Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 11

Náa numuu dí rígá wéñuʼ tsingíná rá.

Náa numuu dí rígá wéñuʼ tsingíná rá.

1, 2. Ndiéjunʼ eñún mbuyáá mbaʼin xa̱bu̱ rá.

MBÁ gaʼxma naʼni gámbáa mbá xuajen. Mbáa xa̱bu̱ narmíjdá ajua̱nʼ náa guʼwá ndxajkun, naʼni gawúunʼ mbaʼin ga̱jma̱a̱ nagudíin tikhun. Mbáa a̱ʼgu̱ nikháñuu ga̱jma̱a̱ numuu cáncer ma̱ngaa niniñúnʼ mbá witsuun e̱jín dxuáʼa.

2 Índo̱ narígá gamiéjunʼ xóo rígi̱, mbaʼin xa̱bu̱ nuraximíjna̱ náa numuu dí naguiñunʼ kuyamijná ga̱jma̱a̱ numíniiʼ náa numbaaʼ. Lá nitraximínáʼ mbá miʼtsú ikháán rígi̱ ráʼ.

3, 4. a) Ndiéjunʼ niraxu̱u̱ Habacuc Jeobá rá. b) Ndiéjunʼ niʼthí maʼni Jeobá rá.

3 Náa Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ numún tikhun xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ nikuwa jmbu bi̱ nini graxe̱ rígi̱: Mbá xkri̱da, gaʼyee Habacuc niraxu̱u̱ Jeobá: “Náa numuu rí natatsiñuʼ mba̱yo̱o̱ dí ra̱májánʼ wéñuʼ, ga̱jma̱a̱ i̱ndó natayáá xú eguma gínáanʼ rá. Náa numuu rí naguma gámbáa ga̱jma̱a̱ nuxmijná náa inuʼ, ga̱jma̱a̱ náa numuu nagiʼdu̱u̱n ma̱ngaa nuni xkujndu xá.” (Habacuc 1:3.)

4 Náa Biblia naʼthí rí Jeobá niʼthúu̱n Habacuc rí ikhaa maʼnimbánuu xkujndu (Habacuc 2:2, 3). Jeobá nandoo kaʼñún wéñuʼ xa̱bu̱. Náa Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Dios: “Ikhaa naxmiéjunʼ kaʼyala” (1 Pedro 5:7). Dios nagawúnʼ itháan ki xóo ikháanʼ índo̱ ndaʼyoo rí numíniiʼ xa̱bu̱ (Isaías 55:8, 9). Mú, náa numuu rí narígá wéñuʼ tsingíná rá. Guʼyáá.

NÁA NUMUU RÍGÁ WÉÑUʼ TSINGÍNÁ RÁ.

5. a) Ndiéjunʼ ethi mbaʼin xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí numiʼnííʼ rá. b) Ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ eʼthí náa Biblia rá.

5 Mbaʼin ndxajkun, báxtúu ga̱jma̱a̱ bi̱ nusngáa náa guʼwá ndxajkun nuthi rí numíniiʼ numuu rí xúʼko̱ eyoo Dios. Mbáa nuthi rí Dios naraʼwíí rí muguáʼnii, asndu gamiéjunʼ. Mbáa asndu muthi rí xáʼngulú gákru̱ʼu̱lú náa numuu rí numiʼnííʼ. Eʼwíínʼ nuthi rí nakháñulú mu makuwáanʼ gajmiúlú Dios mekhuíí ga̱jma̱a̱ ikháá má ethi índo̱ nakháñuu mbáa ada̱. Mú ragájkhun rúʼko̱. Jeobá tséʼni marigá dí ra̱májánʼ. Náa Biblia naʼthí: “¡Dios gajkuwin xándoo maʼni dí ra̱májánʼ, ga̱jma̱a̱ ikhaa tsindxaʼwáminaʼ dí ra̱májánʼ!” (Job 34:10).

6. Ndíjkha rí nuthi dí Dios gíʼdoo aʼkhúun ga̱jma̱a̱ numuu tsingíná rá.

6 Mbaʼin xa̱bu̱ nuthi rí Dios gíʼdoo aʼkhúun ga̱jma̱a̱ numuu tsingíná, numuu rí nakumu̱ún rí ikhaa eʼtáñajunʼ náa numbaaʼ rígi̱. Mú náa capítulo ajtsú nijmañulú rí Satanás xtáa raʼtáñajunʼ náa numbaaʼ.

7, 8. Náa numuu dí narígá wéñuʼ tsingíná náa numbaaʼ rá.

