Rí niʼnirámáʼ Lucas 5:1-39

  • Narígá mbá milagro índo̱ nurawíin e̱gi̱ʼ; timbíin xa̱bi̱i̱ Jesús (1-11)

  • Jesús naʼni thanuu mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo lepra (12-16)

  • Naʼni thanuu mbáa bi̱ nikháñuu xuyuuʼ (17-26)

  • Naʼthúu̱n Leví maʼga kidxuuʼ (27-32)

  • Nuraxi̱i̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí nurkueyimijná (33-39)

5  Mbá miʼtsú, Jesús wíji̱ náa rawuunʼ iyaʼ mba̱a̱ ndrígóo Genesaret* ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán mbaʼin xa̱bu̱ niruguama̱ʼa̱a̱n mu mudxawíín ajngá rawuunʼ Dios. 2  Ikhaa ndiʼyoo a̱jma̱ barco dí wájun náa rawuunʼ iyaʼ mba̱a̱, ga̱jma̱a̱ bi̱ nurugui̱i̱n e̱gi̱ʼ niguájtaa gújñáa amúnʼ. 3  Ikhú Jesús nitsimuu náa barco ndrígóo Simón ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n rí maʼga kayóo náa mi̱jnu̱ʼ. Ikhú nigi̱ʼi̱ ga̱jma̱a̱ asndu ikhí nigíʼdu̱u̱ niʼsngúún xa̱bu̱. 4  Índo̱ niguámbóo niʼsngáa, niʼthúu̱n Simón: “Ayuʼ jcháaʼ barco náa itháan mi̱jnu̱ʼ ga̱jma̱a̱ gu̱da̱ma̱ʼa̱n amaʼ ikhí mu murawíinla e̱gi̱ʼ”. 5  Mú Simón niriʼñuu: “Maestro, kañiʼ mbruʼun ndiʼñíinʼxu e̱gi̱ʼ mú túrugua̱a̱xu̱ nimbáa, mú numuu rí ikháán ratá madama̱ʼa̱n amaʼ ikhí”. 6  Índo̱ nidama̱ʼa̱ amaʼ, ikhú nirawíin mbaʼin e̱gi̱ʼ rí asndu nigíʼdu̱u̱ nithu amaʼ. 7  Ikhú nini̱ ñawúúnʼ mu muthún eʼwíinʼ a̱ngiu̱ún bi̱ kúwá náa i̱mba̱ barco mu maguwáʼ gúmbañúún. Ikhiin niguwáʼ ga̱jma̱a̱ nini̱ majtíin náa a̱jma̱ barco. Ra̱ʼkhá tháán mbaʼin e̱gi̱ʼ rí asndu nigíʼdu̱u̱ nirmáʼán barco. 8  Índo̱ Simón Pedro ndiʼyoo rígi̱, nismbáti̱go̱o̱ náa inuu Jesús ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Tátá, atani níjniminaʼ náa ikhúúnʼ numuu rí ñajunʼ xa̱bu̱ aʼkhá”. 9  Numuu rí ikhaa gajmíi̱n bi̱ kúwá ikhí niguanún tsiánguá numuu rí mbaʼin e̱gi̱ʼ nirawíin, 10  xúʼko̱ má Santiago ga̱jma̱a̱ Juan bi̱ ni̱ndxu̱ún e̱ji̱i̱n Zebedeo, bi̱ numbayíí Simón. Ikhú Jesús niʼthúu̱n: “Xámiñaaʼ Simón. Dí xúgi̱ mataʼñíinʼ xa̱bu̱ xó má natañíinʼ e̱gi̱ʼ”. 11  Nda̱wa̱á rí nigájniín náa rawuunʼ iyaʼ ga̱jma̱a̱ barco, ikhú niniña̱a̱nʼ xúgíʼ ikhí ga̱jma̱a̱ nigún kidxuuʼ. 12  I̱mba̱ mi̱ʼtsu̱, índo̱ ikhaa xtáa náa mbá xuajen, ni̱ʼkha̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo nandii lepra. Índo̱ ndiʼyoo Jesús nismbáti̱go̱o̱ mbayíʼ ga̱jma̱a̱ niʼtákáñuu, niʼthúu̱n: “Tátá, ikhúúnʼ nda̱yo̱o̱ rí ma̱ndoo matani̱ thanuʼ, á mu nandaaʼ”. 