Ja kristiešu laulība ir stipra un laimīga, tā sagādā godu Jehovam un sniedz prieku pašiem dzīvesbiedriem. (Mk 10:9.) Taču, lai izveidotu šādu savienību, kristiešiem, izvēloties dzīvesbiedru, ir jāņem vērā Bībeles principi.

Jaunietis rīkojas gudri, ja romantisku draudzību ar mērķi apprecēties uzsāk tad, kad ir ”pāri jaunības plaukumam” — laikam, kad spēcīgu seksuālu tieksmju dēļ viņš var pieņemt nesaprātīgus lēmumus. (1Kr 7:36.) Laiku, kad vēl nav savas ģimenes, kristietis var izmantot, lai stiprinātu attiecības ar Dievu un attīstītu kristīgas īpašības. Tas viņam ļoti noderēs, kad viņš būs precējies.

Kristietim ir jāvelta laiks, lai iepazītu potenciālā dzīvesbiedra būtību — ”sirdī apslēpto iekšējo cilvēku” —, pirms viņš pieņem lēmumu ar šo cilvēku apprecēties. (1Pt 3:4.) Ja kaut kas rada nopietnas šaubas, tas ir jāpārrunā. Attiecībās starp dzīvesbiedriem, tāpat kā jebkurās citās attiecībās, svarīgāk ir domāt par to, ko mēs varam dot, nevis par to, ko mēs varam iegūt. (Flp 2:3, 4.) Ja kristietis, būdams neprecēts, dzīvē vadās pēc Bībeles principiem, viņam būs vieglāk tā rīkoties arī tad, kad viņš būs precējies, un tas ir labs pamats laimīgai laulībai.

NOSKATIETIES VIDEO KĀ SAGATAVOTIES LAULĪBAI. 3. DAĻA. ”APRĒĶINI IZMAKSAS” UN PĒC TAM ATBILDIET UZ TĀLĀK MINĒTAJIEM JAUTĀJUMIEM.

• Kā veidojās video redzamās māsas attiecības ar Šeinu?

• Ko viņa pamanīja pēc kāda laika?

• Kā viņai palīdzēja vecāki, un kādu lēmumu viņa pieņēma?