Faigi nösi

Faigi ba gangolifa

ARTIKEL WAMAHAʼÖ 45

Itolo Ita Yehowa Wamalua Halöwö Fanuriaigö

Itolo Ita Yehowa Wamalua Halöwö Fanuriaigö

”Hasambalö laʼila wa so zamaʼeleʼö ba gotaluara.”​—HEZ. 2:5.

SINUNÖ 67 ”Turiaigö Daromali”

NITUTUNÖ a

1. Hadia zi lö tola löʼö alua ba halöwö fanuriaigö, ba hadia zi faduhu dödöda?

 NO TAʼILA wa hasambalö so wanaisi ba halöwö fanuriaigö nifaluada. Tola manö itugu abölö-bölö wanaisi andrö ba zi so miföna. (Dan. 11:44; 2 Ti. 3:​12; Fam. 16:21) Hizaʼi, faduhu dödöda wa hasambalö itolo ita Yehowa. Hadia mbörö? Lö tebulö itolo nono mbanuania Yehowa ba wangasiwai halöwö nibeʼenia khöra, hewaʼae na abua wamalua daʼö. Duma-dumania, itolo zamaʼeleʼö sotöi Hezekieli nifatengenia ba wanuriaigö ba niha Yahudi nitiboʼö ba Mbabilona. Datafahaʼö ita moroi ba duma-dumania.

2. Hewisa woʼamaedolagö Yehowa khö Hezekieli niha ba mbanua si möi ia manuriaigö, ba hadia nitutunöda ba artikel daʼa? (Hezekieli 2:​3-6)

2 Hewisa niha si so ba mbanua nituriaigö Hezekieli? Iʼamaedolagö ira Yehowa simane ”niha si lö faʼaila”, ”sabeʼe högö”, ba ”soi solawa”. Yaʼira andrö hulö simane doi si möi famaʼala, ba mobiso simane tongo. Daʼö mbörö wa lö tebulö iwaʼö Yehowa khö Hezekieli, ”Böi ataʼufi ira”! (Baso Hezekieli 2:​3-6.) Tola ifalua halöwö fanuriaigö Hezekieli (1) börö me Yehowa zamatenge yaʼia, (2) börö waʼabölö geheha niʼamoniʼö, ba (3) börö me Taromali Lowalangi zangaʼaroʼö famatinia. Hewisa zi tölu ngawalö andre tobali fanolo khö Hezekieli? Ba hewisa göi wa tobali fanolo khöda daʼö iadaʼa?

YEHOWA ZAMATENGE HEZEKIELI

3. Hadia ngawua wehede sangabölöʼö Hezekieli, ba hadia nifalua Yehowa enaʼö faduhu dödö Hezekieli ba wanolo nibeʼenia?

3 Imane Yehowa khö Hezekieli, ”Ufatenge ndraʼugö.” (Hez. 2:​3, 4) Tobali fangabölö Hezekieli ngawua wehede daʼö. Hadia mbörö? Tatu itörö tödönia wa no irai iʼogunaʼö ngawua wehede daʼö Yehowa me ifataro Moze hegöi Yesaya tobali samaʼeleʼö khönia. (2 Mo. 3:​10; Yes. 6:8) Iʼila göi Hezekieli hewisa wanolo Yehowa zamaʼeleʼö si darua andrö enaʼö mofozu ira ba halöwö nifaluara. Börö daʼö, me iwaʼö Yehowa khö Hezekieli ba zi mendrua kali ”ufatenge ndraʼugö”, faduhu dödönia wa hasambalö itolo ia Yehowa. Baero daʼö, asese tabaso ba mbuku Hezekieli ngawua wehede, ”Imane khögu Yehowa,” ba ”Ifuli zui imane khögu Yehowa.” (Hez. 3:​16; 6:1) Börö me asese iʼandrö Yehowa khö Hezekieli ba wamaʼema Taromalinia, andrö wa faduhu dödönia wa sindruhu-ndruhu nifatenge Yehowa ia. Baero daʼö, börö me ono gere ia, tola manö no ifahaʼö ia amania hewisa Yehowa wanolo ira samaʼeleʼö khönia ba götö föna. No göi irai iwaʼö Yehowa khö Gizaʼaki, Yakobo, hegöi Yeremia, ”Fao ndraʼo khöu.”​—1 Mo. 26:24; 28:15; Yer. 1:8.

