119. dziesma
Nāciet un rodiet mieru!
1. Ne miera, ne kārtības pasaulē nav,
tai zināms nav Jehovas prāts.
Mums vadību vajag, lai nekluptu mēs,
lai nav mūsu ceļš ērkšķiem klāts.
Var sapulcēs prieku un cerību gūt,
tās stiprāku ticību dod.
Uz darbiem, kas labi, tās rosina mūs,
ikviens tajās spēku sev rod.
Mēs paturam prātā, ko Jehova grib,
un pildām, ko teicis viņš ir.
Top sapulcēs mācīts mums pareizais ceļš,
to iemīlēt gribam no sirds.
2. Dievs Jehova zina, kas vajadzīgs mums,
un vērtīgus padomus dod.
Kas sapulcēm laiku sev izbrīvēt spēj,
uz Rakstiem tas paļauties prot.
Mēs klausāmies runas, kas ticību ceļ,
kļūst prāts mums aizvien mierīgāks.
Var brāļi un māsas mums atbalstu sniegt,
ja nebaltas dienas reiz nāks.
Mēs gaidām, kad labāki laiki būs klāt,
un sapulcēs esam arvien.
Tur mācāmies dzīvot ar gudrību to,
ko piešķir mums debesu Dievs.
(Skat. arī Ps. 37:18; 140:2; Sal. Pam. 18:1; Efez. 5:16; Jēk. 3:17.)