1, 2. ¿O te aha te Pipiria he mahīa nui⁠-⁠nui e tahi o te ꞌAtua?

¿HE AHA te meꞌe e ŋaroꞌa ena e koe mo mahīa atu tuꞌu repahoa e tahi meꞌe? He pohe koe mo mātaki rō ai e he koa koe o te ai ko manaꞌu ꞌā tuꞌu repahoa i a koe, e he mauru⁠-⁠uru koe ki a īa.

² Te Pipiria he mahīa e tahi o te ꞌAtua. Te manaꞌu pāpaꞌi i ruŋa, e ko ravaꞌa tātou i te tahi kona. Mo haꞌauraꞌa atu, e kī rō mai ꞌā o te ꞌAtua i aŋa te raŋi, te henua, te taŋata e i te viꞌe raꞌe. E vaꞌai takoꞌa rō mai ꞌā te roŋo mo hāꞌūꞌū mai i te hora era o te tātou ꞌati. I ruŋa i te Pipiria he hāpī tātou pe hē te ꞌAtua ka aŋa ena mo haka tano i tāꞌana meꞌe haŋa era mo te henua, mo riro he kona riva⁠-⁠riva e nehe⁠-⁠nehe e tahi. He aŋi ꞌā, te Pipiria he mahīa nui⁠-⁠nui e tahi.

3. ¿He aha taꞌa meꞌe ka aŋi⁠-⁠aŋi ena ka hāpī ka oho ena koe i te Pipiria?

³ Ka hāpī ka oho ena koe i te Pipiria, he aŋi⁠-⁠aŋi koe nā te ꞌAtua ko haŋa ꞌā mo riro koe he repahoa ōꞌona. Mo ata hāpī koe o ruŋa i a Īa, he ata hāhine kōrua pahe repahoa.

4. ¿O te aha te Pipiria e topa kē ena mai te tahi puka?

⁴ Te Pipiria ko huri ꞌā a ruŋa ki te 2.800 ꞌarero e ko rahi ꞌā te Pipiria i tāpura. Te rahi o te taŋata o te henua taꞌatoꞌa e riva nō mo taiꞌo te Pipiria, o te ai ko huri ꞌā ki te rāua ꞌarero. Paurō te tapati a ruŋa ki te millone o te taŋata e ravaꞌa era i te Pipiria. Oīra ¡ꞌina e tahi puka tuꞌu pahe Puka o te ꞌAtua!

5. ¿Pe hē tātou e riva nei mo kī te Pipiria “mai te manaꞌu o te ꞌAtua i topa mai ai?

⁵ Te Pipiria “mai te manaꞌu o te ꞌAtua i topa mai ai”  (Ka taiꞌo 2 Timoteo 3:⁠16). Nā e ai rō ꞌā te nuꞌu e kī ena, ‘o te taŋata i pāpaꞌi te Pipiria, ¿Pe hē ia e riva ena mo kī, mai te ꞌAtua i oho mai ai?’ Te Pipiria e kī rō ꞌā: “O te ꞌAtua i haka vānaŋa i te taŋata hai tōꞌona vārua maitai” (2 Pedro 1:⁠21). Mo haꞌauraꞌa atu, mo haŋa te Tāvana e tahi mo uŋa e tahi roŋo, he kī ki tāꞌana viꞌe tāvini era mo pāpaꞌi rā meꞌe, e he kī he aha⁠-⁠he aha te meꞌe mo pāpaꞌi. ¿O ai te manaꞌu pāpaꞌi era i ruŋa? O te Tāvana, taꞌe o tū viꞌe tāvini era, tāꞌana aŋa he pāpaꞌi nō. Peira ꞌā, te manaꞌu pāpaꞌi i ruŋa i te Pipiria, taꞌe o tū ŋā taŋata pāpaꞌi era. O te ꞌAtua i haka aŋi⁠-⁠aŋi ki a rāua he aha te manaꞌu mo pāpaꞌi. Oīra e riva nei mo kī, te Pipiria he “vānaŋa o te ꞌAtua” (1 Tesalonicenses 2:⁠13). (Ka taiꞌo te Kona 2 mo ata hāpī.)

