Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 2

Biblia na̱ʼkha̱ náa Dios

Biblia na̱ʼkha̱ náa Dios

1, 2. Náa numuu rí Biblia nindxu̱u̱ mbá regalo rí mitsaan wéñuʼ rá.

XÚ KÁʼNII ku̱ma̱ʼ índo̱ mbáa bi̱ nambáxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ naxnáʼ mbá regalo rá. Mbáa nacha̱ gáʼndaaʼ matambáʼtaa o majmaaʼ. Ra̱ʼkhá tháán edxaaʼ numuu rí nirmáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼyaʼ, ga̱jma̱a̱ ikháán naraxnáa núma̱aʼ.

2 Biblia nindxu̱u̱ mbá regalo rí na̱ʼkha̱ náa Dios rí mitsaan wéñuʼ. Na̱ʼkha̱ raʼthí ga̱jma̱a̱ numuu rí xándoo muxkamaa i̱mba̱ níʼkhá. Mbá xkri̱da, naʼthúlúʼ rí Dios niʼni mekhu ga̱jma̱a̱ Ku̱ba̱ʼ, ma̱ngaa rí niʼnii timbáa xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ timbáa a̱ʼgu̱. Náa Biblia na̱ʼkha̱ xtágabu rí nambáyulúʼ índo̱ kuaʼdáá xkujndu. Ma̱ngaa, naʼthúlúʼ rí Dios nandoo rí Ku̱ba̱ʼ maʼni̱i̱ mitsaan ga̱jma̱a̱ naʼthúlúʼ xú káʼnii gáʼni. ¡Biblia nindxu̱u̱ mitsaan wéñuʼ!

3. Ndiéjunʼ gajmañaaʼ índo̱ gátanigajmaa Biblia rá.

3 Índo̱ gátanigajmaa Biblia, majmañaaʼ rí Dios nandoo mambaxáʼ ga̱jma̱a̱ʼ. Índo̱ gátatsiʼniiʼ itháan, ikhú maku̱ma̱ʼ rí xtaa itháan mijngii náa ikhaa.

4. Arathá ndiéjunʼ rí nanigua̱ʼ itháan náa Biblia.

4 Biblia nijuiʼtájuíi itháan rí mbá 2,800 ajngáa ga̱jma̱a̱ nigájnuu mbaʼa wéñuʼ. Ra̱ʼkhá tháán mbaʼin xa̱bu̱ nuraxnuu Biblia náa ajngún. Ga̱jma̱a̱ mámbá xmáná najuixnáraʼa mbaʼa wéñuʼ Biblias. Nakujmaa kaʼwu rí Biblia nindxu̱u̱ mbá libro kiejunʼ.

5. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rí Biblia “na̱ʼkha̱ náa Dios” rá.

5 Biblia “na̱ʼkha̱ náa Dios” (atraxnuu 2 Timoteo 3:16). Mú mbáa ma̱ndoo maʼthí: “Xú káʼnii gándoo gáʼkha̱ náa Dios Biblia á mu niniraʼmáʼ xa̱bu̱ rá.” Náa Biblia nariʼña̱a̱ graxe̱ rúʼko̱ índo̱ naʼthí: “Ikhiin [xa̱bu̱] niniraʼmáʼ dí niʼthí Dios ga̱jma̱a̱ xi̱ʼ kaʼwu” (2 Pedro 1:21). Xú káʼnii nixnúún ikha Dios xá. Ma̱ndoo muʼni mbríguii ga̱jma̱a̱ mbáa jefe bi̱ na̱ndo̱ʼo̱o̱ secretario ndrígóo rí maʼnirámáʼ mbá carta. Tsáa ndrígóo carta rá. Ndrígóo jefe, raʼkháa secretario. Xúʼko̱ má Biblia na̱ʼkha̱ náa Dios, raʼkháa náa xa̱bu̱ bi̱ nijmiuu mu muniraʼmáʼ. Dios nixnúún ikha mu muniraʼmáʼ ku̱ma̱ ndrígóo. Ikha jngó ma̱ndoo muʼthá rí Biblia nindxu̱u̱ gajkhun “ajngá rawunʼ Dios” (1 Tesalonicenses 2:13; atayáá nota 2).

