Saltar al contenido

Haka hoki ki te kona haꞌamata o te puka

HĀPĪ 3

¿He aha te meꞌe haŋa o te ꞌAtua mo te taŋata?

¿He aha te meꞌe haŋa o te ꞌAtua mo te taŋata?

1. ¿He aha te meꞌe haŋa o te ꞌAtua mo te taŋata?

E AI rō ꞌā te rāveꞌa nehe⁠-⁠nehe o te ꞌAtua mo te taŋata. A Īa ko aŋa ꞌā i te taŋata e i te viꞌe raꞌe, mo noho i ruŋa i te kona nehe⁠-⁠nehe. Tāꞌana meꞌe haŋa mo rāua, he ai te rāua ŋā poki, he haꞌariro te henua taꞌatoꞌa he kona nehe⁠-⁠nehe, e takoꞌa he hāpaꞌo i te manu taꞌatoꞌa aŋa era e te ꞌAtua i ruŋa i te henua, i ruŋa i te raŋi e i roto i te vaikava (Génesis 1:⁠28; 2:⁠8, 9, 15). (Ka taiꞌo te Kona 6 mo ata hāpī.)

2. (a) ¿Pe hē tātou e ꞌite nei nā te ꞌAtua he haꞌariro te henua he kona nehe⁠-⁠nehe pahe meꞌe haŋa era e Īa mai muꞌa ꞌā? (b) ¿Ko taŋata hē te taŋata ka noho era i ruŋa i te henua ki te hopeꞌa raꞌa?

2 Pe hē ki tuꞌu manaꞌu, ¿E noho rō tātou i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe e tahi mahana? Ko kī ꞌā Iehoha: “Ko manaꞌu ꞌā e au e he aŋa e au” (Isaías 46:⁠9-11; 55:⁠11). Nā Īa he aŋa i tāꞌana meꞌe haŋa, e ꞌina e tahi meꞌe mo haka noho i a Īa. E ai rō ꞌā te manaꞌu o Iehoha mo te henua hora aŋa era e Īa, ꞌina kai aŋa tahaŋa (Isaías 45:⁠18). Tāꞌana meꞌe haŋa he noho te taŋata i ruŋa i te henua ki te hopeꞌa raꞌa. ¿Pe hē te huru o te taŋata haŋa o te ꞌAtua mo noho i ruŋa i te henua e ki roa hē? Te Pipiria e kī rō ꞌā: “Mo te taŋata haka tere titīka [taŋata haka roŋo] te henua ka topa ena, e he noho he oho i ruŋa i a īa ki te hopeꞌa raꞌa” (Salmo 37:⁠29; Revelación 21:⁠3, 4).

3. I te meꞌe era ko te mate haŋa ꞌā e ko te maiūi haŋa ꞌā te taŋata ¿He aha taꞌa meꞌe mo manaꞌu?

3 I aŋanirā ko te mate haŋa ꞌā e ko te maiūi haŋa ꞌā te taŋata. Rahi nō te kona e moto ena ꞌe e tiŋaꞌi ena i a rāua ꞌā. Taꞌe ko te meꞌe nei te meꞌe haŋa o te ꞌAtua mo te taŋata. Oīra, ¿Pe hē te taŋata i tuꞌu ai ki te roa nei? Mo te Pipiria nō e pāhono mai.

TE KOPE ENEMĪ O TE ꞌATUA

4, 5. (a) ¿ꞌAꞌai i vānaŋa ki a Eva a roto i te kōreha e tahi? (b) ¿Pe hē te taŋata haka tere titīka e riro ena he toke⁠-⁠toke?

4 Te Pipiria e vānaŋa rō mai ꞌā o ruŋa i te kope enemī o te ꞌAtua, e raŋi ena he Tātane e he Tiꞌaporo. Te Tātane ko toꞌo mai ꞌā i te kōreha e tahi mo vānaŋa ki a Eva i tū kona nehe⁠-⁠nehe era ko Edén (Revelación 12:⁠9; Génesis 3:⁠1). E he haka tuꞌu pahe meꞌe era o te kōreha te vānaŋa. (Ka taiꞌo te Kona 7 mo ata hāpī.)

