Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 15

Xú káʼnii guniʼnúʼ religión rí gajkhun rá.

Xú káʼnii guniʼnúʼ religión rí gajkhun rá.

1. I̱ndó tsáa ma̱ndoo maʼthúlú xú káʼnii guʼyamajkuíí Dios rá.

MBAʼA religión nuthi rí nusngáa ga̱jma̱a̱ numuu Dios. Mú ragájkhun rúʼko̱, numuu rí religión nusngáa mixtiʼkhu wéñuʼ ga̱jma̱a̱ numuu tsáa nindxu̱u̱ Dios ma̱ngaa xóo gíʼmaa mbuʼyamajkuíí. Mú, xú káʼnii gándoo gúʼyáá xú káʼnii nindxu̱u̱ religión rí gajkhun rá. I̱ndó Jeobá ma̱ndoo maʼthúlú xú káʼnii gíʼmaa mbuʼyamajkuíí.

2. Ndiéjunʼ gíʼmaa matani mu ma̱ta̱ya̱a̱ xú káʼnii gátayamajkuíí Dios rá.

2 Jeobá nixnúlú Biblia mu mbuʼyáá xú káʼnii gúʼyamajkuíí, ikha jngó májánʼ gáʼni rí ikháán matanigajmaa. Dios mambáyaʼ ga̱jma̱a̱ rí naʼsngáaʼ numuu rí naxmiéjunʼ kaʼyaʼ (Isaías 48:17).

3. Ndiéjunʼ gíʼthu̱u̱n Dios muʼni rá.

3 Tikhun xa̱bu̱ nuthi rí Dios naniguʼ xúgíʼ religión, mú raʼkháa rúʼko̱ rí niʼsngúlúʼ Jesús. Ikhaa niʼthí: “Raʼkháa xúgínʼ bi̱ nuthu̱nʼ: ‹Tátá, Tátá›, matu̱ʼu̱u̱n náa reino dí rígá mekhuíí, i̱ndó bi̱ naʼni rí nandoo Anu̱ʼ”. Ikha jngó, Dios gíʼthu̱u̱n rí majmañulúʼ ndiéjunʼ rí eyoo muʼni ga̱jma̱a̱ muʼnimbánii. Rígi̱ na̱nguá nindxu̱u̱ gitsíin, numuu rí Jesús niʼthí rí bi̱ tsénimbu̱ún náa Dios ni̱ndxu̱ún “bi̱ nini dí ra̱májánʼ wéñuʼ” (Mateo 7:21-23).

4. Ndiéjunʼ niʼthí Jesús ga̱jma̱a̱ numuu rí maguma rí nandoo Dios rá.

4 Jesús niʼthí rí á mu nandulú muʼni rí nandoo Dios muguaʼdáá xkujndu. Ikhaa niʼthí: “Ata̱ʼa̱lá náa xkrugua rí chíma̱ja̱nʼ, numuu rí ma̱ja̱nʼ nindxu̱u̱ kamba̱a̱ rí na̱jkha̱ kaguáanʼ mu maʼnimbáti̱gáanʼ, ga̱jma̱a̱ mbaʼin natu̱ʼu̱u̱n ikhí; mú chíma̱ja̱nʼ nindxu̱u̱ xkrugua ga̱jma̱a̱ smídú kamba̱a̱ rí na̱jkha̱ kaguáanʼ mu makuwáanʼ, ga̱jma̱a̱ nguéjmi̱i̱n bi̱ nuxkamaa” (Mateo 7:13, 14). Kamba̱a̱ rí chíma̱ja̱nʼ nandoo gáʼthúu̱n religión rí gajkhun ga̱jma̱a̱ naʼni makuwíin kámuu mbiʼi. Kamba̱a̱ ma̱ja̱nʼ nandoo gáʼthúu̱n religión rí minduwaʼ ga̱jma̱a̱ rí naʼni makhañún. Mú Jeobá tsíyoo rí nimbáa makhañúu, ikha jngó naʼni rí xúgínʼ xa̱bu̱ numbaaʼ majmañún ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa.

XÚ KÁʼNII NINDXU̱U̱ RELIGIÓN RÍ GAJKHUN RÁ.

