Rí niʼnirámáʼ Lucas 4:1-44

  • Gixa̱a̱ nigruiga̱ tsáʼkhá náa inuu Jesús (1-13)

  • Jesús nagíʼdu̱u̱ naʼtáraʼa náa Galilea (14, 15)

  • Tsíñún gúyáá náa Nazaret (16-30)

  • Náa guʼwá rí bi̱ judíos nuxnáá gamajkhu Dios dí rígá Capernaúm (31-37)

  • Naʼni thanuu dxa̱giu̱u̱ Simón ga̱jma̱a̱ eʼwíinʼ (38-41)

  • Nuxkamaa Jesús náa nda̱wi̱i̱n xa̱bu̱ (42-44)

4  Ikhú Jesús nigiʼdoo espíritu santo,* nitsíngúunʼ náa mañu Jordán, ga̱jma̱a̱ espíritu* ni̱jkha̱ kayáa náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ 2  mbá 40 mbiʼi, ga̱jma̱a̱ Gixa̱a̱ nigruiga̱ tsáʼkhá náa inuu. Mbá xúgíʼ mbiʼi rúʼko̱ tákuiʼtsu nditháan ikha jngóo nixkidxu̱u̱ wéñuuʼ. 3  Ikhú Gixa̱a̱ niʼthúu̱n: “Á mu nindxa̱a̱ʼ a̱ʼdióo Dios aratháán itsí rígi̱ mu magutajxi̱i̱ ganitsu”. 4  Mú Jesús niriʼñuu: “Náa kiʼnirámá’ naʼthí: ‹Raʼkháa i̱ndó rí makuiʼtsu gíʼmaa maxtáa ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱›”. 5  Nda̱wa̱á, Gixa̱a̱ ni̱jkha̱ kayáa náa mitsídánʼ ga̱jma̱a̱ nisngájmuu mbá xngaa xúgíʼ xuajen mba̱ʼu̱ dí rígá* náa numbaaʼ. 6  Ikhú Gixa̱a̱ niʼthúu̱n: “Maxna̱a̱ʼ xúgíʼ dí gíʼdoo numuu dí rígá ikhí ga̱jma̱a̱ rí maratañájunʼ, numuu rí ikhúúnʼ nijuixnáxuʼ ga̱jma̱a̱ ikhúúnʼ ma̱ndoo maxnu̱u̱ asndu tsáá má gáʼndoʼ. 7  Ikha jngóo, á mu natayamajkhuʼ káaʼ mbá miʼtsú wáa, xúgíʼ rígi̱ maʼni ndrígáaʼ ikháán”. 8  Mú Jesús niriʼñuu: “Náa kiʼnirámáʼ naʼthí: ‹I̱ndó Jeobá* Dios ndrígáaʼ gátayamajkuíí ga̱jma̱a̱ i̱ndó ikhaa gátani̱ ñajuunʼ›”. 9  Ikhú Gixa̱a̱ ni̱jkha̱ kayáa náa Jerusalén ga̱jma̱a̱ nitsriguii náa itháan mitsídánʼ* náa guʼwá rí nduyamajkuíí Dios, ikhú niʼthúu̱n: “Á mu nindxa̱a̱ʼ a̱ʼdióo Dios, atajmbatígúmináʼ, 10  numuu rí náa kiʼnirámá’ naʼthí: ‹Ikhaa makungui̱i̱nʼ ángeles mu muñewa̱a̱nʼ› 11  ga̱jma̱a̱ ‹murtuwíín mu xáxnúu itsí rajkuáaʼ›”. 12  Jesús niriʼñuu: “Ma̱ngaa náa kiʼnirámá’ naʼthí: ‹Xátaʼgíʼ tsáʼkhá* náa Jeobá* Dios ndrígáaʼ›”. 13  Ikha jngóo índo̱ niguámbóo nigruiga̱ tsáʼkhá inuu, ikhú Gixa̱a̱ ni̱jkha̱a̱ mu mbaʼyoo nguáná gándoo magruiga̱ tsáʼkhá mbu̱júu̱ʼ. 14  Ikhú Jesús nitanga̱a̱ náa Galilea ga̱jma̱a̱ nigiʼdoo espíritu ndrígóo Dios. Niwán ri̱go̱o̱ ga̱jma̱a̱ numuu náa xúgíʼ mbaaʼ rúʼko̱. 15  Ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ niʼsngáa náa guʼwá rí ikhiin nuxnáá gamajkhu Dios,* ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ nuthi rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu. 16  Nda̱wa̱á nitanga̱a̱ Nazaret, náa xuajen rí ndija̱a̱. Xó má eguʼwúun naʼni mámbá sábado,* nito̱ʼo̱o̱ náa guʼwá rí ikhiin nuxnáá gamajkhu Dios, niwi̱ji̱ mu maguxnuu. 