Iejūtība ir spēja iejusties citu pārdzīvojumos, izprast, ko viņi domā, kas viņiem ir svarīgs un vajadzīgs. Mēs būsim iejūtīgi, ja mūsos būs dedzīga vēlēšanās palīdzēt citiem, un mūsu iejūtība nepaliks nepamanīta. Izturēdamies iejūtīgi pret cilvēkiem, kam sludinām, mēs atspoguļojam Jehovas mīlestību un rūpes, un tas cilvēkiem palīdz tuvoties viņam. (Flp 2:4.)

Patiesa iejūtība ir redzama tajā, kā mēs runājam un klausāmies, mūsu attieksmē, žestos un sejas izteiksmē. Iejūtība mūs rosina interesēties par Bībeles skolniekiem, paturēt prātā, ar ko viņi aizraujas, kādi ir viņu uzskati un apstākļi. Iejūtības mudināti, mēs sniedzam Bībeles skolniekiem praktisku informāciju un palīdzību, taču nespiežam viņus mainīties. Redzot, kā viņi atsaucas uz mūsu centieniem palīdzēt, mēs izjutīsim prieku.

NOSKATIETIES VIDEOINSCENĒJUMU GŪSTIET PRIEKU, KO SNIEDZ MĀCEKĻU GATAVOŠANA, UZLABOJOT SAVAS PRASMES. ESIET IEJŪTĪGI UN PĒC TAM ATBILDIET UZ TĀLĀK MINĒTAJIEM JAUTĀJUMIEM.

• Kā Nīta apliecināja iejūtību, kad Džeida ieradās ar nokavēšanos?

• Kā Nīta parādīja iejūtību, kad Džeida teica, ka stresa dēļ nespēs koncentrēties Bībeles nodarbībai?

• Kā Nīta apliecināja iejūtību, kad Džeida atzina, ka pēc dabas ir visai haotiska?