1., 2. Kādus zaudējumus mūsdienās pieredz cilvēki, un kā šie zaudējumi viņus ietekmē?

 BĒRNS pazaudē vai salauž iemīļotu rotaļlietu un sāk žēli raudāt. Sirds sāp, viņā klausoties! Bet vai jums ir nācies redzēt, kā atplaukst bērna seja, kad mamma vai tētis viņam atdod zaudēto? Vecākiem tas varbūt bija pavisam vienkārši — viņiem tikai bija jāsameklē vai nedaudz jāpielabo rotaļlieta. Bet bērnam tas ir milzīgs prieks un brīnums. Tas, kas šķita uz visiem laikiem zaudēts, ir atkal atgūts!

² Jehova, visizcilākais Tēvs, spēj atjaunot un atdot atpakaļ to, ko viņa bērni uz zemes varbūt uzskata par bezcerīgi zudušu. Protams, mēs nerunājam par rotaļlietām. Šajos ”īpaši grūtajos laikos” mums jāpieredz krietni smagāki zaudējumi. (2. Timotejam 3:1—5.) Daudz kas no tā, kas cilvēkiem ir dārgs, šķiet, nemitīgi tiek apdraudēts — mājas, īpašums, darbs, veselība. Mūs droši vien satrauc arī domas par vides postīšanu un neskaitāmu dzīvo organismu sugu bojāeju. Tomēr nekas mūs neskar tik sāpīgi kā tuva cilvēka nāve. Zaudējuma un bezspēcības sajūta var būt tik smaga, ka bēdas šķiet neremdējamas. (2. Samuēla 18:33.)

3. Par kādām iepriecinošām izredzēm ir runāts Apustuļu darbu grāmatas 3. nodaļas 21. pantā, un ko Jehova izmantos, lai to īstenotu?

³ Tāpēc ir tik mierinoši uzzināt par Jehovas spēju atjaunot un atdot atpakaļ zaudēto. Kā redzēsim, ir grūti pat aptvert, cik daudz Dievs spēj atdot un arī atdos saviem bērniem uz zemes. Bībelē pat ir sacīts, ka Jehova ir nodomājis ”atjaunot visu”. (Apustuļu darbi 3:21.) Lai to izdarītu, Jehova izmantos mesiānisko valstību, kuras valdnieks ir viņa Dēls Jēzus Kristus. Fakti liecina, ka šī valstība ir sākusi valdīt  debesīs 1914. gadā. a (Mateja 24:3—14.) Kas tiks atjaunots? Pievērsīsim uzmanību dažiem no Jehovas diženajiem atjaunošanas pasākumiem. Starp tiem ir kaut kas tāds, ko varam redzēt jau tagad, un vēl daudz kas cits plašā mērogā tiks atjaunots nākotnē.

4., 5. Kas 607. gadā p.m.ē. notika ar Dieva tautu, un kādu cerību Jehova tai deva?

⁴ Jehova jau ir atjaunojis tīro pielūgsmi. Lai saprastu, ko tas nozīmē, nedaudz pievērsīsimies Jūdas valsts vēsturei. Tā mēs iegūsim spilgtu ieskatu tajā, kā Jehova izmanto savu spēku, lai kaut ko atjaunotu. (Romiešiem 15:4.)

⁵ Iedomājieties, kā jutās Dievam uzticīgie ebreji, kad 607. gadā p.m.ē. tika sagrauta Jeruzāleme. Viņu mīļotā pilsēta bija izpostīta, tās mūri nojaukti. Vēl ļaunāk — lieliskais templis, ko bija uzbūvējis Sālamans, vienīgais Jehovas tīrās pielūgsmes centrs uz visas zemes, gulēja drupās. (Psalms 79:1.) Dzīvi palikušie ļaudis tika aizvesti gūstā uz Babilonu, un viņu dzimtā zeme pārvērtās par pamestu apvidu, kur mīt tikai meža zvēri. (Jeremijas 9:11.) No cilvēku viedokļa likās, ka viss ir zaudēts. (Psalms 137:1.) Taču Jehova, kas jau ilgu laiku iepriekš bija paredzējis šo postu, deva cerību, ka nākotnē ir gaidāma atjaunošana.

6.—8. a) Kāda tēma atkārtoti izskan ebreju praviešu rakstos, un kā šie pravietojumi piepildījās pirmo reizi? b) Kā daudzi pravietojumi par atjaunošanu saistībā ar Dieva tautu ir piepildījušies nesenā pagātnē?

