Daniel 4:1-37

  • Rey Nabucodonosor na̱jkha̱nú ndaʼyoo rí Dios ni̱ndxu̱u̱ bi̱ naʼtáñajunʼ (1-3)

  • Rey nagundajmaa mbá ixi̱ (4-18)

    • Manújngoo mbá juwan tiempo ga̱jma̱a̱ numuu ixi̱ rí ningaxi̱i̱ (16)

    • Dios nindxu̱u̱ bi̱ naʼtáñajunʼ náa numbaaʼ (17)

  • Daniel naʼthí ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n xnuʼndaa (19-27)

  • Ginii nambánuu náa rey (28-36)

    • Naguajta skágui̱i̱nʼ rey (32, 33)

  • Rey ndaʼyamajkuu Dios bi̱ xtáa mekhuíí (37)

4  “Rígi̱ dí rey Nabucodonosor naʼthúún xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa mixtiʼkhu enii xuajin ga̱jma̱a̱ bi̱ nuthi mixtiʼkhu ajngáa bi̱ kúwá náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ: ¡Gakuwáanʼla tsímáá ga̱jma̱a̱ gaguaʼdáá! 2  Nandoʼ ma̱tala milagro* ga̱jma̱a̱ xúgíʼ enii dí mitsaanʼ* rí Dios bi̱ phú Mba̱a̱ niʼni ga̱jma̱a̱ nindxu̱ʼ. 3  ¡Ra̱ʼkhá tháán mba̱ʼu̱ nindxu̱u̱ milagro* ndrígóo ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo tsiaki̱i̱ rí naʼni dí nindxu̱u̱ mitsaanʼ! Ga̱jma̱a̱ rí naʼtáñajunʼ mbajyúuʼ asndu kámuu, ikhaa maʼtáñajunʼ náa xúgíinʼ bi̱ gáguwáʼ rakúwá nda̱wa̱á. 4  Ikhúún, Nabucodonosor, xtáá tsímáá náa goʼwóʼ ga̱jma̱a̱ xtáá gagi ga̱jma̱a̱ rí gúʼdoo náa natañájunʼ. 5  Nimíñúʼ niʼni mbá rí nigúndaa. Índo̱ ikhúún ka̱bo̱ʼ náa xia̱wuʼ, xtiʼkhuu ga̱jma̱a̱ rí niwasngájmuʼ* niʼnimíñúʼ wéñuuʼ. 6  Ikha jngóo nitañájunʼ dí maguwáʼ kudiin náa ikhúún xúgíinʼ bi̱ najmañún bi̱ kúwá náa Babilonia, mu muthunʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n xnuʼndaa. 7  Ikhú nitu̱ʼu̱u̱n ndxajkun bi̱ nuni̱ magia, bi̱ nuni̱ xawan, caldeos* ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ xawan bi̱ nduyáá ga̱jma̱a̱ numún a̱ʼgua̱a̱n. Índo̱ ni̱thu̱u̱n rí nigúndaa, tájmiin gúthu̱nʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n. 8  Asndu índo̱ ni̱ʼkha̱nú náa ikhúún Daniel, bi̱ mbiʼyuu Beltsasar xóo mbiʼyuu dios ndrígóʼ ga̱jma̱a̱ náa ikhaa rígá tsiaki̱i̱ ndrígu̱ún dioses bi̱ mikaʼwiin. Ikha jngóo ni̱thu̱u̱n rí nigúndaa. 