1., 2. Kāpēc var teikt, ka ķēniņam Dāvidam nebija sveša neuzticība?

 ĶĒNIŅAM DĀVIDAM nebija sveša neuzticība. Trauksmainiem notikumiem pilnajā Dāvida valdīšanas laikā bija posms, kad tika vērptas intrigas un viņa paša tautieši kala pret viņu plānus. Dāvidu nodeva pat tuvi līdzgaitnieki. Starp šādiem cilvēkiem bija Mihala, Dāvida pirmā sieva. Sākumā viņa mīlēja Dāvidu un atbalstīja ķēniņu, kad tas pildīja savus pienākumus. Taču vēlāk Mihala ”sāka vīru nicināt” un pat nosauca Dāvidu par ”nelgu”. (1. Samuēla 18:20; 2. Samuēla 6:16, 20.)

² Bēdīgi notikumi risinājās arī ar Dāvida padomdevēju Ahitofelu, kura padomi tika vērtēti tik augstu, it kā tie būtu paša Jehovas vārdi. (2. Samuēla 16:23.) Bet vēlāk šis uzticamais Dāvida līdzgaitnieks kļuva par nodevēju un pievienojās dumpim pret ķēniņu. Un kas bija uzsācis šo sazvērestību? Tas bija Absaloms, Dāvida miesīgais dēls! Šis aukstais aprēķinātājs ”pārvilināja izraēliešus savā pusē” un mēģināja pats kļūt par ķēniņu. Absaloma uzsāktā sacelšanās bija tik plaša, ka ķēniņš Dāvids bija spiests glābt savu dzīvību bēgot. (2. Samuēla 15:1—6, 12—17.)

3. Par ko Dāvids bija pārliecināts?

³ Vai tiešām nebija neviena, kas būtu palicis uzticīgs Dāvidam? Pat pašos grūtākajos brīžos Dāvids zināja, ka ir kāds, uz ko viņš var droši paļauties, — Dievs Jehova. ”Uzticīgajam tu esi uzticīgs,” Dāvids teica par Jehovu. (2. Samuēla 22:26.) Kas ir uzticība, un kādā ziņā Jehova rāda visizcilāko uzticības paraugu?

4., 5. a) Kas ir uzticība? b) Kāpēc uzticība ir pārāka par pastāvību, ko var vērot nedzīvajā dabā?

⁴ Vārds, ko var tulkot ”uzticība”, Ebreju rakstos apzīmē labestību, kas ar mīlestību tiek kādam parādīta un nepārstāj, kamēr ir īstenots tās mērķis. Šāda uzticība ir cieši saistīta ar mīlestību. a Kādā no psalmiem mēness ir nosaukts par ”uzticamo liecinieku debesīs”, jo tas regulāri parādās naktī. (Psalms 89:37.) Šādā ziņā mēness ir pastāvīgs un uzticams. Taču mēness nevar būt uzticīgs tādā nozīmē kā cilvēks, jo cilvēku uzticība ir mīlestības izpausme un tas, kas nav dzīvs, nevar mīlēt.

⁵ Uzticība, par ko runāts Bībelē, ir sirsnīga. Bez uzticības nav iedomājamas nekādas ciešas attiecības. Šāda uzticība nav svārstīga, tā nelīdzinās jūras viļņiem, ko dzenā mainīgi vēji. Uzticību raksturo pastāvīgums un spēks, kas palīdz pārvarēt vislielākos šķēršļus.

6. a) Cik bieži cilvēku vidū ir sastopama uzticība? b) Kāds ir vislabākais veids, kā izprast uzticības būtību, un kāpēc tā ir?

