Faigi nösi

Faigi ba gangolifa

ARTIKEL WAMAHAʼÖ 38

Aroʼö Waʼomasiu khö Yehowa hegöi Ira Talifusöda

Aroʼö Waʼomasiu khö Yehowa hegöi Ira Talifusöda

”Möi ndraʼo khö Namagu ba khö Namami.”​—YOH. 20:17.

SINUNÖ 3 Faʼabölöma, Fanötönama, Faʼaro Dödöma

NITUTUNÖ *

1. Hadia zi tola takaoni khö Yehowa?

BA NÖSI nomo zamosumange Yehowa, no tefarahu Yesu, ”siaʼa moroi ba nifazökhinia”, hegöi ira malaʼika sato sibai. (Kol. 1:15; Si. 103:20) Me so Yesu ba gulidanö, itutunö ba niha sato wa tola lakaoni Ama khö Yehowa. Me fahuhuo ia khö ndra nifahaʼönia, iwaʼö Yesu wa Yehowa andrö ’Amagu ba Amami’. (Yoh. 20:17) Na no talulu waʼaurida khö Yehowa ba tebayagö ita idanö, no fao ita khö ndra talifusöda tobali sambua ösi nomo safönu faʼomasi.​—Mrk. 10:29, 30.

2. Hadia nitutunöda ba artikel daʼa?

2 So ösa zorasoi wa abua khöra ba wamaduhusi tödö wa tola tobali Amara sebua faʼomasi Yehowa andrö. So göi ösa zi lö mangila hewisa lala ba wangoromaʼö faʼomasi khö ndra talifusöda. Börö daʼö, tatutunö dania ba artikel daʼa wamahaʼö hegöi duma-duma nibeʼe Yesu enaʼö faduhu dödöda wa Yehowa andrö Amada safönu faʼomasi ba tola ahatö ita khönia. Tatutunö göi hewisa woloʼöda duma-duma Yehowa moroi ba gamuatada khö ndra talifusöda.

OMASI YEHOWA NA AHATÖ NDRAʼUGÖ KHÖNIA

3. Hewisa wa tola möi fanoloda duma-duma wangandrö enaʼö itugu ahatö ita khö Yehowa?

3 Ba wamaigi Yesu, Yehowa andrö Ama safönu faʼomasi si tola taʼondrasi gofu hawaʼara manö, tenga samatörö si lö sökhi si lö moʼameʼegö tödö yaʼita. Omasi Yesu na taʼoʼö lala wangera-ngerania sanandrösa khö Yehowa. Tola oroma daʼö me ifatunö khö ndra nifahaʼönia hewisa lala wangandrö. Ba wamobörö duma-duma wangandrö nifaʼemania, iʼogunaʼö ngawua wehede ”Ama khöma”. (Mat. 6:9) Sindruhunia, tola manö menaʼö ifarou ita Yesu ba wogaoni khö Yehowa, ’Fondrege Zabölö’, ’Samazökhi’, mazui ”Razo götö-götö waʼara”, börö me daʼö ngawua wehede niʼogunaʼö Zura Niʼamoniʼö ba wanutunö sanandrösa khö Yehowa. (1 Mo. 49:25; Yes. 40:28; 1 Ti. 1:17) Hewaʼae simanö, ifarou ita Yesu ba wogaoni ”Ama” khö Yehowa, enaʼö tarasoi wa ahatö ia khöda.

4. Hezo tola taʼila wa omasi Yehowa na ahatö ita khönia?

4 Hadia abua khöu wamaduhusi tödö wa Yehowa andrö Amada safönu faʼomasi? So ösa zorasoi simane daʼö. Na lö sökhi gamuata zatuada, tola manö abua khöda wokhalaigö hewisa sibai nama safönu faʼomasi andrö. Hizaʼi, tatu terara sibai dödöda me taʼila wa sindruhu-ndruhu aboto ba dödö Yehowa hadia nirasoida. Baero daʼö, omasi göi ia ahatö khöda. Daʼö mbörö wa ifarou ita Taromalinia, ”Miʼondrasi Lowalangi ba iʼondrasi ami.” (Yak. 4:8) Iʼomasiʼö sibai ita Yehowa ba no ifabuʼu wa hasambalö tobali ia Amada fondrege zi sökhi.

