Bai pa asuntu

Bai pa indisi

Purguntas di kilis ku ta lei no publikasons

Purguntas di kilis ku ta lei no publikasons

Ba kin ku na lantandadu pa vivi na Tera, i kal tipu di resureison ke na tene?

Jubi kuma ku Biblia ruspundi es purguntas.

Atus 24:15 falanu di kuma i na ten “un resureison di mortu di bons ku maus.” Jintis bon i kilis ku obdisi Deus antis de muri, pabia di kila, se nomi skirbidu na livru di bibus. (Mal 3:16) Jintis mau nklui kilis ku muri sin tene manga di oportunidadi di aprindi aserka di Jeova, pabia di kila, se nomi ka skirbidu na livru di bibus.

Jon 5:28, 29 fala di dus grupu ku faladu del na Atus 24:15. Jesus fala kuma “kilis ku fasi ben” na bin “lanta pa vida; kilis ku fasi mal e na lanta pa kondenason.” Jintis bon fasiba bon kusas antis de muri. E na bin lanta pa un resureison di vida, pabia se nomi kontinua skirbidu na livru di bibus. Ma, jintis mau fasiba mau kusas antis de muri. E na bin lanta pa un resureison di kondenason o julgamentu. Se nomi ka skirbidu inda na livru di bibus, i e na bin pasa pa un tempu di julgamentu o testi. Duranti ki tempu, e na tene oportunidadi di aprindi aserka di Jeova i tene se nomi skirbidu na livru di bibus.

Apokalipsi 20:12, 13 splika di kuma tudu kilis ku lantandadu na pirsisa di obdisi “kusas ku skirbidu na ki librus,” ku sedu, nobu leis ku Jeova na bin danu na nobu mundu. Kilis ku ka obdisi na bin kabadu ku el. — Isa 65:20.

Daniel 12:2 fala di kuma alguns jintis ku muri na lanta “pa vida ku ka ta kaba, utrus pa borgoña ku disprezu ku ka ta kaba.” Es versikulu na fala di julgamentu final di kilis ku na lantandadu. E na risibi “vida ku ka ta kaba” o “disprezu ku ka ta kaba.” Asin, na fin di mil anu, alguns na risibi vida ku ka ta kaba i utrus na kabadu ku el pa sempri. — Apok 20:15; 21:3, 4.

Jubi es isemplu. Situason des dus grupu di jintis ku na lantandadu, pudi komparadu ku di stranjerus ku misti vivi na un utru tera. Jintis bon i suma kilis ku risibi vistu di tarbaju o vistu di mora na ki tera, ku ta da elis algun diritu ku liberdadi. Ma, jintis mau i suma stranjerus ku ta dadu vistu di visita o di fika pa puku tempu. Es stranjerus dibi di mostra sedu bon sidadons, antis de pirmitidu kontinua vivi na ki tera. Di mesmu manera, jintis mau ku lantandadu na pirsisa di obdisi leis di Jeova i mostra di kuma e sedu bon jintis, pa e pudi kontinua vivi na paraísu. I ka mporta kal vistu ku stranjerus risibi ora ke yentra na un tera, alguns pudi setadu suma sidadons i utrus pudi diportadu. Disison final na tomadu di akordu ku se atitudi i ku se komportamentu na ki tera ke sta na vivi gosi. Di mesmu manera, disison final di tudu kilis ku na lantandadu na dipindi di se fidelidadi ku se komportamentu na nobu mundu.

Jeova ka sedu so Deus di amor, ma tambi el i Deus di justisa. (Lei 32:4; Sal 33:5) I na mostra si amor pa manera ki na lantanda jintis bon ku jintis mau. Ma, i na spera pa elis tudu e obdisi si normas di ke ki bon ku ke ki mau. So kilis ku amal i ku vivi di akordu ku si normas, ku na bin pirmitidu vivi pa sempri na nobu mundu.