Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

KÍXNUU 26

Náá numuu rígá wéñuuʼ dí raʼkhí ga̱jma̱a̱ tsingíná rá.

Náá numuu rígá wéñuuʼ dí raʼkhí ga̱jma̱a̱ tsingíná rá.

Índo̱ narígá mbá gamiéjunʼ, mbaʼin xa̱bu̱ nuraximíjna̱ “Ndíjkha dí xúʼko̱ nirígá rá.” Naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ nduʼyáá dí Biblia nariʼña̱a̱ kaʼwu graxe̱ rúʼko̱.

1. Ndiéjunʼ niʼni Gixa̱a̱ mu marigá dí ra̱májánʼ náa numbaaʼ rá.

Gixa̱a̱ táʼnimbo̱o̱ kaʼyoo Dios. Numuu rí ikhaa nindoo maʼtáñajúúnʼ eʼwíinʼ, ikha jngóo nindoo rí timbíin xa̱bu̱ bi̱ nikúwá náa numbaaʼ bi̱ ninindxu̱u̱ Adán ga̱jma̱a̱ Eva xúnimbu̱ún kuyáá Dios mangiin. Nijmaa niʼni xúʼko̱ índo̱ niʼni nduwaaʼ Eva (Génesis 3:​1-5). Ikhaa niʼni maku̱mu̱u̱ Eva dí raʼkhí kayuuʼ nindxu̱u̱ rí Jeobá na̱nguá exnún rí májánʼ. Nindoo gáʼthi rí xa̱bu̱ numbaaʼ makuwá itháan gagi á mu tsénimbu̱ún kuyáá Dios. Índo̱ Gixa̱a̱ niʼthúu̱n Eva dí xákhañuu, niʼthí timbá mindu̱wa̱ʼ. Ikha jngóo náa Biblia naʼthí dí “ikhaa nindxu̱u̱ bi̱ naʼni nduwaʼ ga̱jma̱a̱ nindxu̱u̱ anu̱ún bi̱ nuni̱ nduwaʼ” (Juan 8:​44).

2. Ndiéjunʼ niraʼwíí maʼni Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá.

Jeobá nixnúu rí ndiyóoʼ Adán ga̱jma̱a̱ Eva. Niʼthúún rí ma̱ndoo mu̱phu̱ xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén, mú káaʼ mbóó niʼthún dí xúphu̱ (Génesis 2:​15-​17). Maski ajndu xúʼko̱, ikhiin niraʼwi̱i̱ mu̱phu̱ xndúu ixi̱ rúʼko̱. Eva “nirígú xndúu ixi̱ ga̱jma̱a̱ ni̱ʼkhu̱”. Nda̱wa̱á Adán ma̱ngaa “nigíʼdu̱u̱ ni̱ʼkhu̱” (Génesis 3:6). Ikha jngóo nájmi̱i̱n túnimbu̱ún kuyáá Dios. Adán ga̱jma̱a̱ Eva ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ jmbii, rí muni dí májánʼ tséʼniún miʼskhaa numuu rí xúʼko̱ má nigumiin. Ikha jngóo índo̱ túnimbu̱ún kuyáá Dios, nixudami̱jná aʼkhá ga̱jma̱a̱ ninigaʼduunʼ rí maʼtáñajúúnʼ. Rí niraʼwi̱i̱ muni xúʼko̱, niʼni rí mumíniiʼ wéñuuʼ (Génesis 3:​16-​19).

3. Ndiéjunʼ eguaʼníí ikháanʼlu dí niraʼwíí maʼni Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá.

Índo̱ Adán ga̱jma̱a̱ Eva nikiéʼkúun, ninindxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ niʼni rí xúgíinʼ e̱ji̱i̱n mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá. Índo̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Adán, náa Biblia naʼthí: “Ga̱jma̱a̱ numuu mbáwíi xa̱bu̱, nito̱ʼo̱o̱ aʼkhá náa numbaaʼ, ma̱ngaa rí nakháñulú nito̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá, ikha jngóo xúgíinʼ xa̱bu̱ nakháñún” (Romanos 5:​12).