5. Moloʼö Luka 10:22, hewisa lala Yesu ba wanolo yaʼita enaʼö itugu ahatö ita khö Yehowa?

5 Sindruhu-ndruhu wa aboto ba dödö Yesu sanandrösa khö Yehowa ba moʼahonoa woloʼönia amuata Namania andrö. Daʼö mbörö wa imane wangumaʼö, ”Dozi si no mangila yaʼo ba no göi iʼila Nama.” (Yoh. 14:9) Börö daʼö, tola itolo ita enaʼö itugu ahatö khö Yehowa. Simane si samösa gaʼa, ifahaʼö ita Yesu hewisa lala ba wamosumange hegöi ba woloʼö li Namada, ba hewisa enaʼö tola omuso dödönia khöda ba lö taʼafökhöiʼö dödönia. Sabölö tohude, moroi ba lala waʼauri Yesu me so ia ba gulidanö, no iforomaʼö hawaʼasökhi dödö Yehowa ba hawaʼebua waʼomasinia. (Baso Luka 10:22.) Datatutunö ösa duma-duma nibeʼenia.

Ifatenge malaʼikania Amada Yehowa safönu faʼomasi ba wangabölöʼö Ononia (Faigi ngenoli si 6) *

6. Hezo tola taʼila wa ifondrondrongo wangandrö Yesu Yehowa? Beʼe duma-duma.

6 Ifondrondrongo ndraononia Yehowa. Angeragö atö: Ba gulidanö, asese mangandrö Nononia siaʼa, ba ifondrondrongo daʼö Yehowa. (Luk. 5:16) Duma-dumania, ifondrondrongo wangandrö Yesu sanandrösa ba gangetula sebua sedöna ihalö, simane me edöna ifili zinengenia si 12. (Luk. 6:12, 13) Baero daʼö, ifondrondrongo göi wangandrö nifaʼema Yesu me abu sibai dödönia. Fatua lö iʼa mbölinia Yuda, iforege Yesu wangandrö khö Namania sanandrösa ba wanandraigö si lö ara tö alua khönia. Tenga ha ifondrondrongo wangandrö Yesu Yehowa, hizaʼi ifatenge göi malaʼikania ba wangabölöʼö Ononia niʼomasiʼönia andrö.​—Luk. 22:41-44.

7. Hewisa dödöda me taʼila wa ifondrondrongo wangandröda Yehowa?

7 Ba götöda andre, lö tebulö ifondrondrongo wangandrö nono mbanuania Yehowa, ba ibeʼe khöra wanema li ba ginötö si tefaudu hegöi ba lala sabölö sökhi. (Si. 116:1, 2) Nehegö atö hewisa me alua daʼö khö zi samösa talifusöda ira alawe ba India. Me irasoi waʼaombö dödö sabölö-bölö, ilau mangandrö khö Yehowa soroi ba dödö. Hewisa wamondrondrongo Yehowa fangandrönia? Imane, ”Sindruhu-ndruhu wa tefaudu sibai khögu wanuturu lala nifaʼema ba JW Broadcasting® baŵa si Lima 2019, sanandrösa ba lala sinangea tafalua ba wanaögö faʼaombö-aombö dödö. Daʼö wanema li moroi ba wangandrögu.”

8. Hewisa wangoromaʼö Yehowa faʼomasinia khö Yesu?

8 Iʼomasiʼö ba iʼameʼegö tödö sibai ita Yehowa, simane nifaluania khö Yesu me so ia ba gulidanö. (Yoh. 5:20) Duma-dumania, ibeʼe zoguna khönia ba wamati, soguna ba mboto, hegöi famarou dödö. Baero daʼö, ifatunö göi Yehowa wa iʼomasiʼö Nononia ba omuso dödönia khönia. (Mat. 3:16, 17) Börö me iʼila Yesu wa lö tebulö fao khönia Namania safönu faʼomasi si so ba zorugo, lö irai irasoi wa lö awö-awönia.​—Yoh. 8:16.

9. Hadia manö dandra sangoromaʼö wa iʼomasiʼö ita Yehowa?

9 Simane Yesu, no göi tarasoi samösa waʼomasi niforomaʼö Yehowa khöda. Angeragö atö: No itehegö khöda Yehowa tobali si fahuwu khönia. Ibeʼe khöda ndra talifusö sangomasiʼö yaʼita enaʼö tarasoi waʼomuso dödö, ba ibeʼe göi khöda wamarou dödö na so gabula dödöda. (Yoh. 6:44) Lö tebulö göi ibönökhi zoguna khöda ba wamati. Baero daʼö, itolo göi ita ba wangalui soguna khöda sero maʼökhö. (Mat. 6:31, 32) Na taʼangeragö waʼomasi si no iforomaʼö khöda Yehowa, itugu tedou waʼomasida khönia.

