Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 12

Xóo gambáxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ Dios rá.

Xóo gambáxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ Dios rá.

1, 2. Tsíin ninindxu̱ún tikhun bi̱ nimbáxu̱u̱ gajmíi̱n Jeobá rá.

TSÁA gátaʼyáaʼ mu mambaxáʼ ga̱jma̱a̱ʼ rá. Mbáa xa̱bu̱ bi̱ naratámíjná májánʼ ga̱jma̱a̱ʼ, bi̱ májánʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ nanigua̱ʼ xóo xa̱bu̱ nindxu̱u̱.

2 Jeobá ndiñíinʼ tikhun xa̱bu̱ numbaaʼ mu mambaxúu gajmíi̱n. Mbá xkri̱da, Abrahán ninindxu̱u̱ mbáa bi̱ nimbáxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá (Isaías 41:8; Santiago 2:23). Rey David ma̱ngaa nimbáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Dios. Jeobá ndiʼyoo rí David májánʼ a̱jkiu̱u̱n (Hechos 13:22). Ma̱ngaa Jeobá ndiʼyoo gaʼyee Daniel xóo “bi̱ nandún kuyáá wéñuʼ”, xóo muʼthá, bi̱ gíʼdoo wéñuʼ numuu (Daniel 9:23).

3. Náa numuu rí Abrahán, David ga̱jma̱a̱ Daniel nimbáxu̱u̱n gajmiún Jeobá rá.

3 Náa numuu rí Abrahán, David ga̱jma̱a̱ Daniel nimbáxu̱u̱n gajmiún Jeobá rá. Jeobá niʼthúu̱n Abrahán: “Numuu rí nitadxawíín rí nitha̱nʼ” (Génesis 22:18). Jeobá nambáxu̱u̱ gajmíi̱n bi̱ ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ guabiinʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nunimbu̱ún. Asndu ma̱ndoo mambáxu̱u̱ gajmíi̱n mbá xúgínʼ xa̱bu̱ xuajen. Ikhaa niʼthún xa̱bu̱ xuajen Israel: “Gunimbala aʼwóoʼ, ga̱jma̱a̱ maʼgánú mani̱ndxu̱ʼ Dios ndrígála, ga̱jma̱a̱ ikháanʼ mani̱ndxa̱la xuajñuʼ” (Jeremías 7:23). Ikháá má kayuʼ, á mu ikháán nandaaʼ mambaxáaʼ ga̱jma̱a̱ʼ Jeobá gíʼmaa matanimbaaʼ xtayáá.

JEOBÁ NAMBÁÑUN BI̱ NAMBÁXU̱U̱ GAJMÍI̱N

4, 5. Xú káʼnii embáñun Jeobá bi̱ nambáxu̱u̱ gajmíi̱n rá.

4 Náa Biblia naʼthí rí Jeobá ndayáʼ xóo “masngájma tsiakii ndrígóo ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ káxi̱ a̱jkiu̱ún náa ikhaa” (2 Crónicas 16:9). Náa Salmo 32:8, Jeobá nakudaminaʼ maxnún ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ májánʼ xtágabu bi̱ nambáxu̱u̱ gajmíi̱n.

5 Kuaʼdaa mbáa bi̱ sia̱nʼ gajmiúlú bi̱ gíʼdoo tsiakii, ikhaa tsíyoo mambaxúlúʼ gajmiúlú Dios. Mú Jeobá nandoo mambáyulúʼ (atraxnuu Salmo 55:22). Numuu rí nambáxulúʼ gajmiúlú, nuʼni ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ káxi̱ a̱jkiu̱lú ma̱ngaa naguajún jmbu náa ikhaa índo̱ naʼni mbiʼi gakhi̱i̱. Ma̱ngaa nakumulú xóo nikumu̱u̱ David. Ikhaa niʼnirámáʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá: “Ikhaa xtáa náa ñawún mújúnʼ, nda̱a̱ nimbá rí maʼni maxpatrigun” (Salmo 16:8; 63:8). Ndiéjunʼ eʼni Satanás mu xambáxulú gajmiúlú Jeobá rá.

