Deuteronomio 4:1-49

  • Israelitas ndayóoʼ rí munimbu̱u̱n (1-14)

    • Xáʼyóoʼ mambumún rí Dios niʼni (9)

  • Jeobá na̱nda̱ʼa̱ rí i̱ndó ikhaa mbiʼyamajkuíí (15-31)

  • Ndawa̱a̱ i̱mba̱a̱ Dios xóo Jeobá (32-40)

  • Xuajin náa rí muni̱ kawúmíjná dí rígá xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ náa Jordan (41-43)

  • Xóo nagi̱ʼdu̱u̱ najuiʼthá ga̱jma̱a̱ numuu Xtángoo (44-49)

4  Rí xúgi̱, xa̱bu̱ Israel, gudxawíín kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí xtáá rasngála mu munimbala, mu xúʼko̱ makuwáanʼla ga̱jma̱a̱ mata̱ʼa̱la náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñála maxnála mu mudrígúu.  Xáʼyóoʼ mu̱ni̱rámáaʼ ni má murigúula kiʼtáñajunʼ rí xtáá ra̱tala, mu xúʼko̱ muni̱mbala kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígala.  Ikháanʼ mínaaʼla ndi̱ya̱a̱la rí niʼni Jeobá índo̱ ndiyamajkuíí Baal bi̱ nduyamajkuíí náa Peor: Jeobá Dios ndrígala niʼni gámbíin náa majñala ikháanʼla xúgíinʼ xa̱bekha bi̱ nigún tsu̱du̱u̱ Baal bi̱ ndiyamajkuíí náa Peor.  Mú xúgiáanʼ ikháanʼla bi̱ nu̱nimbala ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala, kuwáanʼla ndu̱ya xúgi̱.  Gu̱ya̱a̱, nisngála kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo xó má Jeobá Dios ndrígóʼ nixnúʼ, mu munimbaníí náa ku̱ba̱ʼ rí ikháanʼla mudrígúu.  Gíʼmaa rí munimbánííla kuduun, numuu dí rígi̱ gásngájmún i̱ʼwáʼ xuajin índo̱ gúdxawíín ga̱jma̱a̱ numuu kiʼtáñajunʼ rí kuaʼdáála, numuu rí mbuyáá dí ikháanʼla kuaʼdáála ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ rí nakrua̱ʼa̱la. Ikhiin muthi: ‹Gajkhun rí xuajin mba̱a̱ rígi̱, nindxu̱u̱ mbá xuajin rí nakro̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ najmañuu wéñuuʼ›.  Nda̱a̱ i̱mba̱ xuajin dí nambríguii ga̱jma̱a̱ xuajñulú, dioses ndrígu̱ún na̱nguá kúwá mijngii náa ikhiin, mú Jeobá Dios ndrígúlú xtáa mijngii náa ikháanʼlu índo̱ nuʼtákáñíí.  Lá rígá i̱mba̱ xuajin rí gíʼdoo kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí jmbu xó má xúgíʼ Xtángoo rí xtáá rata̱la̱ xúgi̱ ráʼ.  Mú atiewumínáʼ ga̱jma̱a̱ tsu̱ma̱ gátani̱ mu xámbumaaʼ dí ikháán nitayáá, mu marigá má xúʼko̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ náa xúgíʼ mbiʼi dí gáraxtaa. Ma̱ngaa mbaʼyóoʼ marasngúún e̱jña̱a̱ʼ ma̱ngaa e̱jín xíñáaʼ. 10  Mbiʼi rí niraxtaa náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa Horeb, Jeobá niʼthúnʼ: ‹Atagímbíin xa̱bu̱ xuajin mu mudxawíín ajngóʼ, mu xúʼko̱ majmañún ga̱jma̱a̱ mamiñún kuyoʼ náa xúgíʼ mbiʼi rí gákuwá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ mu xúʼko̱ musngúún e̱jñu̱ún›. 