ǃKhōǂgāb ǃoa ǃkharu re

ǃKharu re ǃkhōǂgāba ǃoa

Trompet ǃnâisa ǃoa nētsē ǃgâs

Trompet ǃnâisa ǃoa nētsē ǃgâs

HOA DA ge ra ǂgom Jehovab ǁîb khoena nētsē daoǁgau tsî ra ǂkhâǃnâ ǃkhaisa nē “ǀuni tsēdi ǃnâ.” (2Tim. 3:1) Xawe da ge hoada Jehovaba nî ǁnâuǀnam. Sada mâsiba da ge Israelǁaes hîna ge ǃgaroǃhūb ǃnâ hâ în mâsib ǀkha a ǀgōpēǀnō ǁkhā. ǁÎn ge trompets ǀōban gere ǁnâu o, o xū-e nî dī ge īs ge.

Jehovab ge Moseba ge ǂgan îb ǀgam trompet ra ǃhûni ǀuriba xu kuru, ǀhaohâbab nî “ǂgaiǀhû tsî ǁgoe hâna doe kaise.” (Num. 10:2) Pristergu ge trompetsa ǃkharagagu ǀgaugu ǃnâ gere ǃnâi tsî ǁnāsǀkha khoena gere mîba tae-en nî dīsa. (Num. 10:3-8) Nētsēn ge Elob khoena ǃkharagagu ǀgaugu ǃnâ ra daoǁgauhe. Nē khomaiǃâs ǃnâ da ge ǃnona ǀgaugu hîna da daoǁgaude ra hō ǃnâgu xa nî ǃhoaǃgao tsî nēsa ǃkharu ge ǁaeb trompet ǃnâidi ǀkhā nî ǀgōpeǀnō. Elob khoen ge nētsē kai ǀhaode ǃoa ra ǁkhauhe, ǁgaumâisa mûǂam-aogu ge ra ǁkhāǁkhāhe, tsî gagasi daoǁgaudi ǀhaohâgu ǃoa-ai hâdi ge ra ǀasaǀasahe tamas ka io ra ǀkharaǀkharahe.

KAI ǀHAODE ǃOA DA GA ǁKHAUHE O

Jehovab ga ǂhāba o, îb “ǀhaohâb hoaba” aiǂoas ǀkhāb tabernakeli dis tawa ǀhao, o gu ge pristerga trompetsa gere ǃnâi. (Num. 10:3) Hoa ǃhaodi hîna tabernakeli ǂnamipe ge ǁnân hâ în ge trompetsa gere ǁnâu. ǁNān hîna dao-ams ǀgūse gere hân ge ǃhaese gere ǀhao. Naun hîna ǃnūse gere hân ge ǁaeba gere ū ǀhûǀhaos ǃaroma. Mâsib ge mati ǀgui ī xaweb ge Jehovaba ge ǂhāba hâ i în hoana ǀguiba ǀhao tsî nēsa xu ǀama.

Nētsē da ge sada tabernakeli tawa ǀhao tama hâ, xawe da ge Elob khoen ǀhaode ǃoa ra ǁkhauhe. Nēs ge ǀkharib kai ǀhaodi, ǀō-aisa ǀhaodi tsî haoǃnâ aixase da ra daoǁgauhe ǃkhaiga ǃkhōǂgā hâ. ǃHūbaib ǂhawasen ge Elob khoena ǀgui ǃnôa ǀapeǁguiba ra sao. ǁNān hîna nē ǁkhauǂuide ra ūǃoan ge ǂharis ǀhaodi tawa ǂkhîb ǃnâ ra ǀhûǀhao. ǀNîn ge ǃnūse hā ra ǃnari. Mâsib ga mati ī, xawen ge ǁnān hîna nē ǁkhauǂuisa ra ūǃoana ra mûǂan nēs ǁîn ǃgâib kōse ǀgui hâ ǃkhaisa.

ǁNān hîna nē ǀhaodi ra ūhâhe ǃkhaiga xu ǃnūse ra hân tsîna nēsa xū a ǀama ǁkhā? Texnologib xa ra īǁkhā kaihesen ge ǁnān hîna ǃnūse hân tsîna nē ǁkhāǁkhāde xu a ǀama ǁkhā tsî ǁîn ǃgâsan ǀkhan hâ khami a tsâ ǁkhā. Aiǁgause, dana beros di ǁanib ge Benins ǁnâub berosa sari hâ i ǁaeb ǃnâ, i ge Arlit di ǀon hâ ǃaros hîna Sahara Deserti ǃnâ hâs ai ǁan hâ ǃgâsana nē ǁaxasib ǃnâ ge ǃamǂgāsen. ǀGamdisiǀguiǀa ǃgâsan tsî Elobmîs ǃnâ ǃgâiǃgâibasensa ūhâ khoen tsîn ge nēs ǃaroma ge ǀhao. ǃNūsen ge hâ i xawen ge nē ǃgâsana nau 44 131 ǃgâsan ǀkha ge ǀguiǃnâxa i. ǀGui ǃgâsab ge ge xoa: “Kaise da ge ra gangan nē ǀapeǁguiba du go internets ǃnâ-ū a ǁgau da ǃkhaisa. Nēs ge ǁkhawa go ǁgau da matikōse du a ǀnamda ǃkhaisa.”

