Jehova izlēma, uz kurieni viņa tautai jādodas un kad tas jādara. (4Mz 9:17, 18; it-1-E 398. lpp., 3. rk.)

Tiem, kas dzīvoja nometnē, bija jāpaklausa bez vilcināšanās. (4Mz 9:21, 22; w11 15.4. 4. lpp., 4., 5. rk.)

Jehova deva norādījumus ar nepilnīgu cilvēku starpniecību. (4Mz 10:5—8.)

Paklausot tiem, kam ir uzticēta vadība, mēs apliecinām savu paklausību Jehovam.