9  ‹Ikháán, Beltsasar, bi̱ kayá edxu̱u̱ náa ndxajkun bi̱ nuni̱ magia, nda̱yo̱o̱ kaʼwu rí náa ikháán rígá tsiaki̱i̱ ndrígu̱ún dioses bi̱ mikaʼwiin, nda̱a̱ nimbá dí rígá ngu̱ʼwa̱ dí xáʼnga̱a̱ʼ gáta̱ya̱a̱ ikháán. Arathúnʼ dí niwasngájmuʼ índo̱ nigúndaa ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n. 10  Rí ndi̱yo̱o̱ náa niwasngájmuʼ índo̱ ka̱bo̱ʼ náa xia̱wuʼ, ndi̱yo̱o̱ mbá ixi̱ rí mitsídánʼ wéñuuʼ juáʼan náa tapo̱o̱ ku̱ba̱ʼ. 11  Ixi̱ ndija̱a̱ ga̱jma̱a̱ niʼni gújkhúʼ, inuu ni̱jkha̱nú asndu mekhuíí. Ma̱ndoo ma̱ta̱ya̱a̱ asndu náa nawámbári̱go̱o̱ ku̱ba̱ʼ. 12  Inúu mitsaanʼ wéñuuʼ, gíʼdoo wéñuuʼ xndúu ga̱jma̱a̱ ikhí rígá ganitsu mu̱phu̱ xúgíinʼ. Xujkhú xáná nagún náa xkamijxoo, ga̱jma̱a̱ xujkhúʼ bi̱ guáʼdáá xniúúʼ bi̱ nagún rijma̱a̱ kúwá náa ñawúunʼ. Xúgíinʼ bi̱ nduya* naʼphu̱ dí rígá ikhí. 13  Índo̱ ka̱bo̱ʼ náa xia̱wuʼ nixtáá ra̱yo̱o̱ rí niwasngájmuʼ, ndi̱yo̱o̱ mbáa bi̱ nayejngoo, bi̱ nindxu̱u̱ mikaʼwii, nagajtaa mekhuíí. 14  Niʼthí gakhi̱i̱: “¡Gurujtula ixi̱, gurujtu ñawúunʼ, gundrígúla inúu, guxidíraʼa xndúu! Ga̱jma̱a̱ xujkhúʼ bi̱ kúwá náa agoo gagañún, xúʼko̱ má ñu̱ʼu̱ bi̱ kúwá náa ñawúunʼ. 15  Mú, guniʼñááʼ xmindiuuʼ ga̱jma̱a̱ ajmu̱u̱ náa ku̱ba̱ʼ, guniʼñááʼ náa xaná guru̱ʼwa̱a̱ ga̱jma̱a̱ hierro ma̱ngaa cobre. Gamajan ga̱jma̱a̱ ya̱jma̱ʼ dí nagajtaa mekhuíí, garigá náa kúwi̱i̱n xujkhú náa majñu̱u̱ʼ rígá iná dí rígá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ. 16  Gaxtiʼkhuu a̱jkiu̱u̱n: Ní xágiʼdoo xóo a̱jkiu̱u̱n mbáa xa̱bu̱. Gajuixnáá xóo a̱jkiu̱u̱n mbáa xujkhúʼ, manújngoo mbá juwan tiempo náa ikhaa. 17  Rígi̱ nindxu̱u̱ kiʼtáñajunʼ ndrígu̱ún bi̱ nuyejngoo, rí nithi bi̱ mikaʼwiin, mu xúʼko̱ xúgíinʼ bi̱ nduya, mbuyáá dí bi̱ phú Mba̱a̱ gíʼdoo itháán tsiaki̱i̱ náa nutañajunʼ xa̱bu̱ numbaaʼ, ikhaa naxnúu maʼtáñajunʼ bi̱ nandoo ikhaa, nagíiʼ mbáa bi̱ ragíʼdoo numuu mu maʼtáñajunʼ”. 18  Ikhúún bi̱ nindxu̱ʼ rey Nabucodonosor, rígi̱ nindxu̱u̱ xnuʼndaa rí nigúʼdoo. Rí xúgi̱, ikháán Beltsasar, arathúnʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n, numuu rí nimbáa bi̱ najmañún bi̱ kúwá náa natañájunʼ tájmiin gúthunʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n. Mú ikháán majmáán numuu dí náa ikháán rígá tsiaki̱i̱ ndrígu̱ún dioses bi̱ mikaʼwiin›. 19  Ikhú Daniel, bi̱ mbiʼyuu Beltsasar, niguanúu tsiánguá mbá xngaa ga̱jma̱a̱ rí nandxa̱ʼwáminaʼ niʼni dí mamiñúu. Rey niʼthúu̱n: ‹Beltsasar, xátatsiʼñááʼ rí xnuʼndaa ga̱jma̱a̱ rí eyoo gáʼthúu̱n, maʼni mamiñáanʼ›. Beltsasar niriʼña: ‹Tátá rey, xnuʼndaa ndrígáaʼ gambanúu náa bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyaaʼ ga̱jma̱a̱ rí eyoo gáʼthúu̱n gambanúu náa xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ. 