7 Náa Biblia naʼthí rí “náa xúgíʼ numbaaʼ rígá tsiakii ndrígóo Gixa̱a̱” (1 Juan 5:19). Bi̱ naʼtáñajunʼ náa numbaaʼ rígi̱ nindxu̱u̱ Satanás, bi̱ xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ naʼni gíníi xa̱bu̱ numbaaʼ. Ikhaa xtáa raʼni nduwiinʼ “xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” (Revelación [Apocalipsis] 12:9). Mbaʼin xa̱bu̱ nduyaridáá. Rígi̱ nindxu̱u̱ timbá numuu rí náa numbaaʼ rígá wéñuʼ nduwaʼ, rí naguiñunʼ kuyamijná ga̱jma̱a̱ rí nuni gíníi eʼwíínʼ.

8 Guʼyáá raga̱jma̱ numuu dí rígá wéñuʼ tsingíná. Nda̱wa̱á rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva nixuximíjna̱ náa Dios, ikhiin niniñaaʼ aʼkhá náa e̱jñún. Numuu rí xa̱bu̱ numbaaʼ guáʼdáá aʼkhá, nuni gíníi eʼwíínʼ. Nandún maguaʼdáá itháan numún ki xóo eʼwíínʼ. Ikha jngó nuxmijná, nagún náa guerra ga̱jma̱a̱ nuni gíníi eʼwíínʼ mu makhánun rí nandún (Eclesiastés 4:1; 8:9). Rí maʼni ajtsú numuu rí numiʼnííʼ nindxu̱u̱ índo̱ “na̱jkha̱nú mbiʼi ga̱jma̱a̱ gamiéjunʼ rí na̱nguá kuaʼti̱i̱n” (Eclesiastés 9:11). Rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí muguaʼdáá mbá gamiéjunʼ o muguáʼníí mbá dí ra̱májánʼ numuu rí kuwáanʼ náa rakáʼyoo.

9. Xóo eʼyáá rí Dios gíʼdoo mbá numuu mu maniñuuʼ marigá rí tsingíná rá.

9 Jeobá tséʼni marigá rí tsingíná. Ní má ragíʼdoo aʼkhúun índo̱ narígá guerra, delito, rí nuradímíjná ga̱jma̱a̱ rí tséjmaa. Ma̱ngaa tséʼni maʼxma, ma̱ʼkha̱ ruʼwambiiʼ, ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ gamiéjunʼ dí narígá. Mú mbáa ikháán natraximínáʼ: “Á mu Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ itháan gíʼdoo tsiakii, náa numuu rí tsírikhoo mu xárígá dí ra̱májánʼ xá.” Nduʼyáá rí Dios nandoo kaʼyulú wéñuʼ, ikha jngó gíʼdoo mbá numuu májánʼ mu maniñuʼ marigá tsingíná (1 Juan 4:8).

NÍJKHA NANIÑUʼ DIOS MARIGÁ RÍ TSINGÍNÁ RÁ.

10. Ndiéjunʼ niʼthí Satanás numuu Jeobá rá.

10 Náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén, Gixa̱a̱ niʼngo̱o̱ niʼni rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva xúnimbu̱ún kuyáá Dios. Niʼthá numuu Jeobá rí nindxu̱u̱ mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ ra̱májaanʼ. Niʼthí dí rígá mbá rí májánʼ rí Dios tsíyoo maxnún. Satanás nindoo masngájmuun rí ikhaa mani̱ndxu̱u̱ bi̱ maʼtáñajunʼ itháan májánʼ ki xóo Jeobá ga̱jma̱a̱ rí tséñunʼ Dios (Génesis 3:2-5; atayáá nota 27).

11. Ndiéjunʼ graxe̱ eyóoʼ muriʼña̱a̱ rá.

11 Adán ga̱jma̱a̱ Eva túnimbu̱ún kuyáá Jeobá ga̱jma̱a̱ nixuximíjna̱ náa ikhaa. Nikumu̱ún rí kaʼñún muraʼwi̱i̱ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ. Xú káʼnii gándoo gasngájma Jeobá rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva nijngawi̱i̱n, ga̱jma̱a̱ rí ikhaa ndaʼyoo ndiéjunʼ nindxu̱u̱ rí májánʼ náa ikháanʼ rá.

12, 13. a) Ndíjkha rí Jeobá táʼnimbáti̱gi̱i̱n mbá nacha̱ Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá. b) Náa numuu rí Jeobá niniñuuʼ rí Satanás maʼtáñajunʼ náa numbaaʼ ga̱jma̱a̱ rí xa̱bu̱ mutañajumijná rá.

