1. Kā mēs jūtamies, redzot, ka tiek nodarīta netaisnība?

 PADZĪVOJUŠAI atraitnei tiek izkrāpti visi viņas mūža ietaupījumi. Māte cietsirdīgi pamet likteņa varā bezpalīdzīgu zīdaini. Kāds cilvēks tiek ieslodzīts cietumā par noziegumu, ko viņš nav izdarījis. Kā jūs reaģētu, uzzinot par šādiem notikumiem? Droši vien tie visi jūs satrauktu, un tas ir pilnīgi saprotams, jo cilvēkiem piemīt iekšēja taisnīguma izjūta. Kad kādam tiek nodarīta netaisnība, mēs jūtamies sašutuši un vēlamies, lai upurim tiktu atlīdzināts, bet vainīgais saņemtu sodu. Ja tā nenotiek, mēs varbūt jautājam: vai Dievs to neredz? Kāpēc viņš neko nedara?

2. Ko darīja Habakuks, redzēdams visapkārt netaisnību, un kāpēc Jehova viņu par to nenosodīja?

² Uzticīgie Jehovas kalpi jau kopš seniem laikiem ir uzdevuši līdzīgus jautājumus. Piemēram, pravietis Habakuks lūgšanā sacīja Dievam: ”Kāpēc tu man lieci redzēt netaisnību un skaties uz varas darbu? Jo posts un varasdarbs ir manā priekšā.” (Habakuka 1:3, Bībeles 1926. gada izdevums.) Jehova nenosodīja Habakuku par šo vaļsirdīgo jautājumu, jo viņš pats ir apveltījis cilvēkus ar taisnīguma jēdziena izpratni. Jā, Jehova mums ir piešķīris kādu daļiņu no savas pilnīgās taisnīguma izjūtas.

3. Kāpēc var apgalvot, ka Jehova par netaisnību zina vairāk nekā mēs?

³ Jehovam netaisnība nepaliek nepamanīta — viņš redz visu, kas notiek. Runājot par Noasa laiku, Bībelē sacīts: ”Jehova redzēja, ka cilvēku ļaunums uz zemes ir liels un ka visas viņu domas nemitīgi tiecas tikai uz ļaunu.”  (1. Mozus 6:5.) Padomāsim, ko šie vārdi nozīmē. Mūsu priekšstats par netaisnību bieži vien ir pamatots uz dažiem gadījumiem, par kuriem esam dzirdējuši vai ar kuriem esam sastapušies paši. Turpretī Jehova zina par netaisnību visā pasaulē, jo viņš redz to visu. Viņš spēj saskatīt pat sirds tieksmes — arī izkropļoto domāšanu, kas ir netaisnīgas rīcības cēlonis. (Jeremijas 17:10.)

4., 5. a) Kā Bībelē parādīts, ka Jehova jūt līdzi cilvēkiem, kas ir cietuši no netaisnības? b) Kā Jehova pats ir saskāries ar netaisnību?

⁴ Jehova ne tikai pamana netaisnību, bet arī jūt līdzi cilvēkiem, kas ir cietuši no netaisnības. Kad ienaidnieki nežēlīgi izturējās pret viņa ļaudīm, Jehova bija norūpējies, jo ”tie tika nežēlīgi apspiesti un viņš dzirdēja to vaidus”. (Tiesnešu 2:18.) Dažreiz ir tā: jo vairāk netaisnību cilvēki redz, jo vairāk viņi pret tām nocietinās. Ar Jehovu ir pavisam citādi. 6000 gadu laikā viņš ir redzējis netaisnību pilnā apjomā, bet nav pārstājis to ienīst. Bībelē rakstīts, ka ”melīga mēle”, ”rokas, kas izlej nevainīgas asinis,” un ”viltus liecinieks, kas vienā laidā melo,” Jehovam riebjas. (Sālamana pamācības 6:16—19.)

