Faigi nösi

Faigi ba gangolifa

ARTIKEL WAMAHAʼÖ 42

Tola Ibaliʼö Ndraʼugö Gofu Hadia Ia Yehowa ba Zomasi Ia

Tola Ibaliʼö Ndraʼugö Gofu Hadia Ia Yehowa ba Zomasi Ia

”Lowalangi zamarou tödömi, ibeʼe khömi waʼedöna ba faʼabölö ba wamalua somasi ia.”​—FIL. 2:13.

SINUNÖ 104 Buala Lowalangi Geheha Niʼamoniʼö

NITUTUNÖ *

1. Hadia zi tola ifalua Yehowa ba wamalua ohitö dödönia?

TOLA ibaliʼö ia Yehowa gofu hadia ia ba wamalua ohitö dödönia. Duma-dumania, tola tobali Yehowa Samahaʼö, Ama sameʼe Fondrara Dödö, hegöi Sanuriaigö turia somuso dödö. (Yes. 48:17; 2 Kor. 7:6; Gal. 3:8) Hizaʼi, asese iʼogunaʼö niha ba wamalua ohitö dödönia. (Mat. 24:14; 28:19, 20; 2 Kor. 1:3, 4) Tola göi ibeʼe khöda Yehowa faʼatua-tua hegöi faʼabölö enaʼö tola tobali ita gofu hadia ia zomasi ia ba wamalua ohitö dödönia. Tefaudu daʼa ba geluaha döi Yehowa, ba fao dödö ira niha sagatua-tua ba daʼö.

2. (a) Hana wa itaria so khöda waʼaombö dödö hadia moguna ita khö Yehowa? (b) Hadia nitutunö ba wamahaʼö daʼa?

2 Omasi ita fefu moguna khö Yehowa. Hizaʼi, so ösa niha aombö dödöra hadia tola iʼogunaʼö ira Yehowa. Hadia mbörö? Larasoi wa lö oya zi tola lafalua börö me itugu numalö ndröfira, börö zalua khöra mazui ambö faʼatua-tuara. Tanö böʼönia, so niha zorasoi wa no tobönö wamaluania halöwö khö Yehowa irege lö moguna saʼae oya zi tola ifalua. Ba wamahaʼö daʼa, tatutunö hewisa Yehowa ba wameʼe soguna khöda ba wamalua ohitö dödönia. Aefa daʼö, tatutunö ösa waö-waö salua ba Zura Niʼamoniʼö, sangoromaʼö hewisa Yehowa ba wameʼe faʼedöna hegöi faʼabölö ba wamalua yaʼia, he ba ndra matua hegöi ba ndra alawe. Safuria, tatutunö hewisa wotehegöda faʼaurida enaʼö tola iʼogunaʼö ita Yehowa.

LALA BA WAMEʼE YEHOWA ZOGUNA KHÖDA

3. Simane nitutunö ba Filifi 2:13, hewisa Yehowa ba wameʼe khöda faʼedöna ba wamalua somasi ia?

3 Baso Filifi 2:13. * Tola ibeʼe khöda Yehowa faʼedöna ba wamalua somasi ia. Hewisa lalania? Tola manö taʼila wa so ndra talifusöda ba mbanua niha Keriso moguna khöra wanolo. Mazui, ibaso zatua sokubaloi sambua zura moroi ba gödo ndraha, sangombakha wa so mbanua sinangea mutolo. Ba ginötö taʼila zimane daʼö, tola manö tasofu khöda samösa, ’Hewisa enaʼö tola fao ndraʼo ba wameʼe fanolo?’ Mazui laʼandrö khöda ba wamalua halöwö sabua ba ambö faduhu dödöda hadia tola tafalua halöwö daʼö. Mazui na no tabaso ayati, tola manö manofu-nofu ita, ’Hewisa wamaluagu ayati daʼa ba wanolo niha böʼö?’ Lö ifaso ita Yehowa ba wamalua hadia ia. Hizaʼi, na iʼila wa omasi taʼangeragö hadia zinangea tafalua, tola ibeʼe khöda Yehowa waʼedöna ba wamalua daʼö.

