1., 2. Kāpēc daudzi cilvēki neciena likumus, bet kāda var būt mūsu attieksme pret Dieva likumiem?

 ”LIKUMS ir bezdibenis, tas.. aprij visu.” Šādi vārdi bija lasāmi kādā grāmatā, kas tika izdota 1712. gadā. Grāmatas autors kritizēja tiesu sistēmu, kuras ietvaros prāvas dažkārt vilkās gadiem, izputinot cilvēkus, kas centās panākt taisnību. Daudzās zemēs likumi un tiesu sistēma ir ārkārtīgi sarežģīti un ļoti bieži ir sastopama netaisnība, aizspriedumi un nekonsekvence, tāpēc plaši izplatīta ir kļuvusi necieņa pret likumiem.

² Pavisam cita attieksme izpaužas vārdos, kas uzrakstīti apmēram pirms 2700 gadiem: ”Kā es mīlu tavus likumus!” (Psalms 119:97.) Kāpēc psalma sacerētājs tā jutās? Tāpēc, ka likumus, par kuriem viņš tik atzinīgi izteicās, bija izdevis Dievs Jehova, nevis kāda cilvēku izveidota valdība. Iedziļinoties Jehovas likumos, arī jūs arvien lielākā mērā izjutīsiet to pašu, ko izjuta psalma sarakstītājs. Jehovas likumu pētīšana jums ļaus gūt priekšstatu par izcilāko likumu autoru Visumā.

3., 4. Kāpēc Jehovu var saukt par Likumdevēju?

³ ”Ir tikai viens Likumdevējs un Tiesnesis,” teikts Bībelē. (Jēkaba 4:12.) Jehova ir vienīgais patiesais Likumdevējs. Pat debess ķermeņi kustas pēc viņa noteiktajiem ”debesu likumiem”. (Ījaba 38:33.) Arī Jehovas neskaitāmie svētie eņģeļi pakļaujas Dieva likumiem — viņi ir organizēti kārtās un pilda Jehovas pavēles. (Psalms 104:4; Ebrejiem 1:7, 14.)

⁴ Jehova ir devis likumus arī cilvēkiem. Mums visiem ir sirdsapziņa, kas atspoguļo Jehovas taisnīguma izjūtu. Sirdsapziņu var nosaukt par iekšējo likumu, un tā mums  palīdz atšķirt labu no ļauna. (Romiešiem 2:14.) Pirmajiem cilvēkiem bija nevainojama sirdsapziņa, tāpēc viņiem bija nepieciešami tikai daži likumi. (1. Mozus 2:15—17.) Taču nepilnīgiem cilvēkiem vajag vairāk likumu, kas viņiem palīdzētu pildīt Dieva gribu. Tādi patriarhi kā Noass, Ābrahāms un Jēkabs saņēma likumus no Dieva Jehovas un iepazīstināja ar tiem savas ģimenes locekļus. (1. Mozus 6:22; 9:3—6; 18:19; 26:4, 5.) Jehova kļuva par Likumdevēju vēl nepieredzētā veidā, kad viņš ar Mozus starpniecību deva Izraēla tautai bauslību. Šis likumu kopums sniedz diezgan plašu priekšstatu par Jehovas taisnīguma izjūtu.

5. Vai Mozus bauslība bija nepārskatāms, sarežģīts likumu krājums? Pamatojiet savu atbildi.

⁵ Daudzi domā, ka Mozus bauslība bija nepārskatāms, sarežģīts likumu krājums, bet šāds uzskats ir tālu no patiesības. Bauslībā bija vairāk nekā 600 likumu. Varbūt izklausās, ka tas ir daudz, bet padomāsim par šādu faktu: 20. gadsimta beigās ASV federālie likumi aizņēma 150 tūkstošus juridisku grāmatu lappušu, turklāt divu gadu laikā tiem vidēji nāk klāt 600 jaunu likumu. Tātad apjoma ziņā cilvēku izdoto likumu kalni tālu pārsniedz Mozus bauslību. Tomēr Dieva bauslībā izraēliešiem tika doti norādījumi arī par tādām dzīves jomām, kas mūsdienu likumos nav pat pieminētas. Tālāk ir atrodams īss bauslības pārskats.