5. Xú káʼnii gándoo gatatsiʼnúuʼ bi̱ kuwa náa religión rí gajkhun rá.

5 Jesús niʼthí rí ma̱ndoo mbuʼyáá tsíin kuwa náa religión rí gajkhun. Ikha jngó ndayóoʼ mbuʼyáá rí nakumu̱ún ga̱jma̱a̱ rí nuni. Ikhaa niʼthí: “Xndú rí gúxna gájmaʼniáanʼla ga̱jma̱a̱”. Ga̱jma̱a̱ niʼthí xóó: “Xúgíʼ ixi̱ rí májánʼ, májánʼ má xndú exná” (Mateo 7:16, 17). Rígi̱ tsíyoo gáʼthi rí bi̱ nduyamajkuíí Dios ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ jmbiin. Mú xa̱bi̱i̱ Dios nunimi̱jna̱ má xúʼko̱ mu muni rí májánʼ. Rí xúgi̱ guʼyáá xú káʼnii gándoo guniʼnúʼ religión rí gajkhun.

6, 7. a) Náa numuu rí religión rí gajkhun naʼsngáa rí naʼthí náa Biblia rá. b) Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ xkri̱da ndrígóo Jesús rá.

6 Religión rí gajkhun naʼsngáa rí naʼthí náa Biblia. Náa Biblia naʼthí: “Xúgíʼ Escritura na̱ʼkha̱ náa Dios ga̱jma̱a̱ nayambáá mu miʼsngáa, mu maxprígulú, mu maʼni̱i̱ jmbi̱i̱ rí e̱ʼni̱, mu maxnúlúʼ ikha náa rí jmbu, mu xa̱bi̱i̱ Dios majmañuu wéñuʼ ga̱jma̱a̱ maxtáa xawii mu maʼni xúgíʼ enii rí májánʼ” (2 Timoteo 3:16, 17). Apóstol Pablo niʼnirámáʼ náa inún cristianos: “Ikha jngó, mangáanʼxu nuxna̱a̱xu má xúʼko̱ núma̱aʼ Dios, numuu rí índo̱ ikháanʼ nindrígu Ajngá rawunʼ Dios, rí nidxawíín náa ikháanʼxu, nindrígula raʼkháa xóo ajngún xa̱bu̱, nindrígu xóo phú ikhaa, xóo Ajngá rawunʼ Dios” (1 Tesalonicenses 2:13). Religión rí gajkhun naʼsngáa i̱ndó rí naʼthí náa Biblia, numuu rí nindxu̱u̱ Ajngá rawunʼ Dios. Tséʼkha̱ náa ku̱ma̱ ndrígu̱ún xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ náa costumbre.

7 Xúgíʼ rí niʼsngáa Jesús na̱ʼkha̱ náa Ajngá rawunʼ Dios (atraxnuu Juan 17:17). Nijmuu má xúʼko̱ rí kiʼniraʼmáʼ (Mateo 4:4, 7, 10). Bi̱ ni̱ndxu̱lú xa̱bi̱i̱ Dios gajkhun nduʼyaridáá Jesús ga̱jma̱a̱ nuʼsngáa rí na̱ʼkha̱ náa Biblia.

8. Xú káʼnii niʼsngáa Jesús rí gíʼmaa mbuʼyamajkuíí Jeobá rá.

8 Gíʼmaa mbuʼyamajkuíí i̱ndó Jeobá. Salmo 83:18 naʼthí: “Ikháán mbiʼyaaʼ Jeobá, i̱ndó ikháán ni̱ndxa̱ʼ bi̱ phú Mba̱a̱ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ”. Jesús nindoo rí xa̱bu̱ mbuyáá májánʼ tsáa nindxu̱u̱ Dios gajkhun. Ikha jngó niʼsngúún xa̱bu̱ mbiʼyuu Dios (atraxnuu Juan 17:6). Jesús niʼthí: “Jeobá Dios ndrígáʼ gíʼmaa rí matayamajkuíí, ga̱jma̱a̱ i̱ndó ikhaa gíʼmaa dí matani ñajunʼ ndrígóo” (Mateo 4:10). Ikha jngó bi̱ ni̱ndxu̱lú xa̱bi̱i̱ Dios nduʼyaridáá má xúʼko̱ Jesús. Nduʼyamajkuíí i̱ndó Jeobá, najmulúʼ mbiʼyuu ga̱jma̱a̱ nuʼsngúún eʼwíínʼ xa̱bu̱. Ma̱ngaa nuʼsngáa rí gáʼni Dios ga̱jma̱a̱ numulúʼ.

