Daniel 6:1-28

  • Awan rí nuri̱ya̱ʼ xa̱bu̱ ñajunʼ mbaʼwi̱i̱n rí muni̱i̱ Daniel (1-9)

  • Daniel tséniñuuʼ raʼtájkáan (10-15)

  • Daniel nudama̱ʼa̱a̱n náa iñáʼ rí kajchún león (16-24)

  • Rey Darío naxnúu gamajkhu Dios ndrígóo Daniel (25-28)

6  Darío ndiʼyoo rí májánʼ magruigi̱i̱n mbá 120 sátrapas náa xúgíʼ rí ikhaa naʼtáñajunʼ. 2  Náa ikhiin kúwá ajtsíin xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ itháán mbaʼwi̱i̱n, mbáa rí ikhaa nindxu̱u̱ Daniel. Sátrapas kaʼñún muxnajxi̱i̱ cuenta náa rey, mu xúʼko̱ ikhaa xandáti̱go̱o̱ mbújkha̱a̱. 3  Daniel nindxu̱u̱ mixtiʼkuii ki xóo eʼwíinʼ xa̱bu̱ ñajunʼ mbaʼwi̱i̱n ga̱jma̱a̱ sátrapas numuu rí ikhaa gíʼdoo mbá tsiaki̱i̱ rí kiejuunʼ, ga̱jma̱a̱ rey nandoo maʼni rí Daniel magiʼdoo itháán numuu náa xúgíʼ mbaaʼ rí naʼtáñajunʼ. 4  Ikhú xa̱bu̱ ñajunʼ mbaʼwi̱i̱n ga̱jma̱a̱ sátrapas ndiya̱ʼ mbá numuu mu muni̱ tsu̱di̱i̱ Daniel ga̱jma̱a̱ numuu xkujndu dí narígá náa xuajin,* mú na̱nguá nixkamaa nimbá dí ma̱ndoo muni̱ tsu̱di̱i̱, ni má rí najmuu tsiaki̱i̱ ndrígóo mu maʼni dí ra̱májánʼ, numuu dí ikhaa nindxu̱u̱ mbáa bi̱ nakumu̱ún kuyáá ga̱jma̱a̱ nda̱a̱ xóo muni̱ tsu̱di̱i̱ rí tsixmiéjuunʼ eʼni ñajunʼ ndrígóo ga̱jma̱a̱ rí naʼni dí ra̱májánʼ. 5  Ikhú xa̱bu̱ bugi̱ nithi: “Xáʼngulú gúxkamaa nimbá rí mu̱ʼni̱ tsu̱di̱i̱ ga̱jma̱a̱ Daniel, i̱ndó á mu nduʼyáʼ rí xú káʼnii ikhaa naxnúu gamajkuu* Dios ndrígóo”. 6  Ikhú xa̱bu̱ ñajunʼ mbaʼwi̱i̱n bugi̱ ga̱jma̱a̱ sátrapas, mbaʼin nigún náa xtáa rey ga̱jma̱a̱ nitháán: “¡Rey Darío, asndu kámuu gáraxtaa! 7  Xúgíinʼ xa̱bu̱ ñajunʼ mbaʼwi̱i̱n, bi̱ nduyáá dí narígá, sátrapas ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ ñajunʼ* nimbánúún dí rey maríya̱ʼ mbá xtángoo rí mbaʼyóoʼ maguma mbáníí: Mbá 30 mbiʼi asndu tsáa bi̱ gáʼtákáñuu imba̱a̱ dios o imba̱a̱ xa̱bu̱, á mu raʼkháa ikháán tátá rey, mbaʼyóoʼ mudama̱ʼa̱a̱n náa iñáʼ rí kajchún león. 8  Dí xúgi̱ tátá rey, atríya̱ʼ xtángoo rígi̱ ga̱jma̱a̱ araxnáá firma, mu xúʼko̱ xándoo maxtiʼkhuu xó má naʼthí náa xtángoo ndrígu̱ún bi̱ medos ga̱jma̱a̱ persas, rí xándoo majngudi̱i̱”. 9  Ikhú rey Darío nixnúu firma xtángoo. 