Rí niʼnirámáʼ Juan 5:1-47

  • Jesús niʼni thanuu mbáa xa̱bu̱ náa Betzata (1-18)

  • Ada̱ nagrui̱gú ñajunʼ náa Anu̱u̱ (19-24)

  • Bi̱ nikháñún mudxawíín aʼwóo Jesús (25-30)

  • Rí nijuiʼthá ga̱jma̱a̱ numuu Jesús (31-47)

5  Nda̱wa̱á rí nirígá xúgíʼ rígi̱, Jesús nitsimuu náa Jerusalén numuu rí xa̱bu̱ judíos nuniriya̱a̱ʼ ndxa̱a̱.* 2  Náa Jerusalén, náa mijngii rígá Xkrugún Mugu̱, ikhí rígá mbá tanque rí náa ajngáa hebreo nagumbiʼyuu Betzata, dí gíʼdoo goʼwóo náa mbájndi rawuunʼ.* 3  Ga̱jma̱a̱ ikhí jngútigi̱i̱n mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ naʼniún nandii, xóo bi̱ tsíkruigu̱u̱n, bi̱ tsíyoo gágún ga̱jma̱a̱ bi̱ nikháñuu xuñún.* 4  * 5  Ga̱jma̱a̱ ikhí xtáa mbáa xa̱bu̱ bi̱ naʼni má 38 tsiguʼ rí naʼniuu nandii. 6  Índo̱ Jesús ndiʼyoo kri̱ga̱a̱ xa̱bu̱ bugi̱, ga̱jma̱a̱ ikhaa ndaʼyoo má rí mba̱yu̱u̱ʼ tsiguʼ eʼniuu nandii, ikha jngóo nirajxu̱u̱: “Lá nandaaʼ maʼni̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ ráʼ.” 7  Ikhú bi̱ naʼniuu nandii nigawuuʼ: “Tátá nda̱wa̱a̱ tsáa makumúnʼ náa iyaʼ índo̱ naʼbajxu̱u̱. Índo̱ na̱jkhá majngúnʼ, xtáa má mbáa bi̱ nijngúun ginii”. 8  Jesús niʼthúu̱n: “¡Ariejún! Atiéjxi̱i̱ xia̱waaʼ ga̱jma̱a̱ ayuʼ kruíga̱a̱ʼ”. 9  Ikhú xa̱bu̱ bugi̱ niʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n, niyéjxi̱i̱ xia̱wuu ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ ni̱jkha̱ kruígo̱o̱. Mbiʼi rúʼko̱ nindxu̱u̱ sábado.* 10  Ikhú bi̱ judíos nitháán xa̱bu̱ bi̱ niʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n: “Kuwáánʼ mbiʼi sábado. Xándoo mbi̱ya̱ xia̱waaʼ”. 11  Mú ikhaa niʼthún: “Xa̱bu̱ bi̱ niʼni thanuʼ niʼthúnʼ ‹atiéjxi̱i̱ xia̱waaʼ ga̱jma̱a̱ ayuʼ kruíga̱a̱ʼ›”. 12  Ikhiin nirajxi̱i̱: “Tsáá lá xa̱bíi niʼtáñajuaanʼ ‹atiéjxi̱i̱ xia̱waaʼ ga̱jma̱a̱ ayuʼ kruíga̱a̱ʼ› rá.” 13  Mú xa̱bu̱ bi̱ niʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n na̱nguá eʼyoo, numuu rí Jesús nindáti̱ga̱a̱ náa majñúúnʼ xa̱bu̱ mbaʼin bi̱ kúwá ikhí. 14  Nda̱wa̱á dí nirígá rígi̱, Jesús nixkamaa náa guʼwá rí nduyamajkuíí Dios ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Niʼni̱i̱ má a̱jkia̱a̱nʼ rá. Ni xátáxuʼdaminaʼ itháan aʼkhá, raʼkháa gáʼni rí itháan gakhi̱i̱ rí gátraʼníí”. 15  Ikhú xa̱bu̱ bugi̱ ni̱jkha̱a̱ gáʼthúún judíos rí Jesús nindxu̱u̱ bi̱ niʼni thanuu. 16  Ikha jngóo judíos ndiyáʼ rí muni̱i̱ Jesús, numuu rí naʼni xúgíʼ rígi̱ mbiʼi sábado. 