13  Ikhú Jesús nikrui̱ya̱ʼ ñawúunʼ ga̱jma̱a̱ nixkrámaaʼ, ikhú niʼthúu̱n: “Aan xúʼko̱, nandoʼ, ga̱ʼni̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ”, núkhu niʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n xa̱bu̱. 14  Ikhú niʼthúu̱n xa̱bu̱ rí xáʼthúu̱n nimbáa. Ma̱ngaa niʼthúu̱n: “Ayu̱u̱ʼ gáraxnaxíminaʼ náa ndxajkun ga̱jma̱a̱ ayá gídxúʼ tsigijñaʼ rí naʼthí náa xtángoo ndrígóo Moisés, mu xúʼko̱ mbuyáá rí niguma thanaaʼ”. 15  Maski ajndu xúʼko̱ niwán ri̱go̱o̱ rí niʼni Jesús, ga̱jma̱a̱ mbaʼin xa̱bu̱ nigimbíin mu mudxawíín rí naʼsngáa ga̱jma̱a̱ mu maʼni thanún. 16  Jesús naguʼwuun nariyaminaʼ mbáwíí, náa nda̱wi̱i̱n xa̱bu̱ mu maʼtájkáan.* 17  Mbá mbiʼi rí ikhaa xtáa raʼsngáa náa mbá guʼwá, ikhí ma̱ngaa tri̱ʼi̱i̱n tikhuun fariseos* ma̱ngaa bi̱ nusngáa Xtángoo, bi̱ niguwáʼ náa xúgíʼ xuajen dí rígá náa mbayuuʼ Galilea, Judea ga̱jma̱a̱ Jerusalén. Tsiakii ndrígóo Jeobá* rígá náa ikhaa mu maʼni thanún xa̱bu̱. 18  Ikhú tikhuun niguwáʼ kuya̱a̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu xuyuuʼ* kaʼmáaʼ náa xiawoo ga̱jma̱a̱ ndiya̱ʼ xóo matu̱ʼu̱u̱n kuya̱a̱ náa xtáa Jesús. 19  Numuu rí kúwá mbaʼin wéñuuʼ xa̱bu̱, ikhaa rúʼko̱ numuu rí tándoo gátu̱ʼu̱u̱n kuya̱a̱. Ikha jngóo nitsimún tsu̱du̱u̱ guʼwá, ikhí nixriguíi ga̱jma̱a̱ xiawoo bi̱ nikháñuu xuyuuʼ náa majñúnʼ xa̱bu̱, náa jmbuu xtáa Jesús. 20  Índo̱ ikhaa ndiʼyoo fe rí guáʼdáá xa̱bu̱ buʼko̱, ikhú Jesús niʼthúu̱n bi̱ nikháñuu xuyuuʼ: “Migiuʼ, nijngudi̱i̱ má aʼkháanʼ rá.” 21  Ikhú fariseos gajmíi̱n bi̱ nusngáa xtángoo nindxa̱ʼwa̱míjna̱ ga̱jma̱a̱ nithi: “Tsáá nindxu̱u̱ bugi̱ bi̱ naʼthí rí xkawiʼ rá. Lá raʼkháa i̱ndó Dios maʼngo̱o̱ maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo aʼkhá ráʼ.” 22  Numuu rí Jesús ndiʼyoo má rí kúwá rundxa̱ʼwa̱míjna̱ ikha jngóo niʼthún: “Náá numuu rí xúʼko̱ e̱ndxa̱ʼwa̱míjna̱la rá. 23  Ndiéjunʼ dí itháan ragákhíi ma̱ta̱, ‹nijngudi̱i̱ má aʼkháanʼ› o ‹atujxa̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ ayu̱u̱ʼ› dxe̱ʼ. 24  Mu mbu̱ya̱a̱ dí A̱ʼdióo xa̱biya̱ nikánáán ñajunʼ mu maʼnijngudi̱i̱ aʼkhá náa numbaaʼ...”. Ikhú niʼthúu̱n bi̱ nikháñuu xuyuuʼ: “Ikhúúnʼ etha̱a̱nʼ: Atujxa̱a̱ʼ, atiéjxi̱i̱ xiewaaʼ ga̱jma̱a̱ ayu̱u̱ʼ guʼwáaʼ”. 