OMASIʼÖ NÖSI NOMOU BA WAMATI SIMANE NIFALUA YEHOWA

10. Hewisa woloʼöda amuata Yehowa khö ndra talifusöda?

10 Iʼomasiʼö sibai ndra talifusöda Yehowa. Hizaʼi, tola manö abua khöda ba wangomasiʼö hegöi ba wangoromaʼö khöra faʼomasi. Abua khöda wamalua daʼö, te börö me faböʼö-böʼö zi toʼölö tafalua hegöi waö-waö waʼaurida ba zilalö. Baero daʼö, fefu ita itaria tafalua zala si tola mangafökhöiʼö tödö niha böʼö. Hewaʼae simanö, tola taforomaʼö waʼomasi ba nösi nomoda ba wamati. Hewisa wamaluada daʼö? Moguna taʼoʼö duma-duma Namada si so ba zorugo. (Ef. 5:1, 2; 1 Yo. 4:19) Datatutunö hewisa wangoromaʼö Yehowa faʼomasinia khö ndra talifusöda.

11. Hewisa wangoromaʼö Yesu ’faʼahakhö dödö’ Yehowa?

11 Iforomaʼö ”waʼahakhö dödö” Yehowa. (Luk. 1:78) Na so waʼahakhö dödö khö zi samösa niha, tatu lö omasi ia na alua gabula dödö ba niha böʼö, ba iʼalui lala ba wameʼe khöra fanolo hegöi fondrara dödö. Moroi ba gamuatania ba niha böʼö, no iforomaʼö Yesu wa ihakhösi tödö göi ira Yehowa. (Yoh. 5:19) Samuza inötö, me iʼila Yesu ngawawa niha sato sangondrasi yaʼia, ”ahakhö dödönia börö me tefakao ba tetiboʼö ira hulö mbiri-biri si lö kubalo”. (Mat. 9:36) Iʼomasiʼö ira Yesu tenga ha bakha ba dödönia. Hizaʼi, iforomaʼö göi daʼö ba nifaluania. Ifadöhö zofökhö ba ibeʼe wangokafu dödö ba niha ”serege tödö awö zonoro sabua”.​—Mat. 11:28-30; 14:14.

Simane Yehowa, foromaʼö waʼahakhö dödö hegöi faʼoböwö khö ndra talifusöda (Faigi ngenoli si 12-14) *

12. Hewisa wangoromaʼöda faʼahakhö dödö khö ndra talifusöda?

12 Enaʼö tola taforomaʼö waʼahakhö dödö khö ndra talifusöda, moguna ua aboto ba dödöda hadia manö gabula dödö nitaögöra. Duma-dumania, te no göna fökhö sabölö-bölö zi samösa talifusöda ira alawe. Hewaʼae na lö irai itutunö ba niha böʼö gabula dödönia andrö, tatu omuso sibai dödönia na so niha sanolo yaʼia. Te abua khönia wamönökhi soguna sero maʼökhö ba nösi nomonia. Börö daʼö, hadia tola tatolo ia ba wondrino gö mazui ba wangehao omonia? Duma-duma tanö böʼö: Te no aheta zi samösa talifusöda ira matua moroi ba halöwönia. Ba wanolo yaʼia fatua lö isöndra halöwönia si bohou, hadia tola tabeʼe khönia mbuala mazui kefe ba lö taʼombakhaʼö khönia wa yaʼita zamaʼoheʼö daʼö?

13-14. Hewisa woloʼöda faʼoböwö niforomaʼö Yehowa?

13 Oböwö sibai Yehowa. (Mat. 5:45) Börö me iʼomasiʼö ita, ihenaigö fefu zoguna khöda hewaʼae na lö niʼandröda khönia. Duma-dumania, ibeʼe khöda haga luo ero maʼökhö enaʼö terorogö waʼauri niha maʼafefu, tenga ha niha sangandrö saohagölö khönia. Tatu taʼomasiʼö sibai ia börö me iforomaʼö khöda waʼasökhi dödö hegöi faʼoböwö. Hewisa woloʼöda duma-duma nibeʼenia andrö? Simane Yehowa, böi tabalo-baloi balazi laʼandrö khöda wanolo ira talifusöda, awena taforomaʼö khöra waʼahakhö dödö.