4. Hadia wehede sangabölöʼö ba sondrara tödö Hezekieli?

4 Hewisa ndraono Gizaraʼeli ba duria nifaʼema Hezekieli? Imane Yehowa, ”Lö lafondrondrongo niwaʼöu iraono Gizaraʼeli, börö me lö göi lafondrondrongo niwaʼögu.” (Hez. 3:7) Börö me latimbagö Hezekieli, daʼö geluahania no göi latimbagö Yehowa. Hewaʼae lö latemaʼö ia, hizaʼi ngawua wehede daʼö zameʼe faʼafaduhu dödö khönia wa tenga daʼö geluahania wa lö mofozu ia ba wamalua halöwönia. Ifaduhuʼö göi Yehowa khö Hezekieli, ba ginötö ifalua wanguhukunia, awena aboto ba dödö niha ”wa so samösa zamaʼeleʼö ba gotaluara”. (Hez. 2:5; 33:33) Fehede daʼö zondrara tödö Hezekieli ba sangabölöʼö yaʼia ba wamalua halöwönia.

YEHOWA ZAMATENGE YAʼITA IADAʼA

Simane Hezekieli, tola manö lö omasi niha wamondrondrongo turia nifaʼemada khöra ba lasaisi ita. Hizaʼi, böi olifu ita wa fao khöda Yehowa (Faigi ngenoli si 5-6)

5. Moloʼö Yesaya 44:​8, hadia zameʼe khöda faʼabarani?

5 So khöda waʼabarani börö me taʼila wa Yehowa zamatenge yaʼita. Ifotöi göi ita ’samaduhuʼö’ khönia. (Yes. 43:10) Sindruhu wa no töi sebua daʼö khöda! Daʼö mbörö wa imane Yehowa khö Hezekieli,” Böi ataʼufi ira,” ba imane göi khöda Yehowa, ”Böi tokea ami.” Hana wa lö moguna taʼataʼufi nududa? Simane Hezekieli, Yehowa zamatenge yaʼita ba hasambalö itolo ita.​—Baso Yesaya 44:8.

6.(a) Hadia nifabuʼu Yehowa khöda? (b) Hadia zameʼe khöda faʼabölö ba fondrara dödö?

6 No ifabuʼu khöda Yehowa wa hasambalö itolo ita. Duma-dumania, fatua lö imane Yehowa, ”Yaʼami zamaduhuʼö khögu,” imane ua sakali, ”Fao ndraʼo khöu na öʼötö dalu nasi. Lö ahani ndraʼugö na öʼötö nungo nidanö. Lö akhoziʼö na ötörö galitö, ba lö iraʼi ndraʼugö hola-hola galitö.” (Yes. 43:2) Ba ginötö tafalua halöwö fanuriaigö, itaria so wanaisi si hulö molö sebua hegöi fanandraigö simane alitö. Hewaʼae simanö, lö taböhöli wanuriaigö börö wanolo moroi khö Yehowa. (Yes. 41:13) Simane ba götö Hezekieli, ato göi niha iadaʼa si lö manemaʼö turia nifaʼemada khöra. Hizaʼi, moguna tatörö tödöda wa tenga daʼö geluahania wa lö mofozu ita tobali Samaduhuʼö khö Lowalangi. Terara dödöda ba taʼokhögö waʼabölö börö me taʼila wa omuso dödö Yehowa na lö faröi ita wamalua halöwö nibeʼenia khöda. Imane sinenge sotöi Faulo, ”Latema sa luora zamösana balazi halöwöra.” (1 Ko. 3:8; 4:​1, 2) Imane samösa talifusöda ira alawe si no ara merintis, ”Omuso dödögu börö me uʼila wa hasambalö ifahowuʼö Yehowa halöwö nifaluada.”

EHEHA NIʼAMONIʼÖ ZAMEʼE FAʼABÖLÖ KHÖ HEZEKIELI

Itema gangilata Hezekieli sanandrösa ba gureta zorugo khö Yehowa. Daʼö zamaduhuʼö ba dödönia wa hasambalö itolo ia Yehowa ba wamalua halöwö fanuriaigö (Faigi ngenoli si 7)

7. Hadia nirasoi Hezekieli ero iʼangeragö gangilata nitemania? (Faigi gambara ba guli majalah.)

7 Iʼila Hezekieli waʼabölö geheha niʼamoniʼö. Ba zi sambua angilata, iʼila wa eheha niʼamoniʼö zanolo ira malaʼika sagabölö, ba eheha andrö zamofanö gaolo-gaolo gureta zorugo. (Hez. 1:​20, 21) Hadia nifalua Hezekieli? Börö waʼahöli-höli dödönia, ituhi danö ba mangalulu ia. (Hez. 1:​28) Tatu asese iʼangerönusi gangilata sahöli-höli dödö andrö Hezekieli. Daʼö mbörö wa itugu faduhu dödönia wa hasambalö mofozu ia ba wamalua halöwönia börö wanolo geheha niʼamoniʼö moroi khö Lowalangi.