 ⁶ Protams, šāda uzticība mūsdienās ir retums. Bieži vien izrādās, ka cilvēki, kas it kā ir draugi, ir ”gatavi cits citu saplosīt”, un arvien vairāk cilvēku pamet savu dzīvesbiedru. (Sālamana pamācības 18:24; Maleahija 2:14—16.) Nodevīga rīcība ir kļuvusi tik ierasta, ka par mūsu dienām varētu teikt tos pašus vārdus, ko teica pravietis Miha: ”Uzticīgie no zemes ir pazuduši.” (Mihas 7:2.) Bet, kaut arī daudzi cilvēki nav uzticīgi, uzticība ir viena no izcilajām Jehovas īpašībām. Vislabākais veids, kā izprast uzticības būtību, ir pārdomāt, kā Jehovas rīcībā izpaužas šī viņa mīlestības iezīme.

7., 8. Kāpēc var teikt, ka vienīgi Jehova ir uzticīgs?

⁷ Bībelē par Jehovu ir teikts: ”Vienīgi tu esi uzticīgs!” (Atklāsmes 15:4.) Kā tas var būt? Vai gan cilvēki un eņģeļi reizēm nav parādījuši izcilu uzticību? (Ījaba 1:1; Atklāsmes 4:8.) Un Jēzus Kristus? Vai gan viņš, kas ir saukts par Dieva ”uzticīgo kalpu”, nebija pilnībā uzticīgs Jehovam? (Psalms 16:10.) Kāpēc tad ir rakstīts, ka vienīgi Jehova ir uzticīgs?

⁸ Pirmām kārtām jāatceras, ka uzticība ir viena no mīlestības izpausmēm. Tā kā ”Dievs ir mīlestība”, tad neviens nevar būt uzticīgāks par viņu. (1. Jāņa 4:8.) Eņģeļi un cilvēki var tikai atspoguļot Dieva īpašības, bet vienīgi Jehova ir uzticīgs visaugstākajā mērā. Viņš ir saukts par ”Mūžseno”, un tas norāda, ka viņš ir bijis uzticīgs ilgāk nekā jebkura radīta būtne uz zemes vai debesīs. (Daniēla 7:9.) Jehova ir vislabākais uzticības piemērs, un neviens ar viņu šajā ziņā nevar mēroties. Pievērsīsim uzmanību dažiem faktiem, kas to apstiprina.

9. Kādā ziņā Jehova ir uzticīgs visā, ko viņš dara?

 ⁹ Jehova ir ”uzticīgs visā, ko viņš dara”. (Psalms 145:17.) 136. psalms ļauj labāk saprast šo domu. Tajā ir minēti vairāki gadījumi, kad Jehova ir glābis savus kalpus, arī reize, kad viņš iespaidīgi izglāba izraēliešus, izvedot tos cauri Sarkanajai jūrai. Visos šī psalma pantos ir lasāmi vārdi: ”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!” Uz 136. psalmu ir norādīts arī ” Jautājumos pārdomām”, kas atrodami 289. lappusē. Lasot šos pantus, nav iespējams nesajūsmināties par to, cik daudzos veidos Jehova ir apliecinājis uzticīgu mīlestību savai tautai. Jehovas uzticība izpaužas tajā, ka viņš uzklausa savu kalpu saucienus pēc palīdzības un noteiktā laikā rīkojas. (Psalms 34:6.) Jehovas uzticīgā mīlestība pret saviem kalpiem nemazinās, ja vien tie paliek uzticīgi viņam.

10. Kā izpaužas Jehovas uzticība saviem principiem?

¹⁰ Turklāt Jehova apliecina saviem kalpiem uzticību, negrozīdams savus principus. Atšķirībā no daudziem nepastāvīgiem cilvēkiem, kas pakļaujas mirkļa iegribām un emocijām, Jehova nemaina uzskatus par to, kas ir pareizs un kas — nepareizs. Gadu tūkstošiem viņa viedoklis par spiritismu, elku pielūgšanu un slepkavību ir palicis nemainīgs. ”Līdz pat jūsu vecumdienām es palikšu tas pats,” viņš paziņoja ar pravieša Jesajas starpniecību. (Jesajas 46:4.) Tas ļauj būt pārliecinātiem, ka Dieva Rakstos atrodamo skaidro morāles normu ievērošana noteikti dod labumu. (Jesajas 48:17—19.)