⁶ Ebreju praviešu rakstos bieži atkārtojas atjaunošanas  tēma. b Ar viņu starpniecību Jehova apsolīja, ka ebreji atgūs savu zemi un tā atkal būs apdzīvota, auglīga un aizsargāta no plēsīgiem zvēriem un ienaidnieku uzbrukumiem. Atjaunotā zeme tika aprakstīta kā īsta paradīze. (Jesajas 65:25; Ecehiēla 34:25; 36:35.) Galvenais, bija paredzēts, ka tiks atjaunota tīrā pielūgsme un no jauna uzcelts templis. (Mihas 4:1—5.) Šie pravietojumi iedvesa cerību trimdā aizvestajiem ebrejiem un palīdzēja viņiem izturēt 70 gadus ilgo Babilonas gūstu.

⁷ Visbeidzot pienāca atjaunošanas laiks. Ebreji tika atbrīvoti no Babilonas, atgriezās Jeruzālemē un atjaunoja Jehovas templi. (Ezras 1:1, 2.) Kamēr vien viņi turējās pie tīrās pielūgsmes, Jehova viņus svētīja un darīja viņu zemi auglīgu un bagātu. Viņš tos sargāja no ienaidniekiem un tāpat arī no meža zvēriem, kas aizritējušajos gadu desmitos bija savairojušies viņu zemē. Viņi noteikti bija bezgala priecīgi par Jehovas spēju atjaunot. Bet ar šiem notikumiem pravietojumi par atjaunošanu piepildījās tikai nelielā mērā, tas bija tikai sākotnējais šo pravietojumu piepildījums. Plašākā mērogā tiem bija jāpiepildās ”pēdējās dienās” — mūsu laikos, kad tronī ir celts sen apsolītais ķēniņa Dāvida mantinieks. (Jesajas 2:2—4; 9:6, 7.)

⁸ Drīz pēc tam, kad Jēzus 1914. gadā tika kronēts par debesu valstības ķēniņu, viņš sāka rīkoties, lai parūpētos par Dieva uzticīgo kalpu garīgajām vajadzībām uz zemes. Tāpat kā persiešu valdnieks Kīrs 537. gadā p.m.ē. atbrīvoja jūdu atlikumu no Babilonas, Jēzus atbrīvoja atlikušos garīgos jūdus, savus sekotājus, no ietekmes, kāda uz tiem bija ”lielajai Babilonai” — pasaules viltus reliģijām. (Atklāsmes 18:1—5; Romiešiem 2:29.) No 1919. gada tīrā pielūgsme ir atjaunota tās pienācīgajā vietā patieso kristiešu dzīvē. (Maleahija 3:1—5.) Kopš tā laika Jehovas kalpi viņu pielūdz  viņa attīrītajā garīgajā templī, kas attēlo kārtību, kādu Jehova ir izveidojis viņa pielūgsmei. Kāpēc ir svarīgi to apzināties?

9. Ko kristīgās pasaules baznīcas pēc apustuļu nāves izdarīja ar Dieva pielūgsmi, un ko Jehova ir paveicis mūsu laikos?

⁹ Padomāsim par to, kā risinājās vēsturiskie notikumi. Pirmajā gadsimtā kristieši saņēma daudz garīgu svētību. Taču Jēzus un apustuļi paredzēja, ka patiesā pielūgsme tiks piesārņota un zudīs. (Mateja 13:24—30; Apustuļu darbi 20:29, 30.) Pēc apustuļu nāves izveidojās kristīgā pasaule, un garīdznieki pārņēma pagāniskas mācības un paražas. Viņi padarīja tuvošanos Dievam gandrīz neiespējamu, attēlojot Dievu kā nesaprotamu trīsvienību un mācot cilvēkus sūdzēt grēkus garīdzniekiem, kā arī lūgt nevis Jehovu, bet Mariju un dažādus ”svētos”. Bet ko Jehova ir izdarījis pēc tam, kad gadsimtiem ilgi ir turpinājusies šāda kristietības degradācija? Viņš ir iejaucies notikumos un mūsdienu pasaulē, kas slīgst reliģiskos melos un bezdievīgos paradumos, ir atjaunojis tīro pielūgsmi. Nepārspīlējot var teikt, ka šī atjaunošana ir viens no svarīgākajiem notikumiem, kādi ir risinājušies mūsu laikos.