10  Mú, índo̱ Daniel niʼdxawuun dí rey nixnúu firma xtángoo rí nigájnuu, ikhaa mbá nacha̱ ni̱jkha̱a̱ goʼwóo, dí ventánúu goʼwóo dí grígu rijma̱a̱ kambaʼta, naʼni inuu xígií náa Jerusalén, ajtsú nuthu rí mbá mbiʼi nasmbáti̱go̱o̱ ga̱jma̱a̱ naʼtákáñuu ga̱jma̱a̱ naʼni mba̱a̱ Dios ndrígóo, xó má naguʼwuun naʼni asndu mbiʼi rúʼko̱. 11  Ikhú xa̱bu̱ buʼko̱, nda̱a̱ tsu̱ma̱á nitu̱ʼu̱u̱n ga̱jma̱a̱ nixkamaa Daniel rí xtáa raʼtákáñuu Dios ndrígóo. 12  Ikhú nigún gútamijná gajmiún rey mu muni̱ marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n xtángoo rí nigájnuu: “Lá raʼkháa ikháán niraxnáá firma xtángoo náa naʼthí dí mbá 30 mbiʼi asndu tsáa bi̱ gáʼtákáñuu imba̱a̱ dios o imba̱a̱ xa̱bu̱, á mu raʼkháa ikháán tátá rey, mbaʼyóoʼ mudama̱ʼa̱a̱n náa iñáʼ rí kajchún león ráʼ.” Rey niriʼñúún: “Xúʼko̱ káʼnii nigájnuu awan xó má naʼthí xtángoo ndrígu̱ún bi̱ medos ga̱jma̱a̱ persas, rí xándoo majngudi̱i̱”. 13  Ikhiin mbá nacha̱ niriʼñáán rey: “Daniel, mbáa bi̱ ni̱ʼkha̱ kiʼyáa náa Judá, na̱nguá eʼnimbo̱o̱ kaʼyaaʼ tátá rey, ni má na̱nguá eʼnimbo̱o̱ xtángoo rí niraxnáá firma, ikhaa naʼtájkháan má xúʼko̱ ajtsú nuthu rí mbá mbiʼi”. 14  Índo̱ rey niʼdxawuun rígi̱, ra̱ʼkhá tháán nixmiéjuunʼ ga̱jma̱a̱ ndiyáʼ xóo maʼni kríya̱a̱ʼ Daniel, niʼni xúgíʼ xó má eʼngo̱o̱ mu maʼni kríya̱a̱ʼ asndu índo̱ nirámaaʼ a̱jkha̱ʼ. 15  Ikhú mbaʼin xa̱bu̱ bugi̱ nitu̱ʼu̱u̱n náa xtáa rey ga̱jma̱a̱ nitháán: “Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ tátá rey, dí xtángoo ndrígu̱ún bi̱ medos ga̱jma̱a̱ persas naʼthí dí índo̱ rey naríyaʼ mbá xtángoo xándoo maxtiʼkhuu”. 16  Ikha jngóo rey niʼtáñajunʼ rí maguwáʼ kuya̱a̱ Daniel ga̱jma̱a̱ rí mudama̱ʼa̱a̱n náa iñáʼ rí kajchún león. Rey niʼthúu̱n Daniel: “Dios ndrígáaʼ, bi̱ natani̱ ñajuunʼ má xúʼko̱, maʼni kriña̱a̱nʼ”. 17  Ikhú niguwáʼ kuñu̱u̱n mbá itsí ga̱jma̱a̱ nigrigu̱u̱ náa riejuun iñáʼ, rey nigíʼmuu sello náa itsí ga̱jma̱a̱ anillo rí naxnúu sello, xúʼko̱ má xa̱bu̱ ñajunʼ ndrígióo nixnáá sello ga̱jma̱a̱ anillo ndrígu̱ún mu xúʼko̱ nimbá xándoo maxtiʼkhu̱u̱ ga̱jma̱a̱ numuu Daniel. 18  Nda̱wa̱á dí nirígá rígi̱, rey nitanga̱a̱ náa guʼwá ñajunʼ ndrígóo. Kañiiʼ mbruʼun nirkuéyiminaʼ* ga̱jma̱a̱ tagruigú nimbá rí maʼni gagiminaʼ* ma̱ngaa tándoo gígu.