9, 10. Xú káʼnii esngajmá rí nandulú kuʼyamijná rá.

9 Gíʼmaa musngajmá mbá ngajua gajkhun náa eʼwíínʼ. Jesús niʼsngúún xa̱bi̱i̱ rí maʼndún kuyamijná (atraxnuu Juan 13:35). Rí maʼndulú kuʼñúún eʼwíínʼ maʼni rí makuwáanʼ kambáxulú gajmiúlú a̱ngiu̱lú, tséʼniuu náa xuajñulú o xóo kuwáanʼ, o á mu kuaʼdáá o na̱nguá (Colosenses 3:14). Ikha jngó, tsejkualu náa guerra ni má tseradíinlu xa̱bu̱. Náa Biblia naʼthí: “E̱ji̱i̱n Dios ga̱jma̱a̱ e̱ji̱i̱n Gixa̱a̱ nakujmiin ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱: Xúgínʼ bi̱ tseni rí jmbu tséguwáʼ náa Dios, ma̱ngaa bi̱ tsíyoo kaʼyoo ndxájuu”. Ga̱jma̱a̱ naʼthí xóó: “Gíʼmaa maʼndulú kuyamíjna̱; raʼkháa xóo Caín bi̱ ni̱ʼkha̱ náa xa̱bu̱ xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ nixíyáa giʼtio̱o̱” (1 Juan 3:10-12; 4:20, 21).

10 Najmulú mbiʼi ndrígúlú, tsiakii ga̱jma̱a̱ rí kuaʼdáá mu mumbáyumíjná ga̱jma̱a̱ muxnámíjná tsiakii (Hebreos 10:24, 25). Nuʼniu̱u̱n “rí májánʼ” xúgínʼ (Gálatas 6:10).

11. Náa numuu rí nuʼnimbulúʼ kuʼyáá Jesús rá.

11 Gíʼmaa muʼnimbulúʼ kuʼyáá Jesús, numuu rí i̱ndó ga̱jma̱a̱ numuu ikhaa ma̱ndoo makáwáanʼ. Náa Biblia naʼthí: “Nda̱wa̱a̱ imba̱a̱ bi̱ maʼni káwáanʼ, numuu rí nda̱wa̱a̱ imba̱a̱ xa̱bu̱ náa agoo mekhu bi̱ nixnáximinaʼ náa xa̱bu̱ mu ma̱ndoo makáwáanʼ” (Hechos 4:12). Náa capítulo 5 ndrígóo libro rígi̱ nijmañulúʼ rí Jeobá nikuʼmaa Jesús mu maxnáximinaʼ maʼtsiwíin xa̱bu̱ bi̱ nunimbu̱ún (Mateo 20:28). Jeobá nigíiʼ Jesús xóo Rey náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Ikha jngó ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ rígi̱, náa Biblia naʼthí rí gíʼmáanʼ muʼnimbulúʼ kuʼyáá Jesús á mu nandulúʼ makuwáanʼ kámuu mbiʼi (atraxnuu Juan 3:36).