5 ¿O te ꞌAtua i aŋa i te Tātane? ¡ꞌIna! Hora aŋa era e te ꞌAtua i te henua, rahi nō te merahi noho i ruŋa i te raŋi. I oho era, e tahi o rā merahi, he huri i tōꞌona huru e he riro he Tātane (Job 38:⁠4, 7). ¿Pe hē i tuꞌu ai peira? Ka manaꞌu rā, ¿Pe hē te taŋata haka tere titīka ana riro he toke⁠-⁠toke? Kai poreko a īa pahe toke⁠-⁠toke. He tuꞌu te mahana, he pohe e he haŋa ki te meꞌe e tahi taꞌe āꞌana. He manaꞌu he oho ki rā meꞌe, e te pohe rake⁠-⁠rake nei he nui⁠-⁠nui he oho i roto i a īa. Ka tano era te mahana, he toke i rā meꞌe, i rā hora he riro he toke⁠-⁠toke (Ka taiꞌo Santiago 1:⁠13-15). (Ka taiꞌo te Kona 8 mo ata hāpī.)

6. ¿Pe hē te merahi e tahi i riro ai he kope enemī o te ꞌAtua?

6 Ko te meꞌe nei te meꞌe i piri ki tū merahi era. I ꞌoti era Iehoha te aŋa i a Atamu rāua ko Eva he kī e Īa: “Ka haka tupu te kōrua ŋā poki mo haka kau i ruŋa i te henua” (Génesis 1:⁠27, 28). Te merahi nei i manaꞌu rō peaha, ‘¡Taꞌatoꞌa taŋata nei e riva nō mo haꞌatura mai ki a au e taꞌe ki a Iehoha!’. E ata manaꞌu era peira, e ata pohe era ki te meꞌe a Iehoha. Te merahi nei, ko haŋa ꞌā mo haꞌatura te taŋata ki a īa e rā haꞌatura o te ꞌAtua nō. Oīra i reo⁠-⁠reo ai ki a Eva e he haka tutūki i a īa (Ka taiꞌo Génesis 3:⁠1-5). Hai meꞌe nei i riro ai a īa he Tātane he Tiꞌaporo, he kope enemī o te ꞌAtua.

7. (a) ¿O te aha a Atamu rāua ko Eva i mate ai? (b) ¿O te aha tātou e korohuꞌa nei ꞌe e mate nei?

7 ꞌIna Atamu rāua ko Eva kai haka roŋo ki te ꞌAtua e he kai tū mau era o tū tumu tapu era (Génesis 2:⁠17; 3:⁠6). I rā hora i pātoꞌi ai rāua ki a Iehoha e peira i hara ai. I oho era, he mate rāua, pahe meꞌe kī era e Iehoha (Génesis 3:⁠17-19). He peꞌe ia rā hara ki te ŋā poki a Atamu rāua ko Eva e oīra i mate takoꞌa ai rāua (Ka taiꞌo Romanos 5:⁠12). Mo aŋi⁠-⁠aŋi tātou o te aha i peꞌe ai te hara ki te rāua ŋā poki, i he haꞌauraꞌa atu. Ka manaꞌu rā, hora era mo tunu koe i te poꞌe i roto i te tafate ko piꞌi⁠-⁠piꞌi ꞌā te pini, ka ꞌoꞌotu era rā poꞌe, he tikeꞌa koe ko piꞌi⁠-⁠piꞌi takoꞌa ꞌā te pini, pē tū tafate era. I taꞌe haka roŋo era a Atamu ki te ꞌAtua he riro he taŋata hara. A tātou taꞌatoꞌa he haka ara o Atamu oīra a tātou i riro ai he taŋata hara takoꞌa, o te ai ko peꞌe mai ꞌā tōꞌona hara pē tū poꞌe era. E o te ai a tātou he taŋata hara, a tātou e korohuꞌa nei ꞌe e mate nei (Romanos 3:⁠23). (Ka taiꞌo te Kona 9 mo ata hāpī.)

