1-3. (a) ¿He aha te meꞌe manaꞌu e te nuꞌu hora e mate ena e tahi taŋata? (b) ¿He aha te meꞌe hāpī e te rauhuru hare pure o ruŋa i te meꞌe piri mai e mate nei tātou?

KO KĪ ꞌĀ e te ꞌAtua i ruŋa i te Pipiria nā e tuꞌu rō te mahana e ko mate haka ꞌou te taŋata (Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 21:⁠4). I te kau pae tātou i hāpī ai pe nei ē, e riva nō mo ora ki te hopeꞌa raꞌa hai mate o Ietū. No atu rā meꞌe, ko te mate iŋa ꞌā tātou (Eclesiastés 9:⁠5). Oīra mai muꞌa ꞌā te taŋata e rava ꞌui ena: “¿He aha te meꞌe piri mai e mate nei tātou?”.

² Te ꞌite i te pāhono ki te ꞌui nei, he hāꞌūꞌū mai i te hora era mo mate e tahi o roto i te tātou huaꞌai o e tahi repahoa here o tātou. I rā hora peaha he ꞌui tātou: “¿I hē a īa? ¿E vari rō mai ꞌā mo uꞌi mai? ¿E vānaŋa rō mai ꞌā a roto i te moe vārua? ¿E riva rō mo hāꞌūꞌū mai? ¿E tikeꞌa haka ꞌou rō e tahi mahana?”.

³ Rauhuru hare pure, hai huru kē huru kē manaꞌu e pāhono ena i te ŋā ꞌui nei. E ai rō ꞌā te hare pure e hāpī rō ꞌā, te nuꞌu riva⁠-⁠riva he iri ki ruŋa i te raŋi, ꞌe te nuꞌu rake⁠-⁠rake he haka ūtuꞌa i roto i te pōꞌauahi. Te tahi hare pure e hāpī takoꞌa rō ꞌā, e mate nei he riro he vārua ꞌe he piri ki te tātou huaꞌai era ko mate ꞌā, o nā e teka⁠-⁠teka mai ena i ruŋa i te henua. Kē hare pure takoꞌa e hāpī rō ꞌā, e mate ena te taŋata he poreko haka ꞌou pahe taŋata haka ꞌou e tahi o pahe manu tere henua e tahi.

4. ¿He aha te meꞌe manaꞌu e te rahi o te hare pure o ruŋa i te mate?

⁴ No atu te rauhuru meꞌe hāpī e te hare pure o ruŋa i te mate, e tahi nō huru manaꞌu o rāua: E mate ena te taŋata, e ai rō ꞌā te vārua o rāua e ora nō ꞌā. ¿He aŋi ꞌā te manaꞌu nei?

5, 6. ¿He aha te meꞌe mo piri mai mo mate tātou?

⁵ Ko ꞌite ꞌā a Iehoha he aha te meꞌe piri e mate ena te taŋata. Ko hāpī mai ꞌā Īa i ruŋa i te Pipiria, i te hora era mo mate te taŋata, he mate mau rō ai. Oīra ꞌina e tahi meꞌe ora o roto i a tātou.⁠⁠ * Hora era ko mate ꞌā tātou ꞌina tātou vārua mo haka vari i te henua. Oīra ꞌina e tahi meꞌe mo manaꞌu, mo ŋaroꞌa ꞌe mo tikeꞌa hora era ko mate ꞌā tātou.

⁶ Te Pipiria e kī rō ꞌā te nuꞌu mate ꞌina he riva mo manaꞌu e tahi meꞌe. Oīra, ꞌina e ko riva mo here ꞌe mo enemī ki te rua, ꞌe peira ꞌā, “ꞌina he aŋa, ꞌina he ꞌite, ꞌina he māramarama e mate ena [te taŋata].” (Ka taiꞌo Eclesiastés 9:⁠5, 6, 10). I ruŋa i a Salmo 146:⁠4, e kī rō ꞌā e mate ena te taŋata ꞌina he manaꞌu toe i roto i a īa.

7. ¿Pe hē a Ietū i haꞌauraꞌa ai te mate?

