Nehemías 9:1-38

  • Xa̱bu̱ xuajin nuthi aʼkhá ndrígu̱ún (1-38)

    • Jeobá nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ xtáa xawii maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n (17)

9  Israelitas nigimbíin índo̱ niʼni mbiʼi 24 ñajunʼ gu̱nʼ. Nigíʼdi̱i̱ nirkueyimijná* ga̱jma̱a̱ nigíʼ xtíin mi̱du̱* ma̱ngaa nigri̱gu má xúʼko̱ yujndaʼ náa edxu̱ún.  Ikhú xúgíinʼ bi̱ nindxu̱ún israelita nini̱ wájímíjná náa xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ naguwaáʼ. Nda̱wa̱á niguájun ga̱jma̱a̱ nithi aʼkhá ndrígu̱ún ma̱ngaa rí nikiéʼkhúún anu̱ún.  Náa guájun niraxnuu gakhi̱i̱ libro náa na̱ʼkha̱ Xtángoo ndrígóo Jeobá Dios ndrígu̱ún mbá ajtsú hora.* Ga̱jma̱a̱ i̱mbá ajtsú hora nithi aʼkhá rí nixudamíjna̱ ga̱jma̱a̱ nismbati̱gu̱u̱n náa inuu Jeobá Dios ndrígu̱ún.  Jesúa, Baní, Cadmiel, Sebanías, Buní, Serebías, Baní ga̱jma̱a̱ Kenaní nitsimún náa nadraʼmíiʼ levitas, nitháán ga̱jma̱a̱ mbá aʼwá gakhi̱i̱ Jeobá Dios ndrígu̱ún.  Bi̱ nindxu̱ún levitas, Jesúa, Cadmiel, Baní, Hasabneya, Serebías, Hodías, Sebanías ga̱jma̱a̱ Petahías nithúún: “Gatujxa̱la ga̱jma̱a̱ gu̱ni̱ mba̱a̱ Jeobá Dios ndrígala asndu kámuu. Dios ndrígóʼ, gaguma mba̱a̱ mbiʼyaaʼ rí mitsaanʼ,* numuu rí mbiʼyaaʼ nindxu̱u̱ itháán mba̱a̱ ki xóo gamajkhu rí ma̱ndoo muxnaaʼ xa̱bu̱.  I̱ndó ikháán nindxa̱a̱ʼ Jeobá. Ikháán nitani̱ mekhu, xúʼko̱, asndu mekhu dí itháán mitsídánʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá ikhí.* Nitani̱ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá ikhí, lamáa ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá ikhí. Ikháán natani̱ rí mbuya xúgíinʼ bi̱ kúwá. Xúgíʼ dí rígá mekhuíí nasmbáti̱go̱o̱ náa inaaʼ.  Ikháán nindxa̱a̱ʼ Jeobá, Dios bi̱ gajkhun. Ikháán nitraʼwíi Abrán, nitríyáaʼ náa Ur náa mbañúúnʼ xa̱bu̱ caldeos ga̱jma̱a̱ niraxná mbiʼíí Abrahán.  Numuu dí nitayáá rí mbóó a̱jkiu̱u̱n eʼni náa ikháán, ikha jngóo nimbánaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ ikhaa ma̱ngaa e̱ji̱i̱n dí maraxnu̱u̱n ku̱ba̱ʼ ndrígu̱ún xa̱bu̱ cananeos, hititas, amorreos, perizitas, jebuseos ga̱jma̱a̱ guirgaseos. Ma̱ngaa nitanimbáníí rí nitaxúdaminaʼ, numuu rí nindxa̱a̱ʼ jmbii.  Ikha jngóo índo̱ nitayáá rí numíniiʼ wajin xiʼñúxu náa Egipto ga̱jma̱a̱ nitadxawíín rí nundxa̱ʼwa̱ dí mixtambáñún náa mijngii lamáa Maña̱ʼ,* 10  nitasngájma tsinaʼ ga̱jma̱a̱ nitani̱ milagros mu matani̱ rí mamínuuʼ faraón gajmíi̱n xa̱bi̱i̱ ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa ku̱bo̱o̱ʼ, numuu rí nitayáá rí nini̱ ngíníi xa̱bu̱ xuajñaanʼ. Nitani̱ rí mbiʼyaaʼ marigá asndu mbiʼi xúgi̱. 11  Nitani̱ rí mawiʼtáa lamáa náa inún xa̱bia̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ ikhiin ninújngún náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ.