Atambaʼtaa mu matraxnuu

Ayuʼ náa naʼthí rí xú káʼnii nindxu̱u̱ ináa

CAPÍTULO 1

Tsáa nindxu̱u̱ Dios rá.

Tsáa nindxu̱u̱ Dios rá.

1, 2. Xú káʼnii graxe̱ eni xa̱bu̱ rá.

E̱JI̱N nuni mbaʼa graxe̱. Índo̱ rígá rí nuʼthúún, mbaʼa nuthu nuraxulú: “Náa numuu rá.” Índo̱ nuriʼña̱a̱, ikhiin xóó nuraxi: “Mú, náa numuu rá.”

2 Tséʼniuu á mu guaniáanʼ o ni̱ndxu̱lú e̱ji̱n, xúgiáanʼ nuʼni graxe̱. Mbáa nuraximíjna̱lú ndiéjunʼ gúʼphu̱, xú káʼnii xtíin gúʼgíʼ o ndiéjunʼ gúʼtsilú. O mbáa nuʼni graxe̱ rí itháan gíʼdoo numuu ga̱jma̱a̱ xóo kuwáanʼ o xóo gakuwáanʼ nda̱wa̱á. Mú, á mu tsejuixtiʼña̱a̱ graxe̱ ndrígúlú mbáa asndu muniʼñáʼ ru̱ʼni̱ graxe̱.

3. Náa numuu rí mbaʼin xa̱bu̱ tséyááʼ majuixtiʼña̱a̱ graxe̱ ndrígu̱ún rá.

3 Lá ma̱ndoo Biblia mariʼña̱a̱ graxe̱ rí itháan gíʼdoo numuu ráʼ. Tikhun xa̱bu̱ nakumu̱ún rí xúʼko̱, mú tikhun nuthi rí mingíjyúuʼ makruaʼaʼ. Mbáa nakumu̱ún rí i̱ndó bi̱ nusngáa náa escuela ga̱jma̱a̱ ndxajkun ma̱ndoo makru̱ʼu̱u̱n. Ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ ni tsixmiéjúnʼ mbuyááʼ, numuu rí natiñu̱u̱nʼ makujmaa rí na̱nguá ejmañún. Ndiéjunʼ ekumaʼ ikháán rá.

4, 5. a) Xú káʼnii graxe̱ rí gíʼdoo numuu etani ikháán rá. b) Náa numuu rí gíʼmaa mataʼyááʼ má xúʼko̱ xóo majuixtiʼña̱a̱ rá.

4 Mbáa ikháán natani graxe̱ xóo rígi̱: “Náa numuu kuwáanʼ gi̱i̱ rá. Náa kuwa bi̱ nikháñun rá. Xú káʼnii nindxu̱u̱ Dios rá.” Jesucristo nijmaʼniiʼ numuu rí niʼsngáa májánʼ. Ikhaa niʼthí: “Gunda̱ʼa̱ má xúʼko̱, ga̱jma̱a̱ makhánala; guʼyáaʼ má xúʼko̱, ga̱jma̱a̱ muxkamaa; gudi̱i̱ má xúʼko̱, ga̱jma̱a̱ mambaʼtoo” (Mateo 7:7). Ikha jngó, xakanajkhaʼ. Atayááʼ má xúʼko̱ asndu náa mataxkamaa rí maxtiʼña̱a̱ graxe̱ ndrígáʼ.

5 Á mu natayáaʼ má xúʼko̱ xóo majuixtiʼña̱a̱, mataxkamaa náa Biblia (Proverbios 2:1-5). Ma̱ta̱ya̱a̱ rí majuixtiʼña̱a̱ na̱nguá nindxu̱u̱ mingíjyúuʼ makruaʼaʼ. Ma̱ngaa rí gájmañaaʼ mambáyaaʼ maraxtaa itháan gagi rí mbiʼi xúgi̱. Ma̱ngaa maraʼti̱i̱n mbá rí itháan májánʼ nda̱wa̱á. Guʼyáá mbá graxe̱ rí naʼni maxmiéjúnʼ mbaʼin xa̱bu̱.

LÁ NAXMIÉJUNʼ KAʼYULÚ DIOS RÁʼ.