⁵ Ir pamācoši domāt arī par to, cik bargi Jehova kritizēja netaisnīgos izraēliešu vadoņus. ”Vai jums nebūtu jāzina, kas ir taisnīgums?” Jehovas gara vadīts, tiem jautāja viņa pravietis. Spilgti aprakstījis, cik ļaunprātīgi šie nelieši izmantoja savu varu, Jehova paredzēja, kas viņus sagaida: ”Jūs sauksiet, lai Jehova palīdz, bet viņš jums neatbildēs. Viņš novērsīsies no jums, jo jūs darāt ļaunu.” (Mihas 3:1—4.) Cik pretīga Jehovam ir netaisnība! Arī viņš pats to ir izjutis. Nu jau vairākus tūkstošus gadu Sātans viņu netaisnīgi nievā. (Sālamana pamācības 27:11.) Turklāt Jehovam bija ļoti sāpīgi nolūkoties visbriesmīgākajā netaisnībā, kāda jebkad notikusi, — viņa Dēls, kas ”neizdarīja nevienu grēku”, tika sodīts ar nāvi kā noziedznieks.  (1. Pētera 2:22; Jesajas 53:9.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova neatstāj netaisnību bez ievērības un nav vienaldzīgs pret to cilvēku ciešanām, kuriem jāpieredz netaisnība.

6. Kā cilvēki mēdz reaģēt, sastopoties ar netaisnību, un kāpēc viņi tā reaģē?

⁶ Tomēr, kad redzam netaisnību vai paši kļūstam par netaisnīgas rīcības upuriem, ir gluži dabiski izjust negatīvas emocijas. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla, un netaisnība ir pilnīgā pretrunā ar Jehovas būtību. (1. Mozus 1:27.) Kāpēc Dievs pieļauj netaisnību?

7. Pastāstiet, kā Jehovas vārdam tika celta neslava un viņa valdīšanas veids tika apšaubīts!

⁷ Atbilde ir saistīta ar kādu būtisku jautājumu. Kā jau noskaidrojām, Radītājam ir tiesības valdīt pār zemi un visiem, kas uz tās dzīvo. (Psalms 24:1; Atklāsmes 4:11.) Bet cilvēces vēstures pirmsākumos Jehovas vārdam tika celta neslava un tika apšaubīts viņa valdīšanas veids. Kā tas notika? Jehova pavēlēja pirmajam cilvēkam Ādamam neēst no viena konkrēta koka, kas atradās paradīzes dārzā, viņa mājvietā. Dievs minēja arī sodu, kāds Ādamu gaidīja nepaklausības gadījumā: ”Tu neizbēgami mirsi.” (1. Mozus 2:17.) Dieva pavēle neapgrūtināja Ādamu un viņa sievu. Taču Sātans pārliecināja Ievu, ka Dievs ir noteicis pārāk stingrus ierobežojumus. Kas notiktu, ja viņa ēstu koka augļus? Sātans Ievai apgalvoja: ”Nē, jūs nemirsiet. Bet Dievs zina, ka dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs — zināsiet, kas labs un kas ļauns.” (1. Mozus 3:1—5.)

8. a) Ko Sātans lika saprast, runādams ar Ievu? b) Kādu negodu Sātans sagādāja Jehovas vārdam, un ko viņš apšaubīja saistībā ar Dieva augstāko varu?

⁸ Ar savu apgalvojumu Sātans lika saprast, ka Jehova ne  tikai ir noslēpis no Ievas svarīgu informāciju, bet arī ir melojis viņai. Kārdinātājs sēja Ievas prātā šaubas, vai Jehova tiešām ir labs, tā sagādādams negodu Jehovas vārdam. Viņš arī raisīja šaubas par Dieva valdīšanas veidu. Sātans nesāka apstrīdēt pašu faktu, ka Dievam pieder augstākā vara, bet viņš apšaubīja to, vai Dievam šāda vara pienākas, vai tā ir pelnīta un taisnīga. Citiem vārdiem sakot, Sātans apgalvoja, ka Jehova savu varu īsteno netaisnīgi, neņemdams vērā padoto intereses.

9. a) Kādas bija nepaklausības sekas Ādamam un Ievai, un kādi svarīgi jautājumi radās? b) Kāpēc Jehova vienkārši neiznīcināja dumpiniekus?

