ꞌI ruŋa i te encuesta e tahi aŋa ꞌi Marite ki te taŋa ꞌāpī o ira, te 80% o rāua i kī rō e pure rō ꞌana rāua; ꞌe o roto i te ŋā taŋa ꞌāpī nei, te 50% e pure rō ꞌana paurō te mahana. ꞌO ira e ai rō ꞌā te taŋa ꞌāpī pēaha e manaꞌu ena: “Te pure, ¿he rāveꞌa nō mo haka haumārū tōꞌoku manaꞌu ꞌo e ai rō ꞌā te hauhaꞌa mo ravaꞌa mai mo pure ōꞌoku?”

•  ¿He aha te meꞌe era he pure?

•  ¿E haka roŋo rō mai ꞌā te ꞌAtua?

•  ¿O ruŋa i te aha a au ana pure?

•  Te meꞌe kī o te taŋa ꞌāpī

 Te pure he rāveꞌa e tahi mo vānaŋa tātou ki te kope aŋa era i te meꞌe taꞌatoꞌa. Ka haka topa tuꞌu manaꞌu o ruŋa i te rāveꞌa nei: no atu te nui-nui o Iehoha ꞌe i tōꞌona mana pūai “taꞌe [a ia] ꞌi kōnui; nā ꞌi muri i a tātou” (Aŋa o te ꞌĀpōtoro 17:27). ꞌE taꞌe nō ko te meꞌe nei, te Pipiria e kī takoꞌa rō mai ꞌā: “E haka hāhine ki te ꞌAtua, ki haka hāhine atu ai” (Tanatiako 4:8).

 ¿He aha taꞌa meꞌe mo aŋa mo hāhine ki te ꞌAtua?

•   E pure. A roto i te vaha o te pure he riva koe mo vānaŋa ki a ia.

•   E hāpī i te Pipiria. Pē ira te ꞌAtua e “vānaŋa” atu ena ki a koe.

 Mo vānaŋa ōꞌou ki a ia ꞌe mo vānaŋa atu a ia, he ꞌata hāhine kōrua pa he repahoa.

 “Mo vānaŋa ki a Iehoha, te ꞌAtua mau, he meꞌe hopeꞌa o te nui-nui mo te taŋata” (Jeremy).

 “Mo ꞌaꞌamu ki a Iehoha te meꞌe ŋaroꞌa ꞌi roto i tōꞌoku māhatu, he ꞌata hāhine au ki a ia” (Miranda).

 No atu te ꞌite ōꞌou e ai rō ꞌā te ꞌAtua, ꞌe e pure rō ꞌā koe ki a ia, pēaha a koe e manaꞌu ena, ana ai e haka roŋo rō atu ꞌā i taꞌa pure. Te Pipiria e kī rō ꞌā ko Iehoha “te kope haka roŋo i te pure” (Salmo 65:2). ꞌI ruŋa takoꞌa e kī rō ꞌā, e riva nō koe mo vānaŋa ki a ia o ruŋa i te meꞌe taꞌatoꞌa e haka tipa-tipa ena i a koe ꞌo te ai e “haŋa rō ꞌana, paꞌi, a ia mo hāpaꞌo atu” (1 Pētero 5:7).

 Ka manaꞌu rā koe: Mo ai o tuꞌu repahoa, paurō te mahana kōrua e vānaŋa ena. Pē ira ꞌā kōrua ko te ꞌAtua, paurō te mahana ana vānaŋa kōrua ararua ꞌe e pure ena koe, e kī i tōꞌona ꞌīŋoa (Salmo 86:5-7; 88:9). Te Pipiria e kī rō mai ꞌā ꞌina tātou ko haka rē te pure te oho (1 Tētārōnika 5:17).

 “Te pure, pa he meꞌe era e vānaŋa ꞌā au ki tōꞌoku matuꞌa ꞌi ruŋa i te raŋi, he rāveꞌa e tahi mo haka ꞌite ki a ia tāꞌaku meꞌe taꞌatoꞌa e ŋaroꞌa era” (Moises).

 “E vānaŋa era au ki a Iehoha e ꞌaꞌamu tahi rō ꞌā e au tāꞌaku meꞌe manaꞌu ꞌe tāꞌaku meꞌe ŋaroꞌa, pa he hora e vānaŋa ena au ki tōꞌoku matuꞌa vahine ꞌe ki tōꞌoku repahoa” (Karen).

 Te Pipiria e kī rō ꞌā: “te ꞌAtua e haka roŋo rō mai ꞌana i te meꞌe no-noꞌi e tātou ana tano rā meꞌe ki tōꞌona manaꞌu” (1 Iovani 5:14).

 ꞌO ira e ꞌite nei tātou e riva nō mo vānaŋa ki a ia o ruŋa i te meꞌe taꞌatoꞌa e haka tipa-tipa ena i a tātou. Te Pipiria e kī takoꞌa rō ꞌā: “Ka hoa tahi te meꞌe e haka mamae ena i tuꞌu māhatu ꞌi ruŋa i a Iehoha, ꞌe māꞌana e hāꞌūꞌū atu” (Salmo 55:22).

 Taꞌe nō o ruŋa i te meꞌe e haka kuꞌi-kuꞌi ena i a tātou ana pure. Te viꞌe e tahi tōꞌona ꞌīŋoa ko Chantelle e kī rō ꞌā: “Mo pure ki a Iehoha mo no-noꞌi mo hāꞌūꞌū nō mai, ka kī, taꞌe au he repahoa ōꞌona”. E kī takoꞌa rō ꞌā, “ki tōꞌoku manaꞌu te meꞌe raꞌe o tātou mo aŋa e pure ena, e māuru-uru tātou ki a ia, ꞌe mo noho tātou mo uꞌi, te rahi o te meꞌe mo māuru-uru ki a ia, e ko oti haka ꞌou mo tataku”.

 Ka manaꞌu rā koe: ¿He aha taꞌa meꞌe mo māuru-uru ki te ꞌAtua? Ka haka topa tuꞌu manaꞌu o ruŋa i te meꞌe e toru i piri atu ꞌi ꞌaŋarīnā mo māuru-uru ki a Iehoha.

 “ꞌĀtā ki te ŋā meꞌe ꞌiti-ꞌiti era pa he tiare nehe-nehe e tahi, e māuru-uru ki a Iehoha ꞌi te hora e pure ena koe” (Anita).

 “Ka haka topa tuꞌu manaꞌu o ruŋa i te kupu vānaŋa i haka koa atu hora taiꞌo era i te Pipiria ꞌo ka haka topa tuꞌu manaꞌu o ruŋa i te meꞌe e tahi i aŋa e Iehoha ꞌi ruŋa i te ao, ꞌai ka pure ka māuru-uru ki a ia” (Brian).