11. Miniet piemērus, kas apliecina, ka Jehova pilda savus solījumus!

¹¹ Jehovas uzticība izpaužas arī tajā, ka viņš pilda savus solījumus. Ja viņš izsaka kādu paredzējumu, tas katrā ziņā piepildās. Tāpēc Jehova saka: ”Vārdi, kas nāk no manas mutes, neatgriezīsies pie manis  neīstenojušies — tie paveiks visu, ko vēlos, tiem izdosies viss, kādēļ es tos sūtīju.” (Jesajas 55:11.) Turēdams doto vārdu, Jehova apliecina uzticību saviem kalpiem. Viņš tiem neliek saspringti gaidīt kaut ko tādu, ko viņš nemaz negrasās darīt. Jehovas reputācija ir tik nevainojama, ka viņa kalps Jozua varēja teikt: ”No visa labā, ko Jehova Izraēlam bija apsolījis, neviens vārds nepalika nepiepildīts — tie visi īstenojās.” (Jozuas 21:45.) Mēs varam būt pārliecināti, ka mums nekad nebūs jāpiedzīvo vilšanās kāda nepiepildīta Jehovas solījuma dēļ. (Jesajas 49:23; Romiešiem 5:5.)

12., 13. Kādā ziņā Jehovas uzticīgā mīlestība ”paliek mūžam”?

¹² Kā jau tika minēts, Bībelē ir sacīts, ka Jehovas uzticīgā mīlestība ”paliek mūžam”. (Psalms 136:1.) Kā šie vārdi jāsaprot? Viena nozīme ir tāda, ka Jehova piedod grēkus uz visiem laikiem. Kā bija paskaidrots 26. nodaļā, Jehova nepiemin kādreiz izdarītus grēkus, kas cilvēkam jau ir piedoti. Tā kā ”visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās slavas”, mums jāpateicas Jehovam par to, ka viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam. (Romiešiem 3:23.)

¹³ Bet Jehovas uzticīgā mīlestība paliek mūžam arī citā nozīmē. Viņa Rakstos teikts, ka taisnīgs cilvēks ”ir kā koks, kas stādīts pie ūdens straumēm, kas augļus nes pareizā laikā, kam lapas nenovīst. Viss, ko viņš dara, tam izdosies!” (Psalms 1:3.) Iedomājieties krāšņu koku, kura lapas nekad nenovīst. Ja Dieva vārdi mums sagādās patiesu prieku, tad arī mūsu dzīve būs ilga, mierīga un auglīga. Svētības, ko Jehova piešķir saviem uzticīgajiem kalpiem, ir nebeidzamas. Taisnīgajā jaunajā pasaulē, ko Jehova nodibinās, paklausīgie cilvēki mūžīgi izjutīs viņa uzticīgo mīlestību. (Atklāsmes 21:3, 4.)

14. Kā Jehova apliecina, ka viņš augstu vērtē savu kalpu uzticību?

¹⁴ Jehova bieži ir apliecinājis, cik viņš ir uzticīgs. Tā kā Jehova vienmēr rīkojas konsekventi, viņš nekad nepārstāj būt uzticīgs attiecībās ar saviem kalpiem. Psalma sacerētājs rakstīja: ”Es biju jauns un nu esmu vecs, bet es nekad neesmu redzējis, ka taisnais būtu atstāts un viņa bērni lūgtos pēc maizes. [..] ..jo Jehova mīl taisnību, viņš nepametīs tos, kas viņam ir uzticīgi!” (Psalms 37:25, 28.) Protams, Jehova ir Radītājs, tāpēc pielūgsme viņam pienākas. (Atklāsmes 4:11.) Bet, būdams uzticīgs, Jehova augstu vērtē mūsu uzticības apliecinājumus. (Maleahija 3:16, 17.)

