Rí niʼnirámáʼ Marcos 5:1-43

  • Jesús nakuʼmiin giñán xkawi̱i̱nʼ náa a̱ga (1-20)

  • Wáxioo Jairo; mbáa a̱ʼgu̱ nixkajma xtíñuu Jesús (21-43)

5  Ikhú niguánu náa i̱mba̱ ridoo lamáa, náa mbaaʼ rí kaʼyoo Gerasa. 2  Índo̱ Jesús nigajta̱a̱ náa barco, ni̱ʼkha̱ gáraʼnuu mbáa xa̱bu̱ bi̱ gíʼdaa giñán xkawi̱i̱ʼ,* bi̱ ni̱ʼkha̱ náa najuaʼdíín wajinʼ. 3  Xa̱bu̱ bugi̱ xtáa ikhí, ga̱jma̱a̱ asndu mbiʼi rúʼko̱ nimbáa tséʼngo̱o̱ gároʼwóo ni má ga̱jma̱a̱ cadena. 4  Mbaʼa nuthu má niruʼwa̱a̱ ga̱jma̱a̱ cadena ma̱ngaa ajua̱nʼ náa ñawúunʼ ga̱jma̱a̱ rajkhúu. Mú ikhaa naxkuʼtujngaa xúgíʼ, nimbáa tséʼngo̱o̱ gáʼni ga̱jma̱a̱. 5  Mbiʼí mbruʼun, jngruigo̱o̱ randxaʼwá ga̱jma̱a̱ narujtuminaʼ ga̱jma̱a̱ itsí náa najuaʼdi̱ín bi̱ nikháñúún ga̱jma̱a̱ náa kúbá. 6  Mú índo̱ ndiʼyoo Jesús asndu mitsínguánʼ, ni̱jkha̱ ragáyúu ga̱jma̱a̱ nismbáti̱go̱o̱ inuu. 7  Ikhú nindxa̱ʼwá gakhi̱i̱: “A̱ʼdióo Dios bi̱ phú mba̱a̱, náá numuu rí na̱dxa̱ʼ náa ikhúúnʼ rá. Ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu Dios natakáñaaʼ rí xátani̱ gínún”. 8  Numuu rí Jesús xtáa raʼthúu̱n: “Giñán xkawi̱i̱ʼ,* atagájnáaʼ náa xa̱bu̱”. 9  Ikhú Jesús nirajxu̱u̱: “Xú káʼnii mbiʼyaaʼ”. Ikhú ikhaa niriʼña, “Legión mbiʼyuʼ, numuu rí mbaʼáanʼxu̱”. 10  Ga̱jma̱a̱ niʼtákáñuu Jesús rí xáxkawíin náa mbaaʼ rúʼko̱. 11  Ikhú mbaʼin a̱ga kúwá ruphiʼtsu náa kúbá. 12  Ikha jngóo giñán xkawi̱i̱nʼ* nitakáñíí Jesús: “Ataxúʼmáanʼxu̱ náa a̱ga mu matu̱ʼu̱xu̱ ikhí”. 13  Ikhú Jesús niniñúúnʼ matu̱ʼu̱u̱n. Ikha jngóo giñán xkawi̱i̱nʼ* nigájnaán náa xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ nitu̱ʼu̱u̱n náa a̱ga ga̱jma̱a̱ a̱ga nijngutíguíin náa mitsídánʼ, nijnguíʼíin náa lamáa. Mbá xúgíinʼ a̱ga bi̱ nikháñúún náa lamáa naʼni mbá 2,000. 14  Ikhú bi̱ nuñewu̱u̱n a̱ga nijngujuíin ragáñún ga̱jma̱a̱ nigún gúthún xa̱bu̱ náa xuajen ga̱jma̱a̱ bi̱ kúwá náa rawuunʼ xuajen. Ikha jngóo xa̱bu̱ nigún gúyáá ndiéjunʼ nirígá. 15  Índo̱ niguánú náa xtáa Jesús, ikhí ndiyáá xa̱bu̱ bi̱ nigiʼdiin giñán xkawi̱i̱nʼ,* ndiyáá rí gíʼ, kagúwuunʼ xtíñuu ga̱jma̱a̱ nándáa rí gíʼdoo, ikhú nimíñúún wéñuuʼ. 