MBÁ LIBRO RÍ NAʼTHÍ MBÁJMBU

6, 7. Náa numuu nuʼthá rí Biblia tséʼthi mixtiʼkhu rá.

6 Asndu nákha nigi̱ʼdu̱u̱ nigumaraʼmáʼ Biblia asndu índo̱ niguámbá, ninújngoo itháan rí 1,600 tsiguʼ. Ma̱ngaa bi̱ niniraʼmáʼ nikuwa mixtiʼkhu tsiguʼ. Tikhun ninigajmaa itháan ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ na̱nguá. Mbá xkri̱da, mbáa rí ikhaa ninindxu̱u̱ médico. Eʼwíínʼ guáʼdiin xujkhúʼ, bi̱ nurawíin e̱gi̱ʼ, bi̱ nuñewu̱u̱n mugu̱, gaʼyee, jueces o reyes. Maski ajndu xúʼko̱, Biblia tséʼthi mixtiʼkhu, ikháá má eʼsngáa náa nagi̱ʼdu̱u̱ asndu náa naguámbá. *

7 Náa nagi̱ʼdu̱u̱ capítulos ndrígóo Génesis naʼthí xú káʼnii nigi̱ʼdu̱u̱ xkujndu náa numbaaʼ. Ga̱jma̱a̱ náa iwáá capítulos ndrígóo Revelación naʼthí xú káʼnii Dios maʼnimbánuu xkujndu ga̱jma̱a̱ maʼni̱i̱ mitsaanʼ Ku̱ba̱ʼ. Náa Biblia na̱ʼkha̱ raʼthí xóo nikuwa mba̱yu̱ʼ tsiguʼ xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ nasngájma rí Dios naʼnimbánuu má xúʼko̱ ajngóo.

8. Xú káʼnii xkri̱da nasngájma rí Biblia nindxu̱u̱ jmbu índo̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu ciencia rá.

8 Biblia na̱nguá nigumaraʼmáʼ mu maʼsngáa ga̱jma̱a̱ numuu ciencia ni má rí naʼsngáa náa escuela. Mú índo̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu ciencia naʼthí mbájmbu. Rúʼko̱ rí kuaʼti̱i̱n náa mbá libro rí na̱ʼkha̱ náa Dios. Mbá xkri̱da, náa libro ndrígóo Levítico naʼthí rí Dios niʼthúu̱n xuajñu, bi̱ ni̱ndxu̱ún israelitas rí gíʼmaa muni mu xáʼga̱ rajoo nandii. Rígi̱ nigumaraʼmáʼ asndu nákha xa̱bu̱ xóó tséyáá xóo eku̱mu̱u̱ nandii. Náa Biblia ma̱ngaa naʼthí mbájmbu índo̱ naʼthí rí Ku̱ba̱ʼ “nda̱a̱ rí kayóo” (Job 26:7). Mbiʼi rí xa̱bu̱ nikumu̱ún rí Ku̱ba̱ʼ nindxu̱u̱ xkua̱, mú náa Biblia naʼthí rí nindxu̱u̱ nijndi (Isaías 40:22).