6., 7. a) Ar ko Mozus bauslība atšķiras no visiem citiem likumu krājumiem, un kurš likums tajā bija galvenais? b) Kā izraēlieši varēja apliecināt, ka viņi atzīst Jehovas augstāko varu?

⁶ Bauslība veicināja cieņu pret Jehovas augstāko varu. Šī iemesla dēļ neviens cits likumu krājums nevar līdzināties Mozus bauslībai. Galvenais tās likums bija šāds: ”Klausies, Izraēl! Jehova — mūsu Dievs Jehova — ir viens vienīgs. Mīli  Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu spēku!” Kā Dieva tauta varēja paust savu mīlestību pret viņu? Cilvēkiem bija jākalpo Dievam un jāpakļaujas viņa augstākajai varai. (5. Mozus 6:4, 5; 11:13.)

⁷ Katrs izraēlietis varēja apliecināt, ka atzīst Jehovas augstāko varu, pakļaudamies tiem, kam bija piešķirta vara pār viņu. Vecāki, tautas vadītāji, tiesneši, priesteri un vēlāk arī ķēniņš — viņi visi pārstāvēja Dieva varu, un nepakļāvību šiem cilvēkiem Jehova uzskatīja par pretošanos viņam pašam. Savukārt, ja tie, kam piederēja vara, izturētos netaisnīgi vai augstprātīgi pret cilvēkiem no Dieva tautas, viņi izpelnītos Jehovas dusmas. (2. Mozus 20:12; 22:28; 5. Mozus 1:16, 17; 17:8—20; 19:16, 17.) Kā vieniem, tā otriem bija pienākums atbalstīt Dieva augstāko varu.

8. Kā bauslība sekmēja Jehovas svētuma normu ievērošanu?

⁸ Bauslība sekmēja Jehovas svētuma normu ievērošanu. Senebreju valodā vārdi ar nozīmi ”svēts” un ”svētums” Mozus bauslībā lietoti vairāk nekā 280 reižu. Bauslība cilvēkiem no Dieva tautas palīdzēja atšķirt tīru no netīra — tajā bija minētas apmēram 70 situācijas, kurās izraēlietis varēja kļūt ceremoniāli netīrs. Bauslībā bija ietverti likumi par higiēnu, uzturu un pat atkritumvielu iznīcināšanu. Šie likumi nodrošināja aizsardzību no daudzām slimībām. a Bet tiem bija arī svarīgāks mērķis — palīdzēt cilvēkiem saglabāt Jehovas labvēlību un palikt nošķirtiem no apkārtējo tautu grēcīgajiem paradumiem. Lūk, kāds piemērs.

9., 10. Kādi likumi par dzimumattiecībām un bērnu piedzimšanu bija ietverti bauslībā, un kādu labumu tie deva?

⁹ Bauslībā ietvertie likumi noteica, ka dzimumattiecības  — pat tad, ja runa bija par precētu pāri, — un bērna piedzimšana uz kādu laiku padara cilvēku netīru. (3. Mozus 12:2—4; 15:16—18.) Minētie likumi nenoniecināja šīs labās Dieva dāvanas. (1. Mozus 1:28; 2:18—25.) Tie veicināja cieņu pret Jehovas svētumu, palīdzot viņa kalpiem palikt neaptraipītiem. Jāņem vērā, ka izraēliešu kaimiņtautu reliģijas bieži vien bija saistītas ar netikumību un auglības rituāliem. Kanaāniešu reliģija ietvēra vīriešu un sieviešu prostitūciju, un šādu paradumu dēļ izplatījās neiedomājama izvirtība. Turpretī bauslībā Jehovas pielūgsme bija pilnībā nošķirta no visa, kas saistīts ar dzimumattiecībām. b Bet tas vēl nebija viss.

¹⁰ Ar šo likumu palīdzību cilvēkiem tika mācīta kāda svarīga patiesība. c Padomāsim: kā Ādama grēks tiek nodots no vienas paaudzes otrai? Liela nozīme tajā ir dzimumattiecībām un dzemdībām. (Romiešiem 5:12.) Tātad Dieva bauslība cilvēkiem atgādināja par grēka pastāvīgo klātesamību. Mēs visi esam dzimuši grēcīgi. (Psalms 51:5.) Lai tuvotos svētajam Dievam, mums ir nepieciešama piedošana un izpirkšana.

