Rí na̱jkha̱ inún Romanos 15:1-33

  • Gundríguíin eʼwíinʼ ga̱jma̱a̱ gagi xó má niʼni Cristo (1-13)

  • Pablo nindxu̱u̱ bi̱ mambáñún xa̱bu̱ xuajen (14-21)

  • Awan ndrígóo Pablo rí xóo maʼga (22-33)

15  Ikháanʼlú bi̱ kuaʼdáá mbá fe gújkhúʼ mbaʼyóoʼ maʼngo̱o̱ a̱jkiu̱lú gúni bi̱ na̱nguá guáʼdáá mbá fe gújkhúʼ, ragíʼmaa mu̱ʼni̱ i̱ndó rí nanigulú ikháanʼ.  Mámbáa rí ikháanʼ gáʼni mbá rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu xa̱bu̱ numba ga̱jma̱a̱, mu xúʼko̱ mambáyúu ga̱jma̱a̱ maxnúu tsiakii.  Numuu rí asndu Cristo táʼni rí nindoo ikhaa, nirígá xó má kiʼnirámáʼ: “Rí nitha wéñaaʼ ikháán ni̱ʼkha̱nú náa ikhúúnʼ”.  Xúgíʼ dí nigumarámáʼ nákha wájyúuʼ nigumarámáʼ mu maʼsngúlú, rí naʼthí náa Kiʼniraʼmáʼ naʼni rí maʼngulú ma̱ngaa naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú, rúʼko̱ naʼni rí maguaʼdáá mbá rí muguaʼthi̱i̱n nda̱wa̱á.  Dios bi̱ naʼni rí maʼngulú, bi̱ naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú gáʼni rí xúgiáánʼ ikháanʼlu maguaʼdáá ikháá má ku̱ma̱ xóo rí nigiʼdoo Cristo,  mu xúʼko̱ mbá kambáxulú ga̱jma̱a̱ mbóó aʼwúlú* gúxnáá gamajkhu Dios bi̱ nindxu̱u̱ Anu̱u̱ Jesucristo Tátá ndrígúlú.  Gundríguíin eʼwíinʼ ga̱jma̱a̱ gagi xó má Cristo nigruiguáanʼla ikháanʼ ga̱jma̱a̱ gagi, mu xúʼko̱ Dios magruigú gamajkhu.  Numuu rí na̱tala rí Cristo ni̱ʼkha̱ mu mambáñún bi̱ judíos* mu masngájma rí Dios naʼthí dí gajkhun, mambanúu rí Dios nikudaminaʼ náa wajin xiʼñúúnʼ,  mu i̱ʼwáʼ xuajen muxnáá gamajkhu Dios ga̱jma̱a̱ numuu rí nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n. Xó má naʼthí náa kiʼnirámáʼ: “Ma̱ni̱ mba̱a̱n náa inún xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa i̱ʼwáʼ xuajen, ma̱ngaa ma̱ni̱ ajmúú ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyaaʼ”. 10  Ikhaa ma̱ngaa naʼthí: “Gaʼdxala, xúgíʼ xuajen ga̱jma̱a̱ xuajñuu”. 11  I̱mba̱ náa kiʼnirámáʼ naʼthí: “Gu̱ni̱ mba̱a̱ Jeobá,* xúgíʼ xuajen. Xúgíinʼ xa̱bu̱ gúni̱ mba̱a̱”. 12  Ma̱ngaa Isaías naʼthí: “Makujmaa mbáa bi̱ ma̱ʼkha̱* náa Jesé, bi̱ maʼtáñajúúnʼ xuajen; ga̱jma̱a̱ xuajen maku̱mu̱ún kuyáá ikhaa”. 13  Dios bi̱ naxná mbá rí muguaʼthi̱i̱n nda̱wa̱á, gáʼni rí makuwáanʼla gagi ga̱jma̱a̱ tsímáá numuu rí nakumala ku̱ya̱a̱ ma̱ngaa tsiakii ndrígóo espíritu santo* gáʼni rí muguaʼthi̱i̱n ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱la. 14  A̱ngui̱nʼ nindxa̱la, ikhúúnʼ nda̱yo̱o̱ gajkhun rí mangáanʼla májánʼ a̱jkia̱la ga̱jma̱a̱ kuaʼdáá xúgíʼ enii ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ rí majmáanʼla muxnamíjná consejo. 15  Niʼngo̱o̱ a̱jkiu̱nʼ ninirámáʼ tikhuu dí nandoʼ marmáʼáan a̱jkia̱la mbu̱júu̱. Na̱ni̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí májánʼ wéñuuʼ a̱jkiu̱u̱n Dios rí nisngájmuʼ maski ajndu rakáʼyoʼ 16  mu mani̱ndxu̱ʼ mbáa bi̱ nambáyúu Cristo Jesús náa inún xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajen. Xtáá rani̱ mbá ñajunʼ mitsúʼkháan dí mataráʼa ajngáa rí májánʼ ndrígóo Dios, mu xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa xuajen rígi̱ maguánú mani̱ndxu̱ún mbá tsigijñaʼ rí nagui̱i̱ ga̱jma̱a̱ rí niguma kaʼwi̱ín ga̱jma̱a̱ espíritu santo. 