17  Ikhú nixnáá rollo rí niʼnirámáʼ profeta* Isaías. Ikhaa nimbríyaʼ ga̱jma̱a̱ nixkamaa náa kiʼnirámáʼ: 18  “Espíritu ndrígóo Jeobá* rígá náa ikhúúnʼ numuu rí ikhaa niraʼwúún mu mathu̱u̱n ajngáa rí májánʼ xa̱bu̱ gíníi. Nikuʼmún mu mathu̱u̱n rí makáwíin bi̱ kajchún guʼwá e̱jua̱nʼ, mambáʼta̱a̱ idún bi̱ tsékruigu̱u̱n, ma̱ni̱ káwíin bi̱ kúwá rumíniiʼ, 19  ga̱jma̱a̱ mu mataráʼa rí na̱ʼkha̱ tsiguʼ rí Jeobá* maʼni tsajkurámiinʼ”. 20  Nda̱wa̱á índo̱ niguámbóo, ikhú nimbújxi̱i̱ rollo ga̱jma̱a̱ nixnáa bi̱ nañambáá náa guʼwá rí bi̱ judíos nuxnáá gamajkhu Dios, ikhú nigi̱ʼi̱. Xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá ikhí i̱ndó niyejxi̱i̱. 21  Ikhú nigíʼdu̱u̱ niʼthún: “Xúgi̱ nambánuu rí Kiʼnirámáʼ rí niguámbala nidxawíín”. 22  Xúgíinʼ nigíʼdi̱i̱ nithi rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu, asndu tsiánguá niguanún ga̱jma̱a̱ ajngáa mitsaanʼ rí niʼthí. Ikhú nithi: “Lá raʼkháa a̱ʼdióo José bugi̱ ráʼ.” 23  Ikhú ikhaa niʼthún: “Nda̱yo̱o̱ má dí xúgi̱ kaʼnii gúthunʼ: ‹Xa̱bu̱ naʼni thana, atanitanaminaʼ›. Ga̱jma̱a̱ mu̱tala: ‹Atani̱ náa xuajñaanʼ ma̱ngaa rí nidxawíínxu rí nitani̱ náa Capernaúm›”. 24  Ga̱jma̱a̱ niʼthí xóó: “Nimbáa profeta tséguma mba̱a̱ náa xuajñuu. 25  Mbá xkri̱da, na̱tala gajkhun rí mbiʼi rí nixtáa Elías nikúwá mbaʼin gu̱ʼú xuáʼa̱ náa Israel, índo̱ táxnúu ruʼwa mbá ajtsú tsiguʼ tikhu, ga̱jma̱a̱ nirígá wéñuuʼ ewiʼ náa xúgíʼ mbaaʼ rúʼko̱. 26  Mú Elías na̱nguá kaxúʼmaa maʼga náa nimbáa a̱ʼgu̱ buʼko̱, i̱ndó náa mbáa a̱ʼgú xuáʼa̱ bi̱ xtáa náa Sarepta, náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Sidón. 27  Ma̱ngaa nikúwá mbaʼin bi̱ niguáʼdáá nandii lepra* náa Israel nákha mbiʼi rí nixtáa profeta Eliseo. Mú ikhaa táʼni thanuu nimbáa rí ikhiin, i̱ndó Naamán bi̱ nindxu̱u̱ xa̱bu̱ sirio”. 28  Ikhú xúgíinʼ bi̱ nidxawíín rígi̱ bi̱ kúwi̱i̱n náa guʼwá rí bi̱ judíos nuxnáá gamajkhu Dios, nikásngañu̱u̱nʼ wéñuuʼ. 29  Ikha jngóo nitujxu̱u̱n ga̱jma̱a̱ niriya̱a̱ʼ mbá nacha̱ náa xuajen, nigún kuya̱a̱ náa inuu kúbá náa grígu xuajen mu mudatiguíi ikhí. 30  Mú ikhaa ninújngoo náa majñúnʼ ga̱jma̱a̱ nigujtuun kamba̱a̱ ni̱jkha̱a̱. 31  Nda̱wa̱á nigajtaa ni̱jkha̱ náa Capernaúm mbá xuajen dí rígá náa mbayuuʼ Galilea. Mámbá sábado niʼsngúún xa̱bu̱ ikhí, 32  ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ niguanún tsiánguá rí xóo naʼsngáa, numuu rí naʼthí xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo numuu. 33  Náa guʼwá rí ikhiin nuxnáá gamajkhu Dios gídáʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdaa giñán xkawi̱i̱ʼ,* ga̱jma̱a̱ ikhaa nindxa̱ʼwá gakhi̱i̱: 34  “¡Ah! Jesús xa̱bu̱ Nazareno, náá numuu rí na̱dxa̱ʼ náa ikháanʼxu rá. Lá ni̱dxa̱ʼ gátani̱ gámbáanʼxu ráʼ. Nda̱yo̱o̱ májánʼ rí nindxa̱a̱ʼ bi̱ Dios nikungua̱a̱nʼ”.