Ndíjkha rí mumíniiʼlú rá. Nindxu̱u̱ numuu rí nguáná na̱nguá eraʼwíí májánʼ dí muʼni. O numuu rí eʼwíinʼ tseraʼwi̱i̱ májánʼ rí muni. Ga̱jma̱a̱ nguáná numíniiʼlú numuu rí kuwáanʼ ga̱jma̱a̱ náa mbiʼi dí rakáʼyoo (atraxnuu Eclesiastés 9:​11).

GAJMAÑAAʼ ITHÁAN

Guʼyáá náá numuu rí xándoo muʼthá rí Dios gíʼdoo aʼkhúun índo̱ narígá dí raʼkhí ga̱jma̱a̱ rí tsingíná náa numbaaʼ, ga̱jma̱a̱ xú káʼnii eku̱mu̱u̱ ikhaa índo̱ ndaʼyoo rí numíniiʼ.

4. Bi̱ gíʼdoo aʼkhúun dí numíniiʼlú

Mbaʼin xa̱bu̱ nakumu̱ún rí Dios naʼtáñajunʼ náa numbaaʼ. Lá gajkhun rúʼko̱ ráʼ. Gu̱ya̱a̱ VIDEO.

Guraxnuu Santiago 1:​13 ma̱ngaa 1 Juan 5:19 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:

  • Lá gíʼdoo aʼkhúun Dios índo̱ narígá dí raʼkhí ga̱jma̱a̱ rí numíniiʼ ráʼ.

5. Dí narígá numuu rí Gixa̱a̱ naʼtáñajunʼ

Guraxnuu Génesis 3:​1-6 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:

  • Ndiéjunʼ mindu̱wa̱ʼ rí niʼthí Gixa̱a̱ rá. (Gu̱ya̱a̱ versículo 4 ga̱jma̱a̱ 5).

  • Xú káʼnii niʼthí Gixa̱a̱ rí Jeobá na̱nguá exnún dí májánʼ xa̱bu̱ numbaaʼ rá.

  • Lá nda̱ñúunʼ rí Jeobá maʼtáñajúúnʼ xa̱bu̱ mu makuwá gagi niʼthí Gixa̱a̱ ráʼ.

Guraxnuu Eclesiastés 8:9 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:

  • Xú káʼnii niguwáʼ rakúwi̱i̱n xa̱bu̱ náa xúgíʼ tsiguʼ dí Jeobá na̱nguá niʼtañajúnʼ rá.

  1. Adán ga̱jma̱a̱ Eva ninindxu̱ún xa̱bu̱ jmbiin ga̱jma̱a̱ nikúwá náa mbá Ku̱ba̱ʼ mitsaanʼ, mú itháan má ninimbu̱ún kuyáá Gixa̱a̱ ki xóo Jeobá.

  2. Rí naguáʼdáá aʼkhá, rí numíniiʼ ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú nigi̱ʼdu̱u̱ náa xúgíʼ numbaaʼ nda̱wa̱á rí túnimbu̱ún.

  3. Jeobá maʼni gámbáa aʼkhá, rí numíniiʼ ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú. Xa̱bu̱ numbaaʼ mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ jmbiin mbu̱júu̱ʼ ga̱jma̱a̱ makuwá náa Ku̱ba̱ʼ mitsaanʼ.

6. Jeobá nagawúunʼ índo̱ ndaʼyoo rí numíniiʼlu

Lá tsixmiéjuunʼ Dios índo̱ numíniiʼ ráʼ. Atayáá dí niʼnirámáʼ rey David ga̱jma̱a̱ apóstol Pedro. Guraxnuu Salmo 31:7 ma̱ngaa 1 Pedro 5:7 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:

  • Xú káʼnii ku̱ma̱a̱ʼ ikháán índo̱ natayáá rí Jeobá naxmiéjuunʼ kaʼyulú ga̱jma̱a̱ rí nagawúunʼ índo̱ numíniiʼ rá.