* Nitadami̱ʼi̱i̱n bi̱ nagún ruxkúún náa itháán mi̱jnu̱ʼ lamáa, xó má mbá itsí rí nudama̱ʼa̱ náa naʼbajxu̱u̱ iyaʼ. 12  Dí mbiʼi naraxná ikhún xa̱bu̱ xuajñaanʼ ga̱jma̱a̱ mbá du̱u̱n rí nawi̱ji̱ ga̱jma̱a̱ rí mbruʼun mbá aguʼ dí nawi̱ji̱. Xígi̱ kaʼnii nitani̱ rí mambiʼi náa kamba̱a̱ rí mbaʼyóoʼ magún. 13  Nirajtaa náa kúbá Sinaí ga̱jma̱a̱ niratáminaʼ gajmiáanʼ ikhiin asndu náa mekhu. Nirathúún ndiéjunʼ gíʼmaa muni̱, niraxnún xtángoo dí gajkhun, ikha ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ rí májánʼ. 14  Ma̱ngaa nirasngúún rí mbuyáá rí mitsúʼkháan nindxu̱u̱ sábado. Nijmiaaʼ xa̱bia̱a̱ʼ Moisés mu maraxnu̱u̱n kiʼtáñajunʼ, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo. 15  Índo̱ nixkidxu̱u̱n nitani̱ rí magajtaa asndu náa mekhuíí rí mu̱phu̱ ga̱jma̱a̱ índo̱ nikándawúnʼ nitani̱ rí magajnúu iyaʼ náa itsí mu muwa̱a̱n. Nirathúún dí matu̱ʼu̱u̱n gákúwá náa ku̱ba̱ʼ dí nimbánaaʼ* gajmiáanʼ maraxnu̱u̱n mu makuwá. 16  Mú wajin xiʼñúxu, ikhiin nini̱ mbaʼumíjna̱ ga̱jma̱a̱ nini̱ gújkhúʼ a̱jkiu̱ún,* túnimbu̱ún kiʼtáñajunʼ ndrígáaʼ. 17  Táʼndún gunimbu̱u̱n ga̱jma̱a̱ nimbumún milagro rí nitani̱ náa inún. Nini̱ rí maʼni gújkhúʼ a̱jkiu̱ún* ga̱jma̱a̱ nigi̱i̱ʼ mbáa bi̱ mbayá edxu̱u̱ mu maʼga̱a̱ kagui̱i̱n náa Egipto mu mani̱ndxu̱ún xóo ñumbáá. Mú ikháán nindxa̱a̱ʼ mbáa Dios bi̱ xtáa xawii maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n, bi̱ naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n, bi̱ nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n, bi̱ tsékiʼnáa nacha̱, bi̱ gíʼdoo ngajua rí tsétumuu.* Ikha jngóo na̱nguá nitatsíñúúnʼ. 18  Ikhiin nini̱i̱ mbáa a̱ʼdá xédí ga̱jma̱a̱ ajua̱nʼ ga̱jma̱a̱ nigíʼdi̱i̱ nithi: ‹Bigi̱ nindxu̱u̱ dios ndrígáaʼ bi̱ niríñáaʼ náa Egipto›. Nini̱ dí raʼkhí kayuuʼ, túyamajkuaaʼ. 19  Maski ajndu xúʼko̱, rí nagáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ nindxu̱u̱ mba̱a̱ wéñuuʼ na̱nguá nitatsíñúúnʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ. Rí mbiʼi, du̱u̱n na̱nguá nirájñu̱u̱nʼ náa ikhiin naxnún ikha náa kamba̱a̱ rí mbaʼyóoʼ magún ga̱jma̱a̱ rí mbruʼun naʼni rí mawi̱ji̱ mbá aguʼ rí mambiʼi má xúʼko̱ mu ma̱ndoo magún. 20  Niraxnún espíritu ndrígáaʼ mu makru̱ʼu̱u̱n. Na̱nguá nitani̱ gaʼduunʼ maraxnu̱u̱n maná ma̱ngaa niraxnún iyaʼ muwa̱a̱n índo̱ nikándawúnʼ. 21  Náa mbá 40 tsiguʼ nitaxníʼtsúún náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ. Na̱nguá ndiñúunʼ nimbá. Xtíñún na̱nguá niguuʼ ni má rajkúún na̱nguá niʼjuan. 22  Ikháán niraxnájxi̱i̱n reyes ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ xuajin náa ñawúúnʼ, mámbá chíʼgíiʼ* ku̱ba̱ʼ niraxnún. Ikha jngóo nindrigúu ku̱ba̱ʼ ndrígóo Sehón xóo muʼthá, ku̱ba̱ʼ ndrígóo rey Hesbón ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ ndrígóo Og, rey ndrígóo Basán. 