12 Jeobá nindoo rí Ku̱ba̱ʼ mani̱ndxu̱u̱ mitsaan ga̱jma̱a̱ rí majtíin e̱jñún Adán ga̱jma̱a̱ Eva ma̱ngaa Jeobá maʼnimbánuu rí nandoo maski ajndu Satanás magíʼ marikhoo (Génesis 1:28; Isaías 55:10, 11). Ikha jngó Jeobá táʼnimbáti̱gi̱i̱n mbá nacha̱ Adán ga̱jma̱a̱ Eva, ikhaa niniñuʼ muguaʼdíin e̱jñún. Xúʼko̱, e̱ji̱i̱n Adán ga̱jma̱a̱ Eva ma̱ndoo muraʼwíí tsáa eñún maʼtáñajúúnʼ.

13 Satanás niʼthá numuu Jeobá náa inún mbaʼin ángeles (Job 38:7; Daniel 7:10). Jeobá niniñuuʼ mba̱yu̱ʼ mbiʼi mu Satanás masngájma á mu gajkhun rí naʼthí. Ma̱ngaa niniñuuʼ mbiʼi mu xa̱bu̱ mutañajumijná náa numbaaʼ rí xtáa raʼtáñajunʼ Satanás. Xúʼko̱ xa̱bu̱ musngajma á mu ma̱ndoo mutañajumijná rí asndu xambáñuun Dios.

14. Ndiéjunʼ rí nikujmaa kaʼwu índo̱ ninújngoo mba̱yu̱u̱ʼ tsiguʼ rá.

14 Mba̱yu̱ʼ tsiguʼ má rí xa̱bu̱ nutañajumijná, mú xúgínʼ Xa̱bu̱ Ñajunʼ táʼngu̱u̱n. Ikha jngó nakujmaa rí Satanás naʼni nduwaʼ ga̱jma̱a̱ rí xa̱bu̱ nda̱ñúnʼ rí Dios mambáñun. Gaʼyee Jeremías tájngawa̱a̱n índo̱ niʼthí: “Oh Jeobá, ikhúúnʼ nda̱yo̱o̱ májánʼ rí xa̱bu̱ numbaaʼ na̱nguá kaʼyoo maʼtañajuminaʼ. Asndu má rakaʼyoo maʼthí xú káʼnii maxtáa” (Jeremías 10:23).

NDÍJKHA RÍ JEOBÁ NIGI̱ʼTHU̱U̱N MBA̱YU̱ʼ WÉÑUʼ RÁ.

15, 16. a) Náa numuu rí Jeobá naniñuuʼ marigá tsingíná mba̱yu̱ʼ wéñuʼ rá. b) Ndíjkha rí Jeobá xóó tséʼnimbánuu xkujndu rí naʼni Satanás rá.

15 Ndíjkha rí Jeobá naniñuuʼ marigá tsingíná mba̱yu̱ʼ wéñuʼ rá. Náa numuu rí naniñuuʼ marigá dí ra̱májánʼ xá. Ndiyóoʼ mba̱yu̱ʼ tsiguʼ mu makujmaa rí Satanás tséjmaa maʼtáñajunʼ. Xa̱bu̱ numbaaʼ nudrigi̱i̱n mbaʼin Xa̱bu̱ Ñajunʼ, mú nimbáa tséjmaa gáʼni rí májánʼ. Ma̱ngaa, maski ajndu ciencia ga̱jma̱a̱ tecnología ndi̱jo̱o̱ wéñuʼ, mú xúgi̱ rígá itháan rí tséjmaa, tsingíná, delito ga̱jma̱a̱ guerra ki xóo nákha ginii. Xándoo guʼtañajumijná á mu tsembáyulú Dios.

16 Jeobá tséʼnimbánuu xkujndu rí naʼni Satanás. Á mu naʼni, maxtáa rambáyúu Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígio̱o̱ Satanás, ga̱jma̱a̱ Dios nditháan xáʼni rígi̱. Ma̱ngaa, xa̱bu̱ numbaaʼ makumún rí ma̱ndoo mutañajumijná májánʼ. Mú Dios xándoo maʼni rúʼko̱, numuu rí nindxu̱u̱ nduwaʼ ga̱jma̱a̱ ikhaa tséʼni nduwaʼ (Hebreos 6:18).

17, 18. Ndiéjunʼ gáʼni Jeobá mu maʼni májaanʼ xúgíʼ rí niʼni gachúu Gixa̱a̱ rá.