8, 9. (a) ¿He aha te meꞌe i aŋa e te Tātane mo haka roŋo e Atamu rāua ko Eva ki a īa? (b) ¿O te aha te ꞌAtua i taꞌe haka kore ai i tū nuꞌu pātoꞌi era i tū hora ꞌā?

8 O te Tātane i haꞌamata te pātoꞌi ki a Iehoha hora pātīa era i a Atamu rāua ko Eva mo taꞌe haka roŋo ki te ꞌAtua. Tāꞌana meꞌe haŋa mo manaꞌu o rāua, te ꞌAtua he kope reo⁠-⁠reo e he ꞌariki rake⁠-⁠rake, o te ai ꞌina he haŋa ki te meꞌe riva⁠-⁠riva mo rāua. Te Tātane ko kī ꞌā taꞌe mo te ꞌAtua e kī ki te taŋata he aha te rāua meꞌe mo aŋa, mo rāua ꞌā e uꞌi hē te meꞌe riva⁠-⁠riva e hē te meꞌe rake⁠-⁠rake. Oīra, ¿He aha ia te meꞌe mo aŋa e Iehoha? E riva nō a Īa mo haka kore i te Tātane, e i a Atamu rāua ko Eva o te pātoꞌi ki a Īa, e he haka ꞌoti rō ai i rā ꞌati. ꞌĀhani i aŋa peira, ¿Ko haka tikeꞌa ꞌā pe nei ē te Tātane he kope reo⁠-⁠reo? ꞌIna.

9 Oīra te ꞌAtua i taꞌe haka kore ai i tū ŋā nuꞌu era i tū hora ꞌā. Tāꞌana meꞌe i aŋa he haꞌatiꞌa i te taŋata mo haka tere e rāua ꞌā. Peira ana haka tikeꞌa riva⁠-⁠riva te Tātane he reo⁠-⁠reo e ko Iehoha nō te kope ꞌite hē te meꞌe ata riva⁠-⁠riva mo te taŋata. He ata ꞌite tātou o ruŋa i nei meꞌe i te hāpī 11. ¿He aha taꞌa meꞌe manaꞌu o ruŋa i te haka tere iŋa o Atamu rāua ko Eva? ¿I tano rō te meꞌe aŋa era e rāua, he haka roŋo ki te Tātane e taꞌe ki te ꞌAtua? A Iehoha paꞌi i vaꞌai tahi i te meꞌe taꞌatoꞌa ki a Atamu rāua ko Eva. Te kona nehe⁠-⁠nehe mo noho, te rāveꞌa mo ora ki te hopeꞌa raꞌa, e i te aŋa mo koa o rāua. E te Tātane ꞌina e tahi meꞌe riva⁠-⁠riva i aŋa mo rāua. ꞌĀhani ko koe i rā hora, ¿He aha taꞌa meꞌe mo aŋa?

10. ¿He aha te meꞌe mo aŋa o tātou i aŋanirā?

10 I aŋanirā e ai rō ꞌā te tātou meꞌe mo aŋa takoꞌa: e uꞌi riva⁠-⁠riva ki a ai tātou ka haka roŋo ena mo ora. Mo haka roŋo tātou ki te ꞌAtua, he riro a Īa he ꞌariki o tātou e peira he haka tikeꞌa tātou te Tātane he kope reo⁠-⁠reo. E mo haka roŋo tātou ki te Tātane he riro a īa he ꞌariki o tātou (Salmo 73:⁠28; ka taiꞌo Proverbios 27:⁠11). I aŋanirā nuꞌu taꞌe rahi te nuꞌu haka roŋo ki te ꞌAtua. Te parautiꞌa taꞌe āꞌana te haka tere te ao i te hora nei. Mo ai taꞌe o te ꞌAtua, ¿ꞌAꞌai ia te haka tere?

¿ꞌAꞌAI TE HAKA TERE TE AO I TE HORA NEI?

ꞌĀhani taꞌe o te Tātane te haka tere o te henua, ¿E riva mau rō īa mo vaꞌai ki a Ietū?

11, 12. (a) ¿He aha te tātou meꞌe aŋi⁠-⁠aŋi o ruŋa i te meꞌe kī era e te Tātane ki a Ietū? (b) ¿I kona hē o ruŋa i te Pipiria e kī ena o te Tātane te haka tere i te ao?