23  Ma̱ngaa nitani̱ rí e̱jñu̱ún maʼni mbaʼin xóo a̱ʼgua̱a̱n bi̱ kúwá mekhuíí. Nda̱wa̱á nidxu̱ʼ xtiin náa ku̱ba̱ʼ rí nitaxúdaminaʼ maraxnu̱u̱n wajin xiʼñúúnʼ, dí mudrigúu. 24  Ikha jngóo e̱jñu̱ún nindrígu ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ nikúwá ikhí. Ikháán niraxnájxi̱i̱n náa ñawúúnʼ xa̱bu̱ cananeos, bi̱ kúwá náa ku̱ba̱ʼ rúʼko̱. Ga̱jma̱a̱ niraxnájxi̱i̱n náa ñawúúnʼ reyes ga̱jma̱a̱ náa xa̱bu̱ xuajin bi̱ kúwíin náa ku̱ba̱ʼ rúʼko̱, mu muniu̱u̱n xó má eñún ikhiin. 25  Nindri̱gú xuajin rí kúgumaʼá ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ náa rí najma̱a̱ ganitsu ma̱ngaa niguanún ga̱jma̱a̱ guʼwá náa kajti xúgíʼ enii rí májánʼ ma̱ngaa iñáʼ rí kindii má ga̱jma̱a̱ mbaaʼ náa kiʼdu uva, olivo ma̱ngaa mbaʼa ixi̱ rí naxná xndúu. Ikha jngóo nipiʼtsu asndu nigiʼmún ga̱jma̱a̱ asndu niʼni mba̱ʼwi̱i̱n. Nini̱ gagimijná ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí niraxnún. 26  Ikhiin túnimbu̱u̱n, nixujximíjna̱ náa ikháán ga̱jma̱a̱ nini̱ gaʼduunʼ rí naʼthí náa Xtángoo ndrígáaʼ.* Niradíin profetas* ndrígáaʼ, bi̱ nithúún rí matangi̱i̱n náa ikháán. Nini̱ dí raʼkhí kayuuʼ, túyamajkuaaʼ. 27  Ikha jngóo nitani̱ rí xáʼngu̱u̱n guni̱ gajmiún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún, bi̱ nángi eʼni niniu̱u̱n rí mumíniiʼ. Mú índo̱ nuraʼníí xkujndu nundxa̱ʼwa̱ rí matambáñún ga̱jma̱a̱ ikháán natadxawún asndu náa mekhuíí. Numuu rí nagáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ nindxu̱u̱ mba̱a̱ wéñuuʼ, nataxúnguíin bi̱ muni̱ káwíin náa ñawúúnʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún. 28  Índo̱ nakúwá májánʼ, na̱tangi̱ín nuni̱ dí ra̱májánʼ náa inaaʼ. Ikha jngóo ikháán nitatsíñúún’ náa ñawúúnʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún, bi̱ nuni̱ ngíníi. Ikhiin natangi̱ín nunda̱ʼa̱ rí matambáñún mbu̱júu̱, mámbá índo̱ nunda̱ʼa̱a̱ʼ, natadxawíín asndu mekhuíí ga̱jma̱a̱ natani̱ káwíin numuu rí nagáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ nindxu̱u̱ mba̱a̱ wéñuuʼ. 29  Ikháán narathúún rí matangi̱i̱n munimbu̱u̱n Xtángoo ndrígáaʼ, mú ikhiin nixujximíjna̱ ga̱jma̱a̱ tsíñún gunimbu̱u̱n kiʼtáñajunʼ ndrígáaʼ. Nixudami̱jna̱ aʼkhá numuu rí túnimbu̱u̱n ikha ndrígáaʼ, dí naʼni makuwá bi̱ nunimbu̱u̱n. Ikhiin nini̱ gaʼduunʼ ga̱jma̱a̱ nini̱ gújkhúʼ a̱jkiu̱ún,* táʼndún gúdxawaanʼ. 30  Mba̱yu̱u̱ʼ tsiguʼ niʼngo̱o̱ a̱jkia̱a̱nʼ xtañún ga̱jma̱a̱ niraxnún espíritu profetas ndrígáaʼ mu muthúún, mú ikhiin táʼndún gúdxawíín. Ikhaa jngóo nitani̱ rí xáʼngu̱u̱n gúni̱ gajmiún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún bi̱ kúwíin náa ku̱ba̱ʼ rúʼko̱. 