6, 7. ¿He aha e riva nei mo kī ko tū manaꞌu ꞌā te meꞌe pāpaꞌi i ruŋa i te Pipiria?

⁶ A ruŋa ki te 1.600 matahiti i pāpaꞌi i oho ai te Pipiria. E te nuꞌu pāpaꞌi era taꞌe o tū taꞌu ꞌā ananake. Kē o rāua i ai rō te hāpī e kē ꞌina. Mo haꞌauraꞌa atu, e tahi o rāua he taote. I ai rō te taŋata keu⁠-⁠keu henua, hī ika, hāpaꞌo māmoe, taŋata kī te vānaŋa o te ꞌAtua, taŋata pūꞌoko haka tere i te israelita e he ꞌAriki takoꞌa. No atu te rahi o te taŋata i pāpaꞌi te puka nei, ko tū manaꞌu ꞌā i pāpaꞌi ai ananake mai te pūꞌoko ki te hiku. ꞌIna he hāpī atu i te meꞌe e tahi, e meꞌe kē i te rua kona.⁠ *

⁷ I te ŋā kau raꞌe era o te Pipiria, he haka aŋi⁠-⁠aŋi mai pe hē te ꞌati i haꞌamata ai i ruŋa i te ao, e te ŋā kau hopeꞌa era, e kī rō mai ꞌā pe hē te ꞌAtua ka haka kore tahi era rā ꞌati, hai haꞌariro te henua he kona nehe⁠-⁠nehe e tahi. Te Pipiria e ꞌaꞌamu rō mai ꞌā o ruŋa i te noho iŋa o te taŋata i ruŋa i te henua tautini matahiti a tuꞌa, e takoꞌa e haka aŋi⁠-⁠aŋi rō mai ꞌā, taꞌatoꞌa meꞌe haŋa o te ꞌAtua mo aŋa, he aŋa e Īa.

8. Ka haꞌauraꞌa mai pe hē te Pipiria ꞌina he hape hora vānaŋa era o ruŋa i te ao e o ruŋa i te maiūi.

⁸ Te Pipiria ꞌina kai pāpaꞌi mo hāpī o ruŋa i te rauhuru meꞌe o ruŋa i te henua e o ruŋa i te raŋi e takoꞌa taꞌe he puka mo te hare hāpī; no atu nei meꞌe, mo vānaŋa mai o ruŋa i nei ŋā meꞌe, ꞌina he hape. Hai meꞌe nei, e aŋi⁠-⁠aŋi nei tātou mai te ꞌAtua mau ꞌā te puka nei i oho mai ai. Mo haꞌauraꞌa atu, i ruŋa i te puka o Levítico e pāpaꞌi rō ꞌā te roŋo o te ꞌAtua mo te Israelita mo ꞌite he aha te meꞌe o rāua mo aŋa o peꞌe o oho rō te maiūi. Meꞌe nei ko pāpaꞌi era ꞌā i muꞌa ꞌā, raꞌe ki te ꞌite he aha te meꞌe e haka maiūi era i te taŋata. Te Pipiria e hāpī takoꞌa rō ꞌā te ao e tau reva⁠-⁠reva rō ꞌā e ꞌina e tahi meꞌe  ꞌaꞌaru i a īa (Job 26:⁠7). Takoꞌa i te hora era te taŋata e manaꞌu era te ao he meꞌe pararaha, te Pipiria ko kī era ꞌā te ao e taka⁠-⁠taka rō ꞌā (Isaías 40:⁠22).