6. Ndíjkha rí mbaʼin nakumu̱ún rí Dios tsixmiéjunʼ kaʼyulú rá.

6 Mbaʼin xa̱bu̱ nakumu̱ún rí Dios tsixmiéjunʼ kaʼyulú. Nundxa̱ʼwa̱míjna̱: “Á mu Dios naxmiéjunʼ eʼni, numbaaʼ mani̱ndxu̱u̱ mixtiʼkhu wéñuʼ”. Rí mbiʼi xúgi̱ rígá guerra, xa̱bu̱ tsíñún gúyamijná ga̱jma̱a̱ rígá tsingíná asndu náá. Xa̱bu̱ naʼñún nandii, numíniiʼ ga̱jma̱a̱ asndu nakháñun. Ikha jngó tikhun nuraximíjna̱: “Á mu gajkhun rí Dios naxmiéjunʼ kaʼyulú, náa numuu rí tséʼni gámbáa xúgíʼ rí naʼni mumíniiʼ xá.”

7. a) Náa numuu rí mbaʼin xa̱bu̱ nakumu̱ún dí ra̱májaanʼ Dios rá. b) Xú káʼnii eʼyáá gajkhun rí Dios tséʼni marigá dí ra̱májánʼ rá.

7 Índo̱ narígá mbá gamiéjunʼ, ndxajkun asndu nuthi dí rúʼko̱ nindxu̱u̱ rí nandoo Dios. Nuthi rí ikhaa nindoo marigá xúʼko̱ kaʼnii. Índo̱ nuthi rígi̱, nunigámaa Dios rí ikhaa gíʼdoo aʼkhúun. Rúʼko̱ naʼni rí mbaʼin xa̱bu̱ makumún dí ra̱májaanʼ kayuuʼ Dios. Mú Dios nditháan tséʼni marigá dí ra̱májánʼ. Náa numuu nduʼyáá rí gajkhun nindxu̱u̱ rígi̱ rá. Numuu rí náa Biblia naʼthí rí Dios tségruiga dí ra̱májánʼ náa inuu nimbáa. Náa Santiago 1:13 naʼthí: “Ríʼdo̱o̱ eʼkha̱nú dí ra̱májánʼ, nimbáa xáʼthi: ‹Dios egrui̱ga̱ dí ra̱májánʼ náa inuʼ›. Numuu rí Dios tsekuʼma dí ra̱májánʼ, ni má tsígrui̱ga̱ dí ra̱májánʼ náa inu nimbáa”. Gajkhun má rí Dios tsírikhoo dí marigá dí ra̱májánʼ. Mú ikhaa nditháan tséʼni marigá (atraxnuu Job 34:10-12). Guʼyáá mbá xkri̱da rí mambáyulúʼ makru̱ʼu̱lú rígi̱.

8, 9. Xú káʼnii xkri̱da esngájma dí ragíʼmaa muʼnigámaa Dios ga̱jma̱a̱ numuu xkujndu rí kuaʼdáá rá.

8 Atatsaʼwáminaʼ náa mbáa xa̱bu̱ bi̱ nandoo kaʼyoo wéñuʼ a̱ʼdióo ga̱jma̱a̱ naʼsngóo maraʼwíí májánʼ rí maʼni. Índo̱ a̱ʼdióo nakhi̱i̱, nánguá eʼnimbo̱o̱ kaʼyoo anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ naniñúnʼ bi̱ kuwa náa goʼwóo. Dxámá nagíʼdu̱u̱ naʼni dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ nakudaminaʼ xkujndu. Lá maratha rí anu̱u̱ gíʼdoo aʼkhúun ga̱jma̱a̱ numuu xkujndu rí gáraʼnuu a̱ʼdióo numuu rí tárikoo xáʼ. Na̱nguá (Lucas 15:11-13). Xúʼko̱ má kayuuʼ, ragíʼmaa muʼnigámaa Dios ga̱jma̱a̱ numuu xkujndu ndrígúlú. Xó má xa̱bu̱ buʼko̱, Dios tárikúún rí xa̱bu̱ xúnimbu̱ún kuyáá ga̱jma̱a̱ muni dí ra̱májánʼ. Ikha jngó índo̱ narígá mbá dí ra̱májánʼ, gíʼmaa marmáʼáan a̱jkiu̱lú rí Dios táʼni marigá rígi̱.

9 Gajkhun má rí Dios tsírikhoo mu xarigá dí ra̱májánʼ, mú gíʼdoo mbá numuu rí naniñuʼ marigá. Náa capítulo 11 majmañaaʼ ndiéjunʼ eʼthí Biblia ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. Mú gajkhun rí Dios nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ ragíʼdoo aʼkhúun ga̱jma̱a̱ numuu xkujndu rí kuaʼdáálú. Mú i̱ndó ikhaa ma̱ndoo maʼnimbánuu (Isaías 33:2).

