Raga̱jma̱ libro ndrígóo Crónicas 36:1-23

  • Jehoacaz, rey ndrígóo Judá (1-3)

  • Jehoiaquim, rey ndrígóo Judá (4-8)

  • Joaquín, rey ndrígóo Judá (9, 10)

  • Sedequías, rey ndrígóo Judá (11-14)

  • Naguma gámbáa Jerusalén (15-21)

  • Ciro nakuʼma dí maguma májáanʼ guʼwá náa nduyamajkuíí Dios (22, 23)

36  Ikhú xa̱bu̱ xuajin nigíiʼ Jehoacaz a̱ʼdióo Josías mu mani̱ndxu̱u̱ rey náa Jerusalén, xóo xtiʼkhuu anu̱u̱.*  Jehoacaz gíʼdoo 23 tsiguuʼ índo̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey, niʼtáñajunʼ ajtsú igu̱nʼ náa Jerusalén.  Mú rey ndrígóo Egipto nirígú káyuuʼ dí naʼtáñajunʼ náa Jerusalén, ga̱jma̱a̱ nindu̱ʼu̱u̱n xa̱bu̱ xuajin dí muxna 3,420 kilo* plata ga̱jma̱a̱ mbá 34 kilo* oro.  Raʼkháa i̱ndó rúʼko̱, ma̱ngaa rey ndrígóo Egipto nigíiʼ Eliaquim ndxájuu Jehoacaz mu mani̱ndxu̱u̱ rey náa Judá ga̱jma̱a̱ náa Jerusalén, ma̱ngaa niriʼkhu̱u̱ mbiʼyuu nixná mbiʼyuu Jehoiaquim. Mú Jehoacaz bi̱ nindxu̱u̱ giʼtio̱o̱, Nekó ni̱jkha̱ kayáa náa Egipto.  Jehoiaquim gíʼdoo 25 tsiguuʼ índo̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey, niʼtáñajunʼ mbá 11 tsiguʼ náa Jerusalén. Ikhaa niʼni dí ra̱májánʼ náa iduu Jeobá Dios ndrígóo.  Nabucodonosor rey ndrígóo Babilonia nitsimuu gáxmína̱ʼ ga̱jma̱a̱, ma̱ngaa mu maroʼóo ga̱jma̱a̱ a̱jma̱ cadenas dí cobre ga̱jma̱a̱ maʼga kayáa náa Babilonia.  Nabucodonosor ni̱jkha̱ kagu̱u̱ náa Babilonia tikhuu dí najmaa náa goʼwóo Jeobá, ni̱jkha̱ kagu̱u̱ náa guʼwá dí naʼtáñajunʼ dí rígá náa Babilonia.  Dí naʼthí xóó itháan ga̱jma̱a̱ numuu Jehoiaquim, rí xkawiʼ dí niʼni ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí raʼkhí dí nikujmaa náa ikhaa, kiʼniraʼmáʼ náa Libro dí naʼthí ga̱jma̱a̱ numún Reyes bi̱ nikúwá náa Israel ga̱jma̱a̱ náa Judá, ga̱jma̱a̱ Joaquín bi̱ nindxu̱u̱ a̱ʼdióo ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ nuxi̱i̱ʼ rey.  Joaquín gíʼdoo 18 tsiguuʼ índo̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey, ga̱jma̱a̱ niʼtáñajunʼ náa Jerusalén mbá ajtsú igu̱nʼ ga̱jma̱a̱ mbá gu̱wa̱ʼ mbiʼi. Ikhaa niʼni dí ra̱májánʼ náa iduu Jeobá. 10  Índo̱ ndayáa tsiguʼ,* rey Nabucodonosor nikuʼma dí maguwáʼ kuya̱a̱ náa Babilonia, ga̱jma̱a̱ maguwáʼ kudúún dí gíʼdoo numuu dí rígá náa goʼwóo Jeobá. Ma̱ngaa nigíiʼ Sedequías bi̱ nindxu̱u̱ a̱muu mu mani̱ndxu̱u̱ rey náa Judá ga̱jma̱a̱ náa Jerusalén. 11  Sedequías gíʼdoo 21 tsiguuʼ índo̱ ni̱jkha̱nú ninindxu̱u̱ rey, ga̱jma̱a̱ niʼtáñajunʼ mbá 11 tsiguʼ náa Jerusalén. 12  Ikhaa niʼni dí ra̱májánʼ náa iduu Jeobá Dios ndrígóo. Na̱nguá nikruíguminaʼ náa inuu profeta* Jeremías bi̱ Jeobá nikuʼmaa mu maʼthúu̱n. 13  Ma̱ngaa nikujximínáʼ náa inuu rey Nabucodonosor, bi̱ niʼniuu rí maxná ajngóo ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu Dios. Niʼni gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ tániñaminaʼ, niʼni gaʼduunʼ dí matanga̱a̱ náa Jeobá, Dios ndrígóo Israel. 