1. Kādas negatīvas izjūtas māc daudzus cilvēkus, arī no patieso kristiešu vidus?

 VAI Dievs Jehova mīl jūs personīgi? Ir cilvēki, kas piekrīt, ka Dievs mīl cilvēci kopumā, kā teikts Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantā, bet viņi netic, ka Dievs varētu mīlēt tieši viņus. Pat patiesos kristiešus dažkārt varētu mākt šaubas par to. Kāds nomākts vīrietis rakstīja: ”Man ir ļoti grūti noticēt, ka Dievs vispār par mani interesējas.” Vai jūs reizēm nejūtaties līdzīgi?

2., 3. Kas grib, lai mēs domātu, ka Jehova mūs uzskata par nekam nederīgiem un nemīlamiem, un kā mēs varam cīnīties ar šādām domām?

² Sātans ļoti vēlētos, lai mēs domātu, ka Dievs Jehova mūs nemīl un uzskata par nevērtīgiem. Tiesa, lielākoties Sātans mudina cilvēkus būt uzpūtīgiem un lepniem. (2. Korintiešiem 11:3.) Bet tāpat viņam sagādā baudu graut viegli ievainojamu cilvēku pašcieņu. (Jāņa 7:47—49; 8:13, 44.) Īpaši spilgti to var redzēt tagad, grūtajās ”pēdējās dienās”. Mūsdienās daudzi ir auguši ģimenē, kurā nav bijis mīlestības; citiem ik dienas jāsaskaras ar nežēlīgiem, savtīgiem un stūrgalvīgiem cilvēkiem. (2. Timotejam 3:1—5.) Daudziem cilvēkiem, kas gadiem ilgi ir cietuši no citu nežēlības vai arī ir izjutuši rasisma vai naida izpausmes, izveidojas pārliecība, ka viņi nekam neder un ka neviens viņus nemīl.

³ Ja jūs manāt sevī šādas negatīvas izjūtas, neļaujieties izmisumam. Daudzi cilvēki laiku pa laikam vērtē sevi pārlieku kritiski. Bet jāatceras, ka Dieva Raksti ir domāti ”labošanai” un tie palīdz atbrīvoties no nepareiziem uzskatiem,  kas varbūt ir ”stingri nostiprinājušies”. (2. Timotejam 3:16; 2. Korintiešiem 10:4, zemsvītras piezīme.) Bībelē teikts: ”Mēs.. nomierināsim viņa priekšā savu sirdi, ja sirds mūs par kaut ko nosoda, jo Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu.” (1. Jāņa 3:19, 20.) Apskatīsim četrus veidus, kā mēs varam ”nomierināt” savu sirdi, pārdomājot, kas Bībelē stāstīts par Jehovas mīlestību.

4., 5. Kā Jēzus minētā ilustrācija par zvirbuļiem apliecina, ka Jehovas acīs cilvēki ir ļoti vērtīgi?

⁴ Pirmkārt, Bībelē skaidri norādīts, ka Dievs ikvienu savu kalpu uzskata par vērtīgu. Piemēram, Jēzus sacīja: ”Vai divus zvirbuļus nepārdod par nieka monētu? Tomēr neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas. Pat visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti. Tāpēc nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29—31.) Padomāsim, ko šie vārdi nozīmēja Jēzus klausītājiem pirmajā gadsimtā.

⁵ Varbūt rodas jautājums, kāpēc būtu jāpērk zvirbuļi. Atbilde ir tāda, ka Jēzus laikā zvirbuļus lietoja uzturā, un tie bija lētākie putni. Pievērsīsim uzmanību, ka par vienu nelielas vērtības monētu varēja iegādāties divus zvirbuļus. Vēlāk Jēzus minēja, ka, iztērējot divas monētas, cilvēks varēja dabūt nevis četrus, bet piecus zvirbuļus. Piektais putns tika dots papildus, it kā tam nebūtu vispār nekādas vērtības. Cilvēku acīs zvirbuļi varbūt patiešām bija bezvērtīgi, bet tāds nebija Radītāja viedoklis. Jēzus teica: ”Nevienu no tiem [arī piekto zvirbuli] Dievs nav aizmirsis.” (Lūkas 12:6, 7.) Tagad var labāk saprast Jēzus domu. Ja jau Jehova tik augstu vērtē vienu vienīgu zvirbuli, tad cilvēka vērtība viņa acīs ir daudz, daudz lielāka. Kā Jēzus paskaidroja, Jehova par mums zina visu līdz pēdējam sīkumam. Pat visi mati uz mūsu galvas ir saskaitīti!

6. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus vārdi par to, ka mati uz mūsu galvas ir saskaitīti, atbilst īstenībai?

 ⁶ Bet vai tiešām ir iespējams saskaitīt matus? Kāds varētu domāt, ka šajā ziņā Jēzus vārdi neatbilst īstenībai. Taču padomāsim par izredzēm uz augšāmcelšanu. Cik gan labi Jehovam mūs jāpazīst, lai viņš spētu mūs radīt no jauna! Viņš mūs vērtē tik augstu, ka atceras katru sīkumu, arī mūsu ģenētisko kodu un gadiem ilgi krātās atmiņas un pieredzi. a Ņemot to vērā, viņam nebūtu pārāk grūti saskaitīt cilvēka matus, kuru daudzums ir aptuveni 100 tūkstoši.

7., 8. a) Kādas īpašības Jehovam ir prieks pamanīt, kad viņš pārbauda cilvēku sirdis? b) Kādus darbus Jehova augstu vērtē?

⁷ Otrkārt, Bībelē paskaidrots, ko Jehova augstu vērtē savos kalpos. Īsi sakot, viņam sagādā prieku mūsu labās īpašības un mūsu pūliņi. Ķēniņš Dāvids savam dēlam Sālamanam teica: ”Jehova pārbauda visas sirdis un izprot visas vēlmes un domas.” (1. Laiku 28:9.) Kāds prieks noteikti pārņem Dievu, kad šajā varmācīgajā, naida pilnajā pasaulē, pārbaudīdams miljardiem cilvēku sirdis, viņš atrod kādu, kas mīl mieru, patiesību un taisnīgumu! Kas notiek, kad Dievs atrod tādu cilvēku, kura sirds ir pārpilna ar mīlestību pret viņu un kurš cenšas iegūt zināšanas par Dievu un dalīties tajās ar citiem? Jehova norāda, ka viņš ievēro tos, kas stāsta par viņu citiem. Viņam pat ir ”piemiņas grāmata”, kurā tiek ierakstīti ”visi, kas viņu  bīstas un kas domā par viņa vārdu”. (Maleahija 3:16.) Dievam ir dārgas šādas īpašības.

⁸ Kādus labos darbus Jehova augstu vērtē? Pie tiem pieder mūsu centieni līdzināties viņa Dēlam — Jēzum Kristum. (1. Pētera 2:21.) Viens svarīgs darbs, ko Dievs uzskata par ļoti vērtīgu, ir izplatīt labo vēsti par viņa valstību. Vēstulē romiešiem, 10. nodaļas 15. pantā, ir teikts: ”Cik jauki ir redzēt soļojam tos, kuri sludina labu vēsti!” Kā var redzēt zemsvītras piezīmē, šī panta pirmie vārdi burtiski skan šādi: ”Cik jaukas ir to kājas.” Parasti mēs nedomājam, ka mūsu kājas ir ”jaukas”, bet šeit tās simbolizē Jehovas kalpu pūles labās vēsts sludināšanā. Tas, ko viņi dara, Jehovas acīs ir kaut kas brīnišķīgs un dārgs. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)

9., 10. a) Kas liecina par to, ka Jehova augstu vērtē izturību grūtībās? b) Ko Jehova nekad nedomā par saviem uzticīgajiem kalpiem?