SATANÁS NAʼTHÁ NUMÚN XA̱BU̱ NUMBAAʼ

6. Ndiéjunʼ eʼthí Satanás ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ rá.

6 Náa capítulo 11 nijmañulúʼ rí Satanás nikuximínáʼ náa Jeobá ga̱jma̱a̱ niʼthí rí naʼni nduwaʼ. Ma̱ngaa niʼthí rí na̱nguá nindxu̱u̱ jmbii, numuu rí taniñuuʼ Adán ga̱jma̱a̱ Eva muraʼwíí muni rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ. Náa libro ndrígóo Job naʼsngúlú rí Satanás ma̱ngaa niʼthá numún xa̱bu̱ numbaaʼ bi̱ nandún mambaxúún gajmiún Dios. Satanás naʼthí rí xa̱bu̱ nuni ñajuunʼ Dios numuu dí rígá rí naxnún, raʼkháa numuu rí nandún kuyáá. Ma̱ngaa naʼthí rí ikhaa ma̱ndoo maʼni rí asndu tsáa xáʼnimbo̱o̱ kaʼyoo Dios. Guʼyáá ndiéjunʼ gajmañulú ga̱jma̱a̱ numuu Job ma̱ngaa xóo nimbáyúu Jeobá.

7, 8. a) Ndiéjunʼ nindxa̱ʼwáminaʼ Jeobá numuu Job rá. b) Ndiéjunʼ niʼthí Satanás numuu Job rá.

7 Tsáa ninindxu̱u̱ Job rá. Ninindxu̱u̱ mbáa májaanʼ xa̱bu̱ bi̱ nixtáa nákha 3,600 tsiguʼ. Jeobá niʼthí rí nákha ikhú nda̱wa̱a̱ nimbáa xóo ikhaa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Job ndiʼyamajkuu wéñuʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ niguiyuuʼ kaʼyoo dí ra̱májánʼ (Job 1:8). Mú Jeobá nimbáxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ Job.

8 Satanás niʼthí rí Job naʼni ñajuunʼ Dios ga̱jma̱a̱ mbá numuu. Satanás niʼthúu̱n Jeobá: “Lá tátani mbóo gúláa mbájndi náa ikhaa ga̱jma̱a̱ náa goʼwóo ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ dí gíʼdoo xáʼ. Ikháán nitani̱ tsajkurámááʼ ñajunʼ dí gíʼdoo, ga̱jma̱a̱ xujkiúu ni̱jkha̱nú niʼni mbaʼin wéñuʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ. Atrígú káyiiʼ dí niraxnáá, ma̱ta̱ya̱a̱ á mu xáʼta wéñuʼ inaaʼ” (Job 1:10, 11).

9. Ndiéjunʼ niniñuuʼ Jeobá maʼni Satanás rá.

9 Satanás niʼthí rí Job naʼni ñajuunʼ i̱ndó ga̱jma̱a̱ numuu rí naxnúu. Niʼthí rí ikhaa ma̱ndoo maʼni rí Job maniñuuʼ raʼni ñajuunʼ Jeobá. Maski ajndu Jeobá tsíndxaʼwáminaʼ xóo Satanás, mu niniñuuʼ rí magíʼ tsáʼkhá inuu Job. Xúʼko̱ gákujmaa á mu Job naʼni ñajuunʼ Dios numuu rí nandoo kaʼyoo.

SATANÁS NAʼNI GÍNÁA JOB

10. a) Xú káʼnii Satanás niʼni gínáa Job rá. b) Ndiéjunʼ niʼni Job rá.

10 Timbá rí niʼni Satanás rí muni kuʼwíínʼ mbaʼin xujkiúu ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ makhañún. Nda̱wa̱á niʼni rí mbaʼin xa̱bi̱i̱ muradíin. Job niʼnimbáti̱ga̱ xúgíʼ rí nigiʼdoo. Náa iwáá tsáʼkhá, Satanás niʼni rí mbá guwiinʼ e̱ji̱i̱n Job makhañún náa mbá ruʼwa mbiiʼ. Mú Job niwi̱ji̱ jmbu má xúʼko̱ náa Jeobá. Náa Biblia naʼthí rí “náa xúgíʼ rígi̱ Job takiéʼkúun” ni má táʼthi rí Dios gíʼdoo aʼkhúun ga̱jma̱a̱ numuu dí ra̱májánʼ (Job 1:12-19, 22).

Jeobá niʼni tsajkurámaaʼ Job numuu rí tániñuuʼ rambáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱.

11. a) Káʼnii xóó niʼniuu Satanás Job rá. b) Ndiéjunʼ niʼni Job rá.

11 Satanás táʼskoo. Xóo niʼthún Dios: “Atrugua xuyuʼ ga̱jma̱a̱ asndu itsu̱u̱, ma̱ta̱ya̱a̱ á mu xáʼta wéñuʼ inaaʼ”. Ikhú Satanás niʼni rí Job magiʼdoo mbá nandii xkawiʼ (Job 2:5, 7). Mbu̱júu̱ʼ Job niwi̱ji̱ jmbu náa Jeobá. Niʼthí rí mawiji̱ jmbu náa Dios asndu índo̱ gakháñuu (Job 27:5).