15. Pastāstiet, kā Jehovas izturēšanās pret izraēliešiem liecina par viņa uzticību!

¹⁵ Savā uzticīgajā mīlestībā Jehova bieži palīdz saviem kalpiem, kad tie ir nonākuši nelaimē. Kādā psalmā ir teikts: ”Viņš sargā savu uzticīgo kalpu dzīvību, viņš tos izglābj no ļaundariem.” (Psalms 97:10.) Par to var pārliecināties, ja domā par Jehovas izturēšanos pret Izraēla tautu. Kad izraēlieši brīnumainā veidā bija izvesti cauri Sarkanajai jūrai, viņi dziesmā slavēja Jehovu: ”Savā uzticīgajā mīlestībā tu ved tautu, ko esi atbrīvojis.” (2. Mozus 15:13.) Tas, ka izraēlieši izglābās, iziedami cauri Sarkanajai jūrai, neapšaubāmi bija Jehovas uzticīgās mīlestības pierādījums. Mozus izraēliešiem teica: ”Jehova apliecināja sirsnīgas jūtas pret jums un jūs izraudzījās nevis tāpēc, ka jūs bijāt lielākā visu tautu starpā (jūs taču bijāt mazākā no visām tautām), bet gan tāpēc, ka Jehova jūs mīlēja un pildīja zvērestu, ko viņš bija devis jūsu tēviem. Tāpēc Jehova ar stipru roku izveda un atbrīvoja jūs no verdzības, no Ēģiptes valdnieka faraona varas.” (5. Mozus 7:7, 8.)

16., 17. a) Kā izraēliešu rīcībā izpaudās liels pateicības trūkums, un kā Jehova apliecināja savu līdzjūtību pret viņiem? b) Kā lielākā daļa izraēliešu ar savu rīcību pierādīja, ka ”nekas vairs nebija līdzams”, un ko var mācīties no tā, kas toreiz notika?

 ¹⁶ Tiesa, izraēlieši kopumā nebija pateicīgi par Jehovas uzticīgo mīlestību, jo pēc savas atbrīvošanas ”tie joprojām grēkoja pret viņu [Jehovu], tuksnesī dumpojās pret Visaugstāko”. (Psalms 78:17.) Gadsimtu gaitā viņi sacēlās daudzkārt, atstādami Jehovu un pievērsdamies viltus dieviem un pagānu paražām, kas viņus varēja tikai aptraipīt. Tomēr Jehova nelauza noslēgto līgumu. Ar pravieša Jeremijas starpniecību viņš aicināja savu tautu: ”Atgriezies pie manis, dumpīgā Izraēla tauta! ..Es vairs neraudzīšos uz tevi ar dusmām, jo es esmu uzticīgs.” (Jeremijas 3:12.) Bet, kā jau bija minēts 25. nodaļā, lielākā daļa izraēliešu neuzklausīja šos vārdus. ”Viņi apsmēja Dieva vēstnešus, nicināja viņa vārdus un ņirgājās par viņa praviešiem, līdz Jehova pret savu tautu iedegās tik bargās dusmās, ka nekas vairs nebija līdzams.” (2. Laiku 36:15, 16.)

¹⁷ Ko var mācīties no šiem notikumiem? Domājot par tiem, kļūst skaidrs, ka Jehovas uzticība nav akla un lētticīga. Tiesa, Jehova ir ”bagāts mīlestībā un bezgala uzticams” un viņam ir prieks būt žēlsirdīgam, kad tam ir pamatots iemesls. Bet kas notiek, ja pārkāpējs ir nelabojams ļaundaris, kas nemaz negrasās laboties? Tādā gadījumā Jehova ievēro savus taisnīgos principus un piespriež sodu. Kā tika teikts Mozum, Jehova ”vainīgos neatstāj nesodītus”. (2. Mozus 34:6, 7.)

18., 19. a) Kādā ziņā tas, ka Jehova soda ļaunos, ir uzticības apliecinājums? b) Kā Jehova apliecinās uzticību tiem saviem kalpiem, kas ir vajāti un nogalināti?