14 Simane Amara si so ba zorugo, ato ndra talifusöda sangoromaʼö faʼoböwö ba niha böʼö. Duma-dumania, me 2013, alua Topan Super Haiyan ba Filipina. Lua-luania, tekiko nomo ndra talifusöda ba taya gokhötara. Hizaʼi, iʼanemaiʼö latema wanolo moroi khö ndra talifusöda ba zi sagörö ulidanö. Ato zameʼe tolo-tolo mazui si fao ba halöwö famazökhi tomosa. Buania, lö irugi döfi, so arakhagö 750 nomo si tola lafazökhi mazui lafuli lafasindro! Simanö göi, sagötö pandemi COVID-19, laforege ira Samaduhuʼö Yehowa ba wanolo ira talifusöra. Na iʼanemaiʼö tatolo ndra talifusöda ba wamati, no taforomaʼö wa taʼomasiʼö ira.

15-16. Moloʼö Luka 6:36, hadia zinangea tafalua ba woloʼö duma-duma Namada si so ba zorugo?

15 Yehowa andrö no safönu faʼebolo dödö ba omasi ia iʼefaʼö zalada. (Baso Luka 6:36.) No tarasoi samösa ero maʼökhö waʼebolo dödö niforomaʼö Namada si so ba zorugo. (Si. 103:10-14) Simanö göi Yesu. Hewaʼae na lö moʼahonoa ndra nifahaʼönia, iforomaʼö khöra waʼebolo dödö ba omasi ia iʼefaʼö zalara. Baero daʼö, itehegö göi nosonia salahida enaʼö tola teʼefaʼö horöda. (1 Yo. 2:1, 2) Tatu omasi ita ahatö khö Yehowa hegöi Yesu, börö me so khöra waʼebolo dödö ba omasi ira laʼefaʼö zalada.

16 No taʼaroʼö waʼomasi ba nösi nomoda ba wamati na ’taʼefaʼö zala nawöda soroi ba dödö’. (Ef. 4:32) Tatu manö, moguna taforege ba wangefaʼö sala niha böʼö börö me itaria abua khöda wamalua daʼö. Tola ifalua daʼö si samösa talifusöda ira alawe börö me ifahaʼö ia ba artikel si so ba majalah Menara Pengawal tuhonia, ”Ampunilah Satu Sama Lain dengan Lapang Hati”. * Imane talifusöda andrö, ”Itolo ndraʼo artikel daʼö, enaʼö aboto ba dödögu hadia mbuania na uʼefaʼö zala niha böʼö. Moloʼö artikel daʼö, na taʼefaʼö zala zi samösa niha, tenga daʼö geluahania wa fao dödöda ba gamuatania si fasala mazui lö afökhö khöda nifaluania andrö. Hizaʼi, eluahania lö saʼae mofönu ita khönia ba omasi ita taʼokhögö waʼahono dödö.” Na taʼefaʼö zala ndra talifusöda soroi ba dödö, no taforomaʼö wa taʼomasiʼö ira ba taʼoʼö duma-duma Namada Yehowa.

ANDRÖ SAOHAGÖLÖ ME TOLA FARAHU NDRAʼUGÖ BA NÖSI NOMO YEHOWA

Faoma laforomaʼö waʼomasi ba nösi nomora ba wamati ira satua hegöi iraono (Faigi ngenoli si 17) *

17. Moloʼö Mataiʼo 5:16, hadia nifaluada enaʼö tola tefolakhömi Namada si so ba zorugo?

17 No töi sebua khöda me tola farahu ita ba nösi nomo safönu faʼomasi ba zi sagörö ulidanö. Omasi ita na ato niha si fao khöda ba wamosumange Lowalangida. Börö daʼö, moguna mangelama ita enaʼö lö teʼobousi döi Yehowa mazui ono mbanuania. Böi tebulö taforege ba wangoromaʼö bua-bua si sökhi enaʼö adöni dödö niha ba duria somuso dödö.​—Baso Mataiʼo 5:16.