12. Xú káʼnii nisngájma Job rí Satanás naʼni nduwaʼ rá.

12 Job táʼyoo nditháan rí Satanás xtáa raʼtá numuu ga̱jma̱a̱ ndíjkha xtáa ramínuuʼ wéñuʼ. Ikhaa nikumu̱u̱ rí Jeobá nikunguanʼ xúgíʼ tsáʼkhá rúʼko̱ náa inuu (Job 6:4; 16:11-14). Maski ajndu xúʼko̱, Job niwi̱ji̱ jmbu náa Jeobá. Nikujmaa kaʼwu rí Job táʼni ga̱jma̱a̱ mbá numuu. Ikhaa nimbáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Dios numuu rí nindoo kaʼyoo. Xúgíʼ rí niʼthí Satanás nindxu̱u̱ minduwaʼ.

13. Ndiéjunʼ nirígá ga̱jma̱a̱ numuu rí Job niwi̱ji̱ jmbu rá.

13 Maski ajndu Job tseʼyoo ndiéjunʼ xtáa rarígá mekhuíí, niwi̱ji̱ jmbu náa Dios ga̱jma̱a̱ nisngájma rí Satanás nindxu̱u̱ ra̱májaanʼ kayuʼ. Jeobá niʼni tsajkurámaaʼ Job numuu rí nimbáxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ (Job 42:12-17).

SATANÁS NAʼTHÁ NUMAAʼ MANGÁN

14, 15. Ndiéjunʼ eʼthí Satanás ga̱jma̱a̱ numún xúgínʼ xa̱bu̱ rá.

14 Ma̱ndoo majmañulúʼ ikha rí gíʼdoo numuu ga̱jma̱a̱ rí nigíʼnuu Job. Rí mbiʼi xúgi̱, Satanás naʼthá numún xúgínʼ xa̱bi̱i̱ Dios. Naʼthí rí i̱ndó nuʼni ñajuunʼ Dios ga̱jma̱a̱ mbá numuu. Satanás niʼthí: “Xúgíʼ rí gíʼdoo xa̱biya̱ maxná mu ma̱ndoo makríyaʼ” (Job 2:4, nota). Ikha jngó Satanás naʼthí rí xúgínʼ xa̱bu̱ nuni ga̱jma̱a̱ mbá numuu, raʼkháa i̱ndó Job. Mba̱yu̱ʼ tsiguʼ nda̱wa̱á rí nikháñuu Job, Satanás naʼthá numuu má xúʼko̱ Jeobá mangiin xa̱bi̱i̱. Mbá xkri̱da, Proverbios 27:11 naʼthí: “A̱ʼdióoʼ, gani̱ndxa̱ʼ mbáa xa̱bu̱ bi̱ ndaʼyoo, atani rí maxtáa gagi a̱jkiu̱nʼ, mu ma̱ndoo mathu̱u̱n bi̱ nanduʼwajmun”, xóo muʼthá, bi̱ natsíjmaa o naʼthá wéñuʼ.

15 Ikháán ma̱ndoo matraʼwíí matani ñajuunʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ rí xátatsiʼñáʼ rambáxaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ. Xúʼko̱ matasnga̱jmá rí Satanás nindxu̱u̱ bi̱ minduwaaʼ. Mbáa mbaʼyóoʼ matriʼkhu̱u̱ mbá kayuʼ xóo xtaa mu ma̱ndoo mambaxáaʼ ga̱jma̱a̱ʼ Dios, rúʼko̱ nindxu̱u̱ rí itháan májánʼ rí ma̱ndoo matraʼwíí matani. Rígi̱ gíʼdoo wéñuʼ numuu, numuu rí Satanás naʼthí rí ikháán xáriejún jmbu náa Jeobá índo̱ gáraʼdáá xkujndu. Ikhaa naʼni xúgíʼ rí eʼngo̱o̱ mu xúʼnimbulú kuʼyáá Dios. Xú káʼnii eʼni xá.

16. a) Ndiéjunʼ eʼni Satanás mu xa̱bu̱ muniñaaʼ runi ñajuunʼ Jeobá rá. b) Ndiéjunʼ gándoo gáʼni Gixa̱a̱ mu matatsiʼñáʼ ratani̱ ñajuunʼ Jeobá rá.

