Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš īpašu uzmanību pievērsa pavēlei: ”Godā tēvu un māti!” (2Mz 20:12; Mt 15:4.) Jēzus ar pārliecību varēja teikt šos vārdus, jo jaunībā viņš bija paklausīgs vecākiem. (Lk 2:51.) Pirms savas nāves viņš parūpējās, lai kāds māceklis gādātu par viņa māti. (Jņ 19:26, 27.)

Mūsdienās kristīgi jaunieši apliecina, ka godā vecākus, ja tiem paklausa un runā ar cieņu. Dieva norādījums godāt savus vecākus ir spēkā, arī tad, kad tēvs un māte ir kļuvuši veci. Mums viņi joprojām ir jāgodā un jācenšas mācīties no viņu pieredzes. (SPm 23:22.) Kad vecāki jau ir gados, viņu godāšana ietver arī rūpes par viņu emocionālajām un materiālajām vajadzībām. (1Tm 5:8.) Turklāt ir ļoti svarīgi, lai mums visiem — kā jauniem, tā veciem — būtu laba domu apmaiņa ar mūsu vecākiem.

NOSKATIETIES ANIMĀCIJAS FILMU KĀ RUNĀT AR VECĀKIEM? UN PĒC TAM ATBILDIET UZ TĀLĀK MINĒTAJIEM JAUTĀJUMIEM.

• Kāpēc runāt ar vecākiem reizēm var būt grūti?

• Kā var parādīt cieņu pret vecākiem, sarunājoties ar tiem?

• Kāpēc ir vērts pūlēties, lai runātu ar vecākiem? (SPm 15:22.)