4. Hewisa Yehowa ba wameʼe khöda faʼabölö ba wamalua somasi ia?

4 Tola ibeʼe khöda Yehowa faʼabölö ba wamalua somasi ia. (Yes. 40:29) Ibeʼe khöda gehehania niʼamoniʼö, enaʼö tedou waʼatua-tuada. (2 Moz. 35:30-35) Tola göi iʼogunaʼö organisasinia Yehowa ba wamahaʼö yaʼita ba wamalua halöwö nibeʼenia. Na lö öʼila hewisa wamalua zi sambua halöwö, andrö wanolo ba niha böʼö. Aefa daʼö, böi aombö dödöu ba wangandrö ”faʼabölö sahöli-höli dödö” moroi khö Namada si so ba zorugo. (2 Kor. 4:7; Luk. 11:13) Ato ndra matua hegöi ira alawe nitolo Yehowa ba götö Zura Niʼamoniʼö, ibeʼe khöra waʼedöna hegöi faʼabölö ba wamalua yaʼia. Tatutunö ösa duma-dumania. Ba ginötö tatutunö daʼa, angeragö hewisa Yehowa ba wangogunaʼö yaʼugö simane wangogunaʼönia ira alawe hegöi ira matua ba nitutunöda andre.

IʼOGUNAʼÖ NDRA MATUA YEHOWA

5. Hadia wamahaʼö nihalöda moroi ba lala Yehowa wangogunaʼö Moze ba wangefaʼö ono mbanuania?

5 Iʼogunaʼö Moze Yehowa ba wangefaʼö iraono Gizaraʼeli. Hizaʼi, hamega ibörögö iʼogunaʼö ia Yehowa? Tenga ba ginötö irasoi Moze wa no tefaʼanö ia börö me no itema ’wamahaʼö sanandrösa ba waʼatua-tua niha Miserai’. (Hal. 7:22-25) Hizaʼi, ibörögö iʼogunaʼö ia Yehowa me no aefa ifaʼanö Moze tobali niha sangide-ngideʼö ba sebolo tödö. (Hal. 7:30, 34-36) Ibeʼe Yehowa waʼabölö khö Moze ba wahuhuosa khö zabölö ebua kuaso ba Miserai. (2 Moz. 9:13-19) Hadia wamahaʼö nihalöda moroi ba lala Yehowa wangogunaʼö Moze? Niʼogunaʼö Yehowa ha niha somasi soloʼö mbua-buania ba sangodaligö yaʼia ba wanöndra faʼabölö.​—Fil. 4:13.

6. Hadia wamahaʼö nihalöda moroi ba lala Yehowa wangogunaʼö Barasilai ba wanolo Razo Dawido?

6 Ba zi hauga abad aefa daʼö, iʼogunaʼö Barasilai Yehowa ba wohenaigö soguna khö Razo Dawido. Samuza inötö, me moloi Dawido awö zaradadunia moroi khö Gabisalomi ono Dawido, larasoi ’waʼolofo, faʼerege dödö hegöi faʼowökhi dödö’. Barasilai si no atua hegöi niha tanö böʼö, latehegö nosora ba wohenaigö soguna khö Dawido awö zaradadunia. Lö ba dödö Barasilai wa lö moguna ia khö Yehowa börö me no atua ia. Hizaʼi, si fao faʼoböwö iʼogunaʼö hadia niʼokhögönia ba wanolo ono mbanua Lowalangi ba ginötö moguna khöra. (2 Zam. 17:27-29) Hadia wamahaʼönia khöda? Gofu hawaʼalawa ndröfida, tola iʼogunaʼö ita Yehowa ba wanolo ira talifusöda soʼamböta, he zi so ba mbanuada hegöi ba soi böʼö. (Gamd. 3:27, 28; 19:17) Hewaʼae lö iʼanemaiʼö tatolo ira, tola tabeʼe dolo-tolo si no aoha gölö fameʼe ba halöwö ba zi sagörö ulidanö. Börö zimanö, ira talifusöda ba zi sagörö ulidanö tola latema fanolo ba ginötö moguna khöra.​—2 Kor. 8:14, 15; 9:11.

7. Hewisa Yehowa wangogunaʼö Simeoni, ba hewisa duma-duma Simeoni möi fangabölöda?

7 Simeoni samösa ndra matua si lö faröi ba Yeruzalema ba no numalö ndröfinia. Ifabuʼu khönia Yehowa wa lö mate ia fatua lö iʼila Mesia. Tatu möi fangabölöʼö Simeoni mbuʼusa li daʼö, börö me no ngafulu fakhe ibaloi Mesia. Ifahowuʼö Yehowa wamatinia hegöi faʼanau gölönia. Samuza maʼökhö, ”börö wanuturu lala moroi ba geheha niʼamoniʼö”, möi ia ba gosali. Ba daʼö iʼila me ono sawuyu nasa Yesu. Aefa daʼö, iʼogunaʼö Simeoni Yehowa ba wamaʼeleʼö sanandrösa ba nono andrö, si tobali Keriso dania. (Luk. 2:25-35) Tola manö no mate Simeoni fatua lö ibörögö Yesu halöwö fanuriaigö, hizaʼi iʼandrö sibai saohagölö ba halöwö si tohude nitemania. Ba zi so miföna, itugu oya howu-howu nitemania! Ba gulidanö si bohou dania, iʼila hewisa wamatörö Keriso sangaʼasogö howu-howu ba niha gulidanö, börö me lö faröi ia. (1 Moz. 22:18) Tatu, taʼandrö sibai saohagölö khö Yehowa börö me no iʼogunaʼö ita ba ngawalö halöwö nibeʼenia.