⁹ Tālākā notikumu gaita bija tāda, ka Ādams un Ieva nepaklausīja Jehovam un ēda aizliegtā koka augļus. Par savu nepaklausību viņi bija pelnījuši nāves sodu, kā jau Dievs bija noteicis. Kad Sātans sameloja, radās vairāki ļoti svarīgi jautājumi. Vai Jehovam patiešām ir tiesības valdīt pār cilvēci, vai arī cilvēkiem būtu labāk valdīt pašiem? Vai Jehova īsteno savu varu vislabākajā veidā? Jehova būtu varējis likt lietā savu visvareno spēku un tūlīt pat iznīcināt dumpiniekus. Taču jautājumi, kas bija radušies, attiecās uz Dieva vārda labo slavu un viņa valdīšanas veidu, nevis uz viņa varenību, tāpēc ar Ādama, Ievas un Sātana iznīcināšanu nebūtu pierādīts, ka Dievs valda taisnīgi. Gluži otrādi, tādā gadījumā rastos vēl lielākas šaubas par viņa valdīšanas veidu. Vienīgā iespēja pārliecināties par to, vai cilvēki spēj sekmīgi valdīt paši pār sevi neatkarīgi no Dieva, bija ļaut paiet laikam.

10. Ko vēsture ļauj secināt par cilvēku valdīšanu?

¹⁰ Ko ir parādījis laiks? Vairākus gadu tūkstošus cilvēki ir eksperimentējuši ar dažādām pārvaldes formām, starp kurām ir bijusi autokrātija, demokrātija un sociālisms. Visus šos mēģinājumus labi rezumē Bībelē lasāmie patiesie vārdi: ”Cilvēks valda pār cilvēku viņam par  postu.” (Pulcētājs 8:9.) Pravietis Jeremija pamatoti rakstīja: ”Jehova, es zinu, ka nav cilvēka ziņā noteikt savu ceļu, nav gājēja ziņā noteikt, kur spert savu soli.” (Jeremijas 10:23.)

11. Kāpēc Jehova ir pieļāvis ciešanas, kas jāizjūt cilvēkiem?

¹¹ Jehova jau no sākuma zināja, ka cilvēku neatkarība un centieni pašiem valdīt pār sevi atnesīs daudz ciešanu. Vai bija netaisnīgi pieļaut šādas ciešanas? Nepavisam nē. Minēsim šādu piemēru: iedomāsimies, ka jūsu bērnam ir nepieciešama operācija, lai izārstētu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Jūs saprotat, ka operācija sagādās bērnam ciešanas, un par to jums sāp sirds. Bet jūs zināt arī to, ka pēc operācijas bērna veselība uzlabosies. Tāpat Dievs zināja un pat paredzēja, ka cilvēku valdīšana izraisīs sāpes un ciešanas. (1. Mozus 3:16—19.) Bet viņš zināja arī to, ka pastāvīgs un patiess atvieglojums būs sasniedzams tikai tad, ja viņš ļaus visiem cilvēkiem redzēt dumpja bēdīgās sekas. Tā jautājumu par to, vai Jehovam ir tiesības uz augstāko varu, varētu atrisināt galīgi, uz visiem laikiem.

12. Kādu apvainojumu Sātans ir izvirzījis cilvēkiem, kā var redzēt no tā, ko viņš teica par Ījabu?

¹² Pastāv vēl kāds šī jautājuma aspekts. Apstrīdēdams Dieva tiesības valdīt un viņa valdīšanas taisnīgumu, Sātans ir apšaubījis ne tikai Jehovas valdīšanas veidu, bet arī Dieva kalpu uzticību viņam. Piemēram, lūk, ko Sātans teica Jehovam par taisnīgo vīru Ījabu: ”Vai tu neesi apjozis aizsargžogu ap viņu pašu, viņa saimi un visu, kas viņam pieder? Tu esi svētījis viņa roku darbu, un viņa ganāmpulki ir vairojušies. Taču izstiep roku un atņem visu,  kas viņam ir, — tu redzēsi, viņš tevi nolādēs tieši sejā!” (Ījaba 1:10, 11.)