16  Ga̱jma̱a̱ bi̱ ndiyáá dí nigíʼnuu xa̱bu̱ bi̱ gíʼdiin giñán xkawi̱i̱nʼ* ga̱jma̱a̱ dí nigiʼníín a̱ga, nithúún xa̱bu̱ xúgíʼ dí nirígá. 17  Ikhú xa̱bu̱ nitakáñii Jesús rí maʼga i̱mba̱ níʼkhá. 18  Índo̱ Jesús nitsimuu náa barco, xa̱bu̱ bi̱ nigiʼdiin giñán xkawi̱i̱nʼ* niʼtákáñuu Jesús rí maniñuuʼ maʼga ga̱jma̱a̱. 19  Mú Jesús tániñuuʼ, ikhaa niʼthúu̱n: “Ayu̱u̱ʼ guʼwáaʼ, ayu̱u̱ʼ gátañu̱u̱n a̱ngia̱a̱nʼ, ga̱jma̱a̱ arathún dí Jeobá* niʼni ga̱jma̱á numaaʼ ga̱jma̱a̱ xú káʼnii nigáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyaaʼ”. 20  Ikhú xa̱bu̱ ni̱jkha̱a̱ ga̱jma̱a̱ niʼthún xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa Decápolis* rí Jesús niʼni ga̱jma̱á numuu, ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ niguanún tsiánguá. 21  Jesús nitanga̱a̱ ga̱jma̱a̱ barco náa i̱mba̱ ridoo lamáa. Ga̱jma̱a̱ índo̱ kaʼníí xtáa ikhí, mbaʼin xa̱bu̱ nigimbíin náa ikhaa. 22  Ikhú ni̱ʼkha̱ mbáa bi̱ kayá edxu̱u̱ náa guʼwá rí bi̱ judíos nuxnáá gamajkhu Dios, bi̱ mbiʼyuu Jairo. Índo̱ ndiʼyoo Jesús, ikhú nismbáti̱go̱o̱ náa rajkhúu, 23  ga̱jma̱a̱ niʼtákáñuu: “Wáxioʼ nandoo káñuu wéñuuʼ. Mbá péñu, ayi̱ gáta̱ya̱a̱ mu mataxkrámaaʼ mu xúʼko̱ maʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n”. 24  Núkhú Jesús ni̱jkha̱ ga̱jma̱a̱. Mbaʼin wéñuuʼ xa̱bu̱ nigún kidxuuʼ rí asndu nixujmbi̱i̱. 25  Ikhí ejkha̱ mbáa a̱ʼgu̱ ma̱ngaa, bi̱ naʼni má mbá 12 tsiguʼ rí naʼniuu eʼdi mbiʼ. 26  Ni̱jkha̱ náa mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ nuni̱ thana, bi̱ i̱ndó nini̱ mamínuuʼ asndu nikiéʼkúun xúgíʼ mbújkho̱o̱, mú nditháan támbáyúu, itháan má niʼniuu gakhi̱i̱. 27  Numuu rí niʼdxawuun rí nuthi ga̱jma̱a̱ numuu Jesús, ikhú ni̱jkha̱ náa majñúnʼ xa̱bu̱, nikuʼmaminaʼ ga̱jma̱a̱ nixkajma rawuunʼ xtíñuu Jesús. 28  Numuu rí niʼthí: “Maski ajndu káaʼ xtíñuu gáxkajma, maʼni̱i̱ a̱jkiu̱nʼ”. 29  Núkhu niwi̱ji̱i̱ raʼniuu eʼdi mbiʼ ga̱jma̱a̱ nikumu̱u̱ rí niguma thanáá náa nandii xkawiʼ rúʼko̱. 