8-9. (a) Hadia niwaʼö Yehowa khö Hezekieli ba hadia zalua aefa daʼö? (b) Hewisa wamaʼanö Yehowa Hezekieli ba wamalua halöwönia sabua?

8 Imane Yehowa khö Hezekieli, ”He ono niha, ozizio enaʼö tola fahuhuodo khöu.” Fehede daʼö faoma eheha Lowalangi zameʼe faʼabölö khö Hezekieli irege tola mosindro ia. Imane Hezekieli, ”Möi ba dödögu geheha niʼamoniʼö irege mosindro ndraʼo.” (Hez. 2:​1, 2) Ifalua halöwönia Hezekieli börö me irasoi ”danga” Lowalangi, yaʼia daʼö eheha niʼamoniʼö sameʼe khönia fanuturu lala. (Hez. 3:​22; 8:1; 33:22; 37:1; 40:1) Eheha Lowalangi zameʼe faʼabölö khö Hezekieli ba wamalua halöwö si bohou nibeʼe khönia, yaʼia daʼö manuriaigö ba niha ’sagabeʼe högö ba si lö moloʼö’ si so ba mbanua si toröi yaʼia. (Hez. 3:7) Imane Yehowa khö Hezekieli, ”Uʼabeʼeʼö mbawau simane faʼabeʼe mbawara ba uʼabeʼeʼö gangangomö simane faʼabeʼe gangangora. No ubaliʼö ndraʼugö simane intan, sabeʼe moroi ba gara alitö. Böi ataʼufi ira ba böi anizi wamaigi bawara.” (Hez. 3:​8, 9) Hulö na imane khönia Yehowa, ’Böi awuwu ndraʼugö börö waʼabeʼe högöra. Hasambalö utoloʼö.’

9 Aefa daʼö, ifazawa ia eheha Lowalangi, iʼohe ba mbanua si möi ia manuriaigö. Imane Hezekieli, ”Urasoi waʼabölö danga Yehowa.” Me no samigu teʼohe zamaʼeleʼö andrö ba daʼö, awena aboto ba dödönia duria sinangea ifaʼema irege tola ifalua halöwönia. (Hez. 3:​14, 15) Lö ara, iʼandrö khönia Yehowa enaʼö möi ia ba ndraso. Ba daʼö ’möi ba dödönia geheha niʼamoniʼö’. (Hez. 3:​23, 24) Iadaʼa, no tefaʼanö Hezekieli ba wamörögö halöwönia.

EHEHA NIʼAMONIʼÖ ZAMEʼE KHÖDA FAʼABÖLÖ IADAʼA

Simane salua khö Hezekieli, hadia zanolo yaʼita iadaʼa ba wamalua halöwö fanuriaigö? (Faigi ngenoli si 10)

10. Hadia wanolo soguna khöda ba wamalua halöwö fanuriaigö, ba hadia mbörö?

10 Hadia wanolo soguna khöda ba wamalua halöwö fanuriaigö? Enaʼö taʼila wanema linia, datatörö tödöda zalua khö Hezekieli. Fatua lö möi ia manuriaigö, ibeʼe khönia waʼabölö eheha Lowalangi. Iadaʼa göi, simane salua khö Hezekieli, tola tafalua halöwö fanuriaigö börö wanolo moroi ba geheha Lowalangi. Hadia mbörö? Börö me iforege Satana ba wanaisi yaʼita enaʼö taböhöli wanuriaigö. (Fam. 12:17) Na dali wamaigi niha, tebai takalaisi Zatana. Hizaʼi, no takalaisi ia na tafalua halöwö fanuriaigö! (Fam. 12:​9-​11) Hewisa wa tola? Ba ginötö möi ita manuriaigö, no taforomaʼö wa lö ataʼu ita ba hagö-hagö Zatana ba no takalaisi ia. Sindruhu sa, tola tafalua halöwöda hewaʼae na so wanaisi. Daʼö zangoromaʼö wa ifofaʼabölö ita eheha Lowalangi ba itolo ita Yehowa.​—Mat. 5:​10-​12; 1 Fe. 4:​14.