8. Hewisa wangogunaʼö Yehowa yaʼita simane wangogunaʼönia Baranaba?

8 Me abad siföföna M, samösa ndra matua soböwö sotöi Yosefo, itehegö iʼogunaʼö ia Yehowa. (Hal. 4:36, 37) Börö me Yosefo andre si sökhi tödö ba omasi irara dödö niha böʼö, lafotöi ia ira sinenge, Baranaba. Eluahania, ”Ono Wondrara Dödö”. Duma-dumania, me no tobali niha Keriso Saulo, ato ndra talifusö si lö barani fariawö khönia börö me samakao niha Keriso ia me mböröta. Hizaʼi, omasi Baranaba ba wondrara dödö hegöi ba wanolo Saulo. Tatu, iʼandrö sibai saohagölö Zaulo ba waʼasökhi dödö Baranaba. (Hal. 9:21, 26-28) Ba gafuriata, larasoi ira satua sokubaloi ba Yeruzalema wa moguna laʼabölöʼö ira talifusö ba Gandriokhia ba Siria. Haniha nifatengera ba wamalua daʼö? Baranaba! Tefaudu sibai nifilira. Imane Sura Niʼamoniʼö wa ”ifarou dödöra fefu enaʼö lö faröi ira khö Zoʼaya soroi ba dödö”. (Hal. 11:22-24) Iadaʼa, itolo göi ita Yehowa ba wameʼe fondrara dödö khö ndra talifusöda. Duma-dumania, tola iʼogunaʼö ita ba wameʼe fondrara dödö ba niha sabu tödö börö me no mate niha niʼomasiʼöra. Mazui, na so niha sofökhö mazui si göna abula dödö, tola manö ifarou ita Yehowa ba wameʼe khöra fondrara dödö simane ba wamalukhaisi mazui ba wanelefo yaʼira. Hadia ötehegö iʼogunaʼö ndraʼugö Yehowa simane wangogunaʼönia Baranaba?​—1 Tes. 5:14.

9. Hadia wamahaʼö nihalöda moroi ba lala Yehowa me itolo dalifusöda Vasily tobali kubalo si sökhi?

9 Ibeʼe wanolo Yehowa khö zi samösa dalifusöda ira matua sotöi Vasily tobali kubalo si sökhi. Me 26 fakhe ndröfi Vasily, mutuyu ia tobali satua sokubaloi, irasoi wa moʼamböta ia ba wanolo ndra talifusö, mendrua manö yaʼira si göna abula dödö. Hizaʼi, itema wamahaʼö si sökhi moroi khö ndra satua sokubaloi si no ara hegöi moroi ba Sekolah Pelayanan Kerajaan. Iforege sibai Vasily enaʼö tobali satua sokubaloi si sökhi. Duma-dumania, ifazökhi sambua daftar sanandrösa ba gohitö dödönia side-ide sinangea ikhamö. Ero mofozu ia ba wamalua ohitö dödönia andrö, itugu alö waʼaombö dödönia. Imane wangumaʼö, ”Ngawalö niʼaombösigu tödö me mböröta si tobali möi faʼomuso dödögu iadaʼa. Ba ginötö itolo ndraʼo Yehowa ba wanöndra ayati si tefaudu ba wameʼe fondrara dödö khö ndra talifusö ba mbanua niha Keriso, urasoi waʼomuso dödö.” Ira talifusö, na mitehegö ami iʼogunaʼö Yehowa simane Vasily, hasambalö ibeʼe khömi Yehowa faʼatua-tua ba wamalua noro dödö sebua ba mbanua niha Keriso.

