Raga̱jma̱ libro ndrígóo Crónicas 25:1-28

  • Amasías, rey ndrígóo Judá (1-4)

  • Nuxmijná gajmiún Edom (5-13)

  • Amasías ndaʼyamajkhún xándú (14-16)

  • Nuxmijná gajmiún Jehoás rey ndrígóo Israel (17-24)

  • Nakháñuu Amasías (25-28)

25  Amasías gíʼdoo 25 tsiguuʼ índo̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey, ga̱jma̱a̱ niʼtáñajunʼ mbá 29 tsiguʼ náa Jerusalén. Ru̱dúu̱* nigumbiʼyuu Jehoadán bi̱ na̱ʼkha̱ náa Jerusalén. 2  Ikhaa niʼni dí májánʼ náa iduu Jeobá, mú táʼni ga̱jma̱a̱ mbá xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n. 3  Índo̱ nigiʼdoo mbá kayuuʼ náa ñawúunʼ rí maʼtáñajunʼ, nigudíin xa̱bi̱i̱ bi̱ nixiyáa anu̱u̱,* bi̱ ninindxu̱u̱ rey. 4  Mú tágudíin e̱jñu̱ún, numuu dí niʼni xó má kiʼniraʼmáʼ náa Xtángoo, náa libro dí niʼnirámáʼ Moisés, náa Jeobá niʼtáñajunʼ rí maguma: “Xabuanii ragíʼmaa makhañún ga̱jma̱a̱ numuu rí nini̱ e̱jñu̱ún, ni má e̱ji̱n ragíʼmaa makhañún ga̱jma̱a̱ numuu rí nuni̱ anu̱ún, mámbáa xa̱bu̱ kaʼyoo makhañúu ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá rí nikudaminaʼ”. 5  Amasías nigímbíin xa̱bu̱ Judá ga̱jma̱a̱ niʼni rí muguajún xó má bi̱ naguwáʼ náa guʼwún anu̱ún, xó má bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa mil ga̱jma̱a̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa cien, bi̱ kúwá náa mbá xúgíʼ Judá ga̱jma̱a̱ náa Benjamín. Nigruaʼmáʼ mbiʼñún bi̱ guáʼdáá itháan rí 20 tsigúúnʼ, ga̱jma̱a̱ ndiʼyoo rí kúwá mbá 300,000 soldado bi̱ kaxtaʼwíin, bi̱ ma̱ndoo mani̱ndxu̱ún soldado, bi̱ najmañún najmún kudú* ga̱jma̱a̱ escudo rí mba̱ʼu̱. 6  Ga̱jma̱a̱ niriji̱i̱n mbá 100,000 soldado bi̱ xkujiinʼ bi̱ kúwá náa Israel ga̱jma̱a̱ mbá 3,420 kilo* plata. 7  Mú, mbáa xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ gajkhun ni̱ʼkha̱ gáʼthúu̱n: “Tátá rey, xádxúʼ gajmiáanʼ soldado Israel, numuu dí Jeobá na̱nguá xtáa gajmíi̱n xa̱bu̱ Israel, ni má na̱nguá xtáa ga̱jma̱a̱ nimbáa bi̱ na̱ʼkha̱ náa Efraín. 8  Ayuʼ mbáwíín, xámíñáaʼ mataxmína̱ʼ, numuu dí á mu tsétani̱, Dios bi̱ gajkhun ma̱ndoo maʼni rí xáʼnga̱a̱ʼ gáʼni xa̱bu̱ sia̱nʼ. Numuu rí Dios gíʼdoo tsiaki̱i̱ mambáyúu o maʼni rí xáʼngo̱o̱ mbáa”. 9  Ikhú Amasías niʼthúu̱n xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ gajkhun: “Mú, xú káʼnii gáʼni ga̱jma̱a̱ 3,420 kilo* plata dí nixnu̱u̱n soldado Israel rá.” Xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ gajkhun niriʼñuu: “Jeobá ma̱ndoo maxnáaʼ itháan ki xóo rúʼko̱”. 