Tieši pirms mūsu ēras 32. gada Pashas svētkiem Jēzus paveica brīnumu — vienīgo, kas ir aprakstīts visos četros evaņģēlijos.

Ar šo brīnumu Jēzus parādīja, ka līdzīgā veidā viņš sagādās garīgo uzturu mūsdienās.

14:16—21

• Jēzus lika saviem mācekļiem paēdināt lielu ļaužu pulku, kaut arī viņiem bija tikai piecas maizes un divas zivis.

• Jēzus paņēma maizes un zivis un, pateicis lūgšanu, izdalīja tās mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.

• Brīnumainā kārtā ēdiena visiem bija vairāk nekā diezgan. Jēzus bija paēdinājis tūkstošiem cilvēku ar nedaudzu mācekļu rokām.

• Jēzus paredzēja, ka pēdējās dienās būs kāds, kam viņš uzdos sagādāt garīgo ”uzturu īstajā laikā”. (Mt 24:45.)

• 1919. gadā Jēzus iecēla nelielu grupu svaidīto brāļu par savu ”uzticamo un gudro kalpu”, lai tas sagādātu garīgo uzturu saimes ļaudīm.

• Ar šīs nelielās svaidīto brāļu grupas starpniecību Jēzus rīkojas tāpat kā pirmajā gadsimtā — viņš sagādā garīgo uzturu daudziem ar nedaudzu rokām.

Kā es varu parādīt, ka atzīstu un augstu vērtēju tos, ar kuru starpniecību Jēzus sagādā garīgo uzturu?