11. Hewisa wanolo geheha niʼamoniʼö yaʼita ba wanuriaigö, ba hewisa enaʼö lö tebulö itolo ita?

11 Simane si no tatutunö, ibeʼe waʼabölö Yehowa khö Hezekieli ba wanuriaigö ba niha sagabeʼe högö. Hadia wamahaʼönia khöda? Tola ibeʼe khöda waʼabölö eheha niʼamoniʼö ba wangasiwai abula dödö salua ba wanuriaigö. (2 Ko. 4:​7-9) Na simanö, hewisa enaʼö lö tebulö tatema geheha niʼamoniʼö? Böi taböhöli wangandrö ba faduhu dödöda wa hasambalö ifondrondrongo wangandröda Yehowa. Imane Yesu khö ndra nifahaʼönia, ”Böi miböhöli wangandrö, . . . böi mibato wangalui, . . . mibökö-bökö mbawandruhö.” Aefa daʼö, ”hasambalö ibeʼe geheha niʼamoniʼö [Yehowa] ba niha sangandrö khönia”.​—Luk. 11:​9, 13; Hal. 1:​14; 2:4.

TAROMALI LOWALANGI ZANGAʼAROʼÖ FAMATI HEZEKIELI

12. Moloʼö Hezekieli 2:9–3:3, hezo moroi gölu-gölu zura andrö ba hadia nösinia?

12 Tenga ha eheha niʼamoniʼö zangabölöʼö Hezekieli, hizaʼi Taromali Lowalangi göi. Ba gangilata nitemania, iʼila sara danga sololohe gölu-gölu zura. (Baso Hezekieli 2:9–​3:3.) Hezo moroi gölu-gölu andrö? Hadia nösinia? Hewisa wa tobali fangabölöʼö Hezekieli daʼö? Datatutunö. Gölu-gölu zura andrö tohare ia moroi ba dadaoma Lowalangi. Tola manö iʼogunaʼö Yehowa samösa moroi ba gotalua malaʼika si daöfa niʼila Hezekieli ba wamobörö, ba wameʼe khönia gölu-gölu zura andrö. (Hez. 1:8; 10:​7, 20) Gölu-gölu zura andrö ösinia Taromali Lowalangi, yaʼia daʼö turia fanguhuku nifaʼema Hezekieli ba niha nitiboʼö sagabeʼe högö. (Hez. 2:7) No tesura duria andrö tanö föna hegöi tanö furi gölu-gölu zura.

13. Hadia niwaʼö Yehowa khö Hezekieli sanandrösa ba gölu-gölu zura andrö, ba hana wa ami daʼö?

13 Iʼandrö Yehowa khö zamaʼeleʼö andrö enaʼö iʼa gölu-gölu zura daʼö ba ’ifoʼösi dalunia’. Iʼoʼö daʼö Hezekieli ba ahori iʼa gölu-gölu zura daʼö. Hadia geluaha gangilata daʼa? Moguna sindruhu-ndruhu aboto ba dödö Hezekieli duria nifaʼemania irege daʼö zamarou tödönia ba wanuriaigö. Aefa daʼö, alua zahöli-höli dödö. Iwaʼö Hezekieli wa ”hulö wewani waʼami” gölu-gölu zura daʼö. (Hez. 3:3) Hadia mbörö? Ba wamaigi Hezekieli, halöwö niʼokhögönia ba wosalahini Yehowa andrö no sambua töi sebua ba tobali fangomuso dödönia. (Si. 19:​8-​11) Iʼandrö sibai saohagölö börö me no ifaduhusi tödö ia Yehowa tobali samaʼeleʼö khönia.

14. Hadia zanolo Hezekieli ba wanemaʼö halöwö nibeʼe khönia?

14 Ba gafuriata, imane Yehowa khö Hezekieli, ”Fondrondrongo fefu niwaʼögu ba tanö ba dödöu.” (Hez. 3:​10) Iʼandrö khönia Yehowa enaʼö itanö ba dödönia fefu zi no tesura ba gölu-gölu zura andrö, ba ihaogö woʼangerönusi. Na ifalua daʼö, itugu aro wamatinia. Ösi gölu-gölu zura andrö turia sabeʼe si lö tola löʼö ifaʼema ba niha. (Hez. 3:​11) Börö me aboto ba dödö Hezekieli ba faduhu dödönia duria nibeʼe Lowalangi khönia, daʼö mbörö wa möi ia manuriaigö ba iʼasiwai halöwö nibeʼe khönia.