⁹ Jehovu iepriecina arī mūsu izturība. (Mateja 24:13.) Sātans grib, lai cilvēki novērstos no Jehovas. Katru dienu,  kad saglabājam uzticību Jehovam, mēs palīdzam atbildēt uz Sātana nievām. (Sālamana pamācības 27:11.) Dažreiz izturēt nemaz nav tik viegli. Problēmas ar veselību, materiālas grūtības, emocionālas ciešanas un citas nelaimes var padarīt katru dienu par pārbaudījumu. Daudz raižu var sagādāt arī cerības, kas nepiepildās. (Sālamana pamācības 13:12.) Izturība šādos pārbaudījumos Jehovam ir sevišķi dārga. Tāpēc ķēniņš Dāvids lūdza, lai Jehova savāktu viņa asaras simboliskā ”traukā”, un, pauzdams savu pārliecību, piebilda: ”Vai tās nav ierakstītas tavā grāmatā?” (Psalms 56:8.) Jehova kā dārgumus glabā un atceras visas asaras un ciešanas, ko mēs panesam, palikdami viņam uzticīgi. Arī šīs asaras un ciešanas viņš uzskata par dārgām.

¹⁰ Sirds, kas sevi nosoda, var noraidīt apliecinājumus, ka Dieva acīs mums ir vērtība. Tā, iespējams, neatlaidīgi čukst: ”Bet ir taču tik daudzi, kas ir labāki par mani. Jehova noteikti ir ļoti sarūgtināts, salīdzinot mani ar viņiem!” Bet Jehova nesalīdzina, viņš nav arī nelokāms un skarbs. (Galatiešiem 6:4.) Jehova iedziļinās cilvēka sirdī ar lielu izpratni, un viņš novērtē labo — pat tad, ja tā ir tikai nedaudz.

11. Ko par Jehovu var uzzināt no tā, kā viņš izturējās gadījumā ar Abiju?

¹¹ Treškārt, kad Jehova pārbauda cilvēkus, viņš visu rūpīgi izsijā, meklēdams labo. Piemēram, kad Jehova nolēma, ka visai ķēniņa Jerobeāma atkritušajai dinastijai jātiek iznīcinātai, viņš pavēlēja vienu no ķēniņa dēliem — Abiju — apglabāt pienācīgi. Tā bija jārīkojas tāpēc, ka ”viņā Jehova, Izraēla Dievs, ir atradis kaut ko labu”. (1. Ķēniņu 14:1, 10—13.) Jehova it kā izsijāja to, kas bija šī jaunā cilvēka sirdī, un atrada tur ”kaut ko labu”. Lai cik maz bija labā un lai cik tas būtu bijis nenozīmīgs,  Jehova atzina, ka to ir vērts pieminēt viņa Rakstos. Tāpēc viņš pat kaut kādā mērā parādīja žēlsirdību šim atkritēju dzimtas pārstāvim.

12., 13. a) Kā no gadījuma ar ķēniņu Jošafatu var redzēt, ka Jehova meklē cilvēkos labo pat tad, ja tie ir rīkojušies nepareizi? b) Kādā ziņā Jehova rīkojas līdzīgi mīlošiem vecākiem?

¹² Vēl spilgtāks piemērs ir gadījums ar labo ķēniņu Jošafatu. Kad ķēniņš reiz bija rīkojies neapdomīgi, Jehovas pravietis viņam sacīja: ”Tāpēc pret tevi ir iedegušās Jehovas dusmas.” Situācija tiešām bija nopietna. Bet Jehovas vēsts ar to nebeidzās, tā turpinājās: ”Tomēr tevī ir atrodams arī kaut kas labs.” (2. Laiku 19:1—3.) Tātad Jehovas taisnīgās dusmas viņam neliedza saskatīt Jošafata labās īpašības. Nepilnīgiem cilvēkiem dažkārt ir gluži pretēja attieksme. Ja citi mūs aizkaitina, mēs mēdzam aizmirst, ka viņos ir arī kaut kas labs. Savukārt tad, ja esam grēkojuši, sarūgtinājuma, kauna un vainas apziņas dēļ mums varbūt ir grūti saskatīt labo pašiem sevī. Mums tomēr jāatceras: ja nožēlojam grēkus un visiem spēkiem cenšamies tos neatkārtot, Jehova mums piedod.