13. Kas izrietēja no apsūdzībām, kuras Sātans izteica par Ījabu, un kā tas attiecas uz visiem cilvēkiem?

¹³ Sātans apgalvoja, ka Jehova izmanto savu spēju aizsargāt Ījabu, lai nopirktu viņa uzticību. Tas savukārt nozīmētu, ka Ījaba uzticība Dievam ir tikai izlikšanās, ka viņš pielūdz Dievu vienīgi tādēļ, lai kaut ko iegūtu. Sātans uzstāja, ka tad, ja Ījabs vairs nesaņemtu Dieva svētības, pat šis vīrs nolādētu savu Radītāju. Sātans zināja, ka Ījabs ir ļoti ”krietns un taisnīgs, viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna”. a Ja Sātanam izdotos panākt, ka Ījabs atsakās no uzticības Dievam, varētu secināt, ka uz to pašu droši vien var pamudināt arī visus pārējos cilvēkus. Tātad Sātans būtībā apstrīdēja visu Dieva kalpu uzticību. Norādīdams uz to, cik plašs ir strīdus jautājums, Sātans sacīja Jehovam: ”Par savu dzīvību cilvēks atdos visu, kas viņam ir.” (Ījaba 1:8; 2:4.)

14. Kas vēstures gaitā ir kļuvis skaidrs par apsūdzību, kuru Sātans ir izvirzījis cilvēkiem?

¹⁴ Vēstures gaitā ir kļuvis skaidrs, ka, pretēji Sātana teiktajam, daudzi, tāpat kā Ījabs, pārbaudījumos ir palikuši uzticīgi Jehovam. Ar savu uzticību viņi ir priecējuši Jehovas sirdi un devuši viņam iespēju atbildēt uz Sātana lielīgo apgalvojumu, ka cilvēki pārstās kalpot Dievam, ja sastapsies ar grūtībām. (Ebrejiem 11:4—38.) Jā, godprātīgi cilvēki nav pakļāvušies spiedienam un nav novērsušies no Dieva. Pat visgrūtākajās situācijās viņi ir stipri paļāvušies uz Jehovu, kas viņiem ir devis spēku izturēt. (2. Korintiešiem 4:7—10.)

15. Kāds jautājums varētu rasties par Jehovas spriedumiem, kas jau ir izpildīti un vēl tiks izpildīti?

 ¹⁵ Bet Jehovas taisnīgums ir saistīts ne tikai ar jautājumiem par augstāko varu un cilvēku uzticību Dievam. Bībelē var lasīt par to, kā Jehova ir tiesājis atsevišķus cilvēkus un pat veselas tautas. Tajā ir ietverti arī pravietojumi par tiesas spriedumiem, kas tiks izpildīti nākotnē. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka visi Jehovas spriedumi vienmēr ir bijuši un būs taisnīgi?

16., 17. Kādi piemēri liecina, ka cilvēku priekšstats par patiesu taisnīgumu viņu ierobežotā redzesloka dēļ ir nepilnīgs?

¹⁶ Par Jehovu var pamatoti teikt: ”Visi viņa ceļi ir taisnīgi.” (5. Mozus 32:4.) Neviens cilvēks nevar sacīt to pašu par sevi, jo bieži vien sava ierobežotā redzesloka dēļ mēs nespējam noteikt, kas ir pareizs. Padomāsim, piemēram, par Ābrahāmu. Viņš izteica Jehovam lūgumu, kas bija saistīts ar gaidāmo Sodomas izpostīšanu, kaut arī šīs pilsētas iedzīvotāji bija ārkārtīgi bezdievīgi. Ābrahāms vaicāja Jehovam: ”Vai tiešām tu iznīcināsi taisnos kopā ar ļaundariem?” (1. Mozus 18:23—33.) Protams, Jehova to negrasījās darīt. Tikai tad, kad taisnīgais Lats un viņa meitas neskarti ieradās Coaras pilsētā, Jehova ”lika līt sēram un ugunij” pār Sodomu. (1. Mozus 19:22—24.) Citā situācijā Jona ”aizsvilās dusmās”, kad Dievs parādīja žēlsirdību Nīnives iedzīvotājiem. Tā kā Jona bija pasludinājis, ka tie tiks iznīcināti, viņš vēlējās redzēt šī sprieduma izpildi, lai gan nīnivieši no sirds nožēloja savus grēkus. (Jonas 3:10; 4:1.)