10., 11. a) Kādus divus aspektus sevī ietver garīgā paradīze, un kā tie ir saistīti ar mums? b) Kādus cilvēkus Jehova pulcina garīgajā paradīzē, un ko šie cilvēki varēs pieredzēt?

¹⁰ Šīs atjaunošanas dēļ patiesie kristieši mūsdienās var dzīvot garīgā paradīzē, kas aizvien tiek pilnveidota un kļūst aizvien krāšņāka. Ko šī paradīze sevī ietver? Tai ir divi galvenie aspekti. Pirmais no tiem ir patiesā Dieva Jehovas tīrā pielūgsme. Viņš mums ir devis pielūgsmes veidu, kurā nav melu un izkropļojumu, un sagādājis mums garīgo uzturu. Tā mums ir radusies iespēja iepazīt debesu Tēvu, būt viņam patīkamiem un tuvoties viņam. (Jāņa 4:24.) Otrs garīgās  paradīzes aspekts ir saistīts ar cilvēkiem. Kā jau bija pravietojis Jesaja, ”pēdējās dienās” Jehova māca saviem kalpiem miera ceļus. Viņš ir izbeidzis jebkādus karus mūsu starpā. Lai kādas būtu mūsu nepilnības, viņš mums palīdz apvilkt ”jauno personību”. Viņš svētī mūsu pūles, piešķirdams savu svēto garu, kas mūsos veido brīnišķīgus augļus. (Efesiešiem 4:22—24; Galatiešiem 5:22, 23.) Ja jūs darbojaties saskaņā ar Dieva garu, jūs esat garīgās paradīzes daļa.

¹¹ Jehova ir sapulcinājis šajā garīgajā paradīzē cilvēkus, ko viņš mīl, — tādus, kas mīl viņu, kas mīl mieru un kas ”apzinās savas garīgās vajadzības”. (Mateja 5:3.) Šādiem cilvēkiem būs iespēja pieredzēt vēl izcilāku atjaunošanu, kas skars visu cilvēci un zemeslodi.

12., 13. a) No kā var secināt, ka pravietojumiem par atjaunošanu ir gaidāms vēl kāds piepildījums? b) Par kādu nodomu Jehova paziņoja Ēdenē, un kāpēc tas mums dod cerību uz nākotni?

¹² Daudzos pravietojumos par atjaunošanu ir runāts ne tikai par garīgu atjaunotni. Piemēram, Jesaja rakstīja par laiku, kad slimie, klibie, aklie un kurlie tiks izdziedināti un nāve tiks iznīcināta uz mūžīgiem laikiem. (Jesajas 25:8; 35:1—7.) Senajā Izraēlā šie solījumi nepiepildījās burtiskā nozīmē. Un, kaut arī mūsdienās tie piepildās garīgā ziņā, ir pamats domāt, ka nākotnē ir gaidāms galīgais piepildījums, kad šie solījumi īstenosies tiešā nozīmē. Kāpēc tā var teikt?

¹³ Ēdenē Jehova skaidri paziņoja savu nodomu: uz zemes bija jādzīvo vienotai laimīgu un veselu cilvēku saimei. Cilvēkiem bija jārūpējas par zemi un visām radībām uz tās un jāpārvērš visa planēta par paradīzi. (1. Mozus 1:28.) Pašreiz situācija ir pavisam citāda. Tomēr mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehovas nodomus nekas nespēj izjaukt. (Jesajas 55:10, 11.) Jēzus, Jehovas ieceltais mesiāniskais ķēniņš, padarīs visu zemeslodi par paradīzi. (Lūkas 23:43.)

14., 15. a) Kā Jehova ”visu darīs jaunu”? b) Kāda būs dzīve paradīzē, un kas jums tajā liekas vispievilcīgākais?

 ¹⁴ Pamēģināsim iztēloties, kāda būs zeme, kad tā būs kļuvusi par paradīzi. Par to laiku Jehova saka: ”Lūk! Es visu daru jaunu!” (Atklāsmes 21:5.) Padomāsim, ko tas nozīmē. Kad Jehova būs licis lietā savu spēku un iznīcinājis pašreizējo ļauno pasauli, paliks ”jaunas debesis un jauna zeme”. Jauna valdība no debesīm valdīs pār jaunu sabiedrību uz zemes, pār sabiedrību, ko veidos cilvēki, kuri mīl Jehovu un pilda viņa gribu. (2. Pētera 3:13.) Sātanam un viņa dēmoniem būs liegta jebkāda iespēja darboties. (Atklāsmes 20:3.) Pirmo reizi pēc ilgiem gadu tūkstošiem cilvēce būs atbrīvota no viņu nekrietnās, ļaunprātīgās un kaitīgās ietekmes. Tas, bez šaubām, sagādās milzīgu atvieglojuma sajūtu.