 ¹³ Pārbaudot cilvēku, Jehova atsijā šādus grēkus, tāpat kā zelta meklētājs atsijā nevērtīgas smiltis. Turpretī labās īpašības un darbi ir ”tīrradņi”, ko Jehova patur. Vai esat ievērojuši, ka mīloši vecāki reizēm glabā savu bērnu zīmējumus un skolas darbus pat desmitiem gadu pēc tam, kad paši bērni tos jau ir aizmirsuši? Jehovas mīlestība ir lielāka nekā vecāku mīlestība. Ja paliekam viņam uzticīgi, viņš nekādā ziņā neaizmirst mūsu labos darbus un īpašības. Jehova uzskata, ka būtu netaisnīgi to aizmirst, un viņš nekad nerīkojas netaisnīgi. (Ebrejiem 6:10.) Bet ir vēl kāds veids, kā viņš ”sijā” cilvēkus.

14., 15. a) Kāpēc mūsu nepilnības Jehovam netraucē saskatīt mūsos labo? Miniet piemēru. b) Ko Jehova darīs, redzot mūsos labo, un kāda ir viņa attieksme pret saviem uzticīgajiem kalpiem?

¹⁴ Jehova pievērš galveno uzmanību nevis mūsu nepilnībām, bet potenciālajām iespējām. Ilustrēsim to šādi: cilvēki, kas mīl mākslu, nežēlo pūles, lai atjaunotu bojātas gleznas un citus mākslas darbus. Piemēram, kad Nacionālajā galerijā Londonā kāds cilvēks ar šaujamieroci sabojāja Leonardo da Vinči zīmējumu, kura vērtība bija aptuveni 30 miljoni dolāru, nevienam nenāca ne prātā bojāto zīmējumu mest ārā. Tūlīt pat sākās šī gandrīz 500 gadu vecā meistardarba atjaunošana. Tas tika darīts tāpēc, ka mākslas mīļotāji šo darbu vērtēja ļoti augstu. Bet vai cilvēks nav vērtīgāks par zīmējumu, kas darināts ar krītu un ogli? Dievs katrā ziņā uzskata cilvēkus par vērtīgākiem — lai cik lielā mērā mūs būtu sabojājusi iedzimtā nepilnība. (Psalms 72:12—14.) Dievs Jehova, prasmīgais cilvēces Radītājs, parūpēsies, lai visi, kas ar pateicību atsaucas uz viņa mīlestības pilnajām rūpēm, atgūtu pilnību. (Apustuļu darbi 3:21; Romiešiem 8:20—22.)

¹⁵ Jehova redz mūsos labo pat tad, ja mēs paši to neredzam. Ja turpināsim viņam kalpot, viņš palīdzēs labajam  vairoties, līdz kamēr mēs kļūsim pilnīgi. Lai kā pret mums izturētos Sātana pasaule, Jehova augstu vērtē savus uzticīgos kalpus un uzskata tos par dārgiem. (Hagaja 2:7.)

16. Kas visspilgtāk apliecina Jehovas mīlestību pret mums, un kā mēs zinām, ka šī dāvana ir domāta personīgi mums?

¹⁶ Ceturtkārt, Jehova daudz ko ir darījis, apliecinādams savu mīlestību pret mums. Kristus izpirkuma upuris ir vispārliecinošākā atbilde uz Sātana meliem, ka mēs esot nevērtīgi un nemīlami. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Jēzus mokpilnā nāve pie moku staba un vēl lielākās mokas, ko izcieta Jehova, vērodams sava mīļotā Dēla nāvi, pierāda viņu mīlestību pret mums. Diemžēl daudziem cilvēkiem ir grūti noticēt, ka šī dāvana varētu būt domāta personīgi viņiem. Viņi jūtas tās necienīgi. Taču atcerēsimies, ka apustulis Pāvils, kas bija vajājis Kristus sekotājus, vēlāk rakstīja: ”Dieva Dēls.. mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.” (Galatiešiem 1:13; 2:20.)

17. Kā Jehova mūs velk pie sevis un sava Dēla?

¹⁷ Jehova apliecina savu mīlestību, palīdzēdams mums gūt labumu no Kristus upura. Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Pats Jehova mūs velk pie sava Dēla un tuvina mūs mūžīgai dzīvei. Kā viņš to dara? Viņš rūpējas, lai mums tiktu sludināta labā vēsts, kā arī izmanto savu svēto garu, kas mums ļauj saprast un attiecināt uz sevi garīgas patiesības, par spīti mūsu ierobežotajām iespējām un nepilnībām. Tāpēc Jehova par mums var teikt to pašu, ko viņš teica par Izraēlu: ”Savā mūžīgajā mīlestībā es tevi esmu mīlējis un ar uzticīgu mīlestību esmu vilcis pie sevis.” (Jeremijas 31:3.)