⁷ Hora mate era tōꞌona repahoa era ko Rātaro, ko kī ꞌā Ietū ki tāꞌana pukuraŋa: “Ko haꞌuru ꞌā te tātou repahoa ko Rātaro, ꞌe ꞌi e au he oho he haka ꞌara”. A rāua ko manaꞌu ꞌā e haꞌuru ꞌā a Rātaro, oīra mo haka aŋi⁠-⁠aŋi ki a rāua he aha te haꞌauraꞌa mau o tāꞌana vānaŋa kī era, ko kī ꞌā: “Ko mate ꞌā a Rātaro” (Iovani 11:⁠11-14). A Ietū ko haꞌauraꞌa ꞌā i te mate pahe hora era ko paŋahaꞌa riva⁠-⁠riva ꞌā i te haꞌuru e tahi kope. ꞌIna a īa kai kī ko iri ꞌā a Rātaro ki ruŋa i te raŋi o ko piri ꞌā ki tōꞌona huaꞌai era ko mate ꞌā. Takoꞌa ꞌina kai kī ko haka ūtuꞌa ꞌā i roto i te pōꞌauahi o ko poreko haka ꞌou ꞌā pahe taŋata kē o pahe manu tere henua e tahi. ¡ꞌIna! A Rātaro ko tuꞌu ꞌā pahe hora era ko paŋahaꞌa riva⁠-⁠riva ꞌā i te haꞌuru. Takoꞌa i haꞌauraꞌa rō e Ietū i te mate pahe hora era ko paŋahaꞌa riva⁠-⁠riva ꞌā i te haꞌuru, i te hora haka ora haka ꞌou era i te poki vahine era a  Hairo, i rā hora he kī e īa “ꞌina he poki kai mate, e haꞌuru nō ꞌā” (Ruka 8:⁠52).

8. ¿Pe hē e ꞌite nei tātou ꞌina kai aŋa te ꞌAtua i te taŋata mo mate?

⁸ ¿Ko aŋa ꞌā e te ꞌAtua i te taŋata mo mate o rāua? ꞌIna. ¿Pe hē tātou e ꞌite ena peira mau ꞌā? O te ai ko aŋa ꞌā i a Atamu rāua ko Eva mo ora rāua ki te hopeꞌa raꞌa, e taꞌe mo maiūi ꞌe mo mate. I roto i te rāua māhatu te haŋa mo ora ki te hopeꞌa raꞌa, o te ai a Iehoha i aŋa peira (Eclesiastés 3:⁠11). ꞌIna e tahi matuꞌa haŋa mo tikeꞌa i tāꞌana ŋā poki ko maiūi ꞌā ꞌe ko mate ꞌā. Peira ꞌā, te tātou matuꞌa ko Iehoha, ꞌina kai haŋa mo tikeꞌa i a tātou ko maiūi ꞌā ꞌe ko mate ꞌā. ꞌE mo ai ko aŋa ꞌā e Iehoha i a tātou mo ora ki te hopeꞌa raꞌa, ¿o te aha ia a tātou e mate nei?

9. ¿O te aha e kī era te roŋo vaꞌai era e te ꞌAtua ki a Atamu rāua ko Eva he roŋo tano mau ꞌā ꞌe taꞌe aŋa rahi mo aŋa?

⁹ I te kona era ko Edén a Iehoha i kī ai ki a Atamu: “Mai ruŋa o te tumu taꞌatoꞌa o ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe e riva nō koe mo kai ki tuꞌu mākona. ꞌE mai ruŋa o te tumu o te ꞌite o ruŋa i te meꞌe riva⁠-⁠riva ꞌe meꞌe rake⁠-⁠rake, ꞌina ko kai mai ruŋa, o te ai i te mahana era mo kai, he mate koe” (Génesis 2:⁠9, 16, 17). Te roŋo nei, he roŋo taꞌe aŋa rahi mo aŋi⁠-⁠aŋi ꞌe taꞌe aŋa rahi mo haka roŋo. I te meꞌe era a Iehoha rāua i aŋa, i a Īa te parau mo uꞌi he aha te meꞌe riva⁠-⁠riva ꞌe he aha te meꞌe rake⁠-⁠rake mo rāua. Mo haka roŋo a Atamu rāua ko Eva ki a Iehoha, peira ka haka tikeꞌa era pe nei ē, e moꞌa rō ꞌā rāua i Īa ꞌe ko haŋa ꞌā mo haka tere e Īa i a rāua. Takoꞌa hai rāua haka roŋo ka mauru⁠-⁠uru era te meꞌe taꞌatoꞌa aŋa era e Iehoha mo rāua.