17  Mú ikhaa niriʼñúún: “Anu̱ʼ xtáa rañajunʼ asndu xúgi̱, ikha jngóo mangúún na̱ñajunʼ”. 18  Ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱, bi̱ judíos ndiyáʼ itháan xú káʼnii muxiyáa, raʼkháa i̱ndó ga̱jma̱a̱ numuu rí tséʼyamajkhuu mbiʼi sábado, ma̱ngaa numuu rí naʼthí dí Dios nindxu̱u̱ Anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ naʼnimbríguminaʼ ga̱jma̱a̱ Dios. 19  Mú Jesús niʼthún: “Na̱tala gajkhun rí Ada̱ xándoo gáʼni i̱ndó rí ikhaa nandoo, naʼni rí ndaʼyoo náa Anu̱u̱. Numuu dí xúgíʼ dí naʼni Anu̱u̱, ikhaa rúʼko̱ má dí naʼni Ada̱ ma̱ngaa. 20  Numuu rí Anu̱u̱ nandoo kaʼyoo Ada̱, ga̱jma̱a̱ naʼsngóo xúgíʼ rí ikhaa má naʼni, ga̱jma̱a̱ maʼsngóo maʼni ñajunʼ rí itháan mba̱ʼu̱ mu xúʼko̱ ikháanʼ maguanála tsiánguá. 21  Numuu rí Anu̱u̱ nakujxi̱ín* bi̱ nikháñúún ga̱jma̱a̱ naʼni dí mbuya, xúʼko̱ má Ada̱ ma̱ngaa naʼni rí mbuya bi̱ ikhaa nandoo. 22  Numuu rí Anu̱u̱ tséʼni rí mamínuuʼ nimbáa, xúgíʼ ñajunʼ rígi̱ nixnúu maʼni Ada̱, 23  mu xúʼko̱ xúgíinʼ mbuyamajkuíí Ada̱ xó má eyamajkuíí Anu̱u̱. Bi̱ tséʼyamajkuu Ada̱, tséʼyamajkuu má Anu̱u̱ bi̱ nikuʼmaa ma̱ʼkha̱. 24  Na̱tala gajkhun rí asndu tsáá bi̱ naʼdxawuun ajngóʼ ga̱jma̱a̱ naʼnimbo̱o̱ náa bi̱ nikuʼmún ma̱ʼkhá maxtáa kámuu mbiʼi, xámínúuʼ, nindxu̱u̱ xóo xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu mú rí xúgi̱ natanga̱a̱ naxtáa. 25  Na̱tala gajkhun rí na̱ʼkha̱ mbiʼi, mbiʼi rúʼko̱ ni̱ʼkha̱nú má, rí bi̱ nikháñúún mudxawíín aʼwóo A̱ʼdióo Dios, ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ bi̱ ninimbu̱ún rí niʼthí makuwá mbu̱júu̱ʼ. 26  Numuu rí Anu̱u̱ gíʼdoo tsiakii náa rí ndaʼya, xúʼko̱ má nixnúu ma̱ngaa A̱ʼdióo náa xúgíʼ rí ndaʼya. 27  Ga̱jma̱a̱ nijuixnáá ñajunʼ maʼthí tsíin mumíniiʼ, numuu rí ikhaa nindxu̱u̱ A̱ʼdióo xa̱biya̱. 28  Xáʼniala tsiánguá ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱, numuu rí na̱ʼkha̱nú mbiʼi rí xúgíinʼ bi̱ kúwá náa iñá wa̱jinʼ mudxawíín aʼwóo, 29  muguajxúnʼ* bi̱ nini̱ rí májánʼ mu makuwá kámuu mbiʼi, mú bi̱ nini̱ dí ra̱májánʼ maguajxúnʼ mu majuiʼthá rí gúgiʼníín. 30  Ikhúúnʼ tsíyóʼ ma̱ni̱ nimbá rí nandoʼ. Naraʼwi̱i̱n bi̱ mumíniiʼ xó má nadxawuun ga̱jma̱a̱ rí na̱ni̱ nindxu̱u̱ májánʼ numuu rí tséʼyáʼ ma̱ni̱ rí nandoʼ ikhúúnʼ, na̱ni̱ rí nandoo bi̱ nikungu̱u̱nʼ. 31  Á mu i̱ndó natha ga̱jma̱a̱ numuʼ, xágiʼdoo numuu rí gátha. 