25  Ikhú xa̱bu̱ nitujxi̱i̱ náa inún ikhiin, niyéjxi̱i̱ xiawoo náa nimbátámuuʼ ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱a̱ goʼwóo raʼni mba̱a̱ Dios. 26  Ga̱jma̱a̱ mbá xúgíinʼ bi̱ ndiyáá niʼniún tsiánguá, ikhú nini̱ mba̱a̱ Dios ga̱jma̱a̱ nithi: “¡Ra̱ʼkhá tháán nagui̱i̱ rí ndiʼyáá xúgi̱!”. 27  Nda̱wa̱á dí nirígá rígi̱, Jesús nigájna̱a̱ ikhí, ikhú ndiʼyoo Leví bi̱ gíʼ náa guʼwá rí naxtuma mbújkho̱o̱ guʼwá ñajunʼ, ikhú niʼthúu̱n: “Ayi̱ mu̱ʼgua̱”. 28  Ikhaa niniñuuʼ xúgíʼ, ikhú nitu̱jxu̱u̱ ni̱jkha̱ ga̱jma̱a̱. 29  Nda̱wa̱á Leví niʼni mbá ndxa̱a̱ mu magruiguíi Jesús náa goʼwóo. Ga̱jma̱a̱ ikhí kúwá ruphiʼtsu mbaʼin bi̱ nuruma mbújkho̱o̱ guʼwá ñajunʼ ga̱jma̱a̱ eʼwíinʼ xa̱bu̱. 30  Ikha jngóo fariseos ga̱jma̱a̱ bi̱ nusngáa xtángoo nithúún xa̱bi̱i̱ Jesús: “Náá numuu rí nuphiʼtsu ga̱jma̱a̱ nawanla gajmiála xa̱bu̱ bi̱ nuruma mbújkho̱o̱ guʼwá ñajunʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ aʼkhá rá.” 31  Índo̱ Jesús niʼdxawun dí kúwá ruthi, niʼthún: “Xa̱bu̱ bi̱ tséʼniún nandii tséñúúnʼ má xa̱bu̱ bi̱ nuni̱ thana, mú bi̱ naʼniún nandii, nda̱ñúúnʼ. 32  Táʼkhá gáñiinʼ xa̱bu̱ jmbiin, ni̱ʼkhá gáñiinʼ xa̱bu̱ aʼkhá mu mata̱nga̱a̱ a̱jkiu̱ún”. 33  Ikhiin nitháán: “Xa̱bi̱i̱ Juan ga̱jma̱a̱ xa̱biún fariseos nurkueyimijná* ga̱jma̱a̱ nutakañíí Dios, mú xa̱bia̱a̱ʼ nuphiʼtsu ga̱jma̱a̱ naʼwa̱a̱n”. 34  Ikhú Jesús niriʼñúún: “Ikháanʼ xándoo muni̱ rí mígiu̱u̱ bi̱ manigúnʼ murkueyimijná á mu rí ikhaa xtáa gajmíi̱n, lá raʼkháa xúʼko̱ ráʼ. 35  Mú maʼga̱nú mbiʼi rí magajta káñúnʼ bi̱ manigúnʼ, ikhú rí murkueyimijná”. 36  Ma̱ngaa nigíʼ xkri̱da rígi̱: “Nimbáa tsérujtu mbá xtíin nuxi̱ʼ mu maʼxmíjma̱a̱ náa xtíin wayuu. Á mu xúʼko̱ gáʼni, xtíin rí nuxi̱ʼ maxkuʼturoʼoo itháan xtíin wayuu. Ma̱ngaa xákujmaa májánʼ xtíin rí nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ xtíin rí wayuu. 37  Ma̱ngaa nimbáa tseguxiʼñáʼ vino nuxi̱ʼ náa kulámbra wayuu. Á mu xúʼko̱ gáʼni mbáa, kulámbra mutu ga̱jma̱a̱ vino magadíí, ga̱jma̱a̱ ikhú kulámbra ní xájmaa. 38  Ikha jngóo vino rí nuxi̱ʼ gíʼmaa ma̱jni̱ʼ náa kulámbra rí nuxi̱ʼ. 39  Índo̱ mbáa wámboo niʼga̱a̱n vino dí mba̱yu̱u̱ʼ má rígá nánguá eyoo gágáan rí nuxi̱ʼ, numuu rí naʼthí: ‹Itháan miʼtsí rí wayuu›”.

Mbaʼa nota

Xóo muʼthá, lamáa ndrígóo Galilea.
O “maʼni tsajkuun”.
Atayáá glosario, fariseos.
Atayáá glosario.
O “niʼni xa̱a̱ʼ”.
O “nduyamiʼchíí”.