Génesis 32:1-32

  • Ángeles nutsijníí Jacob (1, 2)

  • Jacob naʼnirataminaʼ mu maraʼnuminaʼ ga̱jma̱a̱ Esaú (3-23)

  • Jacob naxmínaʼ ga̱jma̱a̱ mbáa ángel (24-32)

    • Jacob nagumbiʼyuu Israel (28)

32  Ni̱jkha̱ má xúʼko̱ náa kamba̱a̱ Jacob ga̱jma̱a̱ ikhí nitsijnún ángeles ndrígóo Dios. 2  Índo̱ Jacob ndiʼñún, niʼthí: “¡Rígi̱ nindxu̱u̱ campamento ndrígóo Dios!”. Ikha jngóo nixná mbiʼyuu mbaaʼ rúʼko̱ Mahanaim.* 3  Ikhú Jacob nikuʼmiin xa̱bu̱ mu magún ku̱ñu̱u̱n ajngáa náa ndxájuu Esaú, bi̱ xtáa náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Seír, náa mbayuuʼ Edom. 4  Ga̱jma̱a̱ niʼtáñajúúnʼ rígi̱: “Gutha̱a̱n tátioʼ Esaú: ‹Rígi̱ rí niʼthúxu mu̱tha̱ xa̱bia̱ʼ Jacob: “Xúgíʼ tiempo rígi̱ nixtáá ga̱jmu̱ʼ Labán, 5  ikhí nikuíʼthún xedi̱, búrru ga̱jma̱a̱ mugu̱, xúʼko̱ má xa̱bu̱ bi̱ numbayúʼ ga̱jma̱a̱ gu̱ʼú ñumbáá. Nakuʼmá ajngáa rígi̱, náa inaaʼ tátá, mu matha̱a̱nʼ rí na̱jkháaʼ mu xúʼko̱ maʼni a̱jkia̱a̱nʼ xtáyoo”›”. 6  Nda̱wa̱á, xa̱bu̱ bi̱ nigún ku̱ñu̱u̱n ajngáa nitangiín náa Jacob ga̱jma̱a̱ nitháán: “Ni̱jkuáxu náa ndxájuaʼ Esaú, rí xúgi̱ na̱ʼkha̱ gáraʼnaaʼ gajmíi̱n mbá 400 xa̱bekha”. 7  Ikhú Jacob nimíñuu ga̱jma̱a̱ nixmiéjuunʼ wéñuuʼ, ikha jngóo nikuiʼtiin xa̱bi̱i̱, xujkiúu, xediu̱u̱ ga̱jma̱a̱ camello náa a̱jma̱ campamento. 8  Niʼthí: “Á mu Esaú na̱jkha̱ gáxnúún bi̱ kúwá náa timbá campamento, xúʼko̱ bi̱ kúwá náa imbo̱o̱ ma̱ndoo magañún”. 9  Nda̱wa̱á Jacob niʼtájkháan: “Dios ndrígóo wajin xiʼñúnʼ Abrahán ga̱jma̱a̱ Dios ndrígóo anu̱ʼ* Isaac, ikháán Jeobá nirathúnʼ: ‹Atanga̱án náa ku̱ba̱ʼ ndrígáaʼ náa kúwá bi̱ xtañún ga̱jma̱a̱ ikhúún ma̱ni̱ tsajkurámááʼ má xúʼko̱›. 10  Ikhúún rakáʼyoʼ matasngajmúʼ ngajua rí tsétumuu* ma̱ngaa rí májánʼ a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ nindxu̱ʼ. Índo̱ ninújngoʼ náa Jordán, i̱ndó kaya̱ garotiuʼ, rí xúgi̱ ni̱jkha̱nú nigúʼdoo wéñuuʼ rí naʼni a̱jma̱ campamento. 11  Natakháñaaʼ dí matani kríñunʼ náa ñawúunʼ ndxájuʼ Esaú, namíñúʼ wéñuuʼ dí ma̱ʼkha̱ ga̱jma̱a̱ maxnúʼ ikhúún, mangiin e̱ji̱nʼ ga̱jma̱a̱ rudún. 12  Numuu dí ikháán nirathúnʼ: ‹Dí ma̱ni̱ tsajkurámaaʼ má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ ma̱ni̱ rí e̱jña̱a̱ʼ mani̱ndxu̱ún xóo jui̱ʼi̱ dí rígá náa lamáa,* dí nimbáa xáʼngo̱o̱ gáguxniin›”. 13  Niguanúu mbruʼun rúʼko̱ ikhí. Ga̱jma̱a̱ nigímbíin tikhuun xujkhúʼ bi̱ gíʼdiin mu maxniúu ndxájuu Esaú: 14  Mbá 200 tsu̱jtuunʼ e̱ʼgú, 20 chivátu,* 200 mugu̱ e̱ʼgú, 20 mugu̱ e̱jmba̱a̱, 15  mbá 30 camello gajmiún e̱jñu̱ún, 40 xedi̱ e̱ʼgú, gu̱wi̱i̱nʼ toro, 20 búrru e̱ʼgú ga̱jma̱a̱ gu̱wi̱i̱nʼ búrru itsí. 16  Ikhú nixnájxu̱u̱n xa̱bi̱i̱ mbá nguáthi̱i̱n xujkhúʼ bi̱ magún ginii ga̱jma̱a̱ mbá nguáthi̱i̱n bi̱ magún kidííʼ ma̱ngaa niʼthúún: “Guʼgua̱ gináanʼla ga̱jma̱a̱ gu̱ni̱ dí xujkhúʼ magún ma̱jña̱ʼ mámbá nguéjmi̱i̱n”. 