9. Ndiéjunʼ esngájma dí nithi rí gajkhun bi̱ niniraʼmáʼ Biblia rá.

9 Índo̱ Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu dí nirígá nákha wajyúúʼ naʼthí mbájmbu. Mú mbaʼa libros rí naʼthí xóo nirígá wajyúúʼ tséʼthi mbájmbu numuu rí túniraʼmáʼ xúgíʼ dí nirígá. Mbá xkri̱da, tsethi xúgíʼ xóo náa na̱nguá niʼngu̱u̱n guxmijná. Mú, bi̱ niniraʼmáʼ Biblia nithi mbájmbu asndu índo̱ xuajen Israel nindáti̱gu̱u̱n náa nixmijná. Ma̱ngaa niniraʼmáʼ aʼkhún. Mbá xkri̱da, náa libro ndrígóo Números, Moisés niʼnirámáʼ rí ikhaa nikudaminaʼ mbá aʼkhá mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ rí Dios nixprígúu (Números 20:2-12). Rí nithi rí gajkhun bi̱ niniraʼmáʼ Biblia nasngájma rí na̱ʼkha̱ náa Dios ga̱jma̱a̱ rí ma̱ndoo muʼnimbulúʼ rí naʼthí.

MBÁ LIBRO RÍ NAXNÁ MÁJÁNʼ XTÁGABU

10. Náa numuu rí xóó nayambáá xtágabu ndrígóo Biblia rá.

10 Biblia “na̱ʼkha̱ náa Dios ga̱jma̱a̱ nayambáá mu miʼsngáa, mu maxprígulú, mu maʼni̱i̱ jmbi̱i̱ rí eʼni” (2 Timoteo 3:16). Xtágabu rí nuxkamaa náa Biblia nayambáá asndu mbiʼi xúgi̱ numuu rí na̱ʼkha̱ náa Jeobá. Numuu rí ikhaa niʼniáanʼ nakro̱ʼo̱o̱ májánʼ xóo endxaʼwáá edxu̱lúʼ ga̱jma̱a̱ xóo ekumulú. Ikhaa naniniáanʼ itháan májánʼ ga̱jma̱a̱ nandoo makuwáanʼ gagi. Ikhaa ndaʼyoo rí mambáyulúʼ o na̱nguá.

11, 12. a) Ndiéjunʼ xtágabu rí nixná Jesús nuxkamaa náa Mateo 5 asndu 7 rá. b) Ndiéjunʼ i̱ʼwáʼ ikha nuxkamaa náa Biblia rá.

11 Náa Mateo 5 asndu 7 nuxkamaa májánʼ xtágabu. Ikhí Jesús naʼthúlúʼ xú káʼnii gándoo gakuwáanʼ gagi, xú káʼnii gambáxulúʼ májánʼ gajmiúlú eʼwíínʼ, xú káʼnii muʼtájkáan ga̱jma̱a̱ xú káʼnii gíʼmaa mbuʼyáá mbújkha̱a̱. Maski ajndu Jesús nixná xtágabu rígi̱ nákha 2,000 tsiguʼ kidíiʼ, ajngóo nayambáá asndu mbiʼi xúgi̱.

12 Náa Biblia nuxkamaa ma̱ngaa ikha rí mambáyulúʼ mu makuwáanʼ itháan májánʼ náa guʼwúlú, rí muñajunʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ tsímáá gajmiúlú eʼwíínʼ. Ikha rí na̱ʼkha̱ náa Biblia ma̱ndoo mambáyulúʼ má xúʼko̱, tséʼniuu tsáa ni̱ndxu̱lú, náa kuwáanʼ o káʼnii xkujndu kuaʼdáá (atraxnuu Isaías 48:17; atayáá nota 3).

MBÁ LIBRO RÍ NAʼTÁRIYAʼ RÍ GAJKHUN

Isaías bi̱ niʼnirámáʼ Biblia niʼtáriyaʼ rí Babilonia maguma gámbáa.