12. Náa numuu rí tsexudamíjná náa política rá.

12 Ragíʼmaa muxuʼdámíjná náa política. Jesús tákudaminaʼ náa política. Índo̱ nixruiga̱a̱, niʼthúu̱n Xa̱bu̱ Ñajunʼ Pilato: “Reino ndrígóʼ rakáʼyoo náa numbaaʼ rígi̱” (atraxnuu Juan 18:36). Xó má Jesús ikháanʼ naguajún jmbu náa Reino ndrígóo Dios dí rígá mekhuíí. Ikha jngó tseyambáá náa política, tséʼniuu má náa kuwaanʼ. Mú náa Biblia naʼthí rí muʼnimbulúʼ kuʼñúún “Xa̱bu̱ Ñajunʼ” (Romanos 13:1). Guʼnimbánii xtángoo dí rígá náa xuajen rí kuwaanʼ. Mú índo̱ rígá mbá xtángoo rí tsembánii ga̱jma̱a̱ xtángoo ndrígóo Dios, ikhú nduʼyaridúún apóstoles. Ikhiin nithi: “Gíʼmaa munimbuxu ku̱ya̱a̱ Dios xóo Xa̱bu̱ Ñajunʼ raʼkháa náa xa̱bu̱” (Hechos 5:29; Marcos 12:17).

13. Ndiéjunʼ eʼtáraʼa ga̱jma̱a̱ numuu Reino ndrígóo Dios rá.

13 Gíʼmaa muʼtáraʼa rí i̱ndó Reino ndrígóo Dios maʼnimbánuu xkujndu dí rígá náa numbaaʼ. Jesús niʼthí rí “ajngáa rí májánʼ ndrígóo reino” majuiʼtáraʼa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ (atraxnuu Mateo 24:14). Nimbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ náa numbaaʼ rígi̱ ma̱ndoo maʼni xóo rí maʼni Reino ndrígóo Dios ga̱jma̱a̱ numulúʼ (Salmo 146:3). Jesús niʼsngúlúʼ rí muʼtájkáan ga̱jma̱a̱ numuu Reino índo̱ niʼthí: “Ga̱ʼkha̱ reino ndrígáʼ. Gambanúu xóo rí nandaʼ ikháán, xó má rí nambánuu mekhuíí, xúʼko̱ má gambánuu mbayííʼ gi̱jyooʼ ma̱ngaa” (Mateo 6:10). Náa Biblia naʼthí rí Reino maʼni gámbíin xúgínʼ Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ kuwa náa numbaaʼ, i̱ndó ikhaa maʼtáñajunʼ náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ asndu kámuu mbiʼi (Daniel 2:44).

14. Xú káʼnii nindxu̱u̱ religión rí gajkhun ku̱ma̱ʼ ikháán rá.

14 Nda̱wa̱á rí ndiʼyáá rígi̱ atraximínáʼ: “Tsíin esngáa rí naʼthí náa Biblia rá. Tsíin esngajma mbiʼyuu Dios rá. Tsíin ni̱ndxu̱ún bi̱ nandún kuyamíjna̱ rá. Tsíin ekumún rí Dios nikuʼmaa Jesús mu maʼni káwáanʼ rá. Tsíin tseyambáá náa política rá. Tsíin etaraʼa rí i̱ndó Reino ndrígóo Dios maʼnimbánuu xkujndu ndrígúlú rá.” I̱ndó bi̱ nutaraʼa numuu Jeobá nuʼni xúgíʼ rígi̱ (Isaías 43:10-12).

NDIÉJUNʼ GÁTANI IKHÁÁN RÁ.

15. Ndiéjunʼ gíʼmaa muʼni mu Dios manigu̱u̱ʼ xóo eʼyamajkuíí rá.

15 Raʼkháa i̱ndó maku̱ma̱ʼ rí xtáa Dios. Asndu xa̱bu̱ wéñiʼ nakumu̱ún rí xtáa, mú tsénimbu̱ún kuyáá (Santiago 2:19). Á mu nandulú rí Dios maniguuʼ rí xóo eʼyamajkuíí, gíʼmaa muʼni rí ikhaa eʼtáñajunʼ, raʼkháa i̱ndó muʼnimbulúʼ rí xtáa.

16. Náa numuu rí ndayóoʼ muniʼñáʼ religión rí minduwaʼ rá.

16 Mu Dios magruigú xóo eʼyamajkuíí, ma̱ngaa ndayóoʼ muniʼñáʼ religión rí minduwaʼ. Gaʼyee Isaías niʼnirámáʼ: “Agajnála náa majñu̱ʼ ikhaa, gakuwáanʼ mikaʼwu” (Isaías 52:11; 2 Corintios 6:17). Ikha jngó ndayóoʼ muʼni gaʼduunʼ xúgíʼ rí kaʼyoo religión rí minduwaʼ.