11  Ikháanʼla ni̱jkua̱ kanuu ga̱jma̱a̱ niguanála náa nigi̱ʼdu̱u̱ kúbá ga̱jma̱a̱ náa kúbá nikamuu mbá aguʼ dí ni̱jkha̱nú asndu náa mekhuíí.* Mikína kri̱ga̱, kajnííʼ du̱u̱n skuniʼ. 12  Jeobá nigíʼdu̱u̱ niʼtála asndu náa aguʼ. Nidxawíín dí mbáa niʼtála mú na̱nguá ndi̱ya̱a̱ nimbáa... I̱ndó aʼwá niwáán. 13  Ikhaa nimbánuu gajmiála, niʼtála rí muni̱mbala: Náa mbá Gu̱wa̱ʼ kiʼtáñajunʼ.* Nda̱wa̱á niʼnirámáʼ náa a̱jma̱ itsí wajpa. 14  Nákha ikhú, Jeobá nikuʼmún mu masngála kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí ikháanʼ mbaʼyóoʼ muni̱mbala náa ku̱ba̱ʼ dí mata̱ʼa̱la mu mundrígúu. 15  Numuu rí na̱nguá ndiya̱a̱ nimbá mbiʼi rí Jeobá niʼtámíjná ga̱jma̱á nindxa̱la náa Horeb asndu náa aguʼ, ikha jngóo tsu̱ma̱ wéñuuʼ gíʼmaa mu̱ni̱la, 16  mu xúni̱ gachímíjná dí muni̱i̱ mbáa xándú bi̱ kiejxu̱u̱ dí rígá. Xúni̱ nimbá dí kiejxu̱u̱ xóo mbáa xa̱biya̱ o mbáa a̱ʼgu̱, 17  ni má bi̱ kiejxu̱u̱n xóo xujkhúʼ bi̱ kúwá náa ku̱ba̱ʼ, ni má bi̱ kiejxu̱u̱n xóo ñu̱ʼu̱ bi̱ jngruigu̱u̱n náa mekhu, 18  ni má bi̱ kiejxu̱u̱n xóo xujkhúʼ bi̱ nuxmajtamijná o xóo e̱gi̱ʼ bi̱ kúwá náa iyaʼ. 19  Índo̱ gátayara̱ʼa̱n mekhuíí ma̱ta̱ya̱a̱ a̱jkha̱ʼ, gu̱nʼ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgua̱a̱n, xúgíʼ dí rígá mekhuíí, xátatsiʼñáminaʼ dí masmbatíga̱a̱ʼ náa inún ikhiin ga̱jma̱a̱ dí matayamajkhún. Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnún xúgíʼ rígi̱ xa̱bu̱ xuajin bi̱ kúwá náa agoo mekhu. 20  Mú ikháanʼla, Jeobá niguwáanʼla náa Egipto rí nindxu̱u̱ xóo mbá horno dí narkuiyaʼ ajua̱nʼ mu mani̱ndxa̱la xuajñuu bi̱ ikhaa kaʼyoo, xó má nindxa̱la xúgi̱. 21  Jeobá nikiʼnáa kaʼyoʼ ga̱jma̱a̱ numala ikháanʼ ga̱jma̱a̱ nixná ajngóo dí xákidún náa mañu Jordán ni má xáto̱ʼo̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ májánʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ. 22  Ikhúún makhañúʼ náa ku̱ba̱ʼ rígi̱. Xákidún náa mañu Jordán, mú ikháanʼla makidáanʼ ga̱jma̱a̱ mudrígula ku̱ba̱ʼ májánʼ rúʼko̱. 23  Tsumáá gúni̱ dí xámbumala dí nimbánuu Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ nindxa̱la ni má xúni̱i̱ xándú bi̱ kiejxu̱u̱ rí Jeobá Dios ndrígala niʼtála rí xúni̱. 24  Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nindxu̱u̱ mbá aguʼ rí naʼni gámbáa, mbáa Dios bi̱ na̱nda̱ʼa̱ rí i̱ndó ikhaa mbiʼyamajkuíí. 