13. Ndiéjunʼ niʼtáriyaʼ Isaías ga̱jma̱a̱ numuu Babilonia rá.

13 Mbaʼa kiʼtáriyaʼ rí na̱ʼkha̱ náa Biblia nimbánuu, nduʼyáá rí i̱ʼwáʼ kiʼtáriyaʼ ma̱ngaa mambanúu. Mbá xkri̱da, gaʼyee Isaías niʼtáriyaʼ rí Babilonia maguma gámbáa ga̱jma̱a̱ niʼthí xú káʼnii gátu̱ʼu̱u̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ (Isaías 13:19). Babilonia kixtiewa̱a̱n ga̱jma̱a̱ xkrugua mba̱ʼu̱ ma̱ngaa mbá mañu rí kua̱ʼa̱n mbájndi. Isaías niʼtáriyaʼ rí mañu mujndoʼ ga̱jma̱a̱ rí xkrugua maguanúu paʼta. Ma̱ngaa niʼthí rí xa̱bu̱ sia̱nʼ matu̱ʼu̱u̱n náa xuajen rí asndu xuxmijná. Ma̱ngaa niʼtáriyaʼ rí Ciro gágumbiʼyuu bi̱ mato̱ʼo̱o̱ náa xuajen (atraxnuu Isaías 44:27-45:2; atayáá nota 4).

14, 15. Xú káʼnii nimbánuu rí niʼtáriyaʼ Isaías rá.

14 Mbá 200 tsiguʼ nda̱wa̱á rí Isaías niʼnirámáʼ kiʼtáriyaʼ rígi̱, ejército niguáʼnu náa Babilonia mu muni gámbáa. Tsáa eʼtáñajúnʼ ejército bugi̱ rá. Rey ndrígóo Persia. Ga̱jma̱a̱ xú káʼnii nigumbiʼyuu xá. Ciro, xó má nijuiʼtáriyaʼ. Xúgíʼ nigumaratáá mu mambanúu rí kiʼtáriyaʼ.

15 Mbruʼun rí nitu̱ʼu̱u̱n, bi̱ babilonios kuwa runi mbá ndxa̱a̱. Na̱nguá nimiñun numuu rí kua̱ʼa̱n mbá mañu ga̱jma̱a̱ kúguamáʼáan ga̱jma̱a̱ rígi̱ nañewu̱u̱n xuajen. Náa rawunʼ xuajen, Ciro ga̱jma̱a̱ ejército nini mbá ragiyoʼ mu maʼguuʼ mañu. Índo̱ iyaʼ ni̱jkha̱ ragajtaa, ikhú soldados persas nikidiin mañu. Mú, xú káʼnii gáʼngu̱u̱n gatsimún náa xtátsí xá. Xó má nijuiʼtáriyaʼ, xkrugoo xuajen niguanúu paʼta. Ikha jngó soldados nitu̱ʼu̱u̱n náa xuajen rí asndu tuxmijná.

16. a) Ndiéjunʼ niʼtáriyaʼ Isaías rí magíʼnuu Babilonia rá. b) Náa numuu eʼyáá rí nimbánuu kiʼtáriyaʼ ndrígóo Isaías rá.

16 Isaías niʼtáriyaʼ rí nda̱wa̱á nímba̱a̱ ní xáxtáa náa Babilonia. Ikhaa niʼnirámáʼ: “Nímba̱a̱ ní xáxtáa ikhí” (Isaías 13:20). Lá nimbánuu ajngáa rígi̱ ráʼ. Xúʼko̱. Xuajen ndrígóo Babilonia gíʼ náa mbá 80 kilómetros náa sur ndrígóo xuajen Bagdad (Irak). Mú rí xúgi̱ i̱ndó ndijtsu̱u̱ ku̱ba̱ʼ niguanáa. Nimbáa nánguá xtáa ikhí. Xó má eʼthí náa Biblia, Jeobá niʼni gámbáa Babilonia “ma̱ngaa magíxi̱i̱ ga̱jma̱a̱ xkraʼá rí naʼnimbáti̱gi̱i̱n” (Isaías 14:22, 23). *