16 Mbaʼa rí najmuu Satanás mu xambáxulú gajmiúlú Dios. Nguáná naʼni ga̱jma̱á ni̱ndxu̱lú xóo “león bi̱ nandxaʼwá” (1 Pedro 5:8). Ikha jngó, xaʼniaʼ tsiánguá á mu bi̱ nambáxaaʼ gajmiáanʼ, bi̱ xtañún o eʼwíínʼ xa̱bu̱ nandún rí matatsiʼñáʼ ratanigajmaa Biblia ga̱jma̱a̱ rí matani rí májánʼ. Mbáa ikháán naku̱ma̱ʼ rí asndu xóo nunianʼ dí ra̱májánʼ (Juan 15:19, 20). * Nguáná Satanás nanindxu̱u̱ xóo “ángel bi̱ ñajunʼ xóo aguʼ”. Ikha jngó nagíʼ maʼni nduwáanʼ mú xúʼnimbulú kuʼyáá Jeobá (2 Corintios 11:14). I̱mba̱ rí najmuu Satanás mu muniʼñáaʼ ru̱ʼni̱ ñajuunʼ Jeobá nindxu̱u̱ rí makumulúʼ rí tséjmáanʼ gúʼni (Proverbios 24:10).

ATANIMBAAʼ RÍ NAʼTÁÑAJUNʼ JEOBÁ

17. Náa numuu rí nuʼnimbulúʼ kuʼyáá Jeobá rá.

17 Índo̱ nuʼnimbulúʼ kuʼyáá Jeobá, nusngájma rí Satanás naʼni nduwaʼ. Ndiéjunʼ gambáyulú mu muʼnimbulúʼ rá. Náa Biblia naʼthí: “Gíʼmaa maʼndaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígia̱ʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ nímia̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ tsiakii” (Deuteronomio 6:5). Nuʼnimbulúʼ kuʼyáá Jeobá numuu rí nandulú kuʼyáá. Índo̱ itháan gaʼndulúʼ kuʼyáá, maʼndulú muʼni xúgíʼ rí ikhaa gandu̱ʼu̱lú. Apóstol Juan niʼnirámáʼ: “Rígi̱ eyoo gáʼthi rí maʼndulú kuʼyáá Dios: Rí muʼnimbaníí rí naʼtáñajunlú; mú, rí naʼtáñajunlú na̱nguá mingíjyúuʼ” muʼnimbaníí (1 Juan 5:3).

18, 19. a) Ndiéjunʼ ñajunʼ tikhu rí naʼthí Jeobá dí nindxu̱u̱ ra̱májánʼ rá. b) Xú káʼnii eʼyáá rí Jeobá tséndu̱ʼu̱lú rí xájmáanʼ gúʼni rá.

18 Jeobá naʼthúlúʼ dí rígá mbaʼa dí ra̱májánʼ. Mataxkamaa tikhu xkri̱da náa kúguamáʼáan “ Aguiyaaʼ xtayáá rí Jeobá naguiyuuʼ kaʼyoo”. Mbáa matatsaʼwamínáʼ rí tikhu na̱nguá nindxu̱u̱ ra̱májánʼ wéñuʼ. Mú índo̱ gátra̱xnuu textos ndrígóo Biblia ga̱jma̱a̱ matatsaʼwamínáʼ rí naʼthí, ma̱ta̱ya̱a̱ dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo numuu matanimbaaʼ xtángoo ndrígóo Dios. Ma̱ngaa ma̱ta̱ya̱a̱ dí rígá mbaʼa rí ndayóoʼ matriʼkhu̱u̱ xóo xtaa. Rúʼko̱ nindxu̱u̱ mingíjyúuʼ nguáná. Maski ajndu xúʼko̱, á mu natani, maraxtaa tsímáá ga̱jma̱a̱ gagi xó má kuwa bi̱ nambáxu̱u̱n gajmiún Jeobá (Isaías 48:17, 18). Xú káʼnii eʼyáá rí ma̱ndoo muriʼkhu̱u̱ xóo kuwáanʼ rá.