18., 19. a) Kā var vispersonīgāk izjust Jehovas mīlestību, un kas liecina, ka mūsu lūgšanas viņam ir ļoti svarīgas? b) Kā Dieva Rakstos apliecināts, ka Jehova ir līdzjūtīgs klausītājs?

 ¹⁸ Iespējams, vispersonīgāk Jehovas mīlestību var izjust, viņu lūdzot. Bībelē ir lasāms mudinājums ”pastāvīgi lūgt Dievu”. (1. Tesalonikiešiem 5:17.) Dievs ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:2.) Šo pienākumu viņš nav uzticējis nevienam citam, pat savam Dēlam ne. Ir saviļņojoši domāt par to, ka pats Visuma Radītājs mūs aicina tuvoties viņam lūgšanās un brīvi izteikties. Kā viņš klausās? Neiejūtīgi, garlaikoti, vienaldzīgi? Nē, gluži otrādi.

¹⁹ Jehova ir līdzjūtīgs. Kāds Dievam uzticīgs, padzīvojis kristietis izteicās: ”Līdzjūtība ir jūsu sāpes manā sirdī.” Vai Jehovu tiešām ietekmē mūsu sāpes? Par laiku, kad viņa tautai, izraēliešiem, bija daudz kas jāizcieš, Bībelē rakstīts: ”Viņam bija sāpīgi redzēt tos ciešam.” (Jesajas 63:9.) Jehova ne tikai redzēja cilvēku nelaimes, bet arī juta tiem līdzi. Par to, cik dziļas ir Jehovas jūtas, liecina vārdi, kas tika teikti viņa kalpiem: ”Kas pieskaras jums, pieskaras manas acs zīlītei.” b (Zaharjas 2:8.) Cik sāpīgi būtu, ja kāds pieskartos mūsu acij! Nav šaubu, ka Jehova jūt mums līdzi, un, ja mums sāp, sāp arī viņam.

20. No kāda nesaprātīga viedokļa mums jāizvairās, ņemot vērā padomu, kas lasāms Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 3. pantā?

²⁰ Protams, neviens saprātīgs kristietis neizmantos šos Dieva mīlestības un atzinības pierādījumus, lai attaisnotu lepnumu un egoismu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dieva labestības dēļ, kas man augstsirdīgi dāvāta, es jums saku: neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt, bet vērtējiet  sevi saprātīgi, pēc tās ticības, ko Dievs katram no jums ir devis.” (Romiešiem 12:3.) Tāpēc, izjuzdami debesu Tēva mīlestības siltumu, būsim saprātīgi un atcerēsimies, ka patiesībā Dieva mīlestību mēs neesam pelnījuši. (Lūkas 17:10.)

21. Kādiem Sātana meliem mums pastāvīgi jāpretojas, un ar kādu patiesību, ko mums atklājis Dievs, mēs varam nomierināt savu sirdi?

²¹ Darīsim to, kas ir mūsu spēkos, lai noraidītu visus Sātana melus un nedomātu, ka mēs nekam neesam derīgi un neviens mūs nemīl. Ja dzīves pieredze jums ir iemācījusi uzskatīt sevi par tādu šķērsli, ko pat Dieva bagātīgā mīlestība nevar pārvarēt, savus labos darbus par tik nenozīmīgiem, ka pat viņa visuredzošās acis tos nespēj ievērot, un savus grēkus — par tik lieliem, ka tos nevar nolīdzināt pat viņa dārgā Dēla nāve, tad jums ir iemācīti meli. Noraidiet šos melus bez mazākās svārstīšanās! Mierināsim vienmēr savu sirdi ar patiesību, kas ietverta Dieva iedvesmotajos Pāvila vārdos: ”Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne valdības, ne tas, kas ir tagad, ne tas, kas vēl būs, ne spēki, ne augstums, ne dziļums, ne kaut kas cits no radītā mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājas caur Kristu Jēzu, mūsu Kungu.” (Romiešiem 8:38, 39.)