10, 11. (a) ¿He aha te meꞌe i kī e te Tātane ki a Atamu rāua ko Eva mo pātoꞌi rāua ki te ꞌAtua? (b) ¿O te aha e kī nei ꞌina he rua vānaŋa mo rāua?

¹⁰ Te ꞌati, ꞌina a Atamu rāua ko Eva kai haŋa mo haka roŋo ki te ꞌAtua. Ki uꞌi tātou pe hē a rāua i tuꞌu ai ki rā roa. Te Tātane i kī ki a Eva: “¿He aŋi ꞌā te meꞌe kī era e te ꞌAtua pe nei ē, a kōrua e ko riva mo kai mai ruŋa i te tumu taꞌatoꞌa o te henua nehe⁠-⁠nehe?”. He pāhono ia e Eva: “Te kai era o ruŋa i te tumu o te henua nehe⁠-⁠nehe e riva nō mo kai e mātou. ꞌE o ruŋa i te tumu era o vaꞌeŋa tini o te henua nehe⁠-⁠nehe, te ꞌAtua i kī: ʻꞌIna kōrua ko kai mai ruŋa, ꞌina, ꞌina ko haka puā o mate rō kōruaꞌ” (Génesis 3:⁠1-3).

¹¹ He pāhono ia e te Tātane ki a Eva: “E ko mate mau kōrua. O te ai ko ꞌite riva⁠-⁠riva ꞌā e te ꞌAtua, i te mahana era mo kai kōrua mai ruŋa i rā tumu, he hahata te kōrua mata ꞌe he tuꞌu kōrua he riro pahe ꞌAtua i te aŋi⁠-⁠aŋi hē te meꞌe riva⁠-⁠riva ꞌe hē te meꞌe rake⁠-⁠rake” (Génesis 3:⁠4-6). Te meꞌe haŋa o te Tātane, mo uꞌi e Eva ꞌā, he aha te meꞌe riva⁠-⁠riva ꞌe he aha te meꞌe rake⁠-⁠rake. Takoꞌa te Tātane i reo⁠-⁠reo rō ki a Eva o ruŋa i te meꞌe  ka piri era mo taꞌe haka roŋo a īa. Pe nei i kī ai e ko mate a īa, oīra a Eva i kai ai mai ruŋa i tū tumu tapu era ꞌe he vaꞌai ki tāꞌana kenu, mo kai takoꞌa. A Atamu rāua ko Eva ko ꞌite riva⁠-⁠riva ana pe nei ē, ꞌina a rāua ko kai mai ruŋa i tū tumu tapu era. Hora kai era e rāua, peira i pātoꞌi ai ki te roŋo tano ꞌe taꞌe aŋa rahi mo haka roŋo, vaꞌai era e te ꞌAtua. Hai aŋa nei i haka tikeꞌa ai pe nei ē, ꞌina rāua kai haŋa mo haka tere e te rāua matuꞌa here o ruŋa i te raŋi. ¡ꞌIna he rua vānaŋa mo te meꞌe aŋa era e rāua!

12. ¿O te aha a tātou e kī nei a Atamu rāua ko Eva he ŋā poki ꞌino?

¹² ¡Ko te ꞌino ꞌō a Atamu rāua ko Eva i taꞌe moꞌa ai i te rāua matuꞌa ko Iehoha! Ka manaꞌu i te rahi o tuꞌu aŋa pahe matuꞌa mo hāpaꞌo i taꞌa poki tane o taꞌa poki vahine. He tano te mahana, he pātoꞌi atu ꞌe he aŋa i te meꞌe haŋa era o rāua ꞌe taꞌe i te meꞌe hāpī era e koe, ¿e ko mamāe mau tuꞌu māhatu?

