Mēs, Jehovas liecinieki, uzskatām ģimeni par Dieva iedibinātu institūtu, tāpēc gādājam, lai mūsu ģimenes būtu stipras, un mudinām arī citus veidot ciešas attiecības ģimenē. (1. Mozus 2:21—24; Efesiešiem 3:14, 15.) Bībeles principu izmantošana neskaitāmiem cilvēkiem ir palīdzējusi izveidot stipru un laimīgu ģimeni.

 Mēs sekojam Bībelē lasāmajiem padomiem, jo tas mums palīdz būt labiem vīriem, sievām un vecākiem. (Sālamana pamācības 31:10—31; Efesiešiem 5:22—6:4; 1. Timotejam 5:8.) Bībeles principu izmantošana nāk par labu pat tad, ja ģimenes locekļi pieder pie dažādām ticībām. (1. Pētera 3:1, 2.) Tālāk ir minēts, ko ir teikuši daži, kuru dzīvesbiedrs ir kļuvis par Jehovas liecinieku.

•   ”Pirmos sešus gadus mēs savā laulībā bijām nelaimīgi, jo vienā laidā ķīvējāmies. Kad Ivēti kļuva par Jehovas liecinieci, viņa mainījās — viņa kļuva mīļāka un pacietīgāka. Tas izglāba mūsu laulību.” (Klauirs, Brazīlija.)

•   ”Kad Jehovas liecinieki sāka manam vīram Čansam mācīt Bībeli, man tas nepatika, jo es domāju, ka viņi izjauc ģimenes. Bet tagad es redzu, ka Bībele mūsu laulību ir stiprinājusi.” (Agnese, Zambija.)

 Sludinot cilvēkiem, mēs stāstām, kā Bībeles principi palīdz

•   izraudzīties piemērotu dzīvesbiedru,

•   saglabāt labas attiecības ar vīra vai sievas radiniekiem,

•   gudri rīkoties ar naudu,

•   izvairīties no strīdiem,

•   piedot,

•   audzināt bērnus.

 Diemžēl reizēm tā notiek. Piemēram, kādā pētījumu kompānijas Sofres 1998. gadā veiktā pētījumā noskaidrojās, ka vienā no 20 ģimenēm, kurās viens dzīvesbiedrs ir Jehovas liecinieks, pēc šī laulātā pievēršanās Jehovas liecinieku ticībai ģimenē radās nopietnas problēmas.

 Jēzus bija paredzējis, ka viņa sekotājiem reizēm būs jāpieredz nesaskaņas ģimenē. (Mateja 10:32—36.) Vēsturnieks Vills Djūrents rakstīja, ka Romas impērijā ”kristiešus apsūdzēja ģimeņu šķelšanā”. a Mūsu laikos pret Jehovas lieciniekiem dažreiz tiek vērstas līdzīgas apsūdzības. Bet vai tās ir pamatotas?

 Kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīja apsūdzību, ka Jehovas liecinieki graujot ģimenes, tā secināja, ka konflikta cēlonis ģimenē bieži vien ir nereliģiozo ģimenes locekļu nevēlēšanās ”pieņemt un respektēt sava reliģiozā radinieka brīvību izpaust un praktizēt savu reliģiju”. Tiesa atzina: ”Šāda situācija ir visai parasta ģimenēs, kuru locekļi pieder pie dažādām ticībām, un Jehovas liecinieki nav izņēmums.” b Pat tad, ja Jehovas liecinieki sastopas ar reliģisku neiecietību, viņi cenšas rīkoties saskaņā ar Bībelē lasāmo padomu: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. Ja iespējams, cik vien tas ir atkarīgs no jums, saglabājiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:17, 18.)

 Jehovas liecinieki seko Bībeles norādījumam precēties ”tikai ar tādu [cilvēku], kas kalpo Kungam”, proti, ar savu ticības biedru. (1. Korintiešiem 7:39.) Šī norādījuma ievērošana nāk tikai par labu. Piemēram, 2010. gadā kādā laulības un ģimenes jautājumiem veltītā periodiskā izdevumā bija teikts, ka tad, ja ”abiem partneriem ir viena ticība, ja viņi turas pie vienām un tām pašām reliģiskajām tradīcijām un uzskatiem”, viņiem parasti ir labākas savstarpējās attiecības. c

 Taču Jehovas liecinieki nemudina savus ticības biedrus šķirties no dzīvesbiedra, kas nav Jehovas liecinieks. Bībelē ir rakstīts: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā ir ar mieru dzīvot kopā ar viņu, lai viņš to neatstāj. Un, ja kādai sievietei ir neticīgs vīrs un tas ir ar mieru dzīvot kopā ar viņu, lai viņa neatstāj savu vīru.” (1. Korintiešiem 7:12, 13.) Jehovas liecinieki paklausa šim norādījumam.