32  Mú xtáa i̱mba̱a̱ bi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuʼ, ga̱jma̱a̱ nda̱yo̱o̱ rí naʼthí ikhaa nindxu̱u̱ gajkhun. 33  Ikháanʼ nixuʼmíin bi̱ nigún kuñu̱u̱n ajngáa náa Juan, ga̱jma̱a̱ rí niʼthála ikhaa nindxu̱u̱ gajkhun. 34  Ikhúúnʼ na̱nguá egruigu nimbá rí naʼthí mbáa xa̱bu̱, mú na̱tala rígi̱ mu ikháanʼ makáwáanʼ. 35  Xa̱bu̱ buʼko̱ nindxu̱u̱ aguʼ rí nakha ga̱jma̱a̱ rí nambiʼi, ga̱jma̱a̱ ikháanʼ káaʼ mbá nguáthá mbiʼi nikuwáanʼ gagi ga̱jma̱a̱ agiuuʼ. 36  Mú rí natha ikhúúnʼ gíʼdoo itháan numuu ki xóo rí niʼthí Juan, numuu rí na̱ni̱ ñajunʼ rí nikuʼmún ma̱ni̱ Anu̱ʼ, ga̱jma̱a̱ rí xóo na̱ni̱ nasngájma rí ikhaa nindxu̱u̱ bi̱ nikungu̱u̱nʼ. 37  Anu̱ʼ bi̱ nikungu̱u̱nʼ, niʼthí ga̱jma̱a̱ numuʼ. Ikháanʼ na̱nguá nidxawíín aʼwóo ni má na̱nguá ndiya̱a̱ inuu, 38  ga̱jma̱a̱ ajngóo na̱nguá rígá náa ikháanʼ numuu rí na̱nguá enimbala kuya̱a̱ bi̱ nikungua̱a̱nʼ. 39  Ikháanʼla nunigajma̱a̱ tsumáá rí Kiʼniraʼmáʼ numuu rí nundxa̱ʼwa̱míjna̱ dí ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱ gáʼni rí makuwáanʼ kámuu mbiʼi; mú ikhí má naʼthí ga̱jma̱a̱ numuʼ ikhúúnʼ. 40  Maski ajndu xúʼko̱, ikháanʼ tsíyala gáguwa̱ʼ náa ikhúúnʼ mu makhánala rí makuwáanʼ kámuu mbiʼi. 41  Ikhúúnʼ tségruigú gamajkhu ndrígu̱ún xa̱bu̱. 42  Mú nda̱yo̱o̱ májánʼ rí ikháanʼ tsíyala ku̱ya̱a̱ Dios. 43  Ikhúúnʼ ni̱ʼkhá xtiʼkhuu Anu̱ʼ, mú ikháanʼla tséndrígúún. Á mu i̱mba̱a̱ gáʼkha̱ i̱ndó ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa, ikhaa buʼko̱ bi̱ mundríguíi. 44  Xú káʼnii gándoo gúnimbala ku̱yo̱ʼ á mu tséʼyáʼ rí magruiguáanʼ Dios, i̱ndó nduʼyáʼ rí eʼwíinʼ muxnala gamajkhu rá. 45  Xákumala rí ikhúúnʼ makruíga̱a̱nʼ náa inuu Anu̱ʼ. Bi̱ nakrui̱ga̱a̱nʼ nindxu̱u̱ Moisés bi̱ naku̱ma̱la kuya̱a̱. 46  Mú á mu naku̱ma̱la kuya̱a̱ Moisés, maku̱ma̱la ku̱yo̱ʼ má mangúún, numuu rí ikhaa nindxu̱u̱ bi̱ niʼnirámáʼ ga̱jma̱a̱ numuʼ. 47  Mú á mu tsénimbala rí niʼniraʼmáʼ, xú káʼnii gúnimbala ku̱yo̱ʼ ikhúúnʼ rá.”

Mbaʼa nota

Ndxa̱a̱ rígi̱ nindxu̱u̱ Pascua.
Náa ajngáa griego naʼthí, “tanque rígi̱ gíʼdoo mbá witsu rawuunʼ náa mi̱dxu̱ʼ kruámaaʼ”.
O “niʼni xi̱i̱nʼ”.
Versículo rígi̱ rígá náa tikhuu Biblia, mú nda̱a̱ náa mbaʼa rí nigumaraʼmáʼ náa ajngáa griego.
Atayáá glosario, sábado.
O “naʼnigabi̱ín”, “naʼni mbuya̱a̱”.
O “matujxi̱ín”, “mbuya̱a̱”.