13. ¿He aha te meꞌe i haŋa mo kī e Iehoha ki a Atamu hora kī era “ki te puŋaꞌehu ꞌōꞌone koe ka hoki ena”?

¹³ Hora pātoꞌi era a Atamu rāua ko Eva, i rā hora i ŋaro ai te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa. Pe nei i kī ai e Iehoha: “He puŋaꞌehu ꞌōꞌone koe, e ki te puŋaꞌehu ꞌōꞌone koe ka hoki ena” (Ka taiꞌo Génesis 3:⁠19). Te meꞌe i haŋa mo kī e Iehoha, ki te puŋaꞌehu ꞌōꞌone a Atamu ka hoki haka ꞌou era ꞌe he tuꞌu pahe meꞌe era ꞌina a īa kai aŋa e Iehoha (Génesis 2:⁠7). Hora mate era, he kore mau rō ai.

14. ¿O te aha tātou e mate nei?

 ¹⁴ ꞌĀhani a Atamu rāua ko Eva i haka roŋo ki te ꞌAtua, e ora nō ꞌā rāua ki te hora nei. Hora pātoꞌi era rāua, i rā hora i hara ai, ꞌe i tano era te mahana, he māmate. Te hara ko tuꞌu ana pahe maiūi e tahi i peꞌe mai ai mai i a Atamu rāua ko Eva, ꞌe i te meꞌe era ko rāua te tātou matuꞌa, oīra e poreko nei tātou hai hara, ꞌe oīra a tātou e mate nei (Rōmano 5:⁠12). ꞌIna o roto i te manaꞌu o Iehoha mo mate o te taŋata (1 Kōrinto 15:⁠26).

15. ¿Pe hē te ꞌite te parautiꞌa o ruŋa i te mate e haka maꞌeha ena te tātou manaꞌu?

¹⁵ Te ꞌite te parautiꞌa o ruŋa i te nuꞌu era ko mate ꞌā, he haꞌūꞌū mai mo haka maeha te tātou manaꞌu. Mo haꞌauraꞌa atu, rahi nō te hare pure e hāpī ena pe nei ē, te nuꞌu era ko mate ꞌā e ora nō ꞌā i te rua kona, ꞌe e riva nō tātou mo hāꞌūꞌū ki a rāua. Hora era ko mate ꞌā e tahi kope, e ai rō ꞌā te huaꞌai e vaꞌai rō ꞌā i te moni ki te oromatuꞌa, mo pure mo rā taŋata mate era. Te Pipiria e hāpī rō ꞌā pe nei ē, te nuꞌu era ko mate ꞌā ꞌina he ŋaroꞌa e tahi meꞌe. A tātou e ko riva mo vānaŋa ꞌe mo hāꞌūꞌū ki a rāua. A rāua takoꞌa, e ko riva mo vānaŋa mai, mo hāꞌūꞌū mai ꞌe mo rave ꞌino mai. Oīra, te ꞌite i te parautiꞌa o ruŋa i te mate, he hāꞌūꞌū mai mo taꞌe tapa i te reo⁠-⁠reo kī mai e te tahi.

16. ¿He aha te reo⁠-⁠reo e hāpī ena e te rahi o te hare pure o ruŋa i te nuꞌu era ko mate ꞌā?

¹⁶ O te Tātane te haka makenu i te hare pure taꞌe parautiꞌa mo reo⁠-⁠reo i a tātou, hai haka manaꞌu mai pe nei ē, te nuꞌu mate e ora nō ꞌā. Mo haꞌauraꞌa atu, e ai rō ꞌā te hare pure e hāpī ena i te hora era ko mate ꞌā e tahi kope, e tahi meꞌe o roto i a īa e ora nō ꞌā i te rua kona. Pe nei te Tātane e reo⁠-⁠reo ena mo haka tapa i te taŋata mai te ꞌAtua. ¿E hāpī rō ꞌā te hare pure ena ōꞌou i te manaꞌu nei o e hāpī rō ꞌā i te meꞌe kī e te Pipiria?