11 A Ietū ko ꞌite riva⁠-⁠riva ꞌā, ꞌaꞌai te haka tere te ao. E tahi mahana he haka tikeꞌa e te Tātane ki a īa te haka tere iŋa o te ao taꞌatoꞌa e i te rāua ono e he kī ki a Ietū: “Taꞌatoꞌa meꞌe nei he vaꞌai atu e au, mo tutūri mai koe ki a au e mo haꞌamuri mai” (Mateo 4:⁠8, 9; Lucas 4:⁠5, 6). Ka manaꞌu rā koe, ꞌāhani taꞌe o te Tātane te haka tere te ao, ¿E riva mau rō a īa mo vaꞌai ki a Ietū? ꞌIna. Taꞌatoꞌa haka tere o te ao nei o te Tātane.

12 Koite he manaꞌu koe, ¿He aha ia te Tātane e haka tere ena i te ao? ¿Taꞌe o te ꞌAtua mana pūai i aŋa i te meꞌe taꞌatoꞌa? (Revelación 4:⁠11). He aŋi ꞌā, āꞌana i aŋa, no atu rā meꞌe a Ietū i kī, te Tātane he kope haka tere i te ao (Juan 12:⁠31; 14:⁠30; 16:⁠11). A Pablo i kī takoꞌa rō o ruŋa i te Tātane, ko īa te ꞌatua o te ao nei (2 Corintios 4:⁠3, 4). E a Juan i pāpaꞌi rō “te ao taꞌatoꞌa nā i ruŋa i te rima o te kope hopeꞌa o te rake⁠-⁠rake” (1 Juan 5:⁠19).

¿PE HĒ TE HAKA TERE O TE TĀTANE KA HAKA KORE ENA?

13. ¿O te aha tātou ana tiaki ki te haka tere titīka o te ꞌAtua?

13 Te ao nei pē te rake⁠-⁠rake nō e oho ena. I te taꞌatoꞌa kona he tikeꞌa tātou i te tamaꞌi, te toke⁠-⁠toke, te reo⁠-⁠reo e te rave ꞌino ki te tahi. E ko riva te taŋata mo haka kore te ŋā meꞌe nei, no atu te rāua aŋa rahi mo haka kore. ꞌIna he hora toe nā te ꞌAtua he haka kore tahi i te haka tere rake⁠-⁠rake o te ao nei, ka tamaꞌi era tōꞌona tamaꞌi te ꞌīŋoa ko Armagedón, e he mono e Īa hai haka tere titīka ꞌāpī e tahi (Revelación 16:⁠14-16). (Ka taiꞌo te Kona 10 mo ata hāpī.)

14. ¿Ko ai te kope i vae te ꞌAtua mo ꞌariki i tōꞌona haka tere? ¿He aha te meꞌe i kī i muꞌa ꞌā e te Pipiria o ruŋa i a Ietū?

14 A Iehoha ko vae ꞌā i a Ietū mo riro he ꞌariki o tōꞌona haka tere. Tautini matahiti a tuꞌa ko kī ꞌā e te Pipiria, mā Ietū e ꞌariki i te henua taꞌatoꞌa, e i rā hora te taŋata ka ŋaroꞌa era te ora, e te haka tere nei ꞌina e ko ꞌoti haka ꞌou (Isaías 9:⁠6, 7). Ko hāpī ꞌā e Ietū ki tāꞌana pukuraŋa mo pure mo tuꞌu mai tōꞌona haka tere hora kī era: “Ka hōrou ka tuꞌu mai te mahana mo ꞌariki mai i a mātou. Ka aŋa taꞌa meꞌe haŋa, pahe aŋa iŋa ena i ruŋa i te raŋi, takoꞌa i ruŋa i te henua” (Mateo 6:⁠10). I te hāpī 8 he hāpī tātou pe hē te haka tere o te ꞌAtua ka haka kore tahi era te haka tere taŋata (Ka taiꞌo Daniel 2:⁠44). I rā hora te haka tere o te ꞌAtua he haꞌariro te henua he kona nehe⁠-⁠nehe e tahi. (Ka taiꞌo te Kona 11 mo ata hāpī.)