7. Dios maʼni gámbóo rí naʼni mumíniiʼ xúgíinʼ xa̱bu̱

Guraxnuu Isaías 65:​17 ma̱ngaa Apocalipsis 21:​3, 4 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:

  • Jeobá nakudaminaʼ maʼni gámbáa xúgíʼ rí naʼni mumíniiʼ xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ maʼni májáanʼ xúgíʼ rí naguma gachíí. Lá naʼni̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ índo̱ natayáá rúʼko̱ ráʼ. Náá numuu rá.

Lá natayáá má ráʼ.

Ga̱jma̱a̱ timbá mindu̱wa̱ʼ rí niʼthí Gixa̱a̱ dí niʼnigámaa Jeobá. Rúʼko̱ nandoo gáʼthi dí niʼni gachúu mbiʼyuu índo̱ nindoo gáʼthi rí na̱nguá nindxu̱u̱ mbáa bi̱ naʼtáñajunʼ májánʼ. Inu má, índo̱ Jeobá gáʼni gámbáa xúgíʼ rí naʼni mumíniiʼ xa̱bu̱, maguma kaʼwi̱i̱ mbiʼyuu. Xóo muʼthá, rí maʼtáñajunʼ Dios mani̱ndxu̱u̱ itháan májánʼ. Rí maguma kaʼwi̱i̱ mbiʼyuu Jeobá nindxu̱u̱ mbá rí itháan gíʼdoo numuu náa numbaaʼ (Mateo 6:​9, 10).

RÍ NUTHI TIKHUN: “Dios niʼniáanʼlu mu mumíniiʼ”.

  • Ndiéjunʼ ratá ikháán rá.

RÍ NAGÁJNURIYO̱O̱ʼ

Gixa̱a̱ ga̱jma̱a̱ timbíin xa̱bu̱ numbaaʼ guaʼdáá aʼkhúún dí narígá xúgíʼ dí ra̱májánʼ náa numbaaʼ. Jeobá nagawúunʼ wéñuuʼ índo̱ ndaʼyoo rí numíniiʼ, mú xájyúuʼ má ikhaa maʼnigámbáa xúgíʼ rí naʼni mumíniiʼlu.

Rí nijmañaaʼ

  • Ndiéjunʼ mindu̱wa̱ʼ niʼthúu̱n Eva Gixa̱a̱ rá.

  • Ndiéjunʼ eguaʼníílu ikháanʼ numuu rí tánimboo Adán ma̱ngaa Eva rá.

  • Ndíjkha nuʼthá rí nagawúunʼ Jeobá índo̱ ndaʼyoo rí numíniiʼ rá.

Rí ma̱ndoo matani

ATAYÁÁ ITHÁAN

Atayáá ndiéjunʼ eʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá.

“Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ aʼkhá rá.” (Artículo dí rígá náa jw.org)

Atayáá itháán ga̱jma̱a̱ numuu i̱ʼwáʼ graxe̱ rí niʼni marigá Gixa̱a̱ náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén.

“Náá numuu rí Dios naniñuuʼ mumíniiʼ rá.” (Bi̱ Nayejngoo, 1 ñajunʼ gu̱nʼ enero tsiguʼ 2014)

Ataxkamaa ajngáa rí naʼni maʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú ga̱jma̱a̱ nariʼña̱a̱ mbá graxe̱ dí mingíjyúuʼ.

“Náá numuu dí niradíin wéñuuʼ bi̱ judío, ndíjkha rí Dios tárikhoo rá.” (Artículo dí rígá náa jw.org)

Atayáá rí nijmañuu mbáa xa̱biya̱ bi̱ nimínuuʼ wéñuuʼ.

Nánguá xtáá mbáwún (5:​09)