9. I te meꞌe era kai reo⁠-⁠reo te taŋata pāpaꞌi era te Pipiria ¿He aha tātou meꞌe mo aŋi⁠-⁠aŋi o ruŋa i a īa?

⁹ Te taŋata pāpaꞌi era i te puka o te ꞌaꞌamu o ruŋa i te henua, ꞌina he titīka riva⁠-⁠riva, o te ai a rāua ꞌina he pāpaꞌi tahi te parautiꞌa taꞌatoꞌa, pahe meꞌe era, ꞌina rāua he pāpaꞌi tahi o ruŋa i te hora e taꞌe rē era te rāua henua i te tamaꞌi. Te Pipiria taꞌe peira, o te ai e vānaŋa ena o ruŋa i te rauhuru ꞌaꞌamu tuai o te ao, ꞌina he hape. Te taŋata pāpaꞌi era i te Pipiria, ko pāpaꞌi ꞌā te parautiꞌa, no atu te taꞌe rē o Israel i te tamaꞌi. Takoꞌa a rāua i pāpaꞌi rō te rāua hape. Mo haꞌauraꞌa atu, i ruŋa i te puka era ko Números, ko pāpaꞌi ꞌā e Motē i te ꞌaꞌamu o ruŋa i tōꞌona hape nui⁠-⁠nui e tahi e pe hē te ꞌAtua i haka titīka ai i a īa, ꞌina kai naꞌa tōꞌona hape (Números 20:⁠2-12). I te meꞌe era te taŋata pāpaꞌi era i te Pipiria ꞌina kai naꞌa e ꞌina kai reo⁠-⁠reo e tahi meꞌe, he aŋi⁠-⁠aŋi tātou te Pipiria mai te ꞌAtua mau ꞌā i oho mai ai, oīra ꞌina e ko hape mai.

10. ¿O te aha te vānaŋa māramarama o te Pipiria e tano ena mo tātou i aŋanirā?

¹⁰ Te Pipiria “mai te manaꞌu o te ꞌAtua i topa mai ai, he riva mo hāpī, mo haka aŋi⁠-⁠aŋi te hape, mo haka titīka tahi te meꞌe” (2 Timoteo 3:⁠16). Te vānaŋa māramarama o te Pipiria e riva nō mo hāꞌūꞌū mai i a tātou i aŋanirā. I te meꞌe era a Iehoha tātou i aŋa, a Īa e aŋi⁠-⁠aŋi riva⁠-⁠riva rō ꞌā pe hē te tātou huru manaꞌu e he aha te tātou meꞌe ŋaroꞌa. Ata hau tōꞌona aŋi⁠-⁠aŋi i a tātou, ki a tātou mau ꞌā. Ko ꞌite ꞌā hē te meꞌe riva⁠-⁠riva e hē te meꞌe rake⁠-⁠rake mo tātou e ko haŋa ꞌā mo koa o tātou.

11, 12. (a) ¿O ruŋa i te aha a Ietū i vānaŋa ai i ruŋa i te puka era o Mateo mai te kau 5 ki te 7? (b) ¿He aha haka ꞌou te meꞌe mo hāpī mai e te Pipiria?

¹¹ I ruŋa i te puka o Mateo, mai te kau 5 ki te 7 e riva nei  tātou mo taiꞌo i te vānaŋa māramarama kī mai era e Ietū, mo ravaꞌa te koa, mo taꞌe ture te taŋata, mo ꞌite pe hē ana pure e pe hē ana uꞌi i te moni. No atu ko kī era ꞌā i te ŋā vānaŋa nei 2.000 matahiti a tuꞌa, ko te pūai haŋa ꞌā ꞌe e riva nō ꞌā mo hāꞌūꞌū mai i aŋanirā.

¹² I ruŋa i te Pipiria a Iehoha e hāpī takoꞌa rō mai ꞌā te roŋo mo haka tere riva⁠-⁠riva te huaꞌai, mo riro he taŋata haka kē mo aŋa, e mo haumarū te tātou haka tere iŋa i muri i te tahi. Te roŋo o te Pipiria e riva nō mo hāꞌūꞌū mai paurō te mahana, no atu ko ai a tātou, i hē te tātou kona noho, e ko ꞌati hē te tātou ꞌati (Ka taiꞌo Isaías 48:⁠17). (Ka taiꞌo te Kona 3 mo ata hāpī.)

13. ¿He aha te meꞌe a Isaías i kī o ruŋa i te kaiŋa era ko Babilonia?