¹⁸ Tas, ka Dievs soda ļaunos, pats par sevi ir uzticības apliecinājums. Viena norāde uz to ir atrodama Atklāsmes  grāmatā, kur minēta pavēle, ko Jehova dod septiņiem eņģeļiem: ”Ejiet un izlejiet pār zemi septiņus Dieva dusmu traukus!” Kad trešais eņģelis izlej savu trauku ”upēs un avotos”, tie kļūst par asinīm. Tad eņģelis saka Jehovam: ”Tu, kas esi un kas biji, uzticīgais Dievs, tu esi taisnīgs, jo tu esi spriedis taisnu tiesu. Viņi ir izlējuši svēto un praviešu asinis, tāpēc tu viņiem esi licis dzert asinis — viņi to ir pelnījuši.” (Atklāsmes 16:1—6.)

¹⁹ Paziņojot par spriedumu, eņģelis nosauc Jehovu par ”uzticīgo Dievu”. Kāpēc? Tāpēc, ka, iznīcinot ļaunos, Jehova parāda uzticību saviem kalpiem, no kuriem daudzi ir vajāti un nogalināti. Jehova paliek uzticīgs un patur viņus dzīvus savā atmiņā. Viņš ilgojas atkal ieraudzīt savus uzticīgos kalpus, kas ir miruši, un Bībele apstiprina, ka viņa nodoms ir atalgot tos ar augšāmcelšanu. (Ījaba 14:14, 15.) Jehova neaizmirst savus uzticīgos kalpus tāpēc vien, ka to vairs nav starp dzīvajiem. Gluži  otrādi, ”viņam tie visi ir dzīvi”. (Lūkas 20:37, 38.) Jehovas nodoms piecelt no nāves tos, kas ir viņa atmiņā, spilgti liecina par viņa uzticību.

20. Kas ir ”žēlastības trauki”, un kā Jehova tiem apliecina savu uzticību?

²⁰ Visā vēstures gaitā Jehova ir bijis ļoti uzticīgs attiecībās ar cilvēkiem. Tūkstošiem gadu Jehova ”lielā pacietībā ir panesis dusmu traukus, kas pelnījuši iznīcināšanu”. Tā viņš ir rīkojies tāpēc, ”lai atklātu savu neizmērojamo godu žēlastības traukiem, ko viņš jau iepriekš ir sagatavojis godam”. (Romiešiem 9:22, 23.) Šie ”žēlastības trauki” ir pareizi noskaņoti cilvēki, kas  ir svaidīti ar svēto garu un būs Kristus līdzmantinieki viņa valstībā. (Mateja 19:28.) Pavērdams ”žēlastības traukiem” iespēju glābties, Jehova paliek uzticīgs solījumam, ko viņš ir devis Ābrahāmam: ”Ar tava pēcnācēja starpniecību tiks svētītas visas zemes tautas, jo tu man esi paklausījis.” (1. Mozus 22:18.)

21. a) Kādā ziņā Jehova ir uzticīgs pret ”lielo pulku”, kam ir izredzes palikt dzīvam ”lielajā postā”? b) Uz ko jūs mudina Jehovas uzticība?

²¹ Jehova ir uzticīgs arī pret ”lielo pulku”, kam ir izredzes palikt dzīvam ”lielajā postā” un mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 7:9, 10, 14.) Lai gan viņa kalpi ir nepilnīgi, Jehova savā uzticībā piedāvā tiem iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. Šādu perspektīvu paver izpirkums — visizcilākais Jehovas uzticības apliecinājums. (Jāņa 3:16; Romiešiem 5:8.) Jehovas uzticība un mīlestība piesaista cilvēkus, kuru sirds ilgojas pēc taisnības. (Jeremijas 31:3.) Vai uzticība, ko Jehova jau ir parādījis un vēl parādīs, jums neliek justies viņam tuvākiem? Protams, mēs vēlamies tuvoties Dievam, tāpēc atbildēsim uz viņa mīlestību un stiprināsim savu apņēmību uzticīgi viņam kalpot!