17  Ikha jngóo gúʼdoo mbaʼa numuu rí maʼdxuʼ wéñuuʼ náa Cristo Jesús ga̱jma̱a̱ numuu ñajunʼ ndrígóo Dios. 18  Ní xáta itháan ga̱jma̱a̱ rí ikhúúnʼ ni̱ni̱, ma̱tala rí ni̱ni̱ numuu Cristo mu xa̱bu̱ maguánú munimbu̱u̱n kuyáá ikhaa. Niʼni rígi̱ náa majñu̱u̱ʼ ajngáa rí ni̱tha̱ ma̱ngaa rí ni̱ni̱, 19  ga̱jma̱a̱ milagros dí itháan mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ tsiakii ndrígóo espíritu santo rí na̱ʼkha̱ náa Dios, ikha jngóo asndu náa Jerusalén asndu náa Ilírico nitaráʼa ajngáa rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu Cristo. 20  Niʼgíminaʼ rí xátaráʼa ajngáa rí májánʼ náa nijmaʼnuuʼ má mbiʼyuu Cristo, mu xúʼko̱ xáñajunʼ náa niñajunʼ i̱mba̱a̱. 21  Xó má kiʼnirámáʼ: “Bi̱ túndrigú ajngáa ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa mbuyáá, bi̱ túdxawíín makru̱ʼu̱u̱n”. 22  Ikhaa numuu rígi̱ rí mbaʼa nuthu niʼniuʼ mingíjyúuʼ rí maʼgá gáyala.* 23  Mú niguámboʼ má nitaráʼa náa mbaaʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ niʼníí má rí nandoʼ maʼgá gáyala. 24  Índo̱ gáʼgá náa España magúʼthu̱u̱n rí manújngoʼ ra̱ya̱la, nda̱wa̱á rí maxtáá mbá nguáthá mbiʼi ga̱jma̱á nindxa̱la magúʼthu̱u̱n rí muʼgua ga̱jma̱á ni̱ndxu̱ʼ mbá chíʼmbaʼ náa kamba̱a̱. 25  Mú rí xúgi̱ inu maʼgáaʼ Jerusalén mu mambáñún a̱ngiu̱lú.* 26  Bi̱ kúwá náa Macedonia ma̱ngaa náa Acaya nixna ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱ún rí guáʼdáá mu mumbañún a̱ngiu̱lú* migíníin bi̱ kúwá náa Jerusalén. 27  Gajkhun má rí ikhiin nini̱ ga̱jma̱a̱ gagi; mú ikhiin gíʼmiin náa inún a̱ngiu̱lú numuu rí a̱ngiu̱lú nixnúún xúgíʼ enii rí májánʼ dí na̱ʼkha̱ náa Dios, ikhiin mangiin ndayóoʼ rí mumbañún ga̱jma̱a̱ rí guáʼdáá. 28  Ikha jngóo nda̱wa̱á rí gájxu̱u̱ʼ ñajunʼ rígi̱, mba̱yo̱o̱ rí xúgíinʼ mundrigú rí nixtambáñún ga̱jma̱a̱, nda̱wa̱á maʼgá España ga̱jma̱a̱ manújngoʼ gáyala. 29  Ma̱ngaa nda̱yo̱o̱ gajkhun rí índo̱ gáʼgá gáyala ma̱ni̱ tsajkurámáanʼla ga̱jma̱a̱ numuu Cristo. 30  A̱ngui̱nʼ, natakáñala ga̱jma̱a̱ numuu Tátá Jesucristo ga̱jma̱a̱ ngajua ndrígóo espíritu santo, rí muni̱ tsiakimíjnala xó má rí na̱ni̱ ikhúúnʼ rí mutakáñii Dios ga̱jma̱a̱ numuʼ, 31  mu maguma kríñu̱u̱nʼ náa ñawúúnʼ xa̱bu̱ bi̱ tsénimbu̱u̱n bi̱ kúwá náa Judea ga̱jma̱a̱ rí manigu̱u̱nʼ ñajunʼ rí ma̱ni̱, a̱ngiu̱lú* bi̱ kúwá náa Jerusalén. 32  Á mu Dios nandoo, maʼgá gáyala ga̱jma̱a̱ gagi mu xúʼko̱ muxnamíjnálu tsiakii. 33  Dios bi̱ naxná rí tsímáá gáxtáa ga̱jma̱á nindxa̱la xúgiáanʼ ikháanʼla. Xúʼko̱ gáʼni.*

Mbaʼa nota

Náa ajngáa griego naʼthí, “rawunlúʼ”.
Náa ajngáa griego naʼthí, “nithu xtóo xuyuuʼ tsáʼkhún”.
Atayáá glosario.
Náa ajngáa griego naʼthí, “ajmu̱u̱”.
O “xi̱ʼ kaʼwu”, “tsiakii ndrígóo Dios”. Atayáá glosario, espíritu santo.
O “gáraxi̱ríñáanʼla”.
Náa ajngáa griego naʼthí, “bi̱ kaʼwiin”.
Náa ajngáa griego naʼthí, “bi̱ kaʼwiin”.
Náa ajngáa griego naʼthí, “bi̱ kaʼwiin”.
O “Amén”.