¹³ Rahi nō te vānaŋa i kī era i ruŋa i te Pipiria ko haka tano ꞌā ki ruŋa i te hau. Mo haꞌauraꞌa atu, a Isaías i kī pe nei ē, te henua era ko Babilonia he haka kore tahi (Isaías 13:⁠19). A īa ko pāpaꞌi tahi ꞌā pe hē ka rē era e te rua kaiŋa ki a Babilonia. Te kona nei e hāpaꞌo rō ꞌā e te ꞌopani nui⁠-⁠nui ꞌe e haka vari rō ꞌā e te vai tere. E a Isaías ko kī ꞌā te vai tere he paka⁠-⁠paka e he haka rē ha⁠-⁠hata te ꞌopani. E te nuꞌu tamaꞌi era ꞌina e ko tamaꞌi mo rē. A Isaías ko kī takoꞌa ꞌā, mo te taŋata e tahi, tōꞌona ꞌīŋoa ko Ciro, e rē ki te kaiŋa era ko Babilonia (Ka taiꞌo Isaías 44:⁠27–45:⁠2). (Ka taiꞌo te Kona 4 mo ata hāpī.)

14, 15. ¿Pe hē te vānaŋa kī era e Isaías i haka tano tahi ai?

¹⁴ I tano era 200 matahiti o te vānaŋa kī era e Isaías, he tuꞌu e tahi nunaꞌa tamaꞌi ki Babilonia mo tamaꞌi. ¿ꞌAꞌai te nunaꞌa tamaꞌi nei te haka tere? A Ciro te ꞌariki o Persia, pahe meꞌe kī era e te ꞌAtua i ruŋa i te puka o Isaías. ¿E te tahi vānaŋa kī era o ruŋa o Babilonia i haka tano rō?

¹⁵ I te pō era mo tuꞌu tū nunaꞌa tamaꞌi era ki Babilonia, te taŋata o ira e ŋo⁠-⁠ŋoro ꞌā ananake. ꞌIna rāua riꞌa⁠-⁠riꞌa o te ai,  a Babilonia aŋa riꞌa⁠-⁠riꞌa mo uru i te ruŋa nui o te ꞌopani e o te vai e haka vari era i rā kona. I haho o te kona nei, a Ciro rāua ko tāꞌana nunaꞌa tamaꞌi, he keri e tahi ava mo haka turu o tū vai tere era. I oho era, he turu tū vai tere era, ki te roa e riva era te nunaꞌa tamaꞌi mo haꞌere mo uru ki Babilonia. ¿E pe hē ana uru a tū ꞌopani nui⁠-⁠nui era? Pahe meꞌe kī era e te ꞌAtua, ko haka rē ha⁠-⁠hata ꞌā, oīra tū nunaꞌa tamaꞌi era, kai tamaꞌi hia i rē rō ai ki te Babilonio.

16. (a) ¿He aha te meꞌe kī e Isaías ka piri era ki Babilonia? (b) ¿Pe hē tātou e ꞌite nei ko haka tano ꞌā te vānaŋa kī era e Isaías?

 ¹⁶ A Isaías i kī takoꞌa rō, ka tano era te mahana ꞌina e tahi taŋata mo noho haka ꞌou i Babilonia. Ko pāpaꞌi ꞌā, e ko noho haka ꞌou te taŋata i ira ki te hopeꞌa raꞌa (Isaías 13:⁠20). E peira mau ꞌā i topa ai. Mo oho koe ki te kona i ira Babilonia i muꞌa ꞌā, kona hāhine ki a Bagdad i te henua era ko Irak, he tikeꞌa koe he māꞌea nō te meꞌe toeŋa o rā kona. Ki aŋanirā ꞌina e tahi taŋata i noho haka ꞌou i ira. A Iehoha mau ꞌā i haka kore i a Babilonia (Isaías 14:⁠22, 23).⁠ *

17. ¿O te aha tātou e ꞌite nei te vānaŋa kī ena e te ꞌAtua mo piri mai pē muꞌa peira mau ꞌā ka topa ena?

