1, 2. (a) ¿He aha taꞌa meꞌe i ŋaroꞌa i te hora hāꞌūꞌū atu era tuꞌu repahoa i tuꞌu hora ꞌati? (b) ¿He aha te meꞌe mo ravaꞌa hai tū meꞌe aŋa era e Iehoha mo tātou?

¿I HĀꞌŪꞌŪ rō atu tuꞌu repahoa i te hora piri atu te ꞌati nui⁠-⁠nui e tahi? I rā hora he koa nō te meꞌe ŋaroꞌa e koe, ꞌe he pohe mo mauru⁠-⁠uru mo oho ki a īa.

² A Iehoha ko aŋa takoꞌa ꞌā e tahi meꞌe hopeꞌa o te nui⁠-⁠nui mo hāꞌūꞌū mai i a tātou, ꞌe ꞌina e tahi kope riva mo aŋa e tahi meꞌe tuꞌu pe nei, ko Iehoha nō. ¿He aha te meꞌe i aŋa? Ko uŋa mai ꞌā i tāꞌana poki ko Ietū Kiritō, mo vaꞌai i tōꞌona hakari mo riva tātou mo ora ki te hopeꞌa raꞌa (Ka taiꞌo Māteo 20:⁠28). Hai aŋa nei i haka tikeꞌa mai ai te rahi o tōꞌona here mo tātou. Mai ki hāpī ki oho o ruŋa i te aŋa nei.

3. ¿O te aha tātou e mate nei?

³ Te mate o Ietū, he rāveꞌa i vaꞌai mai e te ꞌAtua mo haka kore te hara ꞌe i te mate mai te taꞌatoꞌa taŋata (Ēfeto 1:⁠7). Mo ꞌite riva⁠-⁠riva tātou o te aha i aŋa ai te aŋa nei, e hoki tātou ki muꞌa ꞌā, mo aŋi⁠-⁠aŋi he aha te meꞌe i aŋa e Atamu rāua ko Eva, te matuꞌa raꞌe o tātou i te hora era i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe rāua. A rāua ko hara ꞌā oīra i māmate ai. Ko peꞌe ꞌā te hara o Atamu rāua ko Eva ki te taꞌatoꞌa taŋata, ꞌe oīra e mate tahi nei tātou. (Ka taiꞌo te Kona 9 mo ata hāpī.)

4. ¿Ko ai a Atamu ꞌe pe hē tōꞌona ora iŋa hora era ꞌina ōꞌona hara?

⁴ Ko Atamu te taŋata raꞌe i aŋa e te ꞌAtua. Hora aŋa era  i a Atamu, he vaꞌai ki a īa e tahi meꞌe nui⁠-⁠nui: he hakari hara kore. Tōꞌona hakari ꞌe tōꞌona pūꞌoko, ꞌina e tahi hape. Te haꞌauraꞌa o te vānaŋa nei, ꞌina rāua e ko maiūi, e ko korohuꞌa ꞌe e ko mate. I te meꞌe era a Iehoha i aŋa i a Atamu, ko riro ꞌā īa he poki Āꞌana (Ruka 3:⁠38). Te ꞌAtua e vānaŋa rō ꞌā ki a Atamu ꞌe pē rā ꞌā e kī era te meꞌe haŋa e Īa mo aŋa. Peira ꞌā, he vaꞌai e tahi aŋa mo koa a īa ka aŋa era (Génesis 1:⁠28-30; 2:⁠16, 17).

5. ¿He aha te haꞌauraꞌa o te vānaŋa era ko aŋa ꞌā i a Atamu a te huru era o te ꞌAtua?

⁵ A Atamu i aŋa ai pahe huru era o te ꞌAtua (Génesis 1:⁠27). Te haꞌauraꞌa o te vānaŋa nei, ko aŋa ꞌā mo riva a īa mo here, mo aŋa hai pūai, mo māramarama, ꞌe mo aŋi⁠-⁠aŋi hē te meꞌe tītika. A Atamu taꞌe he mākini. Ko aŋa ꞌā e te ꞌAtua mo uꞌi e īa ꞌā tōꞌona haka tere iŋa. I a īa te rāveꞌa era mo uꞌi he aha te meꞌe ka aŋa era: he meꞌe riva⁠-⁠riva o he meꞌe rake⁠-⁠rake. ꞌĀhani i haka roŋo ki a Iehoha, ko te ora iŋa ꞌā ki te hopeꞌa raꞌa i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe.