19 Jeobá tséndu̱ʼu̱lú mbá rí xájmáanʼ gúʼni (Deuteronomio 30:11-14). Ikhaa nambáxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱á ni̱ndxu̱lú ma̱ngaa naniniáanʼ itháan májánʼ ki xóo ikháanʼ. Ndaʼyoo xóo xa̱bu̱ ni̱ndxu̱lú ga̱jma̱a̱ rí tséjmáanʼ gúʼni (Salmo 103:14). Apóstol Pablo niʼthí ajngáa rígi̱ rí naxná tsiakii: “Dios nindxu̱u̱ jmbii ga̱jma̱a̱ ikhaa xániñuʼ ma̱ʼkha̱ tsáʼkhá rí xáʼngala gúraʼní, índo̱ gáʼkha̱nú tsáʼkhá ma̱ngaa mambáyala mu maʼngala muraʼníí” (1 Corintios 10:13). Nduʼyáá gajkhun rí Jeobá maxnúlúʼ má xúʼko̱ tsiakii mu muʼni rí májánʼ. Ma̱ngaa maxnáʼ ikháán “tsiakii rí itháan mba̱a̱” mu matraʼníí xkujndu (2 Corintios 4:7). Índo̱ Pablo niraʼnuu xkujndu gakhi̱i̱, Jeobá nimbáyúu. Ikha jngó apóstol nindoo niʼthí: “Náa xúgíʼ rí nandoʼ mani gúʼdoo tsiakii rí na̱ʼkha̱ náa Dios” (Filipenses 4:13).

GAʼNDAAʼ XTAYÁÁ RÍ DIOS NANDOO KAʼYOO

20. Ndiéjunʼ rí gíʼmaa mbuʼyaridáá náa Jeobá, ga̱jma̱a̱ ndíjkha rá.

20 Á mu nandulúʼ mambáxulúʼ gajmiúlú Jeobá, raʼkháa i̱ndó ndayóoʼ muniʼñáʼ ru̱ʼni̱ rí ikhaa naʼthí dí nindxu̱u̱ ra̱májánʼ. Rígá i̱ʼwáʼ rí ndayóoʼ muʼni (Romanos 12:9). Bi̱ nambáxu̱u̱n gajmiún Dios nandún kuyáá rí nandoo kaʼyoo ikhaa. Nduyaridáá xóo xa̱bu̱ nindxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ nusngajma ‹rí nandún kuʼyamijná, gagi, tsímáá, rí naʼngo̱o̱ wéñuʼ a̱jkiu̱ún, rí mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ májánʼ a̱jkiu̱ún, muni rí májánʼ, fe, rí mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ guabiinʼ, rí muñewa̱a̱n rí muni› (Gálatas 5:22, 23). Mu ma̱ta̱ya̱a̱ xóo ni̱ndxu̱ún bi̱ nambáxu̱u̱n gajmiún Dios, atraxnuu Salmo 15:1-5.

21. Ndiéjunʼ gambayaaʼ matasngajmá cualidad rí Dios naniguuʼ rá.

21 Ndiéjunʼ gambayaaʼ matasngajmá cualidades rúʼko̱ rá. Gajmañaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ rí Jeobá naniguuʼ. Ikha jngó, gaguʼwanʼ matraxnuu ga̱jma̱a̱ matanigajmaa Biblia (Isaías 30:20, 21). Índo̱ gátani, ikhú maʼndaaʼ xtayáá itháan Jeobá ga̱jma̱a̱ maʼndaaʼ matanimbaaʼ xtayáá.

22. Ndiéjunʼ garigá á mu nuʼnimbulúʼ kuʼyáá Jeobá rá.

22 Rí muriʼkhu̱u̱ xóo kuwáanʼ nambánii ga̱jma̱a̱ rí muríyaaʼ xtíin wayuu ga̱jma̱a̱ muguʼwúnlu rí nuxi̱ʼ. Náa Biblia naʼthí rí gíʼmaa muniʼñáʼ ru̱ʼni̱ dí nu̱ʼni̱ nákha ginii (Colosenses 3:9, 10). Maski ajndu mingíjyúuʼ, Jeobá nakudaminaʼ maʼni tsajkurámáánʼ á mu nuriʼkhumijná ga̱jma̱a̱ nuʼnimbulúʼ kuʼyáá (Salmo 19:11). Atatsimbaaʼ xtayáá Jeobá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱nʼ, raʼkháa ga̱jma̱a̱ numuu rí matrigúu nda̱wa̱á. Mu matasngajmá rí Satanás naʼni nduwaʼ ma̱ngaa mambaxáaʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ʼ Jeobá.

^ párr. 16 Rígi̱ tsíyoo gáʼthúu̱n rí Satanás najmiuu xa̱bu̱ mu mataʼgíʼ matatsiʼñáʼ ratanigajmaa Biblia. Mú Satanás nindxu̱u̱ “dios ndrígóo numbaaʼ rígi̱”, ga̱jma̱a̱ náa Biblia naʼthí rí numbaaʼ rígá náa ñawúunʼ. Ikha jngó tséʼniulú tsiánguá rí tikhun xa̱bu̱ nugíʼ nuni rí muniʼñáʼ ru̱ʼni̱ ñajuunʼ Jeobá (2 Corintios 4:4; 1 Juan 5:19).