¹⁵ Beidzot mēs varēsim rūpēties par šo skaisto planētu tā, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Zemei piemīt dabiskas atjaunošanās spējas. Piesārņoti ezeri un upes spēj attīrīties, ja ir likvidēts piesārņojuma avots; karadarbības izpostīts apvidus spēj sadziedēt rētas, ja kari ir mitējušies. Būs ļoti patīkami darboties saskaņā ar zemeslodes dabiskajiem procesiem un palīdzēt to pārveidot par dārzam līdzīgu parku, par pasaules mēroga Ēdeni, kur valdīs bezgalīga daudzveidība. Cilvēki vairs neiznīcinās dzīvnieku un augu sugas, bet dzīvos mierā ar visu radību uz zemes. Pat bērniem vairs nebūs jābaidās no savvaļas dzīvniekiem. (Jesajas 9:6, 7; 11:1—9.)

16. Kādu atjaunošanu paradīzē pieredzēs visi Dievam uzticīgie cilvēki?

¹⁶ Cilvēki pieredzēs arī atjaunošanu, kas skars katru personiski. Tie, kas paliks dzīvi Armagedonā, kļūs par lieciniekiem brīnumainai dziedināšanai. Jēzus liks lietā Dieva piešķirto spēku, lai atdotu aklajiem redzi un kurlajiem dzirdi un atjaunotu veselību visiem vārgajiem un slimajiem, tāpat kā viņš to darīja tolaik, kad dzīvoja uz zemes. (Mateja 15:30.) Veci ļaudis atgūs jaunības spēku un veselību. (Ījaba  33:25.) Grumbas izlīdzināsies, locekļi iztaisnosies, un muskuļi atkal kļūs tvirti un spēcīgi. Visi uzticīgie cilvēki pieredzēs, kā grēka un nepilnības sekas pamazām izgaist. Cik gan pateicīgi mēs būsim Dievam Jehovam par viņa apbrīnojamo spēju atjaunot! Bet tagad pievērsīsim uzmanību atjaunošanai, kas mūs saviļņos sevišķi spēcīgi.

17., 18. a) Kāpēc Jēzus nosodīja saducejus? b) Kādā situācijā Elija lūdza, lai Jehova pieceļ kādu zēnu no nāves?

¹⁷ Mūsu ēras pirmajā gadsimtā reliģiskie vadītāji, ko dēvēja par saducejiem, neticēja augšāmcelšanai. Jēzus viņus nosodīja, teikdams: ”Jūs maldāties, jo neizprotat ne Rakstus, ne Dieva spēku.” (Mateja 22:29.) Rakstos tiešām ir norādīts, ka Jehovam ir spēks atdot mirušajiem dzīvību.

¹⁸ Par to liecina gadījums, kas notika Elijas dienās. Kāda atraitne turēja rokās sava vienīgā bērna slābano ķermeni. Zēns bija miris. Pravietis Elija, kas kādu laiku bija viesojies pie atraitnes, laikam gan bija satriekts. Iepriekš viņš bija palīdzējis izglābt šo bērnu no bada nāves. Iespējams, Elija bija paspējis puisēnam pieķerties. Mātes sirds aiz sāpēm vai lūza — zēns bija bijis vienīgais dzīvais atgādinājums par viņas mirušo vīru. Viņa droši vien bija cerējusi, ka dēls rūpēsies par viņu vecumdienās. Izmisusī atraitne baiļojās, ka varbūt viņa tiek sodīta par kādu pagātnē izdarītu grēku. Elija nespēja noskatīties šajā traģēdijā. Viņš saudzīgi paņēma mirušo bērnu no mātes rokām, uznesa to augšā savā istabā un lūdza Dievu Jehovu likt bērna dzīvībai atgriezties viņā. (1. Ķēniņu 17:8—21.)

19., 20. a) Kā Ābrahāms apliecināja, ka viņš tic Jehovas spējai atjaunot dzīvību, un uz ko balstījās viņa ticība? b) Kā Jehova atalgoja Elijas ticību?