¹⁷ Jehova nomierināja Ābrahāmu un paskaidroja, ka viņa taisnīgums prasa ne tikai iznīcināt ļaunos, bet arī glābt taisnos. Savukārt Jonam bija jāsaprot, ka Jehova ir žēlsirdīgs. Ja bezdievīgie maina savu rīcību, Jehova  viņiem ”piedod labprāt”. (Psalms 86:5.) Atšķirībā no cilvēkiem, kas baidās zaudēt savu stāvokli, Jehova nevienu nesoda tikai tāpēc, lai demonstrētu savu varu, un ir gatavs parādīt cilvēkiem žēlsirdību, nebaidīdamies, ka citi to uzskatīs par vājuma izpausmi. Viņš ir žēlsirdīgs vienmēr, kad ir pamats tādam būt. (Jesajas 55:7; Ecehiēla 18:23.)

18. Ar Bībeles palīdzību paskaidrojiet, ka Jehova nerīkojas, tikai emociju vadīts!

¹⁸ Tomēr Jehova nerīkojas, tikai emociju vadīts. Kad viņa tautā izplatījās elku pielūgsme, Jehova stingri paziņoja: ”Tiesāšu tevi par taviem darbiem un saukšu pie atbildības par visām tavām preteklībām. Es tevi nežēlošu un nesaudzēšu, bet atmaksāšu tev pēc taviem darbiem.” (Ecehiēla 7:3, 4.) Tātad, ja cilvēki nevēlas mainīt savu ļauno rīcību, Jehova viņus tiesā. Taču Jehovas spriedums vienmēr ir balstīts uz neapstrīdamiem pierādījumiem. Kad Jehova dzirdēja skaļu žēlošanos par Sodomu un Gomoru, viņš paziņoja: ”Iešu apskatīties, vai viņi patiešām rīkojas tik ļauni, kā es dzirdu par viņiem žēlojamies.” (1. Mozus 18:20, 21.) Cik brīnišķīgi, ka Jehova nerīkojas kā daudzi cilvēki, kas izdara pārsteidzīgus secinājumus, nenoskaidrojuši visus faktus! Par Jehovu tiešām var teikt vārdus, kas lasāmi Bībelē: ”Viņš ir uzticams Dievs, kurā nav netaisnības.” (5. Mozus 32:4.)

19. Kā būtu jārīkojas, ja neatrodam atbildi uz kādu jautājumu par Jehovas taisnīgumu?

¹⁹ Bībelē nav dotas atbildes uz visiem jautājumiem, kādi varētu rasties par Jehovas rīcību pagātnē; nav arī sīki paskaidrots, kā Jehova nākotnē tiesās cilvēkus un cilvēku grupas. Ja mūs mulsina kāds Bībelē aprakstīts notikums vai pravietojums, kur nav līdz galam izskaidroti Jehovas taisnīgo spriedumu iemesli un izpildes veids, mums  būtu jāpaļaujas uz Jehovu, kā to darīja pravietis Miha, kurš rakstīja: ”Es.. pacietīgi gaidīšu uz Dievu, savu Glābēju.” (Mihas 7:7.)

20., 21. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova pilnīgi vienmēr dara to, kas ir pareizs?

²⁰ Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova pilnīgi vienmēr dara to, kas ir pareizs. Pat tad, ja cilvēki atstāj netaisnību bez ievērības, Jehova apsola rīkoties: ”Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu.” (Romiešiem 12:19.) Ja gaidīsim uz Dievu, mēs apliecināsim, ka mums ir tāda pati pārliecība, kāda bija apustulim Pāvilam: ”Vai Dievs ir netaisnīgs? Nekādā gadījumā!” (Romiešiem 9:14.)

²¹ Bet pagaidām mēs dzīvojam ”īpaši grūtos laikos”. (2. Timotejam 3:1.) Pastāvošās netaisnības dēļ daudziem tiek nežēlīgi darīts pāri. (Pulcētājs 4:1.) Bet Jehova nav mainījies. Viņš joprojām ienīst netaisnību, un viņam nav vienaldzīgas tās upuru jūtas. Ja paliksim uzticīgi Jehovam un atbalstīsim viņa augstāko varu, viņš mums dos spēku izturēt līdz noteiktajam laikam, kad, valdot Dieva valstībai, tiks izlabotas visas nodarītās netaisnības. (1. Pētera 5:6, 7.)