31  Numuu rí nagáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ nindxu̱u̱ mba̱a̱ wéñuuʼ na̱nguá nitani̱ gámbíin ni má na̱nguá nitatsíñúúnʼ, numuu rí nindxa̱a̱ʼ mbáa Dios bi̱ naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n. 32  Rí xúgi̱ Dios ndrígúxu̱ nindxa̱a̱ʼ mbáa Dios bi̱ mba̱a̱ bi̱ gíʼdoo itháan tsiaki̱i̱ ga̱jma̱a̱ gamíi, ikháán natanimbaníí rí nataxúdaminaʼ ga̱jma̱a̱ nitasngájma ngajua rí tsétumuu, xáta̱ya̱a̱ rí asndu ragíʼdoo numuu dí nimíniiʼxu, reyes ndrígúxu̱, príncipes ndrígúxu̱, ndxajkun ndrígúxu̱, profetas ndrígúxu̱, wajin xiʼñúxu ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajñaanʼ asndu mbiʼi dí reyes Asiria niʼtáñajunʼ asndu mbiʼi xúgi̱. 33  Ikháán nindxa̱a̱ʼ jmbii náa xúgíʼ rí niguáʼníí, numuu rí ikháán nitani̱ má xúʼko̱ rí jmbu. Ikháanʼ nindxu̱xu̱ bi̱ nini̱ dí raʼkhí. 34  Reyes ndrígúxu̱, príncipes ndrígúxu̱, ndxajkun ndrígúxu̱ ga̱jma̱a̱ wajin xiʼñúxu na̱nguá ninimbu̱u̱n Xtángoo ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ na̱nguá nidxawíín kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ ikha rí ikháán niraxnún. 35  Índo̱ ikhiin nitañajunʼ, nini̱ gagimijná ga̱jma̱a̱ mbaʼa enii rí májánʼ dí niraxnún ma̱ngaa kúwá náa ku̱ba̱ʼ rí najma̱a̱ ganitsu dí ikháán niraxnájxu̱u̱n, mú ikhiin túni ñajunʼ ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ túniña̱a̱ʼ runi̱ dí ra̱májánʼ. 36  Rí xúgi̱ nindxu̱xu̱ ñumbáá. Xúʼko̱, nindxu̱xu̱ ñumbáá náa ku̱ba̱ʼ rí niraxnún wajin xiʼñúxu dí mu̱phu̱ rí najma̱a̱ ikhí ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí májánʼ dí rígá ikhí. 37  Ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá ndrígúxu̱, ikha jngóo xúgíʼ rí najma̱a̱ ikhí kaʼñún reyes bi̱ ikháán nitandrigi̱i̱n náa ikháanʼxu̱. Ikhiin nutañájunxu* asndu xó ma eñún ikhiin xúʼko̱ má eniu̱u̱n xujkiúxu̱. Kúwáanʼxu rumíniiʼ wéñuuʼ. 38  Ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ rígi̱, kúwáanʼ rumbánumijnáxu ma̱ngaa nuniraʼmáʼ mu magiʼdoo numuu sello ndrígu̱ún príncipes ndrígúxu̱, levitas ga̱jma̱a̱ ndxajkun ndrígúxu̱”.

Mbaʼa nota

O “ndiyamiʼchíí”.
Atayáá glosario, xtíin mi̱du̱.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “itháán maʼni mbá ta̱pha̱ mbiʼi”.
O “nagui̱i̱”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “soldado bi̱ kúwá mekhuíí, ma̱ndoo manindxu̱ún ángeles ga̱jma̱a̱ a̱ʼgua̱a̱nʼ”.
O “mar Rojo”.
O “desierto”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “dí nitaxújxi ñawáanʼ ga̱jma̱a̱ numuu”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gújkhúʼ itsu̱ rexu̱ún”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gújkhúʼ itsu̱ rexu̱ún”.
Atayáá glosario, ngajua rí tsétumuu.
O “lajuíin”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “nigríguu náa tsudu̱ún xtángoo ndrígáaʼ”.
O “gaʼyee, bi̱ nuthi dí marigá”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gújkhúʼ itsu̱ rexu̱ún”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “ikhiin nutañajuíín xuyuxu̱”.