5:5—7, 11

Nevienam Izraēlā nabadzības dēļ nebija liegta iespēja nodibināt mierīgas attiecības ar Jehovu. Pat vistrūcīgākie izraēlieši varēja nest Jehovam pieņemamus upurus, ja vien viņi darīja visu, kas bija viņu spēkos. Viņi drīkstēja upurēt miltus, taču tiem bija jābūt ”smalkiem” miltiem, kādus izmantoja, gatavojot cienastu godātiem viesiem. (1Mz 18:6.) Mūsdienās Jehova pieņem mūsu ”slavas upurus”, ja nesam tos no sirds, pat ja apstākļi mūsu dzīvē ierobežo to, ko spējam darīt. (Ebr 13:15.)

Kā šīs domas jums var palīdzēt, ja jūs šobrīd nespējat paveikt visu, ko darījāt agrāk, piemēram, ja jums ir pasliktinājusies veselība vai spēki ir gājuši mazumā?