KO HĀHINE MAI ꞌĀ TE HENUA NEHE⁠-⁠NEHE

15. ¿He aha te haꞌauraꞌa o te vānaŋa “henua ꞌāpī”?

15 Te Pipiria ko kī mai ꞌā: “E ai rō ꞌā te raŋi ꞌāpī e te henua ꞌāpī e tiaki nei e tātou” e “i ruŋa i nei kona he meꞌe titīka nō te meꞌe ka aŋa era” (2 Pedro 3:⁠13; Isaías 65:⁠17). E ai rō ꞌā te rauhuru haꞌauraꞌa o te vānaŋa era he “henua” e eꞌa era i ruŋa i te Pipiria, pahe haꞌauraꞌa era, he taŋata noho i ruŋa i te henua (Génesis 11:⁠1). Oīra hora era mo vānaŋa o ruŋa i te “henua ꞌāpī” e vānaŋa ꞌā o ruŋa i te taŋata haka roŋo ki te ꞌAtua, e ravaꞌa era i te hauhaꞌa riva mai i a Īa.

16. ¿Ko mahīa nui⁠-⁠nui hē te mahīa ka vaꞌai ena e te ꞌAtua ki te nuꞌu ka noho era i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe? ¿Pe hē tātou ana ravaꞌa nei mahīa?

16 Ko kī ꞌā Ietū mo te taŋata ka noho era i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe, ki a rāua te ꞌAtua ka vaꞌai era te ora ki te hopeꞌa raꞌa (Marcos 10:⁠30). ¿He aha te tātou meꞌe mo aŋa mo ravaꞌa te mahīa nei? Mai ki taiꞌo Juan 3:⁠16 17:⁠3 mo ravaꞌa te pāhono. Mai ki uꞌi tātou i ruŋa i te Pipiria pe hē ka tuꞌu ena te noho iŋa o te taŋata i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe.

17. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei e ŋaroꞌa rō te ora e te haumarū i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe?

17 Te taŋata rake⁠-⁠rake e rave ꞌino, te tamaꞌi, te tiŋaꞌi taŋata e te toke⁠-⁠toke, he haka kore tahi. Te taŋata rake⁠-⁠rake he haka kore mai ruŋa i te henua (Salmo 37:⁠10, 11). Te ꞌAtua he haka kore tahi i te tamaꞌi mai ruŋa i te henua taꞌatoꞌa (Salmo 46:⁠9; Isaías 2:⁠4). I rā hora he kau te henua e te taŋata riva e haka roŋo ki te ꞌAtua. Takoꞌa he ŋaroꞌa te ora e te haumarū ki te hopeꞌa raꞌa (Salmo 72:⁠7).

18. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei e ko riꞌa⁠-⁠riꞌa ꞌe e ko tipa⁠-⁠tipa haka ꞌou i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe?

18 Te nunaꞌa a Iehoha ꞌina e tahi meꞌe mo haka riꞌa⁠-⁠riꞌa e tipa⁠-⁠tipa i a rāua. I te hora era o te Israelita o muꞌa ꞌā, hora haka roŋo era o rāua ki te ꞌAtua, ꞌina e tahi rāua riꞌa⁠-⁠riꞌa e tipa⁠-⁠tipa, o te ai e hāpaꞌo rō ꞌā te ꞌAtua i a rāua (Levítico 25:⁠18, 19). I te hora era ka haꞌariro ena te henua he kona nehe⁠-⁠nehe, ꞌina tātou e ko riꞌa⁠-⁠riꞌa ki te taŋata e ki te meꞌe e tahi. ¡ꞌIna mau ꞌā e tahi meꞌe mo haka tipa⁠-⁠tipa e mo haka riꞌa⁠-⁠riꞌa haka ꞌou mai! (Ka taiꞌo Isaías 32:⁠18; Miqueas 4:⁠4).

19. ¿Pe hē tātou e ꞌite riva⁠-⁠riva nei e ko ꞌoti haka ꞌou te kai i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe?