IʼOGUNAʼÖ NDRA ALAWE YEHOWA

10. Hadia nifalua Abigaila, ba hadia wamahaʼö nihalömö moroi ba duma-dumania?

10 Samuza maʼökhö, tohare Razo Saulo ba wogohi Dawido awö zaradadunia ba moguna khöra wanolo. Laʼandrö maʼifu gö ira saradadu Dawido khö zi samösa ira matua Gizaraʼeli sotöi Nabalo. Lö alawö ira wangandrö gö khö Nabalo börö me no lalumöʼö gurifö Nabalo ba danö si mate. Hizaʼi, börö me ha tana khönia niʼaluinia, lö ibeʼe gofu hadia ia khöra. Mofönu sibai Dawido, ba edöna ibunu Nabalo hegöi fefu ndra matua si so ba nomonia. (1 Zam. 25:3-13, 22) Iʼokhögö Nabalo woʼomo sotöi Abigaila. No baga-baga ba iʼokhögö wangera-ngera si sökhi. Si fao faʼabarani, möi Abigaila ba wangondrasi Dawido ba mangalulu ia, enaʼö lö ilau mbalönia Dawido faböi moʼömö do ia. Si fao faʼatua-tua, iʼandrö khö Dawido enaʼö ifaʼema gabula dödö daʼö khö Yehowa. Fatema ba dödö Dawido wehede Abigaila si fao fangide-ngideʼö, hegöi nifaluania si fao faʼatua-tua. Aboto ba dödö Dawido wa Abigaila andrö nifatenge Yehowa. (1 Zam. 25:23-28, 32-34) Iʼokhögö Abigaila mbua-bua si sökhi irege iʼogunaʼö ia Yehowa. Simane Abigaila, ira talifusöda ira alawe sangokhögö faʼatua-tua ba fangera-ngera si sökhi, tola iʼogunaʼö ira Yehowa ba wangabölöʼö nösi nomora hegöi ira talifusö ba mbanua niha Keriso.​—Gamd. 24:3; Tit. 2:3-5.

11. Hadia nifalua ndraono alawe khö Zalumi, ba haniha iadaʼa soloʼö duma-dumara?

11 Hauga abad aefa daʼö, iʼogunaʼö ndraono alawe khö Zalumi Yehowa ba wangaʼazökhi mangawuli göli Yeruzalema. (Neh. 2:20; 3:12) Hewaʼae na amara samösa niha si so kuaso, hizaʼi omasi ira wamalua halöwö sabua ba si tola mamaʼala waʼaurira. (Neh. 4:15-18) Faehu sibai ira moroi khö ndra matua ba mbanua Dekoa, ”lö laʼoʼö niwaʼö zamatörö yaʼira” ba wamalua halöwö daʼö! (Neh. 3:5) Tatu so waʼomuso dödö ba ndraono alawe khö Zalumi ba ginötö teʼasiwai wamazökhi göli andrö ha ba zi 52 hari! (Neh. 6:15) Iadaʼa, ato ndra talifusöda ira alawe sotehegö waʼaurira ba wamalua halöwö niʼamoniʼö si tohude khö Yehowa. Duma-dumania, so zi fao ba wamazökhi hegöi ba wondrorogö nahia si no mubeʼe khö Yehowa. Tola mofozu halöwö daʼa, börö wanolo moroi khö ndra talifusöda ira alawe sangokhögö nekhe-nekhe danga, sowölö-ölö, hegöi si lö faröi.

12. Hewisa wangogunaʼö Yehowa yaʼita simane wangogunaʼönia Tabita?

12 Ifarou dödö Tabita Yehowa enaʼö ”oya gamuata si sökhi nifaluania ba mamuala göi ia”, mendrua manö khö ndra alawe lakha mbanua. (Hal. 9:36) Börö me oböwö ba si sökhi tödö sibai ia, ato niha sege-ege me mate ia. Ba gafuriata, isusugi ia sinenge sotöi Fetero. Omuso sibai dödö niha si so ba daʼö. (Hal. 9:39-41) Hadia wamahaʼö nihalöda moroi khö Tabita? Hewaʼae no atua ita mazui awuyu-wuyu, ira matua mazui ira alawe, fefu ita tola tafalua hadia ia ba wanolo ira talifusöda.​—Heb. 13:16.

13. Hewisa Yehowa ba wangogunaʼö samösa dalifusöda ira alawe sangokhögö faʼaila, ba hadia niwaʼönia?

13 Samösa dalifusöda ira alawe sotöi Ruth, yaʼia niha saila sibai ba omasi ia tobali utusan injil. Me ide-ide ia, owölö-ölö sibai ia ba wombagi risalah ba nomo-omo. Imane, ”Omuso sibai dödögu ba wamalua halöwö daʼa.” Hizaʼi, abua khönia fahuhuo föna mbawandruhö ba wanutunö sanandrösa ba Wamatörö Lowalangi. Ba gafuriata, hewaʼae so khönia waʼaila, tobali ia perintis biasa me 18 fakhe ndröfinia. Me 1946, fao ia ba Sekolah Alkitab Gilead Menara Pengawal. Ba gafuriata, lafataro ia ba Hawaii hegöi ba Jepang. Iʼogunaʼö ia Yehowa ba wamaʼema turia somuso dödö ba niha si so ba zi dombua soi andrö. Me arakhagö 80 fakhe ihalö halöwö khö Yehowa, imane Ruth, ”Lö tebulö Yehowa ba wangabölöʼö yaʼo. Itolo ndraʼo ba wangeheta amuata faʼaila. Faduhu sibai dödögu wa tola iʼogunaʼö Yehowa gofu haniha manö si faduhu tödö khönia.”