17, 18. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ “Babilonia xuajin Mba̱a̱” rá. b) Ndíjkha jngó rí ndayóoʼ matatsiʼñáʼ nacha̱ rá.

17 Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ religión rí minduwaʼ rá. Nindxu̱u̱ asndu xú káʼnii religión rí naʼsngáa xóo mbuʼyamajkuíí Dios rí tsembánii ga̱jma̱a̱ rí naʼthí náa Ajngá rawuunʼ. Náa Biblia naxná mbiʼyuu xúgíʼ religión rí minduwaʼ xóo “Babilonia xuajin Mba̱a̱” (Revelación [Apocalipsis] 17:5). Náa numuu rá. Nda̱wa̱á rí nixnúu ruʼwa mbiiʼ, nikumu̱u̱ mbaʼa kiʼsngáa dí ragájkhun náa xuajen Babilonia. Kiʼsngáa rúʼko̱ nigadráʼa náa xúgíʼ numbaaʼ. Mbá xkri̱da, xa̱bu̱ Babilonia nduyamajkhún ajtsíin enii dios. Rí mbiʼi xúgi̱, mbaʼa religión naʼsngáa rí Dios nindxu̱u̱ mbáa trinidad, mú náa Biblia nasngájma kaʼwu rí Jeobá nindxu̱u̱ mbáwíi Dios gajkhun ga̱jma̱a̱ rí Jesús nindxu̱u̱ A̱ʼdióo (Juan 17:3). Xa̱bu̱ babilonios nikumu̱ún dí rígá mbá rí ndaʼya náa xa̱bu̱ nda̱wa̱á rí nikháñuu ga̱jma̱a̱ rí ma̱ndoo mamínuuʼ náa infierno. Mú ragájkhun rúʼko̱ (atayáá notas 14, 17 ga̱jma̱a̱ 18).

18 Dios niʼtáriyaʼ rí xúgíʼ religión dí ragájkhun inuu maguma gámbáa (Revelación 18:8). Lá nakruaʼaʼ rí ndayóoʼ matatsiʼñáʼ nacha̱ religión dí ragájkhun ráʼ. Jeobá nandoo rí ikháán maʼcha̱a̱ʼ (Revelación 18:4).

Á mu natani ñajuunʼ Jeobá, ikhaa maʼni rí maraʼdiin mbaʼin a̱ngia̱nʼ náa xúgíʼ numbaaʼ.

19. Xú káʼnii gáñe̱wa̱nʼ Dios á mu natani ñajuunʼ rá.

19 Á mu ikháán natraʼwíí matatsiʼñáʼ religión rí minduwaʼ ga̱jma̱a̱ nandaaʼ matani ñajuunʼ Jeobá mbáa tikhun bi̱ xtañún o bi̱ nambáxa̱ʼ gajmiáanʼ xákru̱ʼu̱u̱n náa numuu etraʼwíí matani rígi̱ ga̱jma̱a̱ ikhiin muni rí maraʼdáá xkujndu. Mú Jeobá gáñewanʼ. Maʼni rí maraʼdiin a̱ngia̱nʼ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ bi̱ nandún kuyamijná gajkhun ma̱ngaa rí nandún makuwá kámuu náa Ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ (Marcos 10:28-30). Mbáa bi̱ xtañún o bi̱ nambáxa̱ʼ gajmiáanʼ bi̱ xúgi̱ tsíñún matani ñajuunʼ Jeobá muraʼwíí munigajmaa Biblia nda̱wa̱á.

20. Ndíjkha rí gíʼdoo numuu maraxtaa náa religión rí gajkhun rá.

20 Inu má, Dios maʼni gámbáa xúgíʼ dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ Reino ndrígóo maʼtáñajunʼ xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ (2 Pedro 3:9, 13). Mani̱ndxu̱u̱ mbiʼi mitsaan. Xúgínʼ mbuyamajkuíí Jeobá xó má eyoo ikhaa. Ikha jngó gíʼdoo wéñuʼ numuu rí mataʼgíʼ matani ga̱jma̱a̱ maraxtaa náa religión rí gajkhun.