* 35  Mú Jesús nixprígúu giñán xkawi̱i̱ʼ* ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “¡Wíí gáʼni, atagájnaaʼ náa ikhaa!”. Ikhú xa̱bu̱ wéñiiʼ nidati̱ga̱a̱ xa̱bu̱ mbayíʼ náa majñúnʼ xa̱bu̱, ikhú nigájnáa ga̱jma̱a̱ táʼnigawúunʼ xa̱bu̱. 36  Índo̱ ndiyáá rígi̱, xa̱bu̱ niʼniún tsiánguá ga̱jma̱a̱ nigíʼdi̱i̱ nithi: “Gu̱ya̱a̱ xú káʼnii ajngáa ejmuu, asndu naʼtáñajúúnʼ giñán xkawi̱i̱nʼ* ¡ga̱jma̱a̱ ikhiin nagájnaán náa xa̱bu̱!”. 37  Ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí niʼni niwán ri̱go̱o̱ náa xúgíʼ mbaaʼ rúʼko̱. 38  Nda̱wa̱á rí Jesús nigájnáa náa guʼwá rí bi̱ judíos nuxnáá gamajkhu Dios, ni̱jkha̱ náa goʼwóo Simón, mbiʼi rúʼko̱ dxa̱giu̱u̱ Simón naʼniuu mijkha mbiʼ* ga̱jma̱a̱ ninda̱ʼa̱a̱ rí mambáyúu. 39  Ikha jngóo nigiʼnduti̱ga̱ ga̱jma̱a̱ nixprígúu nandii ga̱jma̱a̱ ikhú niwi̱ji̱i̱ ragigaa. Núkhu nigijxi̱i̱ dxa̱giu̱u̱ Simón ga̱jma̱a̱ niʼni mbáʼwi̱i̱n. 40  Índo̱ na̱jkha̱ rarámáaʼ a̱jkha̱ʼ, xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ guáʼdiin bi̱ nandoo káñún ga̱jma̱a̱ mixtiʼkhu nandii nigún kudiin náa Jesús. Ikhaa nixkrámiinʼ mámbáa rí ikhiin ga̱jma̱a̱ ikhú niʼni̱i̱ a̱jkiu̱ún. 41  Ma̱ngaa mbaʼin xa̱bu̱ wéñiiʼ nigájnaán náa xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ nindxa̱ʼwa̱: “¡Ikháán ñajuaanʼ A̱ʼdióo Dios!”. Mú ikhaa naxprígún ga̱jma̱a̱ tséniñúnʼ muthi numuu rí ikhiin nduyáá rí ikhaa nindxu̱u̱ Cristo. 42  Índo̱ nijtsi, ikhaa niríyaminaʼ náa nda̱wi̱i̱n xa̱bu̱. Mú mbaʼin xa̱bu̱ nigíʼdi̱i̱ ndiyáaʼ, índo̱ niguánú náa xtáa, nigíʼ murikáá mu xániñúnʼ. 43  Mú ikhaa niʼthún: “Ma̱ngaa ndayóoʼ rí mataráʼa náa i̱ʼwáʼ xuajen ajngáa rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígóo Dios,* ikhaa numuu rúʼko̱ ni̱ʼkhá”. 44  Ikha jngóo ni̱jkha̱ raʼtáraʼa náa guʼwá rí bi̱ judíos nuxnáá gamajkhu Dios dí rígá náa mbayuuʼ Judea.

Mbaʼa nota

O “xi̱ʼ kaʼwu”, “tsiakii ndrígóo Dios”. Atayáá glosario, espíritu santo.
O “xi̱ʼ”.
O “reino dí rígá”.
Atayáá glosario.
O “rijma̱a̱”.
O “xátrajmaa”.
Atayáá glosario.
O “sinagoga”.
Atayáá glosario, sábado.
O “gaʼyee”, “bi̱ naʼthí dí marigá”.
Atayáá glosario.
Atayáá glosario.
Atayáá glosario, lepra.
Náa ajngáa griego naʼthí, “giñán tsagaa”. Atayáá glosario, xa̱bu̱ wéñiiʼ.
Náa ajngáa griego naʼthí, “bi̱ Kaʼwii”.
O “giñán guéenʼ”.
Náa ajngáa griego naʼthí, “giñán tsagiin”. Atayáá glosario, xa̱bu̱ wéñiiʼ.
O “nagigaa nakrámuuʼ”.
O “Reino ndrígóo Dios”. Atayáá glosario, Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígóo Dios.