1. Es iešu, kurp mani vada

Dievs Jehova — viņš mans Gans.

Viņš zina ilgas un cerības,

it visu, kas sirdī man.

Pie skaidriem ūdeņiem veldzē,

ļauj drošībā allaž būt,

savā mīlā viņš man ir uzticīgs,

ved turp, kur var mieru gūt,

ir mīlestībā viņš uzticīgs,

ved turp, kur var mieru gūt.

2. Tīk tavas takas man staigāt —

tur rodams ir spirgtums īsts.

Jel māci man sava vārda dēļ

nekad no tām nenoklīst!

Kaut esmu ielejā tumšā,

mans Gans mani vienmēr sauks.

Un es nebīstos, un es nebaidos —

tu esi mans Dievs un Draugs.

Es nebīstos, un es nebaidos —

tu esi mans Dievs un Draugs.

 3. Es iešu, kurp mani vadi,

Dievs Jehova, tu — mans Gans.

Tu spēku dāvā un atpūtu,

pārpilnām ir visa man.

Tu — dzīvais Dievs, tik uz tevi

es ceru no visas sirds.

Tava labestība un gādība

arvien mani pavadīs.

Jā, labestība un gādība

arvien mani pavadīs!