14  Xúgíinʼ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa ndxajkun mangiin xa̱bu̱ xuajin táguájun jmbu mbá kayuuʼ índo̱ nini̱ mbá xúgíʼ rí xkawiʼ dí xóo nuni̱ xa̱bu̱ xuajin, nini̱ gachíí goʼwóo Jeobá dí ikhaa niʼni kaʼwi̱i̱ náa Jerusalén. 15  Jeobá, Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñúúnʼ nijmiuu bi̱ nagún kuñu̱u̱n ajngóo mu maʼtámúʼún. Nángi eʼni eʼtámúʼún, numuu dí nigáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo xuajñuu ga̱jma̱a̱ nigáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo goʼwóo. 16  Mú ikhiin nitsijmiin bi̱ nagún kuñu̱u̱n ajngóo Dios bi̱ gajkhun. Túyamajkuíí ajngóo ga̱jma̱a̱ nitsijmiin profetas ndrígio̱o̱, asndu índo̱ Jeobá nikásngañu̱u̱ʼ kaʼñún xa̱bu̱ xuajñuu, índo̱ nándáa dí muni̱. 17  Ikha jngóo nikuʼmaa rey ndrígu̱ún caldeos náa ikhiin, bi̱ nigudíin ga̱jma̱a̱ espada jiámá ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ* náa goʼwóo rí nduyamajkuíí. Tágáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún jiámá ni má wa̱ʼxa̱ʼ bi̱ xóó tsénu̱ju̱nʼ, ni má xabuanii ga̱jma̱a̱ bi̱ guabiinʼ. Dios nixnájxi̱i̱n xúgíinʼ náa ñawúunʼ. 18  Mbá xúgíʼ dí najmaa dí rígá náa goʼwóo Dios bi̱ gajkhun, dí mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ dí majkhaʼ, xó má dí gíʼdoo numuu dí rígá náa goʼwóo Jeobá ga̱jma̱a̱ dí gíʼdoo rey ga̱jma̱a̱ príncipes ndrígio̱o̱, xúgíʼ ni̱jkha̱ kagu̱u̱ náa Babilonia. 19  Nitsikháa goʼwóo Dios bi̱ gajkhun, niʼni gámbáa xtájtsí ndrígóo Jerusalén, nigídoo agiuuʼ torre dí wájun gújkhúʼ ga̱jma̱a̱ niʼni gámbáa mbá xúgíʼ dí gíʼdoo numuu. 20  Ni̱jkha̱ kagui̱i̱n náa Babilonia mbá xúgíinʼ bi̱ nikáwíin bi̱ tákháñún ga̱jma̱a̱ espada, niguánú ninindxu̱ún xa̱bi̱i̱ ikhaa ga̱jma̱a̱ ninindxu̱ún xa̱biu̱ún e̱ji̱i̱n asndu índo̱ xa̱bu̱ ñajunʼ Persia ni̱jkha̱nú niʼtáñajunʼ, 21  mu mambanúu ajngóo Jeobá dí niʼtáriyaʼ Jeremías, asndu índo̱ ku̱ba̱ʼ niguámbóo niʼni̱i̱ gidxawúu mbiʼi sábado. Xúgíʼ mbiʼi dí mbaaʼ niguanáa ndiyáa jxu̱u̱ʼ,* asndu índo̱ nirámuuʼ 70 tsiguʼ. 22  Náa awúu̱n rí mbá tsiguʼ dí niʼtáñajunʼ Ciro rey ndrígóo Persia, Jeobá nixkajxi̱i̱ a̱jkiu̱u̱n* Ciro rey ndrígóo Persia mu maríya̱ʼ mbá xtángoo náa xúgíʼ xuajin rí niʼtáñajunʼ mu mambanúu ajngóo Jeobá dí niʼtáriyaʼ Jeremías. Xtángoo dí niʼnirámáʼ naʼthí: 23  “Rígi̱ nindxu̱u̱ dí naʼthí Ciro rey ndrígóo Persia: ‹Jeobá, Dios bi̱ naʼtáñajunʼ mekhuíí nixniúʼ mbá xúgíinʼ xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ nirajkuáa ñawúnʼ dí ma̱ni̱ mbá guʼwá náa Jerusalén, dí rígá náa Judá. Ikháanʼla bi̱ kuwáanʼ náa xuajñuu, Jeobá Dios ndrígala gáxtáa ga̱jma̱á nindxa̱la ga̱jma̱a̱ gaʼgua̱a̱ʼla ikhí›”.

Mbaʼa nota

O “tátée”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “100 talentos”. Atayáá glosario, talento.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “mbá talento”.
Mbáa nindxu̱u̱ primavera.
O “gaʼyee, bi̱ naʼthí dí marigá”.
O “i̱jín go̱ʼo̱”.
O “ku̱ba̱ʼ niyéjxi̱i̱ sábado”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “niʼniuu espíritu ndrígóo”.