20  Ixi̱ rí nitayáá, ndija̱a̱ ga̱jma̱a̱ niʼni gújkhúʼ, inuu ni̱jkha̱nú asndu mekhuíí rí nakujmaa asndu náa xúgíʼ ku̱ba̱ʼ, 21  gíʼdoo mitsaanʼ inúu, mbaʼa xndúu ga̱jma̱a̱ ganitsu mu mu̱phu̱ xúgíinʼ, náa agoo kúwá xujkhú xáná, ga̱jma̱a̱ náa ñawúunʼ kúwá xujkhúʼ bi̱ guáʼdáá xniúúʼ bi̱ nagún rijma̱a̱, 22  ixi̱ rúʼko̱ nindxa̱a̱ʼ ikháán, tátá rey, numuu rí nidxu̱ʼnúʼ niraʼdáá tsiaki̱i̱ ga̱jma̱a̱ nitandrígú gamajkhu ga̱jma̱a̱ dí nidxu̱ʼ raraʼdáá ni̱jkha̱nú asndu mekhuíí, dí naratáñajunʼ ni̱jkha̱nú asndu náa nawámbári̱go̱o̱ ku̱ba̱ʼ. 23  Rey ndiʼyoo mbáa bi̱ nayejngoo bi̱ nindxu̱u̱ mikaʼwii, nagajtaa asndu mekhuíí naʼthí: “Gurujtula ixi̱ ga̱jma̱a̱ gu̱ni̱ gámbáa, mú guniʼñááʼ xmindiuuʼ ga̱jma̱a̱ ajmu̱u̱ náa ku̱ba̱ʼ, guniʼñááʼ náa xaná guruʼwa̱a̱ ga̱jma̱a̱ hierro ma̱ngaa cobre. Gamajan ga̱jma̱a̱ ya̱jma̱ʼ dí nagajtaa mekhuíí, garigá náa kúwi̱i̱n xujkhú xáná asndu índo̱ ganújngoo mbá juwan tiempo náa ikhaa”. 24  Tátá, rey, rígi̱ rí nandoo gáʼthúu̱n ga̱jma̱a̱ rí niʼtáñajunʼ bi̱ phú Mba̱a̱ rí magíʼnuu tátioʼ rey. 25  Muxkriña̱a̱nʼ náa majñu̱únʼ xa̱bu̱, maraxtaa gajmiáanʼ xujkhú xaná ga̱jma̱a̱ miʼtsu rajxa̱ xóo xedi̱. Ya̱jma̱ʼ rí nagajtaa mekhuíí marmajáán ga̱jma̱a̱ manújngoo mbá juwan tiempo náa ikháán, asndu índo̱ gáta̱ya̱a̱ dí bi̱ phú Mba̱a̱ gíʼdoo itháán tsiaki̱i̱ náa nutañajunʼ xa̱bu̱ numbaaʼ, ikhaa naxnúu maʼtáñajunʼ bi̱ nandoo ikhaa. 26  Mú, xó má nithi dí maguanúu xmindiuuʼ ixi̱ ga̱jma̱a̱ ajmu̱u̱, matangaán maratañájunʼ índo̱ gáta̱ya̱a̱ dí Dios nindxu̱u̱ bi̱ naʼtáñajunʼ. 27  Ikha jngóo, tátá rey, mbá péñu* atandrigú consejo ndrígóʼ, atatsíñááʼ rataxúdaminaʼ aʼkhá, atani̱ rí májánʼ, agáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ xtañún bi̱ ngíníi. Mbáa xúʼko̱ gáʼni dí maraxtaa mba̱yu̱u̱ʼ ga̱jma̱a̱ maraʼdáá má xúʼko̱›”. 28  Xúgíʼ rígi̱ nigíʼnuu rey Nabucodonosor. 29  Índo̱ niʼni 12 igu̱nʼ ikhaa jngruámúunʼ náa tsu̱du̱u̱ guʼwá ñajunʼ dí rígá náa Babilonia. 