17 Jeobá ma̱ndoo maʼnimbánuu xúgíʼ dí ra̱májánʼ rí niʼni kumaa Satanás ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ numbaaʼ. Ikhaa maʼngo̱o̱ maʼni rígi̱. Jeobá ndaʼyoo nguánáa gáxti̱ʼña̱a̱ xúgíʼ rí naʼtánuma Satanás. Ikhú maʼni̱i̱ mitsaan Ku̱ba̱ʼ, xó má nindoo ikhaa. Xúgínʼ “bi̱ kajtiin náa iñá wa̱jinʼ” magabi̱ín (Juan 5:28, 29). Xa̱bu̱ ní xáʼniun nandii ga̱jma̱a̱ ní xákhañun. Jeobá majmiuu Jesús “mu maʼni gámbáa ñajunʼ rí naʼni Gixa̱a̱”, xóo muʼthá, rí maʼni gámbáa xúgíʼ rí Satanás niʼni (1 Juan 3:8). Ikha jngó nuxnáa núma̱aʼ Jeobá numuu rí naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyulú. Rígi̱ naʼni rí ma̱ndoo muniʼnííʼ ga̱jma̱a̱ muraʼwíí á mu nandulú rí ikhaa maʼtáñajunlú (atraxnuu 2 Pedro 3:9, 10). Maski ajndu numíniiʼ, Jeobá mambáyulúʼ mu maʼngulú (Juan 4:23; atraxnuu 1 Corintios 10:13).

18 Jeobá tsétsudáanʼ mu muraʼwíí rí ikhaa gáʼtañajunlú. Nixnúlú mbá regalo rí gíʼdoo wéñuʼ numuu: Rí ma̱ndoo muraʼwíí rí muʼni. Guʼyáá ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n náa ikháanʼ regalo rígi̱.

NDIÉJUNʼ GÁTRAʼWÍÍ MATANI IKHÁÁN RÁ.

19. a) Xú káʼnii regalo nixnúlú Jeobá rá. b) Ndíjkha rí gíʼmaa muxna̱a̱ núma̱aʼ ga̱jma̱a̱ numuu regalo rígi̱ xá.

19 Jeobá niniñulú muraʼwíí rí ma̱ndoo muʼni. Núma̱aʼ ga̱jma̱a̱ numuu regalo rígi̱ ma̱ndoo muraʼwíí ndiéjunʼ gúʼni ga̱jma̱a̱ vida ndrígúlú ga̱jma̱a̱ á mu muʼni ñajuunʼ Jeobá o na̱nguá. Na̱nguá ni̱ndxu̱lú xóo xujkhúʼ bi̱ na̱nguá endxaʼwamíjna̱ rí muni (Proverbios 30:24-28). Ma̱ngaa na̱nguá ni̱ndxu̱lú xóo ajua̱nʼ, rí i̱ndó naʼni tikhu rí xó má niguma maʼni. Ma̱ndoo muraʼwíí tsáa xa̱bíi ganindxu̱lú, tsíin gambáxulúʼ gajmiúlú ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ gúʼni náa vida ndrígúlú. Jeobá nandoo rí makuwáanʼ tsímáá.

20, 21. Ndiéjunʼ gándoo matraʼwi̱i̱ matani rí mbiʼi xúgi̱ rá.

20 Jeobá nandoo rí maʼndulú kuʼyáá (Mateo 22:37, 38). Ikhaa nindxu̱u̱ xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ naxtáa gagi índo̱ a̱ʼdióo naʼthúu̱n rí nandoo kaʼyoo ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n. Jeobá naniñulú muraʼwíí á mu nandulú mbuʼyamajkuíí o na̱nguá. Satanás, Adán ga̱jma̱a̱ Eva niraʼwíí rí xúnimbu̱ún kuyáá Jeobá. Ndiéjunʼ gátraʼwíí matani ikháán rá.

21 Rí matraʼwíí matani ñajuunʼ Jeobá nindxu̱u̱ itháan májánʼ. Mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱ niraʼwi̱i̱ muni ñajuunʼ Dios ga̱jma̱a̱ xúni̱ rí nandoo Satanás (Proverbios 27:11). Xó má ndiʼyáá, Dios maʼni gámbáa xúgíʼ tsingíná ga̱jma̱a̱ maʼni̱i̱ mitsaan Ku̱ba̱ʼ. Ndiéjunʼ gándoo gátani ikháán mu maraxtaa ikhí rá. Mbuʼyáá xóo gáxti̱ʼña̱a̱ náa imbo̱o̱ capítulo.