19 E ko ꞌoti haka ꞌou te kai. He rahi te tumu kai i ruŋa i te henua e ata ki te ruŋa nui o te maꞌuŋa e ko pau haka ꞌou te kai (Salmo 72:⁠16). Hai Iehoha, ka tupu tahi era te kai ka oka era i ruŋa i te henua (Salmo 67:⁠6).

20. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei te henua taꞌatoꞌa he riro he kona nehe⁠-⁠nehe e tahi?

20 Te henua taꞌatoꞌa he riro he kona nehe⁠-⁠nehe e tahi. Te taŋata he haka tuꞌu i te rāua hare nehe⁠-⁠nehe, e he haka tau te rāua kona noho (Ka taiꞌo Isaías 65:⁠21-24; Revelación 11:⁠18). Te henua taꞌatoꞌa he riro he kona nehe⁠-⁠nehe pē Edén i muꞌa ꞌā. E ko kore tōꞌona riva mo tātou e he vaꞌai mai te taꞌatoꞌa meꞌe tano mo ora o tātou. Te Pipiria e kī rō ꞌā: “Ko mātaki ꞌā tuꞌu rima mo vaꞌai taꞌatoꞌa meꞌe pohe o te meꞌe ora taꞌatoꞌa” (Salmo 145:⁠16).

21. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei e riva nō mo piri te taŋata ki te manu tere henua e ꞌina e ko rave ꞌino i a rāua?

21 He piri te taŋata ki te manu tere henua ꞌe e ko rave ꞌino i a rāua. Te manu tere henua e ko rave ꞌino haka ꞌou i te taŋata. Te ŋā poki riki⁠-⁠riki ꞌina e ko riꞌa⁠-⁠riꞌa mo noho i muri i te reone, i te kōreha e te tahi atu manu tere henua manu (Ka taiꞌo Isaías 11:⁠6-9; 65:⁠25).

22. ¿He aha te meꞌe a Ietū ka aŋa ena ki te nuꞌu maiūi?

22 ꞌIna e tahi taŋata mo maiūi. Hora era a Ietū i ruŋa i te henua, rahi nō te taŋata maiūi i haka ora rō e īa (Mateo 9:⁠35; Marcos 1:⁠40-42; Juan 5:⁠5-9). E i te hora ka ꞌariki era e Ietū i te Haka tere o te ꞌAtua, he haka ora tahi te maiūi o te taŋata taꞌatoꞌa. ꞌIna e tahi taŋata mo kī haka ꞌou: “Ko maiūi a au” (Isaías 33:⁠24; 35:⁠5, 6).

23. ¿He aha te meꞌe ka aŋa ena e te ꞌAtua ki te nuꞌu era ko mate ꞌā?

23 Te nuꞌu mate he ora haka ꞌou. Ko kī ꞌā e te ꞌAtua nā a Īa he haka ora haka ꞌou te rahi o te nuꞌu mate. “He haka ora haka ꞌou i te taŋata haka tere titīka e peira ꞌā i te taŋata haka tere titīka kore” (Ka taiꞌo Juan 5:⁠28, 29; Hechos 24:⁠15).

24. ¿E haŋa rō koe mo noho i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe pe nei?

24 A tātou taꞌatoꞌa e ai rō ꞌā te rāveꞌa e rua. Te rāveꞌa raꞌe, mo uꞌi ana ai e hāpī rō tātou o ruŋa o Iehoha e he aŋa ki a Īa, e te rua rāveꞌa, he aŋa tātou i te tātou meꞌe haŋa. Mo aŋa tātou ki a Iehoha, he meꞌe riva⁠-⁠riva nō te meꞌe ka piri mai ena pē muꞌa. I te hora era o tōꞌona mate, he kī e Ietū ki te taŋata tau era i muri i a īa: “E noho rō mai koe i muri i a au i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe” (Lucas 23:⁠43). Mai ki ata hāpī tātou o ruŋa i a Ietū Kiritō, e he aha tāꞌana meꞌe ka aŋa era mo haka tano tahi te vānaŋa kī era e te ꞌAtua.