25  Á mu nuguaʼdiin e̱jña̱la ga̱jma̱a̱ e̱jín xíñánla ga̱jma̱a̱ nakúwíin mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, mú nuni̱ dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ nuni̱i̱ mbáa xándú asndu xóo kaʼnii má kie̱jxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ nuni̱ dí ra̱májánʼ náa inuu Jeobá Dios ndrígala mu muni̱ rí makiʼnáa, 26  xúgi̱ mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ nindxu̱u̱ xóo testigo dí maguma gámbíin mbá nacha̱ náa ku̱ba̱ʼ rí mundrigúu índo̱ gánújngún náa mañu Jordán. Xájñúúnʼ mba̱yu̱u̱ʼ ikhí numuu rí maguma gámbíin mbá kayuuʼ. 27  Jeobá maʼni dí majuidáriʼiin náa majñu̱únʼ xa̱bu̱ xuajin, ga̱jma̱a̱ nguéjmi̱i̱n bi̱ makáwíin náa ikháanʼla náa majñu̱únʼ xa̱bu̱ xuajin bi̱ Jeobá má niʼni dí majuidáriʼiin. 28  Ikhí mbuyamajkún dioses bi̱ naʼnii mbáa xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ ixi̱, itsí, dioses bi̱ na̱nguá eyaxi̱ ni má tsédxawíín ni má tséphiʼtsu ni má tséñeñúún. 29  Á mu natayáaʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ asndu ikhí, mataxkamaa, mú gíʼmaa mataʼyáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ.* 30  Nda̱wa̱á índo̱ gáraxtaa ratamíniiʼ wéñuuʼ ga̱jma̱a̱ rí nitagíʼníí náa xúgíʼ rígi̱ matanga̱án náa Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ matadxawíín aʼwóo. 31  Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n. Ikhaa xániñaaʼ ni má xáʼni gámbáan ga̱jma̱a̱ xámbumuu ajngóo rí nixná náa wajin xiʼñáaʼ. 32  Mbá péñu,* atayáʼ ma̱ta̱ya̱a̱ xóo dí nirígá nákhá wájyúuʼ nákha xóo tséraxtaa, mbiʼi rí Dios niʼnii xa̱biya̱ náa ku̱ba̱ʼ. Atayáʼ náa nagi̱ʼdu̱u̱ mekhu asndu náa námbarigo̱o̱ mekhu. Lá nirígá mbá miʼtsú xóo rígi̱ ráʼ. Lá niwáán mbá miʼtsú ikháá kayuuʼ xóo rígi̱ ráʼ. 33  Lá rígá i̱mba̱ xuajin rí niʼdxawuun aʼwóo Dios asndu náa awúu̱n aguʼ xó má ikháán nitadxawíín ga̱jma̱a̱ niʼngo̱o̱ nixtáa má xúʼko̱ ráʼ. 34  O mbá miʼtsú Dios nigíʼ maríyáaʼ mbá xuajin náa majñu̱únʼ imbo̱o̱ xuajin ráʼ. Xó má ikhaa nisngájma rí niʼni milagro, tsinaʼ, guerra, tsiaki̱i̱ ndrígóo dí naʼni gamíi, xó má ikháán nitayáá rí niʼni Jeobá Dios ndrígáaʼ náa Egipto índo̱ niríña̱ánʼ ráʼ. 35  Ikháán niwasngájmaaʼ xúgíʼ rígi̱ mu ma̱ta̱ya̱a̱ dí Jeobá nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ gajkhun ga̱jma̱a̱ ndawa̱a̱ nimbáa xóo ikhaa. 36  Niʼni dí matadxawíín aʼwóo asndu mekhuíí mu maʼsngáaʼ dí matanimbaaʼ xtayáá ga̱jma̱a̱ náa ku̱ba̱ʼ niʼni dí ma̱ta̱ya̱a̱ mbá aguʼ ga̱jma̱a̱ nitadxawíín aʼwóo asndu náa awúu̱n aguʼ. 37  Xó má ikhaa nindoo kaʼñún wajin xiʼñáaʼ ga̱jma̱a̱ niraʼwíin e̱jñu̱ún ikhiin, ikhaa ni̱ʼkha̱ ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ índo̱ niríñáa̱nʼ náa Egipto ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóo. 38  Nixkawíin náa inaaʼ xuajin rí itháan mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ itháan guáʼdáá tsiaki̱i̱ ki xóo ikháán mu xúʼko̱ maxnáaʼ mata̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱bu̱únʼ maʼni mbayaaʼ, xó má nandoo natayáá xúgi̱. 