6. Hora pātoꞌi era a Atamu ki a Iehoha, ¿he aha te meꞌe i ŋaro?

⁶ ¿He aha te meꞌe i piri ki a Atamu hora pātoꞌi era? He mate a īa i kī ai e Iehoha. Mai rā hora, he meꞌe rake⁠-⁠rake nō te meꞌe i piri ki a īa: He ŋaro te rāveꞌa era mo repahoa mo oho ki a Iehoha ꞌe mo ora ki te hopeꞌa raꞌa ꞌe takoꞌa, tōꞌona kona noho era i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe (Génesis 3:⁠17-19). ꞌIna he rāveꞌa riva toe mo Atamu rāua ko Eva, o te ai o rāua ꞌā i haŋa mo pātoꞌi ki te ꞌAtua.

7, 8. ¿He aha te meꞌe i piri mai i te hara o Atamu?

⁷ Hora pātoꞌi era a Atamu ki te ꞌAtua “i ai ai te hara ꞌi te ao, ꞌe hai hara i ai ai te mate. Pē ira te mate i ai ai mo te taꞌatoꞌa ꞌi te ai ko hara tahi ꞌana te taŋata” (Rōmano 5:⁠12). Hora hara era o Atamu, he haka ūtuꞌa i a īa mau ꞌā ꞌe i a tātou ki te hara ꞌe ki te mate (Rōmano 7:⁠14). No atu te hara ꞌe i te mate i piri mai, e ai rō ana e tahi rāveꞌa mo tātou taꞌatoꞌa.

 ⁸ ꞌIna e tahi taŋata hara mo riva mo hāꞌūꞌū mai mo haka kore i te hara ꞌe i te mate peꞌe mai era mai Atamu. Oīra ko vaꞌai mai ꞌā e Iehoha e tahi rāveꞌa mo haka kore i te hara ꞌe i te mate mai i a tātou. Ki uꞌi tātou te haꞌauraꞌa o te rāveꞌa nei ꞌe peira ꞌā te meꞌe ka ravaꞌa ena hai aŋa nei.

9. ¿Pe hē ana riva te taŋata mo ravaꞌa haka ꞌou te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa?

⁹ I te meꞌe era a Atamu he taŋata hara kore, i roto i tōꞌona rima, te rāveꞌa era mo ora a īa ꞌe tōꞌona haka ara ki te hopeꞌa raꞌa. I hara era a īa, he ŋaro tū rāveꞌa era. Oīra, ¿pe hē ia ana ravaꞌa haka ꞌou te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa? Hai taŋata hara kore haka ꞌou nō e tahi, e riva ena mo vaꞌai ki te haka ara era o Atamu, te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa. Hai rā taŋata, ka ravaꞌa iho ena te meꞌe ŋaro era hai Atamu (1 Timoteo 2:⁠6). E ko riva e tahi taŋata hara mo aŋa i te meꞌe nei o te ai a tātou taꞌatoꞌa ko hara tahi ꞌā (Salmo 49:⁠7, 8).

10. ¿He aha te meꞌe i aŋa e Iehoha, mo ai e tahi taŋata hara kore mo ravaꞌa te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa?

¹⁰ ¿He aha te meꞌe i aŋa e Iehoha mo ravaꞌa tātou i te rāveꞌa nei? Ko uŋa ꞌā i tāꞌana poki haŋa rahi era ko Ietū ki ruŋa i te henua (1 Iovani 4:⁠9, 10). A Ietū i haŋa mo haka rē i tōꞌona matuꞌa ꞌe i tōꞌona kona noho o ruŋa i te raŋi (Fīripo 2:⁠6, 7). A Iehoha i haka tupu i a Ietū i roto i te manava o Māria. Peira i poreko ai i ruŋa i te henua pahe taŋata hara kore ꞌe ꞌina ōꞌona hape (Ruka 1:⁠35).

11. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei hai taŋata nō e tahi e riva ena te taŋata taꞌatoꞌa mo ravaꞌa te ora ki te hopeꞌa raꞌa?

¹¹ Pahe meꞌe taiꞌo iho nei e tātou, te taŋata raꞌe ko pātoꞌi ꞌā ki a Iehoha ꞌe hai rā aŋa i ŋaro ai te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa. Oīra ¿o te aha ia e kī nei tātou hai taŋata nō  e tahi e riva ena te taŋata taꞌatoꞌa mo ravaꞌa te ora ki te hopeꞌa raꞌa? I ruŋa i te Pipiria he ravaꞌa tātou i te pāhono i a Rōmano 5:⁠19 (Ka taiꞌo). I te meꞌe era ꞌina a Ietū kai hara, kai ŋaro mai i a īa te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa, oīra e riva era mo vaꞌai tōꞌona hakari hara kore mo haka kore te mate ꞌe mo vaꞌai ki te haka ara era o Atamu te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa (1 Kōrinto 15:⁠21, 22, 45).

12. ¿O te aha a Ietū i haꞌatiꞌa ai mo tōtōꞌā i a īa?

¹² Te Pipiria e kī rō ꞌā rahi nō te mamāe i piri ki a Ietū raꞌe ki tōꞌona mate. Hai rahi o te riri e puꞌa era, ki ruŋa i te pou i veo ai, ꞌe koraiti nō i mate i oho ai, ꞌe rahi nō tōꞌona mamāe (Iovani 19:⁠1, 16-18, 30; Ka taiꞌo te Kona 15 mo ata hāpī). ¿O te aha i haꞌatiꞌa ai mo tōtōꞌā i a īa? O te ai o te Tātane i kī pe nei ē, mo ꞌati ꞌe mo mamāe te taŋata, he hape rāua ki te ꞌAtua. E a Ietū i haka tikeꞌa rō pe nei ē, te taŋata hara kore e riva nō mo taꞌe hape ki te ꞌAtua, no atu te ꞌati nui⁠-⁠nui ka piri era ki a īa. ¡Ko te koa i ŋaroꞌa ai e Iehoha o te taꞌe hape o tāꞌana poki! (Proverbios 27:⁠11).

13. ¿Hai aŋa hē te taŋata ka ravaꞌa era te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa?

¹³ ¿He aha te meꞌe i aŋa mo ravaꞌa haka ꞌou te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa? I te mahana 14 o te avaꞌe hūrio o Nīsan o te matahiti 33, a Iehoha i haꞌatiꞌa mo tiŋaꞌi i a Ietū e te nuꞌu e enemī era ki a īa i rā hora (ꞌEvereo 10:⁠10). I tano era te toru mahana o tōꞌona mate, he haka ora haka ꞌou e Iehoha. He toꞌo mai he haka ora pahe kuhane ꞌe taꞌe pahe taŋata. No atu tōꞌona mate, kai ŋaro i a Ietū te rāveꞌa era ōꞌona, mo ora ki te hopeꞌa raꞌa i ruŋa i te henua. Oīra, i hoki era a īa ki ruŋa i te raŋi, he vaꞌai rā rāveꞌa ki te ꞌAtua, mo riva mo vaꞌai ki te haka ara era o Atamu (ꞌEvereo 9:⁠24). Hai rāveꞌa nei he haka kore te hara ꞌe te mate, oīra te taŋata ka ravaꞌa haka ꞌou ena te rāveꞌa era mo ora ki te hopeꞌa raꞌa i ruŋa i te henua (Ka taiꞌo Rōmano 3:⁠23, 24).

14, 15. ¿He aha te meꞌe mo aŋa o tātou mo haka rehu e te ꞌAtua i te tātou hara?

¹⁴ I aŋanirā e ravaꞌa rō ꞌā tātou i te hauhaꞌa hai rāveꞌa nei. Ki uꞌi tātou he aha te hauhaꞌa mo ravaꞌa i te hora nei ꞌe pē muꞌa ka oho ena.