11., 12. a) Kāds svarīgs taisnīguma princips bija noteikts bauslībā? b) Kādas normas, kuru mērķis bija nepieļaut taisnīguma izkropļošanu, bija iekļautas bauslībā?

¹¹ Bauslība aizstāvēja Jehovas nevainojamās taisnīguma normas. Tiesiskos jautājumos Mozus bauslība noteica vienlīdzīguma jeb līdzsvara principu. Piemēram, bauslībā bija teikts: ”Dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret  zobu, roku pret roku, kāju pret kāju!” (5. Mozus 19:21.) Ja bija izdarīts noziegums, sods bija atbilstošs nodarījumam. Šī Dieva taisnīguma iezīme caurvij visu bauslību, un mūsdienās tā palīdz saprast Jēzus Kristus izpirkuma upuri, kā redzēsim 14. nodaļā. (1. Timotejam 2:5, 6.)

¹² Bauslībā bija iekļautas arī tādas normas, kuru mērķis bija nepieļaut taisnīguma izkropļošanu. Piemēram, lai kādu apsūdzību atzītu par pamatotu, bija jābūt vismaz diviem lieciniekiem. Bargs sods bija paredzēts par nepatiesas liecības došanu. (5. Mozus 19:15, 18, 19.) Stingri bija aizliegts ņemt un dot kukuļus. (2. Mozus 23:8; 5. Mozus 27:25.) Pat darījumu jautājumos Dieva tautai bija jāievēro Jehovas augstās taisnīguma normas. (3. Mozus 19:35, 36; 5. Mozus 23:19, 20.) Šāds cildens un taisnīgs likumu kopums izraēliešiem deva ļoti lielu labumu.

13., 14. Kā bauslība sekmēja godīgu un taisnīgu attieksmi pret zagli un viņa upuri?

¹³ Vai Mozus bauslība bija striktu likumu kopums, kurā nemaz neizpaudās iejūtība? Tā noteikti nevar teikt. Ķēniņš Dāvids, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Jehovas likumi ir pilnīgi.” (Psalms 19:7.) Dāvids labi zināja, ka bauslība sekmēja žēlsirdību un godīgu attieksmi pret cilvēkiem. Kā tas tika panākts?

¹⁴ Mūsdienās dažās zemēs likums, tā vien šķiet, parāda noziedzniekiem lielāku iecietību un labvēlību nekā cietušajiem. Kamēr zagļi izcieš sodu cietumā, viņu upuriem varbūt jāiztiek bez nozagtajām mantām, taču jāmaksā nodokļi, no kuriem tiek ņemti līdzekļi noziedznieku izmitināšanai un uzturēšanai. Senajā Izraēlā nebija cietumu mūsdienu izpratnē. Bija stingri noteikts, cik smags drīkst būt sods. (5. Mozus 25:1—3.) No zagļa tika prasīts  atlīdzināt upurim nozagto. Turklāt zaglim bija jāmaksā vēl papildu summa, kuras lielums dažādās situācijās varēja atšķirties. Acīmredzot tiesneši paši varēja izvērtēt noteiktus faktorus, piemēram, pārkāpēja grēku nožēlu. Tā varētu izskaidrot, kāpēc kompensācija, kas no zagļa prasīta 3. Mozus grāmatas 6. nodaļas 1.—​7. pantā, ir daudz mazāka nekā tā, par ko ir runa 2. Mozus grāmatas 22. nodaļas 7. pantā.

15. Kā bauslība nodrošināja žēlsirdīgu un taisnīgu izturēšanos pret cilvēku, kas nejauši kādu bija nogalinājis?

¹⁵ Bauslībā žēlsirdīgi bija atzīts, ka ne visi pārkāpumi ir izdarīti ar ļaunu nodomu. Ja cilvēks kādu bija nogalinājis nejauši, viņš varēja bēgt uz vienu no patvēruma pilsētām, kas bija izkaisītas pa visu Izraēlu, un tādā gadījumā viņam nebija jāmaksā ar dzīvību par dzīvību. Kad kompetenti tiesneši bija izmeklējuši lietu, šādam cilvēkam bija jādzīvo patvēruma pilsētā līdz augstā priestera nāvei; pēc tam viņš varēja apmesties, kur vien pats vēlējās. Tā šis cilvēks varēja izjust Dieva žēlsirdību. Turklāt likums uzsvēra, cik vērtīga ir cilvēka dzīvība. (4. Mozus 15:30, 31; 35:12—25.)