17  Ma̱ngaa, niʼthúu̱n bi̱ na̱jkha̱ ginii: “Á mu natatsijníí ndxájuʼ Esaú ga̱jma̱a̱ narajxa̱a̱: ‹Tsáá xa̱bi̱i̱ nindxa̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ náá edxu̱ʼ rá. Ga̱jma̱a̱ tsíín xujkuíi bi̱ na̱dxu̱ʼ gajmiáanʼ rá.› 18  Ikháán gíʼmaa maratha̱a̱n, ‹Ni̱ndxu̱ʼ xa̱bi̱i̱ Jacob. Xujkhúʼ bugi̱ nakuʼmiin mu maxniáaʼ ikháán, tátá Esaú. Ga̱jma̱a̱ ikhaa na̱ʼkha̱ kidxu̱xu›”. 19  Xúʼko̱ má niʼthúu̱n bi̱ maʼni raga̱jmi̱i̱n, bi̱ maʼni ajtsíin ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ bi̱ nagún kidxuuʼ náa mámbá nguéjmi̱i̱n xujkhúʼ. Ga̱jma̱a̱ niʼthúún: “Rígi̱ dí gíʼmaa mutha̱a̱n Esaú índo̱ guraʼnumíjná gajmiála. 20  Ma̱ngaa gíʼmaa mutha̱a̱n rígi̱: ‹Xa̱bia̱ʼ Jacob na̱ʼkha̱ kidxu̱xu›”. Jacob nindxa̱ʼwáminaʼ: “Mbáa maʼngo̱ʼ ma̱ni̱ rí xákiʼnáa á mu nakuʼmaa ginii regalo, mú xúʼko̱ índo̱ gáyóo magruigún májánʼ”. 21  Ikha jngóo xa̱bi̱i̱ bi̱ nagún kudúún regalo nigún ginii. Mú ikhaa niguanúu mbruʼun rúʼko̱ náa campamento. 22  Jacob ndijui̱i̱ má mbruʼun rúʼko̱, ni̱jkha̱ kagui̱i̱n a̱jmi̱i̱n gu̱ʼwi̱i̱, ma̱ngaa a̱jmi̱i̱n gu̱ʼu̱ ñumbáá ndrígóʼ ga̱jma̱a̱ mbá 11 e̱ji̱i̱n ninújngoo kagui̱i̱n náa mañu Jaboc náa na̱nguá mi̱jnu̱ʼ wéñuuʼ. 23  Ni̱jkha̱ kagui̱i̱n náa i̱mba̱ ridoo mañu, ma̱ngaa ni̱jkha̱ kagu̱ xúgíʼ rí gíʼdoo. 24  Índo̱ Jacob niguanúu mbáwíí, mbáa xa̱bu̱ nigíʼdúu nixmínaʼ ga̱jma̱a̱ asndu índo̱ nijtsiriga. 25  Índo̱ xa̱bu̱ ndiʼyoo rí tséʼngo̱o̱ gáʼni ga̱jma̱a̱ Jacob, ikhú nigujtuun itsu̱ smangoo, ga̱jma̱a̱ ikhú Jacob nikátiyaʼ itsu̱ tsaguuʼ* índo̱ xtáa raxmína̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ. 26  Nda̱wa̱á, ikhaa niʼthí: “Atatsíñuʼ numuu rí na̱jkha̱ rajtsi má”. Mú Jacob niriʼñuu: “Xániʼñáánʼ asndu gátani̱ tsajkurámuuʼ”. 27  Ikhú, ikhaa nirajxu̱u̱: “Dí mbiʼyaaʼ rá.” Ikhaa niriʼñuu: “Jacob”. 28  “Ikhaa niʼthí, rí xúgi̱ nánguá magumbiʼyaaʼ Jacob, magumbiʼyaaʼ Israel,* numuu rí niʼnga̱a̱ʼ nitaxmína̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ Dios ma̱ngaa xa̱bu̱”. 29  Mú Jacob niʼthúu̱n: “Mbá péñu* arathúnʼ dí mbiʼyaaʼ”. Ikhaa niriʼña: “Náá numuu eyaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ mbiʼyuʼ rá.” Ikhú ikhaa niʼni tsajkurámaaʼ má ikhí. 30  Mú Jacob nixná mbiʼyuu mbaaʼ rúʼko̱ Peniel,* numuu rí niʼthí: “Ndi̱yo̱o̱ inuu Dios ga̱jma̱a̱ na̱nguá nikháñuʼ”. 31  Na̱ʼkha̱ má a̱jkha̱ʼ índo̱ xtáa ranújngoo náa Penuel* ga̱jma̱a̱ na̱jkha̱ rarájmbúuʼ numuu dí nikátiyaʼ itsu̱ tsaguuʼ. 32  Ikha jngóo, asndu mbiʼi xúgi̱ e̱ji̱i̱n Israel na̱nguá eguʼwún mu̱phu̱ níjthú xtiyuu xujkhúʼ, dí kajua̱a̱ ga̱jma̱a̱ itsu̱ tsaguuʼ, numuu dí ikhí niguajthun xa̱bu̱ bi̱ nixmínaʼ ga̱jma̱a̱ Jacob.

Mbaʼa nota

Rí nandoo gáʼthúu̱n ‹a̱jma̱ campamento›.
O “táteʼ”.
Atayáá glosario, ngajua rí tsétumuu.
O “mar”.
O “tsu̱jtu e̱jmba̱a̱”.
O “itsu̱ níxtuun”.
Rí nandoo gáʼthúu̱n ‹bi̱ nixmínaʼ ga̱jma̱a̱ʼ Dios›.
O “atani̱ mbá rí májánʼ”.
Rí nandoo gáʼthúu̱n ‹inuu Dios›.
O “Peniel”.