* 19  Índo̱ nijtsiriga, rey nigijxi̱i̱ ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱ ragáyúu náa iñáʼ rí kajchún león. 20  Índo̱ ni̱jkha̱ kanuu náa iñáʼ, nindxa̱ʼóo Daniel ga̱jma̱a̱ mbá aʼwá ngíná. Rey nirajxu̱u̱ Daniel: “Daniel, xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ ndaʼya, lá niʼngo̱o̱ niʼni kriña̱a̱nʼ Dios ndrígáaʼ bi̱ natani̱ ñajuunʼ má xúʼko̱ mu xúpháaʼ león ráʼ.” 21  Mbá nacha̱ Daniel niriʼñuu rey: “¡Tátá rey, asndu kámuu gáraxtaa! 22  Dios ndrígóʼ nikuʼmaa mbáa ángel ndrígióo ga̱jma̱a̱ nirugoo rawúúnʼ león ga̱jma̱a̱ ikhiin nda̱a̱ rí niniu̱nʼ, numuu rí ikhaa ndiʼyoo dí ikhúún na̱nguá gúʼdoo aʼkhúnʼ ni má nda̱a̱ dí raʼkhí ninia̱a̱ʼ ikháán, tátá rey”. 23  Ikhú rey ra̱ʼkhá tháán nidxuu, ga̱jma̱a̱ niʼtáñajunʼ dí muriya̱a̱ʼ Daniel náa iñáʼ, índo̱ niri̱ya̱a̱ʼ Daniel náa iñáʼ nda̱a̱ rí nigíʼnuu, numuu rí nikumu̱u̱ kaʼyoo Dios ndrígóo. 24  Ikhú rey niʼtáñajunʼ rí ma̱ʼkha̱ kiʼdiin xa̱bu̱ bi̱ nixrui̱ga̱a̱ Daniel. Nda̱wa̱á nidami̱ʼi̱i̱n náa iñáʼ rí kajchún león mbóó gajmiún e̱jñu̱ún ga̱jma̱a̱ guʼñún. Asndu xóó tséguáʼnú mbayííʼ índo̱ león nirugui̱i̱n ga̱jma̱a̱ nixpi̱gu xúgíʼ i̱tsu̱ún. 25  Nda̱wa̱á rey Darío niʼnirámáʼ náa inún xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ naguwáʼ náa mixtiʼkhu xuajin ga̱jma̱a̱ bi̱ nuthi mixtiʼkhu ajngáa bi̱ kúwá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ: “¡Gakuwáanʼla tsímáá ga̱jma̱a̱ gaguaʼdáá! 26  Natañájunʼ rí xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa natañájunʼ mbaʼyóoʼ maguíʼiin ga̱jma̱a̱ mamiñún kuyáá Dios ndrígóo Daniel. Numuu rí ikhaa nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ ndaʼya ga̱jma̱a̱ maxtáa asndu kámuu. Rí naʼtáñajunʼ nditháan xáguma gámbáa ga̱jma̱a̱ mbajyúuʼ asndu kámuu. 27  Ikhaa naʼni káwíin xa̱bu̱, naʼni milagro,* naʼni dí ra̱ʼkhá tháán mitsaanʼ* náa mekhu ga̱jma̱a̱ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, numuu dí niʼni kríyaaʼ Daniel náa rawúúnʼ león”. 28  Daniel nixtáa májánʼ índo̱ nixtáa raʼtáñajunʼ Darío ma̱ngaa índo̱ niʼtáñajunʼ Ciro xa̱bu̱ persa.

Mbaʼa nota

Náa ajngáa arameo naʼthí, “náa najuiʼtáñájunʼ”.
Náa ajngáa arameo naʼthí, “xtángoo”.
O “gobernadores”.
O “ndiyamiʼchúu”.
O mbáa “na̱nguá nigún bi̱ nudi̱i̱”.
Náa ajngáa arameo naʼthí, “ni̱jkha̱ ninuuʼ rey”.
Náa ajngáa arameo naʼthí, “tsinaʼ”.
O “nagui̱i̱”.