39  Ikha jngóo, asndu mbiʼi rígi̱ gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ rí Jeobá nindxu̱u̱ Dios bi̱ gajkhun bi̱ xtáa mekhuíí ga̱jma̱a̱ náa mbayííʼ gi̱i̱ náa ku̱ba̱ʼ. Ndawa̱a̱ i̱mba̱a̱. 40  Gíʼmaa matanimba̱a̱ʼ ikha ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ ndrígóo dí naxna̱a̱ʼ xúgi̱, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ ikháán gajmiáanʼ e̱jña̱a̱ʼ, ma̱ngaa mu xúʼko̱ maraxtaa mba̱yu̱u̱ʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ xtáa raxnáaʼ”. 41  Nákhá ikhú, Moisés niraʼwíí ajtsú xuajin xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ* náa Jordán. 42  Á mu mbáa nixíyáa ndxájuu mú táʼni kiejuunʼ ni má na̱nguá kiʼnáa kaʼyoo, ikhaa mbaʼyóoʼ magayútoʼoo náa xuajin rúʼko̱ mu maʼni kríyamínáʼ. 43  Timbá xuajin nindxu̱u̱ Bézer, dí rígá náa kaʼmúuʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ,* ikhí magún xa̱bu̱ rubenitas, raga̱jma̱, Ramot dí rígá náa Galaad, ikhí magún bi̱ gaditas ga̱jma̱a̱ ragajtsú, Golán dí rígá náa Basán, ikhí magún bi̱ manasitas. 44  Rígi̱ nindxu̱u̱ Xtángoo rí Moisés nixnún xa̱bu̱ xuajin Israel. 45  Rígi̱ nindxu̱u̱ kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí Moisés nixnún bi̱ israelitas nda̱wa̱á rí nigájnún náa Egipto, 46  náa mbaaʼ ndrígóo mañu Jordán, náa mata dí rígá náa inuu Bet-Peor, náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo rey Sehón bi̱ naʼtáñajúúnʼ amorreos, bi̱ nixtáa náa Hesbón bi̱ Moisés ga̱jma̱a̱ israelitas niʼngu̱u̱n nixmijná gajmiún nda̱wa̱á dí nigájnún náa Egipto. 47  Ikhiin nindrigúu ku̱bo̱o̱ʼ ma̱ngaa ku̱bo̱o̱ʼ rey Og bi̱ nixtáa náa Basán, nájmi̱i̱n reyes amorreos bugi̱ bi̱ nikúwá náa mbayuuʼ mañu Jordán xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ, 48  asndu náa Aroer, dí rígá náa rawunʼ mata ndrígóo Arnón, asndu náa kúbá Siyón, xóo muʼthá, Hermón, 49  ga̱jma̱a̱ xúgíʼ Arabá, náa mbaaʼ ndrígóo mañu Jordán xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ, asndu náa lamáa ndrígóo Arabá,* náa rajkhúu mbríjniúu Pisgá.

Mbaʼa nota

Náa ajngáa hebreo naʼthí, “asndu náa a̱jkiu̱u̱n mekhu”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gu̱wa̱ʼ ajngáa”. Ma̱ngaa najmaʼnuuʼ xóo Decálogo.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
O “atani̱ mbá rí májánʼ”.
O “este”.
O “desierto”.
Xóo muʼthá, mar Salado o mar Muerto.