10  Ikha jngóo Amasías niʼtángawún soldado bi̱ niguwáʼ náa Efraín ga̱jma̱a̱ nikuʼmiin magúun guʼwún. Mú ikhiin ra̱ʼkhá tháán nikiʼníin kuñún xa̱bu̱ Judá, ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán ekásngañu̱ún nitangiín náa guʼwún. 11  Ikhú Amasías ndiyáa tsiaki̱i̱ ni̱jkha̱ gajmíi̱n soldádiu̱u̱ náa mata* rí mbiʼyuu Idú,* ga̱jma̱a̱ nigudíin mbá 10,000 xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa Seír. 12  Ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ Judá nirugui̱i̱n nduya mbá 10,000 nigún kudiin náa inuu pátsí ga̱jma̱a̱ ikhí nidatiguíin, mbá xúgíinʼ nijmiguiin. 13  Mú soldado bi̱ Amasías niʼthún rí matangi̱ín mu xáʼga̱ gajmíi̱n náa muxmijná, nigíʼdi̱i̱ nitu̱ʼu̱u̱n náa xuajin dí rígá náa Judá. Nigíʼdi̱i̱ náa Samaria asndu náa Bet-Horón, niradíin mbá 3,000 xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ mba̱a̱ dí niguanáa nigún kudúún. 14  Índo̱ Amasías nitanga̱a̱ dí ni̱jkha̱ gáʼni gámbíin edomitas, ni̱ʼkha̱a̱ kagui̱i̱n dioses ndrígu̱ún xa̱bu̱ Seír, ga̱jma̱a̱ niʼni xóo dioses ndrígóo ikhaa. Nigíʼdu̱u̱ nismbáti̱go̱o̱ náa ikhiin ga̱jma̱a̱ nirkúní tsigijñaʼ náa inún. 15  Ikha jngóo Jeobá ra̱ʼkhá tháán nikiʼnáa kaʼyoo Amasías ga̱jma̱a̱ nikuʼmaa mbáa profeta* bi̱ niʼthúu̱n: “Náá numuu rí natayamajkún dioses ndrígu̱ún xa̱bu̱ xuajin rúʼko̱, dioses buʼko̱ bi̱ tájmiin gúni káwíin xa̱biu̱ún náa ñawáanʼ rá.” 16  Índo̱ xtáa raʼthí, rey niʼthúu̱n: “Lá niʼgíínʼxu mu maraxna̱a̱ consejo rey ráʼ. ¡Wíí gáʼni! O lá nandaaʼ rí muxiñáán dxe̱ʼ.” Ikhú profeta niniñuuʼ raʼthí, mú ginii niʼthúu̱n: “Nda̱yo̱o̱ rí Dios nandoo dí maxíña̱a̱n, numuu dí nitani̱ rígi̱ ga̱jma̱a̱ na̱nguá nitadxawíín consejo dí ni̱xna̱a̱ʼ”. 17  Índo̱ niguámbóo niʼtámíjná gajmíi̱n bi̱ nuxnáá consejo, Amasías rey bi̱ xtáa náa Judá nikuʼma ajngáa rígi̱ náa inuu Jehoás, a̱ʼdióo Jehoacaz, a̱ʼdióo Jehú rey ndrígóo Israel: “¡Ayi̱ muxmíjnálú!”.* 18  Rey Jehoás bi̱ xtáa náa Israel nikuʼma ajngáa rígi̱ náa Amasías rey ndrígóo Judá: “Iná tsuwanʼ dí rígá náa Líbano nikuʼma ajngáa rígi̱ náa ixi̱ cedro dí rígá náa Líbano: ‹Araxniáá wáxiaaʼ mbayáa a̱ʼdióʼ›. Mú ni̱jka̱tíyaaʼ mbáa xujkhú xáná náa Líbano ga̱jma̱a̱ nikujmbi̱ri̱ga̱ iná tsuwanʼ. 19  Ikháán niratá: ‹¡Natayáá ráʼ! Niʼngo̱ʼ má ni̱ni̱ ga̱jmu̱ʼ* Edom›. Ikha jngóo a̱jkia̱a̱nʼ naʼnimbamínáʼ, ga̱jma̱a̱ nandoo magruigú gamajkhu. Mú aguanáaʼ má náa guʼwáaʼ.