16. Kā bauslība aizsargāja īpašumtiesības?

¹⁶ Bauslība aizsargāja īpašumtiesības. Ja cilvēks kādam bija parādā, bauslībā bija aizliegts ierasties viņa mājā un paņemt viņa īpašumu par ķīlu aizdevumam. Aizdevējam bija jāpaliek ārpusē un jāļauj, lai parādnieks pats iznes ķīlu. Tā tika ievērota cilvēka dzīvesvietas neaizskaramība. Ja aizdevējs bija paņēmis ķīlā parādnieka virsdrēbes, tās bija jāatdod līdz vakaram, jo parādniekam šīs drēbes droši vien bija vajadzīgas, lai sasildītos naktī. (5. Mozus 24:10—14.)

17., 18. Kā izraēlieši atšķīrās no citām tautām ar karadarbību saistītajos jautājumos, un kāpēc pastāvēja šādas atšķirības?

¹⁷ Bauslībā bija norādījumi pat par karadarbību. Dieva tauta nedrīkstēja doties karot, lai apmierinātu kāri pēc varas vai iekarojumiem, tā karoja tikai tad, ja Dievs to izmantoja ”Jehovas karos”. (4. Mozus 21:14.) Daudzos gadījumos  izraēliešiem vispirms bija jāpiedāvā otrai pusei padošanās noteikumi. Ja pilsēta noraidīja piedāvājumu, tad izraēlieši drīkstēja to aplenkt, taču tikai pēc Dieva noteikumiem. Atšķirībā no tā, kā visos laikos bieži ir rīkojušies karavīri, izraēliešiem nebija atļauts izvarot sievietes un bezmērķīgi slepkavot cilvēkus. Viņiem bija saudzīgi jāizturas pat pret dabu — viņi nedrīkstēja nocirst ienaidnieka augļu kokus. d Citiem karaspēkiem šādu ierobežojumu nebija. (5. Mozus 20:10—15, 19, 20; 21:10—13.)

¹⁸ Vai jūs nešausmina ziņas par to, ka dažās zemēs karot apmāca pat bērnus? Senajā Izraēlā karaspēkā netika iesaukts neviens vīrietis, kas bija jaunāks par 20 gadiem. (4. Mozus 1:2, 3.) Pat pieaugušie tika atbrīvoti no dienesta, ja bija pārāk bailīgi. Vīrietis, kas nesen bija precējies, netika iesaukts armijā veselu gadu, lai pirms šī bīstamā dienesta uzsākšanas varētu redzēt piedzimstam savu mantinieku. Bauslībā bija norādīts, ka šādi viņš var ”iepriecināt” savu jauno sievu. (5. Mozus 20:5, 6, 8; 24:5.)

19. Kādas bauslībā ietvertas normas aizsargāja sievietes, bērnus, ģimenes, atraitnes un bāreņus?

¹⁹ Bauslībā bija ietvertas arī normas, kas sargāja sievietes, bērnus un ģimenes. Vecākiem bija pavēlēts pastāvīgi rūpēties par saviem bērniem un mācīt tiem garīgus jautājumus. (5. Mozus 6:6, 7.) Bija aizliegtas visas asinsgrēka formas, un par tām draudēja nāvessods. (3. Mozus 18. nodaļa.) Tāpat bija aizliegta laulības pārkāpšana, kuras dēļ ļoti bieži izjūk ģimenes, zūd drošības sajūta un pašcieņa. Bauslībā bija aizstāvētas atraitņu un bāreņu tiesības, un tajā bija stingri aizliegts darīt viņiem pāri. (2. Mozus 20:14; 22:22—24.)

20., 21. a) Kāpēc Mozus bauslībā izraēliešiem bija atļauta daudzsievība? b) Kāpēc jautājumā par šķiršanos bauslības norādījumi atšķīrās no tā, ko vēlāk teica Jēzus?