17. ¿O te aha e vāvā ena i a Iehoha te hāpī era pe nei ē, te nuꞌu rake⁠-⁠rake he tutu he oho i roto i te pōꞌauahi?

 ¹⁷ Te meꞌe hāpī e te rahi o te hare pure o ruŋa i te nuꞌu mate e vāvā rō ꞌā i a Iehoha. Mo haꞌauraꞌa atu, e ai rō ꞌā te hare pure e hāpī ena pe nei ē, te nuꞌu rake⁠-⁠rake he tutu he oho i roto i te pōꞌauahi. Te manaꞌu nei he reo⁠-⁠reo e tahi. ꞌIna o roto i te manaꞌu o Iehoha te haka ūtuꞌa i te taŋata peira (Ka taiꞌo 1 Iovani 4:⁠8). ¿He aha taꞌa meꞌe ka manaꞌu era o ruŋa i te matuꞌa e tutu era i te rima o tāꞌana poki mo haka ūtuꞌa i a īa? He manaꞌu koe he kope rake⁠-⁠rake ꞌe e ko haŋa koe mo hāhine ki a īa mo riro tōꞌona repahoa. Ī te meꞌe haŋa o te Tātane mo manaꞌu tātou o ruŋa i te ꞌAtua.

18. ¿O te aha tātou ana taꞌe riꞌa⁠-⁠riꞌa ki te nuꞌu era ko mate ꞌā?

¹⁸ E ai rō ꞌā te hare pure e hāpī ena, i te hora e mate era te taŋata, he riro he vārua. Takoꞌa e kī rō ꞌā mo riꞌa⁠-⁠riꞌa ꞌe mo moꞌa tātou ki te ŋā vārua nei, o te ai e riva nō rāua mo riro he hokorua pūai o tātou o he kope hopeꞌa o te rave ꞌino. I te meꞌe era te taŋata e tapa rō ꞌā i te reo⁠-⁠reo nei, e riꞌa⁠-⁠riꞌa rō ꞌā ki te nuꞌu era ko mate ꞌā. Oīra e moꞌa ena ꞌe e haꞌamuri ena ki a rāua ꞌe taꞌe ki a Iehoha. ꞌIna ko rehu, te nuꞌu era ko mate ꞌā e ko riva mo ŋaroꞌa ꞌe mo aŋa e tahi meꞌe. Oīra, ꞌina ko riꞌa⁠-⁠riꞌa tātou ki a rāua. A Iehoha tātou i aŋa, ko Īa te ꞌAtua parautiꞌa ꞌe ki a Īa nō tātou ana haꞌatura ꞌe haꞌamuri (Revelación [Apocalipsis] 4:⁠11, TNM).

19. ¿Pe hē te ꞌite i te parautiꞌa o ruŋa i te mate ana hāꞌūꞌū mai?

¹⁹ Te ꞌite i te parautiꞌa o ruŋa i te mate, he hāꞌūꞌū mai, mo taꞌe riꞌa⁠-⁠riꞌa tātou ꞌe mo taꞌe tapa i te reo⁠-⁠reo kī mai e te tahi. Peira ꞌā, he riva tātou mo aŋi⁠-⁠aŋi riva⁠-⁠riva te rāveꞌa nehe⁠-⁠nehe ka vaꞌai mai ena e Iehoha pē muꞌa ka oho ena.

20. ¿He aha te ꞌui ka pāhono atu ena ka haka teka ena te parau nei?

²⁰ E tahi kope haꞌatura ki te ꞌAtua o muꞌa ꞌā, te ꞌīŋoa ko Job, pe nei i ꞌui ai: “Mo mate e tahi taŋata, ¿e riva rō mo ora haka ꞌou?” (Job 14:⁠14). He koa rahi tuꞌu māhatu ka ꞌite ena koe he aha te meꞌe hāpī e te Pipiria o ruŋa i te ꞌui nei ka huri ena te parau nei.