Babilonia rí niguma gámbáa

17. Náa numuu nduʼyáá rí mambanúu rí naʼthí maʼni Dios rá.

17 Mbaʼa rí niʼtáriyaʼ náa Biblia nimbánuu. Ikha jngó, ma̱ndoo makumulúʼ kuʼyáá Biblia ga̱jma̱a̱ numuu rí naʼthí marigá nda̱wa̱á. Nduʼyáá gajkhun rí Jeobá maʼnimbánuu rí Ku̱ba̱ʼ maʼni̱i̱ mitsaan (atraxnuu Números 23:19). Dios naʼthúlúʼ rí makuwáanʼ kámuu, ga̱jma̱a̱ rí ikhaa “xándoo maʼni nduwaʼ” (Tito 1:2). *

BIBLIA MA̱NDOO MARIʼKHU̱U̱ XÓO XTAA

18. Ndiéjunʼ niʼthí Pablo ga̱jma̱a̱ numuu “Ajngá rawunʼ Dios” rá.

18 Asndu gi̱i̱ nitayáá rí Biblia nindxu̱u̱ kiejunʼ. Na̱nguá eʼthí mixtiʼkhu ga̱jma̱a̱ nindxu̱u̱ jmbu índo̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu ciencia o rí nirígá wajyúúʼ. Ma̱ngaa naxná májánʼ xtágabu ga̱jma̱a̱ niʼtáriyaʼ mbaʼa rí nimbánuu má. Mú raʼkháa xúgíʼ rúʼko̱. Apóstol Pablo niʼnirámáʼ: “Ajngá rawunʼ Dios ndaʼya ga̱jma̱a̱ gíʼdoo tsiakii”. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthi rúʼko̱ rá. (Atraxnuu Hebreos 4:12.)

19, 20. a) Xú káʼnii gándoo gambáyaaʼ Biblia mu matatsiʼnúminaʼ rá. b) Xú káʼnii gatasngajmá rí naraxnáa núma̱aʼ ga̱jma̱a̱ numuu Biblia rá.

19 Biblia ma̱ndoo mariʼkhuu vida ndrígáʼ. Ma̱ndoo mambáyaʼ matatsiʼnuminaʼ. Xú káʼnii rá. Biblia ma̱ndoo mambáyaʼ makruaʼaʼ xóo etatsaʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ rí naku̱ma̱ʼ. Mbá xkri̱da, mbáa nundxa̱ʼwa̱míjna̱ rí nandulú kuʼyáá Dios. Mu musngájma, gíʼmaa muʼnimbulúʼ rí naʼthí Biblia.

20 Nakujmaa kaʼwu rí Biblia na̱ʼkha̱ náa Dios. Ikhaa nandoo rí ikháán matraxnuu, matanigajmaa ga̱jma̱a̱ maʼnda̱ʼ xtayáá. Araxnáa núma̱aʼ Dios ga̱jma̱a̱ numuu regalo rígi̱. Xú káʼnii gándoo gatasngajmá rá. Atanigajmaa má xúʼko̱ Biblia. Xúʼko̱ gákrua̱ʼa̱ʼ ndiéjunʼ eyoo maʼni Dios náa ikháanʼlu. Náa imbo̱o̱ capítulo majmañulúʼ itháan ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱.

^ párr. 6 Tikhun xa̱bu̱ nuthi rí Biblia naxtiʼkhuu, mú ragájkhun rúʼko̱. Á mu nandaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ itháan, atayáá capítulo 7 ndrígóo libro La Biblia... ¿la Palabra de Dios, o palabra del hombre?, rí nini bi̱ nutaraʼa numuu Jeobá.

^ párr. 16 Á mu nandaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ itháan rí naʼtáriyaʼ Biblia, atayáá artículo “La Biblia, un libro de profecías exactas. Parte 2”, náa revista ¡Despertad! gu̱nʼ junio tsiguʼ 2012, ináa 12 asndu 14, rí nini bi̱ nutaraʼa numuu Jeobá.

^ párr. 17 Rí niguma gámbáa Babilonia nindxu̱u̱ mbá kiʼtáriyaʼ ndrígóo Biblia rí nimbánuu. Mataxkamaa itháan rí kiʼtáriyaʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jesucristo náa nota 5.