¹⁷ I te meꞌe era te vānaŋa kī era i ruŋa i te Pipiria mo haka tano i muꞌa ꞌā ko haka tano tahi ꞌā, ko haka ꞌite mai ꞌā, te vānaŋa kī ena mo piri mai pē muꞌa, peira mau ꞌā ka topa ena. Oīra hai meꞌe nei e ꞌite nei tātou te vānaŋa o Iehoha mo haꞌariro te henua he kona nehe⁠-⁠nehe e tahi, peira mau ꞌā ka topa ena (Ka taiꞌo Números 23:⁠19). Te rāveꞌa nei mo ora tātou ki te hopeꞌa raꞌa  he aŋa e Iehoha o te ai a Īa taꞌe he ꞌAtua reo⁠-⁠reo (Tito 1:⁠2).⁠ *

18. ¿He aha te meꞌe a Pablo i kī o ruŋa i te vānaŋa o te ꞌAtua?

¹⁸ I tātou ko aŋi⁠-⁠aŋi ꞌā ꞌina e tahi puka tuꞌu pahe Pipiria. No atu te rauhuru taŋata i pāpaꞌi te puka nei, ko tū manaꞌu ꞌā i pāpaꞌi ai ananake, e mo vānaŋa o ruŋa i te rauhuru meꞌe o te ao e o te raŋi, e o ruŋa i te ꞌaꞌamu tuai, ꞌina he hape. E takoꞌa e vaꞌai rō mai ꞌā i te vānaŋa māramarama mo tātou i aŋanirā. Takoꞌa te vānaŋa kī era i muꞌa ꞌā mo haka tano, ko haka tano tahi ꞌā. E taꞌe ko te meꞌe nō nei te meꞌe mo ravaꞌa o tātou mai ruŋa i te Pipiria. A Pablo, pukuraŋa e tahi o Ietū, ko pāpaꞌi ꞌā: “Te vānaŋa o te ꞌAtua e ora rō ꞌā ꞌe e ai rō ꞌā tōꞌona pūai”. ¿He aha te haꞌauraꞌa o te vānaŋa nei? (Ka taiꞌo Hebreos 4:⁠12).

19, 20. (a) ¿Pe hē te Pipiria ana hāꞌūꞌū atu mo aŋi⁠-⁠aŋi taꞌa meꞌe manaꞌu ꞌe taꞌa meꞌe ŋaroꞌa ena e koe? (b) ¿Pe hē koe ana mauru⁠-⁠uru i te mahīa nui⁠-⁠nui nei he Pipiria?

¹⁹ Te Pipiria e riva nō mo huri tuꞌu huru haka tere. He riva mo hāꞌūꞌū atu mo aŋi⁠-⁠aŋi riva⁠-⁠riva tuꞌu huru. He hāꞌūꞌū takoꞌa atu mo aŋi⁠-⁠aŋi ōꞌou i tuꞌu manaꞌu e peira ꞌā, te meꞌe ŋaroꞌa i roto i te hopeꞌa nui o tuꞌu māhatu. Mo haꞌauraꞌa atu, peaha i tātou e manaꞌu nei e here rō ꞌā tātou ki te ꞌAtua, e ka taiꞌo ka oho ena i te Pipiria, he aŋi⁠-⁠aŋi tātou te here parautiꞌa, taꞌe he meꞌe ŋaroꞌa nō, e aŋa i te meꞌe mo haka tikeꞌa rā here. Oīra mo ai e here rō ꞌā tātou ki te ꞌAtua, e haka tikeꞌa te tātou here hai aŋa i te meꞌe kī mai era e te Pipiria mo aŋa.

²⁰ Te Pipiria he puka mau ꞌā o te ꞌAtua. E ko haŋa ꞌā a Īa mo taiꞌo, mo hāpī e mo here koe ki nei puka. E mauru⁠-⁠uru koe i te mahīa nui⁠-⁠nui nei, hai hāpī te oho nei puka. Peira he aŋi⁠-⁠aŋi koe he aha te meꞌe haŋa o te ꞌAtua mo te taŋata. I te toru hāpī o te puka nei he ata hāpī tātou o ruŋa i nei meꞌe.