MÛǂAM-AOGU GE ǁKHĀǁKHĀHE GU NÎ GA RA ǁKHAUǂUIHE

Israelǁaes pristergu ga ǀgui ǃāsa trompetsa ǃnâi o, o gu ge ‘ǂamsagu, ǀoadisin di danakhoegu’ ǀguiga tents tawa gere ǀhao. (Num. 10:4) ǁNāpa gu ge ǃnāsa ǃgāsasib tsî daoǁgaudi tsîna Moseb tawa gere hō. Nēs ge ǁîgu di ǁgaumâidi ǀkhā gere huigu. ǁNā mûǂam-aogu di ǀgui du ga hâ o, o du ga hoa xūna dī tama hâ i du ǁnā ǀhaode hâǃnâ ǁkhā?

Nētsē gu ge ǀhaohâb mûǂam-aoga ‘ǂnomdom’ tama hâ tsî Elob khoen ǁîgu mûǂams ǃnâga hâna gaoǂam tama hâ. (1Pet. 5:1-3) Xawe gu ge hoana ra dī ǁîna kōǃgâs ǃnâ. Nēs ǃaroma gu ge Gaosib aoǁnâ-aon skolgu ga hâ ǁaeb ai nē ǁkhauǂuisa ra ūǃoa. Nē ǀapeǁguigu tawa gu ge mûǂam-aoga matigu ǀhaohâga ǃgâise nî kōǃgâ ǀgaus xa ra ǁkhāǁkhāsen. Nēs ge ra dī īn hoana gagasise ǀgai. Nē skolga da ga ǁhaoǃnâ tsâ tama i xawe da ge ǁnân hîna ra ǁhaoǃnâna xu ra ǁkhāǁkhāsen.

ǀKHARAǀKHARANA DĪS DI ǂGAIǂUIS

ǀNî ǁaen ai gu ge Israelǁaes di pristerga ǀnî ǃnôa ǀōba gere dī. Nēs ge gere ǂanǂan Jehovab hoaǁaes nî doe ǃkhaisa ǂhapa hâsa. (Num. 10:5, 6) Hoaǁaesa doe kais ge ǀguiǃnâxasiba gere ǁgau xawe hoan ǃaroma ge kai sîsen i. ǀNîn ge ǁaen ai nēs xa ǃgâi tamase gere tsâ. Tae-i ǃaromasa nēsa?

ǀNîn ge ǀnîsi gere ǂâi does ǂgaiǂuis kaise ra dīhe tsî ǃhaese ra hā di. “ǀNanus [ǃâus] ge ǃuisa xu ǁgoas kōse” ǀnî ǁaen ai gere hâ. Tsî ǀnî ǁaen ais ge ‘ǀnanusa ǀgui ǁkhâba’ gere hâ doen nîs aiǃâ. (Num. 9:21, 22) ǁAesa matikō ǃnāde amabes ǃnâ gere doe mâ? Numeris 33ǁî ǁaraǃās ge ra mî 40 ǃnādes ge Israelǁaesa gere doe mâ.

ǁAen ain ge ǀnîna soma ūhâ ǃkhaiga gere hō. “Kai tsî ǃaoǃaosa ǃgaroǃhūb” ǃnâ ǃgâi soma ūhâ ǃkhai-e hōs ge kaise ge ǃgâi i. (Deu. 1:19) ǁNās xa ǃaromahe hâsen ge gere ǂâi, nēn ra doesī ǃkhais ǃgâi tide ǃkhaisa.

ǁAes gere doe o, o di ge ǀnî ǃhaode ǁîn nî doe ǁaeba nî ǃâu ge īs ge tsî nēs ge ǃnūǃnâxasiba ge ǂhâ hâ i. Hoan ge trompets ǃnâisa gere ǁnâu xawen ge ǀgui ǁaeb ai ge doe tsoatsoa ǁoa i. Nē ǃnâis ge aiǂoas ǀkhab ai ǁan hâ ǃhaodi Judab, Isaskari tsî Sebulonni tsîn ǃhaodi a doe tsoatsoa ǁkhā di gere ǂâibasen. (Num. 2:3-7; 10:5, 6) Nēs khaoǃgâ gu ge pristerga ǁkhawa trompetsa gere ǃnâi i di ǃkhapagas ǀkhāb haka ǃhaode doe. Pristergu ge nēs ǀkha gere aiǃgû hoa ǁaes nî doe toas kōse.

ǀNîsi du ge sadu ǀapeǂhomis ǃnâ ge dī-e ǀkharaǀkharan ǀkha ge ǂkhîǂâixa tama hâ i. ǀNîsi du ge gere tsâ ǃâubasen tama du hâ ǀkharaǀkharan a ǂgui ǃkhaisa. Tamas ka io du ge xūn nēsi ra sîsen ǀgaub xa a ǃgâibahe tsî dawan nî ǃkhaisa ǂgao tama hâ. Nēs ge sadu ǃnûǃnâxasiba a ǃâitsâ ǁkhā ǀasa ǀkharaǀkharana du ra sîsenǂam hîna. Xawe da ge ǁaeb ra ī khami nî mûǂan nēs sada ǃaroma a ǃgâi tsîb Jehovaba sada ǀkha a ǂkhîǂâixa ǃkhaisa.

Moseb ǁaeb ǃnâb ge Jehovaba ǂgui aogu, taradi tsî ǀgôan tsîna ǃgaroǃhūb ǃnâ gere daoǁgau. ǁÎb huib tsî daoǁgaus osen ge ga ûi ǃkharu tama hâ. Nētsēb ge Jehovaba nē ǁgai ǃhūbaib ǃnâ ra daoǁgau da tsî ra hui da ǁîb ǀgūse hâ tsî sada ǂgomsa ǀgaisase ūhâs ǀkha. Nēs ǃaroma, a da hoada ǂgomǂgomsa Israelǁaes khami ǃkharagagu trompet ǃnâide ǃoa ǃgâ re.