30  Rey niʼthí: “Lá raʼkháa rígi̱ nindxu̱u̱ Babilonia rí Mba̱a̱, dí ikhúún ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóʼ ni̱ni̱, náa ikhúún matañájunʼ ráʼ.” 31  Índo̱ rey xóó xtáa raʼthí, niwáán mbá aʼwá náa mekhuíí niʼthí: “Rey Nabucodonosor najuiʼtháanʼ ikháán: ‹Nigajta káyáaʼ rí maratañájunʼ, 32  majuaxkri̱ña̱a̱nʼ náa kúwá xa̱bu̱, maraxtaa gajmiáanʼ xujkhú xáná miʼtsu rajxa̱ xóo xedi̱, manújngoo mbá juwan tiempo náa ikháán asndu índo̱ gáta̱ya̱a̱ rí bi̱ phú Mba̱a̱ gíʼdoo itháán tsiaki̱i̱ náa nutañajunʼ xa̱bu̱ numbaaʼ, ikhaa naxnúu maʼtáñajunʼ bi̱ nandoo ikhaa›”. 33  Ikhú ajngáa rúʼko̱ nimbánuu náa Nabucodonosor, nijuaxkri̱ya̱a̱ʼ náa kúwá xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ ni̱ʼkhu̱ rajxa̱ xóo xedi̱, xuyuuʼ nimajaan ga̱jma̱a̱ ya̱jma̱ʼ dí nagajtaa mekhuíí, xtátsiu̱u̱n ndi̱ʼya̱a̱ xóo xniuuʼ bi̱yú, ga̱jma̱a̱ xngáñuuʼ nindxu̱u̱ xóo xngáñuuʼ ñu̱ʼu̱. 34  “Índo̱ nirámuuʼ tiempo rúʼko̱, ikhúún, Nabucodonosor, ndiyaraʼa mekhuíí ga̱jma̱a̱ niʼgíiʼ a̱jkiu̱nʼ, nixnu̱u̱n gamajkhu bi̱ phú Mba̱a̱, ndiyamájkuu ga̱jma̱a̱ ni̱ni̱ mba̱a̱ bi̱ xtáa asndu kámuu, numuu rí naʼtáñajunʼ mbajyúuʼ asndu kámuu ga̱jma̱a̱ reino ndrígóo marigá náa xúgíinʼ bi̱ gáguwáʼ rakúwá nda̱wa̱á. 35  Xúgíinʼ xa̱bu̱ numbaaʼ xándoo muni̱ mbrígumijná gajmiún ikhaa, ga̱jma̱a̱ ikhaa naʼni xó má eyoo gajmíi̱n ángeles bi̱ kúwá mekhuíí ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ. Ndawa̱a̱ nimbáa bi̱ mawiji̱thu̱u̱n o maʼthúu̱n: ‹Ndiéjunʼ nitani̱ rá.› 36  Ikhú niʼgíiʼ a̱jkiu̱nʼ ga̱jma̱a̱ nigruígúu rí matañájunʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí mitsaanʼ rí gúʼdoo ma̱ngaa gamajkhu. Xa̱bu̱ ñajunʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ ñajunʼ mbaʼwi̱i̱n ndrígióʼ niguwáʼ náa ikhúún, numuu rí nandún maxnu̱u̱n ikha, nikhánáaʼ rí matañájunʼ mbu̱júu̱ ga̱jma̱a̱ mbiʼyuʼ niguma itháán mba̱a̱. 37  Rí xúgi̱, ikhúún, Nabucodonosor, ndayamájkuu, ga̱jma̱a̱ nani mba̱a̱ Rey bi̱ xtáa mekhuíí, numuu rí xúgíʼ rí niʼni nindxu̱u̱ gajkhun, ga̱jma̱a̱ kambo̱o̱ nindxu̱u̱ jmbu, numuu rí ma̱ndoo maríya̱ʼ gamajkhún bi̱ nuxujximíjna̱”.

Mbaʼa nota

Náa ajngáa arameo naʼthí, “tsinaʼ”.
O “nagui̱i̱”.
Náa ajngáa arameo naʼthí, “tsinaʼ”.
O “visión”.
Xóo muʼthá, mbá nguéjmi̱i̱n xa̱bu̱ xawan bi̱ najmañún mbuyáá dí marigá nda̱wa̱á ma̱ngaa bi̱ nduyáá ga̱jma̱a̱ numún a̱ʼgua̱a̱n.
Náa ajngáa arameo naʼthí, “Xúgíʼ xuwiʼ”.
O “atani̱ mbá rí májánʼ”.