Dievs piedod un aizmirst pārkāpumus?

18. Kāpēc piedošana nenozīmē, ka nožēlas pārņemts grēcinieks tiek atbrīvots no visām savas nepareizās rīcības sekām?

¹⁸ Vai Jehovas gatavība piedot nozīmē, ka nožēlas pārņemts grēcinieks tiek atbrīvots no visām savas nepareizās rīcības sekām? Nē, nesodīti grēkot nav iespējams. Pāvils rakstīja: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Mūsu rīcībai var būt nepatīkamas sekas. Tas nenozīmē, ka Jehova vispirms cilvēkam piedod, bet pēc tam liek viņam pieredzēt nelaimes. Ja rodas kādas grūtības, kristietim nebūtu jādomā: ”Varbūt Jehova mani soda par kādreiz izdarītiem grēkiem.” (Jēkaba 1:13.) Bet Jehova nevienu neglābj no visām aplamas rīcības sekām. Laulības šķiršana, nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās slimības, citu cilvēku uzticības un cieņas zaudējums — tās visas diemžēl var būt grēkošanas neizbēgamās sekas. Var atcerēties gadījumu ar Dāvidu: kaut arī Jehova viņam piedeva grēkus, kas bija saistīti ar Batsebu un Ūriju, viņš tomēr nenovērsa briesmīgos notikumus, kas risinājās pēc tam. (2. Samuēla 12:9—12.)

19.—21. a) Kā likums, kas pierakstīts 3. Mozus grāmatas 6. nodaļā, no 1. līdz 7. pantam, nāca par labu gan cietušajam, gan vainīgajam? b) Kā būtu jārīkojas, lai iepriecinātu Jehovu, ja mūsu grēku dēļ ir cietuši citi cilvēki?

¹⁹ Dažkārt, ja esam grēkojuši, ir nepieciešama noteikta  rīcība, īpaši tad, ja mūsu dēļ ir cietis kāds cits. Padomāsim par to, kas teikts 3. Mozus grāmatas 6. nodaļā. Šajā Mozus bauslības daļā ir runa par gadījumu, kad kāds cilvēks ir izdarījis smagu pārkāpumu, laupīšanas, izspiešanas vai krāpšanas ceļā piesavinādamies cita izraēlieša īpašumu. Pēc tam pārkāpējs noliedz savu vainu, būdams pat tik nekaunīgs, ka nodod nepatiesu zvērestu. Šajā situācijā divi cilvēki liecina viens pret otru, bet pierādīt neko nevar. Tomēr vēlāk vainīgo sāk tirdīt sirdsapziņa un viņš atzīstas savā nodarījumā. Lai saņemtu Dieva piedošanu, viņam jāsper vēl trīs soļi: jāatdod tas, ko viņš ir piesavinājies, jāsamaksā cietušajam sods 20 procentu apmērā no paņemtā īpašuma vērtības, kā arī jāziedo auns par vainas upuri. Par tālāko bauslībā bija teikts: ”Lai priesteris Jehovas priekšā veic izlīdzināšanu viņa labā, un viņam tiks piedots.” (3. Mozus 6:1—7.)

²⁰ Šajā likumā izpaudās Dieva žēlsirdība. Tas nāca par labu cietušajam, kas atdabūja savu īpašumu un noteikti izjuta lielu atvieglojumu, kad vaininieks galu galā atzinās pārkāpumā. Likums nāca par labu arī cilvēkam, kas, sirdsapziņas mudināts, beidzot atzina savu vainu un izlaboja nodarīto ļaunumu. Ja viņš to nedarītu, viņš nevarētu saņemt Dieva piedošanu.

²¹ Tiesa, mēs neesam pakļauti Mozus bauslībai, taču tā mums dod iespēju labāk saprast Jehovas domas, arī viņa viedokli par piedošanu. (Kolosiešiem 2:13, 14.) Kad mūsu grēku dēļ ir cietuši citi cilvēki, mums jādara tas, kas ir mūsu spēkos, lai vērstu visu par labu, un tikai tad Dievs būs apmierināts. (Mateja 5:23, 24.) Tas nozīmē neliegties, ka esam grēkojuši, atzīt savu vainu, kā arī atvainoties cilvēkam, kuram esam nodarījuši pāri. Pēc tam mēs varam vērsties pie Jehovas, pamatojoties uz Jēzus upuri, un Dievs mums apliecinās, ka pārkāpums ir piedots. (Ebrejiem 10:21, 22.)

22. Kas dažreiz ir nepieciešams, kaut arī Jehova cilvēkam ir piedevis?

 ²² Kaut arī Jehova piedod, viņš, tāpat kā mīloši vecāki, reizēm arī soda. (Sālamana pamācības 3:11, 12.) Ja ir izdarīts nopietns pārkāpums, kristietim, kas nožēlo grēkus, varbūt ir jāatsakās no godpilnās iespējas būt vecākajam, draudzes kalpotājam vai pilnas slodzes sludinātājam. Uz laiku zaudēt iespēju pildīt īpašus pienākumus var būt ļoti nepatīkami, tomēr sods nenozīmē, ka Jehova šim cilvēkam nav piedevis. Jāatceras, ka sods, kas nāk no Jehovas, ir viņa mīlestības pierādījums. Mēs gūsim vislielāko labumu, ja būsim mierā ar sodu un mācīsimies no tā. (Ebrejiem 12:5—11.)

23. Kāpēc mums nebūtu jādomā, ka Jehova nebūs pret mums žēlsirdīgs, un kāpēc jācenšas piedot citiem, tāpat kā to dara viņš?

²³ Cik brīnišķīgi ir apzināties, ka mūsu Dievs labprāt piedod! Lai kādas kļūdas mēs būtu izdarījuši, mums nebūtu jādomā, ka Jehova nekad vairs nebūs pret mums žēlsirdīgs. Ja esam patiesi nožēlojuši savu rīcību, mēģinājuši vērst situāciju par labu un no sirds lūguši piedošanu, balstoties uz Jēzus izlietajām asinīm, tad varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova mums piedos. (1. Jāņa 1:9.) Centīsimies rīkoties tāpat, kā rīkojas viņš, un piedot cits citam. Ja jau Jehova, kas pats negrēko, ar tādu mīlestību piedod mums, tad vēl jo vairāk mums, grēcīgiem cilvēkiem, jāpiedod citu pārkāpumi.