¹⁹ Elija nebija pirmais cilvēks, kas ticēja augšāmcelšanai. Jau daudzus gadsimtus iepriekš Ābrahāms bija ticējis, ka Jehovam ir šāda spēja atdot mirušajiem dzīvību, un viņam  bija pamats tam ticēt. Kad Ābrahāmam bija 100 gadu, bet viņa sievai Sārai — 90, Jehova bija atjaunojis viņu spējas radīt pēcnācējus un brīnumainā kārtā devis Sārai iespēju dzemdēt dēlu. (1. Mozus 17:17; 21:2, 3.) Vēlāk, kad zēns jau bija izaudzis, Jehova prasīja, lai Ābrahāms savu dēlu upurē. Ābrahāms apliecināja savu ticību, paļaudamies uz to, ka Jehova spēj piecelt viņa mīļoto dēlu Īzaku no mirušajiem. (Ebrejiem 11:17—19.) Iespējams, tieši stiprās ticības dēļ Ābrahāms pirms došanās augšup kalnā, kur viņš grasījās upurēt savu dēlu, sacīja kalpiem, ka viņi ar Īzaku atgriezīsies kopā. (1. Mozus 22:5.)

²⁰ Jehova pasaudzēja Īzaku, tāpēc toreiz augšāmcelšana nebija vajadzīga. Turpretī gadījumā ar Eliju bija citādi — atraitnes dēls jau bija miris, taču ne uz ilgu laiku. Jehova atalgoja pravieša ticību, pieceldams mirušo bērnu no nāves. Pēc tam Elija atdeva zēnu mātei, teikdams neaizmirstamus vārdus: ”Skaties, tavs dēls ir dzīvs!” (1. Ķēniņu 17:22—24.)

21., 22. a) Ar kādu nolūku Rakstos stāstīts par gadījumiem, kad cilvēki ir piecelti no mirušajiem? b) Cik plaša mēroga augšāmcelšana notiks paradīzē, un kas to veiks?

²¹ Šis ir pirmais Bībelē aprakstītais gadījums, kurā redzams, kā Jehova izmanto savu spēku, lai atdotu cilvēkam dzīvību. Vēlāk Jehova arī Elīsam, Jēzum, Pāvilam un Pēterim deva spēju atdzīvināt mirušos. Protams, šie augšāmceltie galu galā atkal nomira. Tomēr Bībelē lasāmie apraksti sniedz lielisku priekšstatu par to, kas gaidāms nākotnē.

²² Paradīzē Jēzus rīkosies saskaņā ar saviem vārdiem: ”Es esmu augšāmcelšana un dzīvība.” (Jāņa 11:25.) Viņš cels augšā neskaitāmus miljonus cilvēku, dodams tiem iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Jāņa 5:28, 29.) Iedomājieties, kāda līksmība valdīs, kad draugi un tuvinieki, ko ilgu laiku ir šķīrusi nāve, atkal būs kopā un varēs apskaut  cits citu! Visa cilvēce slavēs Jehovu, kurš spēj atjaunot pat dzīvību.

23. Kāda bija visiespaidīgākā Jehovas spēka izpausme, un kāpēc tā garantē, ka mūsu nākotnes cerības piepildīsies?

²³ Jehova ir devis nešaubīgu garantiju, ka cerība uz augšāmcelšanu piepildīsies. Visiespaidīgākajā veidā pauzdams savu spēku, viņš cēla augšā savu Dēlu Jēzu un padarīja to par varenu garīgu būtni, kas zemāka vienīgi par pašu Jehovu. Augšā celtais Jēzus parādījās vairākiem simtiem aculiecinieku. (1. Korintiešiem 15:5, 6.) Pat skeptiķu acīs šādiem pierādījumiem būtu jābūt pietiekamiem. Jehova spēj atdot mirušajiem dzīvību.

24. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova cels augšā mirušos, un uz ko mēs visi varam cerēt?

²⁴ Jehova ne tikai spēj, bet arī vēlas atdot mirušajiem dzīvību. Uzticīgais Ījabs, Dieva iedvesmots, teica, ka Jehova ilgojas celt augšā mirušos. (Ījaba 14:15.) Vai jūs nejūtat vēlēšanos tuvoties Dievam, kas ar tādu mīlestību vēlas likt lietā savu spēku, lai atjaunotu zaudēto? Bet ir jāpatur prātā, ka augšāmcelšana ir tikai daļa no grandiozās atjaunošanas, ko Jehova veiks nākotnē. Aizvien vairāk tuvojoties viņam, stipriniet savu cerību būt klāt un redzēt, kā Jehova ”visu dara jaunu”. (Atklāsmes 21:5.)