 ²⁰ Bet varētu rasties jautājums, kāpēc bauslībā bija pieļauta daudzsievība. (5. Mozus 21:15—17.) Lai to saprastu, attiecīgie likumi jāapskata, ņemot vērā toreizējo situāciju. Ja par Mozus bauslību spriež no mūsu laika un kultūras viedokļa, to var viegli pārprast. (Sālamana pamācības 18:13.) Jehova jau Ēdenes dārzā paskaidroja, ka laulībai jābūt pastāvīgai viena vīra un vienas sievas savienībai. (1. Mozus 2:18, 20—24.) Bet tad, kad Jehova deva izraēliešiem bauslību, tādi paradumi kā daudzsievība pastāvēja jau gadu simtiem un bija dziļi iesakņojušies. Jehova skaidri zināja, ka viņa stūrgalvīgā tauta bieži neklausīs pat pašām būtiskākajām pavēlēm, piemēram, aizliegumam pielūgt elkus. (2. Mozus 32:9.) Tāpēc viņš rīkojās saprātīgi un necentās tajā laikā labot visus ar laulību saistītos paradumus. Bet jāpatur prātā, ka Jehova nebija tas, kurš ieviesa daudzsievību. Ar Mozus bauslības palīdzību viņš regulēja šo paradumu savā tautā un nepieļāva tā ļaunprātīgu izmantošanu.

²¹ Pēc Mozus bauslības vīram bija atļauts šķirties no savas sievas diezgan daudzu nopietnu iemeslu dēļ. (5. Mozus 24:1—4.) Jēzus paskaidroja, ka Dievs ebrejiem to bija atļāvis viņu ”stūrgalvības dēļ”. Taču šāda atļauja bija dota tikai uz laiku, un Jēzus saviem sekotājiem lika ievērot laulības normas, kādas sākotnēji bija noteicis Jehova. (Mateja 19:8.)

22. Kā Mozus bauslība veicināja mīlestību, un kam šī mīlestība bija jāparāda?

²² Vai varat iedomāties mūsdienu likumu krājumu, kurā būtu uzsvērta mīlestības nozīme? Mozus bauslībā mīlestībai bija pievērsta vislielākā uzmanība. Tikai 5. Mozus grāmatā vien vārds ”mīlēt” ir atrodams vairāk nekā 20 reižu. ”Mīli tuvāko kā sevi pašu!” — tāds bija otrais svarīgākais  bauslis visā bauslībā. (3. Mozus 19:18; Mateja 22:37—40.) Cilvēkiem no Dieva tautas bija jāmīl ne tikai savi tautieši, bet arī ienācēji, kas dzīvoja viņu vidū, jo arī paši izraēlieši kādreiz bija bijuši ienācēji svešā zemē. Viņiem bija jāapliecina mīlestība trūcīgajiem un nomāktajiem, palīdzot tiem materiāli un neizmantojot to bezpalīdzīgo stāvokli. Bija pat dots norādījums izturēties ar žēlumu un iejūtību pret nastu nesējiem dzīvniekiem. (2. Mozus 23:6; 3. Mozus 19:14, 33, 34; 5. Mozus 22:4, 10; 24:17, 18.)

23. Kādu pamudinājumu izjuta 119. psalma sacerētājs, un kā vajadzētu rīkoties mums?

²³ Kurai tautai vēl ir bijis šāds likumu krājums? 119. psalma sacerētājs rakstīja: ”Kā es mīlu tavus likumus!” Turklāt šī mīlestība nebija pasīva, tā mudināja psalma sarakstītāju rīkoties, un viņš centās paklausīt bauslībai, dzīvot pēc tās likumiem. Panta turpinājumā viņš rakstīja: ”Visu dienu es tos pārdomāju.” (Psalms 119:11, 97.) Viņš regulāri iedziļinājās Jehovas dotajos likumos, un nav šaubu, ka viņa mīlestība pret tiem padziļinājās. Auga arī viņa mīlestība pret Likumdevēju — Dievu Jehovu. Arī jūs, iedziļinoties Dieva likumos, varat arvien vairāk tuvoties Jehovam, izcilajam Likumdevējam un taisnīguma Dievam.