* Náá numuu dí matani̱ marigá mbá gamiéjunʼ, ga̱jma̱a̱ asndu Judá mataxmajtáa índo̱ gáxpatri̱ga̱a̱n rá.” 20  Mú Amasías táʼdxawun, numuu dí rúʼko̱ má rí nindoo marigá Dios bi̱ gajkhun, bi̱ nindoo maxnájxi̱i̱n náa ñawúúnʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ, numuu rí ndiyamajkhún dioses ndrígu̱ún xa̱bu̱ Edom. 21  Ikha jngóo Jehoás rey ndrígóo Israel nitsimuu. Ikhaa ga̱jma̱a̱ Amasías rey ndrígóo Judá nixmijná náa Bet-Semes rí kaʼyoo Judá. 22  Israel niʼngo̱o̱ nixmínaʼ gajmíi̱n xa̱bu̱ Judá. Ikha jngóo mbá xúgíinʼ nigáñún, mámbáa ni̱jkha̱a̱ goʼwóo.* 23  Jeohás rey bi̱ xtáa náa Israel nigutuwiin rey ndrígóo Judá bi̱ mbiʼyuu Amasías náa Bet-Semes, a̱ʼdióo Jehoás, a̱ʼdióo Jehoacaz. Nda̱wa̱á ni̱ʼkha̱a̱ kayáa náa Jerusalén, ga̱jma̱a̱ ikhaa niʼni gámbóo mbá chíʼgíiʼ* xtájtsí ndrígóo xuajin Jerusalén. Nagi̱ʼdu̱u̱ náa Xkrugoo Efraín,* asndu náa Xkrugua dí rígá náa Esquina,* nimbáʼtoo xóo mbá 178 metro.* 24  Ni̱jkha̱ kagu̱u̱ xúgíʼ oro, plata, ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí najmaa dí rígá náa goʼwóo Dios bi̱ gajkhun dí nañewu̱u̱n Obed-Edom. Ga̱jma̱a̱ dí rígá náa cuarto rí kajti rí gíʼdoo numuu náa goʼwóo rey, xúʼko̱ má ni̱jkha̱ kagui̱i̱n e̱jñu̱ún príncipes. Nda̱wa̱á nitanga̱a̱ Samaria. 25  Amasías a̱ʼdióo Jeohás rey ndrígóo Judá, nixtáa xóó i̱mbá 15 tsiguʼ nda̱wa̱á dí nikháñuu Jehoás a̱ʼdióo Jehoacaz rey ndrígóo Israel. 26  Dí naʼthí xóó itháan ga̱jma̱a̱ numuu Amasías, xúgíʼ dí niʼni kiʼniraʼmáʼ náa Libro dí naʼthí ga̱jma̱a̱ numún Reyes bi̱ nikúwá náa Judá ga̱jma̱a̱ náa Israel. 27  Asndu nákha mbiʼi dí Amasías niniñuuʼ Jeobá, niri̱ya̱ʼ awan dí muni̱i̱ náa Jerusalén ga̱jma̱a̱ ikhaa nigáyúu náa Lakís, mú nixuʼmiin xa̱bekha magún ruxkáá náa Lakís, ikhí má nixiyáa. 28  Nda̱wa̱á, nigúun kuya̱a̱ ga̱jma̱a̱ wáyú, nidi̱i̱ gajmíi̱n wajin xiʼñúuʼ náa xuajin Judá.

Mbaʼa nota

O “nánée”.
O “tátée”.
O “lanza”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “100 talentos”. Atayáá glosario, talento.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “100 talentos”.
O “bóo”.
O “Sal”.
O “gaʼyee, bi̱ naʼthí dí marigá”.
O “muraʼnumijnálú”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “ikháán nitani̱ gawíínʼ”.
O “náa naratáñajunʼ”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “guʼwá xtíin”.
O “lajuíin”.
O “Puerta de Efraín”.
O “Puerta de la Esquina”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “400 gúʼxúʼ”. Atayáá glosario, guʼxáaʼ.