18. Hadia zanolo yaʼita enaʼö lö ataʼu ita manuriaigö?

18 Itaria, te so ösa niha sangoʼaya mazui sanaisi yaʼita börö me taʼoʼö niwaʼö Namada si so ba zorugo. Hadia zi tola manolo yaʼita na ataʼu ita ba wanutunö ba niha böʼö hadia nifaduhusida tödö? Tola faduhu dödöda wa hasambalö itolo ita Yehowa hegöi Ononia. Ifaduhuʼö ba dödö ndra nifahaʼönia Yesu wa lö moguna laʼaombösi tödö ’hadia zinangea lawaʼö ba hewisa wangumaʼö yaʼia’. Hadia mbörö? Imane Yesu, ”Ba ginötö daʼö, iʼanemaiʼö miʼila hadia zinangea miwaʼö, börö na inötö fahuhuo ami, itolo ami eheha si otarai Nama.”​—Mat. 10:19, 20.

19. Tutunö sambua duma-duma sanandrösa ba niha sanuriaigö si fao faʼabarani.

19 Nehegö atö duma-duma Robert. Me awena ibörögö ifahaʼö ia ba Zura Niʼamoniʼö, laʼohe ia ba gödo zanguhuku ba Afrika Selatan börö me lö omasi ia fao ba dinas militer. Hewaʼae na lö oya nasa waʼaboto ba dödö niʼokhögönia, itutunö khö ndra sangetuʼö huku si fao faʼabarani wa lö omasi ia faʼawö dambai börö me iʼomasiʼö ndra talifusönia ba wamati. Sindruhu-ndruhu wa iʼameʼegö tödö döi si sökhi niʼokhögönia tobali ösi nomoda ba wamati. Iʼanemaiʼö manofu khönia zangetuʼö huku, ”Haniha ndra talifusöu?” Lö irai itötöna Robert wa lafaʼema khönia wanofu simane daʼö. Hizaʼi, itörö tödönia ayati sawena ibaso ba zi maʼökhö daʼö, yaʼia daʼö Mataiʼo 12:50, ”Haniha zoloʼö somasi Namagu andrö si so ba zorugo, daʼö mamagu ba talifusögu matua hegöi talifusögu alawe.” Hewaʼae na awena ifahaʼö ia Robert ba Zura Niʼamoniʼö, itolo ia eheha Yehowa ba wameʼe fanema li ba wanofu daʼö hegöi ba wanofu-nofu tanö böʼö si lö irai itötöna. Tatu omuso sibai dödö Yehowa khö Robert! Omuso sibai göi dödö Yehowa khöda na taʼodaligö ia ba wanuriaigö si fao faʼabarani ba ginötö si basaki.

20. Hadia gangetula sinangea tahalö? (Yohane 17:11, 15)

20 Yalötebulö taʼandrö saohagölö me tola farahu ita ba zi sambua ösi nomo safönu faʼomasi. No taʼokhögö Nama fondrege zi sökhi hegöi ira talifusö sangomasiʼö yaʼita. Böi tebulö taʼameʼegö tödö fefu daʼö. Omasi Zatana hegöi ira soloʼö khönia si lö sökhi na taʼaombösi tödö waʼomasi Namada si so ba zorugo ba tekiko wahasara dödö ba gotaluada. Hizaʼi, no ilau mangandrö Yesu salahida enaʼö ilumöʼö ita Amada irege tola terorogö wahasara dödö ba nösi nomoda ba wamati. (Baso Yohane 17:11, 15.) Ifondrondrongo wangandrönia andrö Yehowa. Simane Yesu, böi aombö dödöda wa hasambalö iʼomasiʼö ba itolo ita Amada si so ba zorugo. Datahalö gangetula enaʼö itugu ahatö ita ba nösi nomoda ba wamati.

SINUNÖ 99 Tebai Muʼerai Waʼato Ndra Talifusö

^ par. 5 No töi sebua khöda me tola fao ita khö ndra talifusöda tobali sambua ösi nomo safönu faʼomasi. Omasi ita na itugu aro waʼomasida khö nawöda. Hewisa wamaluada daʼö? Moguna taʼoʼö lala nifalua Yehowa ba wangoromaʼö khöda faʼomasinia ba taʼoʼö göi duma-duma nibeʼe Yesu hegöi ira talifusöda.

^ par. 57 ELUAHA GAMBARA: Ifatenge malaʼikania Yehowa ba wangabölöʼö Yesu ba Kabu Gezemane.

^ par. 59 ELUAHA GAMBARA: Sagötö pandemi COVID-19, ato ndra talifusöda si fao ba wamaʼanö hegöi ba wamaʼoheʼö gö.

^ par. 61 ELUAHA GAMBARA: Itolo nononia alawe si samösa ina ba wamaʼoheʼö sura hegöi gambara si tobali famarou dödö khö zi samösa talifusöda ira matua si so ba gurunga.