¹⁵ He haka rehu i te hara. Aŋa riꞌa⁠-⁠riꞌa mo aŋa i te meꞌe tītika paurō te mahana. Meꞌe hape he taŋata ꞌe e ai rō ꞌā te mahana he kī o he aŋa tātou i te meꞌe taꞌe tano (Kōrosa 1:⁠13, 14). ¿He aha te meꞌe mo aŋa o tātou mo haka rehu e te ꞌAtua i te tātou hara? E ŋaroꞌa te mamāe i roto i te tātou māhatu o te meꞌe rake⁠-⁠rake aŋa era e tātou, ꞌe e nonoꞌi ki a Iehoha mo haka rehu i rā hara. Mo aŋa tātou peira, ka ꞌite rō ai pe nei ē, he haka rehu tahi e Iehoha i te tātou hara (1 Iovani 1:⁠8, 9).

16. ¿He aha te meꞌe mo aŋa mo kore te paŋahaꞌa o te tātou hara?

¹⁶ E ko haꞌamā mo hāhine tātou ki te ꞌAtua. Mo kī rō mai e te tātou manaꞌu ko aŋa ꞌā tātou i te meꞌe rake⁠-⁠rake, he mamāe tātou māhatu, he horiŋa ꞌe he haꞌamā mo hāhine ki te ꞌAtua. ꞌIna tātou ko haka rehe⁠-⁠rehe. Mo nonoꞌi mo oho ki a Iehoha mo haka rehu te tātou hara, ka ꞌite rō ai he haka roŋo mai a Īa ꞌe he aŋa peira (ꞌEvereo 9:⁠13, 14). Ko haŋa riva⁠-⁠riva ꞌā a Iehoha mo vānaŋa tātou ki a Īa o ruŋa i te rauhuru ꞌati e piri mai ena ꞌe o ruŋa i te meꞌe e haka tūtuki nei i a tātou (ꞌEvereo 4:⁠14-16). Mo aŋa tātou pe nei he kore te paŋahaꞌa o te tātou hara ꞌe e ko haꞌamā mo hāhine haka ꞌou ki te ꞌAtua.

17. ¿He aha te rāveꞌa riva ka ravaꞌa ena e tātou hai mate o Ietū?

¹⁷ He riva tātou mo ora ki te hopeꞌa raꞌa. “Te meꞌe vaꞌai mai e te hara he mate [...] ꞌE te meꞌe vaꞌai mai e te ꞌAtua he ora ꞌāpī ꞌina he hopeꞌa raꞌa” (Rōmano 6:⁠23). Oīra hai mate o Ietū he riva tātou mo ora ki te hopeꞌa raꞌa ꞌe ꞌina e ko maiūi haka ꞌou (Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 21:⁠3, 4). ¿He aha tātou meꞌe mo aŋa mo ravaꞌa i te rāveꞌa riva nei?

18. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei e haŋa rahi rō mai ꞌā a Iehoha ꞌe a Ietū i a tātou?

¹⁸ ¿He aha te meꞌe i ŋaroꞌa e koe hora hāꞌūꞌū atu era tuꞌu repahoa, i te hora piri atu era i te ꞌati nui⁠-⁠nui e tahi? He koa koe ꞌe he mauru⁠-⁠uru ki a īa hai māhatu. Peira ꞌā a Iehoha ko hāꞌūꞌū mai ꞌā hai aŋa nui⁠-⁠nui e tahi, hai uŋa i a Ietū mo mate mo tātou, oīra mai te hopeꞌa nui o te tātou māhatu ana mauru⁠-⁠uru ki a Īa. I ruŋa i a Iovani 3:⁠16 e kī rō ꞌā: “ꞌI te haŋa rahi o te ꞌAtua ki te taŋata taꞌatoꞌa o te ao, he vaꞌai i tāꞌana Poki mau nō era e tahi mo mate”. A Ietū takoꞌa e haŋa rahi rō mai ꞌā ki a tātou, oīra i haŋa ai a īa mo turu mai ki ruŋa i te henua mo mate mo tātou (Iovani 15:⁠13). Te rāveꞌa nei o Iehoha mo ora tātou ki te hopeꞌa raꞌa, ko haka ꞌite mai ꞌā te rahi o tōꞌona here ꞌe te rahi o te here o Ietū mo tātou (Karatia 2:⁠20).