TEHEGÖ WAʼAURIMÖ IʼOGUNAʼÖ YEHOWA

14. Moloʼö Kolose 1:29, hadia zinangea tafalua na omasi ita iʼogunaʼö Yehowa?

14 Sagötö waö-waö waʼauri niha, oya lala nifalua Yehowa ba wangogunaʼö ono mbanuania. Hewisa wangogunaʼö Yehowa ndraʼugö? Teʼodaligö daʼö ba wotehegömö faʼaurimö ba wangodödögö halöwö nibeʼe khömö. (Baso Kolose 1:29.) Na ötehegö waʼaurimö iʼogunaʼö Yehowa, tola itolo ndraʼugö tobali samösa sanuriaigö sowölö-ölö, samahaʼö si sökhi, sameʼe fondrara dödö khö ndra talifusö, onekhe ba wamalua halöwö, si fahuwu si sökhi, mazui gofu hadia manö ba wamalua ohitö dödönia.

15. Simane nitutunö ba 1 Timoteo 4:12, 15, hadia zinangea laʼandrö ira si bohou ebua khö Yehowa?

15 Hewisa ami ira talifusö si bohou ebua? Iadaʼa, moguna ba mbanua niha Keriso ira matua sowölö-ölö somasi tobali enoni sohalöwö. Oya ba mbanua niha Keriso, abölö ato ndra satua sokubaloi moroi ba enoni sohalöwö. Hadia yaʼami ira talifusö si bohou ebua, tola mitehegö waʼaurimi enaʼö oya zi tola mifalua ba wangai halöwö ba mbanua niha Keriso? Itaria, so dalifusöda ira matua imane, ”no tobönö khögu yaʼi tobali samösa sanuriaigö”. Na daʼö nirasoimö, andrö khö Yehowa ba wanolo yaʼugö enaʼö so ba dödömö tobali enoni hegöi ba wameʼe khömö faʼabölö ba wangai halöwö khö Yehowa. (Zango. 12:1) Moguna khöma wanolomö!​—Baso 1 Timoteo 4:12, 15.

16. Hadia zinangea taʼandrö khö Yehowa, ba hadia mbörö?

16 Tola iʼogunaʼö ndraʼugö Yehowa gofu hadia manö zomasi ia ba wamalua ohitö dödönia. Andrö khönia enaʼö ibeʼe khöu faʼedöna ba wamalua halöwö nibeʼenia. Aefa daʼö, andrö khönia faʼabölö ba wamalua halöwö daʼö. Hewaʼae na awuyu-wuyu ndraʼugö mazui no numalö ndröfimö, ogunaʼö ginötömö, faʼabölömö, hegöi harato niʼokhögömö ba wamolakhömi Yehowa iadaʼa. (Zango. 9:10) Tola manö örasoi faʼaombö dödö mazui lö khöu faʼafaduhu dödö samösa, irege taya ginötö sebua böli andrö ba wameʼe sabölö sökhi khö Yehowa. Na tafalua daʼö, no tafolakhömi Lowalangida sebua faʼomasi, Yehowa. Sindruhu-ndruhu no töi sebua daʼa khöda!

SINUNÖ 127 Hewisa Ndraʼodo Zinangeania

^ par. 5 Hadia örasoi wa lö oya zi tola öfalua ba wamosumange Yehowa? Hadia örasoi wa lö moguna ndraʼugö khö Yehowa? Mazui hadia örasoi wa no tobönö wamaluamö halöwö khö Yehowa irege lö saʼae moguna oya zi tola öfalua? Ba wamahaʼö daʼa, tatutunö hewisa Yehowa ba wameʼe khöda waʼedöna ba faʼabölö enaʼö tola tafalua hadia ia zomasi ia ba wamalua ohitö dödönia.

^ par. 3 Hewaʼae ba niha Keriso me abad siföföna manandrösa zura Faulo, fehedenia daʼö moguna nasa ba nono mbanua Yehowa.