30  Ikhú Jesús nikumu̱u̱ rí nigájnuu tsiakii náa ikhaa. Ikha jngóo nitangayii ga̱jma̱a̱ nirajxu̱u̱n xa̱bu̱: “Tsáá nixkajma xtíñúʼ rá.” 31  Mú xa̱bi̱i̱ nitháán: “Náá numuu etrajxi̱ tsáa nixkajmán. Natayáá má dí mbaʼin xa̱bu̱ nagún kidxaaʼ, ikhiin nuxujmbi̱i̱n”. 32  Mú ikhaa niyejxi̱ mbájndi mu mbayáaʼ tsáa nixkajma xtíñuu. 33  A̱ʼgu̱, ndiʼyoo má dí nirígá, ikha jngóo nimíñuu wéñuuʼ rí asndu niguáʼaan. Ikhú nikuʼmaminaʼ, nismbáti̱go̱o̱ inuu ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n xúgíʼ dí nirígá. 34  Ikhú ikhaa niʼthúu̱n: “Wáxio’, fe ndrígáaʼ niʼni thanaaʼ. Ayu̱u̱ʼ tsímáá, niʼni̱i̱ má nandii rí niʼni gínán wéñuuʼ”. 35  Índo̱ ikhaa xóó xtáa raʼthí, niguwáʼ tikhuun xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa goʼwóo Jairo ga̱jma̱a̱ nitháán: “Nikháñuu má wáxiaaʼ. Ní xátani̱ gajmáá Maestro”. 36  Mú Jesús niʼdxawuun rí nitháán Jairo, ikha jngóo niʼthúu̱n: “Xámíñáaʼ, i̱ndó atasngájma fe rí xtaʼdáá”. 37  Ga̱jma̱a̱ tániñuuʼ rí eʼwíinʼ magún ga̱jma̱á nindxu̱u̱, i̱ndó Pedro, Santiago ga̱jma̱a̱ Juan bi̱ nindxu̱u̱ ndxájuu má Santiago. 38  Índo̱ niguánu náa goʼwóo Jairo, ndiʼyoo rí xa̱bu̱ numbi̱ya̱ʼ ga̱jma̱a̱ mbóó tsaʼwáá eni̱. 39  Ikha jngóo índo̱ nito̱ʼo̱o̱ niʼthún xa̱bu̱: “Náá numuu rí numbi̱ya̱ʼ ga̱jma̱a̱ mbóó tsaʼwáá eni̱la rá. Tákháñúu dxáʼgú, xtáa raʼgu”. 40  Índo̱ nidxawíín rígi̱, ikhú nitsijmaa. Mú Jesús nixkawíin xúgíinʼ, ikhú nito̱ʼo̱o̱ náa kraʼaa dxáʼgú ga̱jma̱a̱ anu̱u̱ ma̱ngaa ru̱dúu̱ gajmíi̱n xa̱bi̱i̱ bi̱ ni̱jkha̱ gajmíi̱n. 41  Ikhú nigujtuun ñawúunʼ dxáʼgú ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n “Tálitha cúmi”, rí nandoo gáʼthúu̱n “dxáʼgú, ikháán etha̱n’: ¡Arajxu̱u̱nʼ!”. 42  Núkhu dxáʼgú nigijxi̱i̱ ga̱jma̱a̱ nijngruigo̱o̱. (Nigiʼdoo 12 tsiguuʼ). Índo̱ ikhiin ndiyáá rígi̱ niguanún tsiánguá ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán nidxún. 43  Mú ikhaa niʼthún rí xútháán nimbáa rígi̱. Ga̱jma̱a̱ niʼthún rí muxniʼtsíí dxáʼgú.

Mbaʼa nota

Náa ajngáa griego naʼthí, “giñán tsagaa”.
O “giñán guéenʼ”.
O “giñán guéenʼ”.
O “giñán guéenʼ”.
O “giñán guéenʼ”.
O “giñán guéenʼ”.
O “giñán guéenʼ”.
Atayáá glosario.
O “mbaaʼ náa rígá mbá gu̱wa̱ʼ xuajen”.