19, 20. (a) ¿Pe hē koe ana riro he repahoa o te ꞌAtua? (b) ¿Pe hē ana haka tikeꞌa te tātou fe i ruŋa i te mate o Ietū?

¹⁹ I te meꞌe era ko ꞌite ꞌā koe i te hora nei, e here rahi rō mai ꞌā a Iehoha ki a tātou, he haŋa koe mo hāhine ki a Īa ¿Pe hē koe ana riro he repahoa o te ꞌAtua? Mo repahoa koe ki te kope e tahi e aŋi⁠-⁠aŋi koe i a īa he raꞌe. Oīra i ruŋa i a Iovani 17:⁠3 e kī rō ꞌā e hāpī e oho tātou o ruŋa o Iehoha. Mo aŋa koe peira, he nui⁠-⁠nui tuꞌu here, he haŋa koe mo aŋa tāꞌana meꞌe haŋa ꞌe he riro koe he repahoa ōꞌona. Oīra ka hāpī ka oho o ruŋa i a Iehoha hai hāpī i te Pipiria (1 Iovani 5:⁠3).

²⁰ E ai tātou fe i ruŋa i te mate o Ietū. Te Pipiria e kī rō ꞌā, mo ai te tātou fe i ruŋa i a Ietū he ora tātou ki te hopeꞌa raꞌa (Iovani 3:⁠36). ¿Pe hē ana haka tikeꞌa pe nei ē, e ai rō ꞌā te tātou fe i ruŋa i a īa? Hai aŋa i te meꞌe hāpī mai era e Ietū mo aŋa (Iovani 13:⁠15). Taꞌe nō hai kī ana haka tikeꞌa te tātou fe i ruŋa i a Ietū, e aŋa tātou i te meꞌe haka ꞌou e tahi. E haka tikeꞌa te tātou fe hai tātou huru haka tere. I ruŋa i a Santiago  2:⁠26 (TNM) e kī rō ꞌā: “Pahe hora era mo kore te haŋu o te hakari he mate, peira ꞌā te fe ꞌina he haka tikeꞌa hai aŋa, he tuꞌu pahe meꞌe era ko mate ꞌā”.

21, 22. (a) ¿O te aha tātou ana vari paurō te matahiti ki te piri era mo haka topa te manaꞌu o ruŋa i te mate o Ietū? (b) ¿He aha te tātou meꞌe ka aŋi⁠-⁠aŋi era i te hāpī 6 ꞌe 7?

²¹ Ka vari i te mahana era mo haka topa te manaꞌu o ruŋa i te mate o Ietū. I te pō hopeꞌa raꞌe ki tōꞌona mate, a Ietū i kī mo haka topa tātou i te manaꞌu o ruŋa i tōꞌona mate. Paurō te matahiti e piri ena tātou i te piri nui⁠-⁠nui e tahi mo aŋa i te aŋa nei (Māteo 26:⁠26-28). Ko haŋa ꞌā Ietū mo haka topa tātou i te manaꞌu o ruŋa i te aŋa, aŋa era e īa, he vaꞌai i tōꞌona hakari hara kore mo riva tātou mo ora. Āꞌana i kī: “E aŋa te meꞌe nei mo manaꞌu o kōrua ki a au” (Ka taiꞌo Ruka 22:⁠19). E piri ena tātou i rā mahana, he haka tikeꞌa pe nei ē, kai rehu ꞌā i a tātou tū aŋa nui⁠-⁠nui aŋa era e Ietū ꞌe takoꞌa te rahi o te here o Iehoha ꞌe o Ietū mo tātou. (Ka taiꞌo te Kona 16 mo ata hāpī.)

²² ꞌIna he rua aŋa ata nui⁠-⁠nui ki te aŋa aŋa era e Ietū (2 Kōrinto 9:⁠14, 15). I te hāpī 6 ꞌe 7 he aŋi⁠-⁠aŋi tātou he aha te hauhaꞌa ka ravaꞌa era te nuꞌu era ko mate ꞌā hai mate o Ietū.