10. Xú káʼnii eʼyáá rí Dios maʼni májaanʼ xúgíʼ rí nini xa̱bu̱ ra̱míjínʼ rá.

10 Dios nindxu̱u̱ kaʼwii (Isaías 6:3). Xúgíʼ rí naʼni nindxu̱u̱ kaʼwu ga̱jma̱a̱ májánʼ. Ikha jngó ma̱ndoo muʼnimbulúʼ rí naʼthí. Mú xándoo muʼthá ikháá má ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱. Mú nguáná xúgiáanʼ nuʼni dí ra̱májánʼ. Asndu á mu mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ nandoo maʼni rí májánʼ, mú na̱nguá gíʼdoo tsiakii mu maʼni májaanʼ xúgíʼ dí nuni xa̱bu̱ ra̱míjínʼ. I̱ndó Dios gíʼdoo tsiakii mu maʼngo̱o̱ maʼni. Ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rígi̱, nandoo nduʼyáá gajkhun rí ikhaa ma̱ndoo maʼni ga̱jma̱a̱ nandoo maʼni májaanʼ xúgíʼ rí nuni xa̱bu̱. Dios maʼni gámbóo dí ra̱májánʼ asndu kámuu (atraxnuu Salmo 37:9-11).

XÚ KÁʼNII EKU̱MU̱U̱ DIOS ÍNDO̱ NUMÍNIIʼ RÁ.

11. Xú káʼnii eku̱mu̱u̱ Dios índo̱ ndaʼyoo rí kuwáanʼ rumíniiʼ rá.

11 Xú káʼnii eku̱mu̱u̱ Dios índo̱ ndaʼyoo xúgíʼ rí narígá náa numbaaʼ ga̱jma̱a̱ xkujndu rí kuaʼdáá rá. Náa Biblia naʼsngáa rí Dios naniguuʼ wéñuʼ rí jmbu (Salmo 37:28). Ikhaa ndaʼyoo xúgíʼ rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ rí xtáa rarígá ma̱ngaa nagawúnʼ wéñuʼ índo̱ ndaʼyoo rí numíniiʼ. Náa Biblia naʼthí rí Dios “nixtáa gíná wéñuʼ” nákha wajyúúʼ índo̱ nirígá dí ra̱májánʼ wéñuʼ náa numbaaʼ (Génesis 6:5, 6). Ga̱jma̱a̱ Dios tsériʼkuminaʼ (Malaquías 3:6). Náa Biblia naʼthí rí Dios gajkhun naxmiéjunʼ kaʼyulú (atraxnuu 1 Pedro 5:7).

Náa Biblia naʼsngáa rí Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ Niʼni numbaaʼ.

12, 13. a) Ndíjkha rí nandulú kuʼñúún xa̱bu̱ rá. b) Xú káʼnii ekumulú índo̱ nduʼyáá tsingíná dí rígá náa numbaaʼ rá. c) Náa numuu eʼyáá májánʼ rí Dios maʼni gámbáa tsingíná ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ rá.

12 Náa Biblia ma̱ngaa naʼthí rí Dios niʼniáanʼlú xó má kaʼnii ikhaa (Génesis 1:26). Rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí Dios niʼniáanʼ xó má xa̱bu̱ nindxu̱u̱ ikhaa. Mbá xkri̱da, náa Biblia naʼsngúlú rí “Dios nandoo kaʼñúún xúgínʼ” (1 Juan 4:8). Xúgíʼ rí naʼni Dios naʼni numuu rí nandoo kaʼyulú. Ikha jngó ikháanʼ kuaʼdáá ngajua numuu rí Dios nandoo kaʼyulú. Á mu nagawúnlú índo̱ nduʼyáá rí xa̱bu̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhún numíniiʼ, mú Dios itháan nagawúunʼ. Xú káʼnii eʼyáá rá.

13 Atatsaʼwáminaʼ rígi̱: Á mu ikháán xtaʼdáá tsiakii mu matani gámbáa tsingíná ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ dí xtáa rarígá náa numbaaʼ, lá xátani gámbáa ráʼ. Xúʼko̱ káʼnii, numuu rí ikháán nandaʼ xtañún xa̱bu̱. Mú Dios rá. Ikhaa maʼni gámbáa xúgíʼ tsingíná ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí ra̱májánʼ numuu rí nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ maʼngo̱o̱ maʼni. Ikháán natayáá májánʼ rí mambanúu xúgíʼ dí naʼthí náa nagi̱ʼdu̱u̱ libro rígi̱. Mu mbuʼyáá rí gajkhun rí niʼthí maʼni Dios, gíʼmaa muniʼnííʼ májánʼ.