TAROMALI LOWALANGI ZANGAʼAROʼÖ FAMATIDA IADAʼA

15. Enaʼö anau gölöda ba wanuriaigö, hadia zinangea ’tatanö ba dödöda’?

15 Enaʼö tola anau gölöda ba wanuriaigö, moguna göi tatehegö iʼaroʼö wamatida Taromali Lowalangi. Moguna ’tatanö ba dödöda’ fefu niwaʼö Yehowa. Iadaʼa, fahuhuo khöda Yehowa ba Daromalinia, Sura Niʼamoniʼö. Hewisa lala enaʼö tefaudu moloʼö Taromali Lowalangi fefu niʼera-erada, nirasoida, hegöi nifaluada?

16. Hewisa enaʼö tola aboto ba dödöda nösi Zura Niʼamoniʼö?

16 Enaʼö tola abölö mbotoda, moguna manga ita. Simanö göi, enaʼö tola aro wamatida, moguna tabaso Zura Niʼamoniʼö ba taʼangerönusi daʼö. Moguna tatörö tödöda wamahaʼö sanandrösa ba gölu-gölu zura. Omasi Yehowa na ’tafoʼösi daluda’ faoma Taromali Lowalangi, eluahania sindruhu-ndruhu aboto ba dödöda. Börö daʼö, moguna talau mangandrö, tabaso Daromalinia ba taʼangerönusi. Fatua lö tabaso Zura Niʼamoniʼö, moguna mangandrö ita enaʼö tefaʼanö dödöda ba wanemaʼö famahaʼö moroi khö Lowalangi. Aefa daʼö, ba ginötö tabaso ia, tabatogö sabata ba taʼangerönusi hadia nibasoda. Na lö taböhöli wamalua daʼö, tola itugu aboto ba dödöda Daromali Lowalangi, ba daʼö zangaʼaroʼö famatida.

17. Hana wa moguna sibai taʼangerönusi hadia nibasoda ba Zura Niʼamoniʼö?

17 Hana wa moguna tabaso ba taʼangerönusi Zura Niʼamoniʼö? Na tafalua daʼö, tola so khöda waʼabölö ba wamaʼema turia Wamatörö Lowalangi iadaʼa hegöi turia fanguhuku sabeʼe si lö ara tö alua. Na taʼangerönusi mbua-bua Yehowa sadöni dödöda, itugu aro gamakhaitada khönia. Buania, tola sindruhu-ndruhu tarasoi waʼohahau dödö hegöi faʼahono dödö, ami hulö wewani.​—Si. 119:103.

ANAU GÖLÖDA BA WANURIAIGÖ

18. Hadia dania nifaduhuʼö niha si so ba zi fasuida?

18 Sindruhu sa, lö taʼila mamaʼeleʼö simane Hezekieli. Hizaʼi, tahalö gangetula enaʼö lö taböhöli wamaʼema turia moroi khö Yehowa si no tesura ba Zura Niʼamoniʼö. Lö taböhöli wamalua daʼö irege iwaʼö khöda Yehowa no awai. Ba ngaluo wanguhuku, lö dane-dane ba niha si so ba zi fasuida wangumaʼö wa lö nirongora wamangelama andrö mazui lö iʼameʼegö tödö ira Lowalangi. (Hez. 3:​19; 18:23) Awena dania lafaduhuʼö wa turia nifaʼemada khöra andrö sindruhu-ndruhu moroi khö Lowalangi.

19. Hadia zanolo yaʼita enaʼö lö taböhöli wanuriaigö?

19 No tatutunö tölu ngawalö zanolo Hezekieli enaʼö lö iböhöli wanuriaigö ba tola göi tobali fanoloda daʼö iadaʼa. Lö taböhöli wanuriaigö börö me taʼila wa Yehowa zamatenge yaʼita, eheha niʼamoniʼö zameʼe khöda faʼabölö, ba Taromali Lowalangi zameʼe khöda faʼabarani. Börö wanolo moroi khö Yehowa, terou dödöda ba wangasiwai halöwöda ba anau gölöda ”irugi gamozua”.​—Mat. 24:13.

SINUNÖ 65 Böi Awuwu!

a Ba artikel daʼa, tatutunö tölu ngawalö zanolo samaʼeleʼö sotöi Hezekieli ba wamalua halöwö fanuriaigö. Na tatutunö hewisa wanolo Yehowa zamaʼeleʼö andrö, daʼa zangaʼaroʼö faʼafaduhu dödöda wa hasambalö itolo ita Yehowa ba halöwö fanuriaigö nifaluada iadaʼa.