DIOS NANDOO MATATSIʼNÍIʼ

Á mu nandaaʼ mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, naratháán mbiʼyaaʼ. Dios naʼthúlúʼ mbiʼyuu náa Biblia.

14. Xú káʼnii mbiʼyuu Dios, ga̱jma̱a̱ xú káʼnii eʼyáá rí nandoo majmúlú mbiʼyuu xá.

14 Índo̱ ikháán nandaaʼ mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ mbáa, ndiéjunʼ rí naratháán ginii xá. Ikháán naratháán mbiʼyaaʼ. Mú, Dios rá. Lá gíʼdoo mbiʼyuu xáʼ. Mbaʼa religión nuthi rí ikhaa mbiʼyuu Dios o Señor, mú raʼkháa xúʼko̱ phú mbiʼyuu. Nindxu̱u̱ títulos, xóo Túngaa o Xa̱bu̱ Ñajunʼ. Dios naʼthúlúʼ rí mbiʼyuu nindxu̱u̱ Jeobá. Náa Biblia naʼthí: “Ikháán mbiʼyaaʼ Jeobá, i̱ndó ikháán ni̱ndxa̱ʼ bi̱ phú Mba̱a̱ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” (Salmo 83:18 [82:19 náa i̱ʼwáʼ Biblia]). Dios nandoo mbuʼyáá xú káʼnii mbiʼyuu ga̱jma̱a̱ rí majmulúʼ. Xóo eʼyáá rá. Numuu rí bi̱ niniraʼmáʼ Biblia nijmún mbaʼa nuthu (Éxodo 3:15; 6:3). Dios naʼthúlúʼ mbiʼyuu mu ma̱ndoo mambaxúlúʼ gajmiúlú.

15. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n mbiʼyuu Jeobá rá.

15 Mbiʼyuu Jeobá nindxu̱u̱ kiejunʼ, nandoo gáʼthúu̱n rí Dios ma̱ndoo maʼnimbánuu xúgíʼ rí naʼthí maʼni ga̱jma̱a̱ maʼni xúgíʼ rí nakudaminaʼ maʼni. Nda̱wa̱a̱ nimbáa bi̱ maʼngo̱o̱ marikhoo. I̱ndó Jeobá kaʼyoo magumbiʼyuu xúʼko̱ kaʼnii. *

16, 17. a) Náa numuu rí Jeobá gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii rá. b) Ndíjkha rí Jeobá nindxu̱u̱ Rey bi̱ xtáa kámuu rá. c) Náa numuu rí Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ Niʼni xúgíʼ rá.

16 Xó má ndiʼyáá, náa Salmo 83:18 naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá: “I̱ndó ikháán ni̱ndxa̱ʼ bi̱ phú Mba̱a̱”. Náa Biblia najmuu i̱ʼwáʼ títulos mu maʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá. Mbá xkri̱da, Revelación (Apocalipsis) 15:3 naʼthí: “Mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ mitsaan xúgíʼ rí nitani̱, Jeobá Dios, bi̱ gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii”. Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n “bi̱ gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii” rá. Nandoo gáʼthúu̱n rí Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ itháan gíʼdoo tsiakii. Ga̱jma̱a̱ 1 Timoteo 1:17 naʼthí rí Jeobá nindxu̱u̱ “Rey asndu kámuu”. Rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí Jeobá xtáa kámuu mbiʼi. Ma̱ngaa náa Salmo 90:2 naʼthí rí Dios maxtáa kámuu mbiʼi. Lá ragájkhun rí mitsaan mbuʼyáá rígi̱ ráʼ.

17 Náa Biblia ma̱ngaa naʼsngáa rí mbáwíi Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ Niʼniáanʼ. Revelación 4:11 naʼthí: “Jeobá, mínaʼ ikháán, kaʼyaʼ rí matrigú gloria, gamajkhu ga̱jma̱a̱ tsiakii, numuu rí ikháán nitani̱ xúgíʼ dí rígá, ga̱jma̱a̱ numaʼ ikháán nindoo niguma xúgíʼ”. Xúʼko̱ kaʼnii, Jeobá niʼni xúgíʼ dí rígá: Asndu ángeles, a̱ʼgua̱a̱n bi̱ kuwa mekhuíí asndu e̱gi̱ʼ bi̱ kuwa náa lamáa ma̱ngaa xndúu ixi̱.

LÁ MA̱NDOO MAMBAXÁʼ GA̱JMA̱ʼ JEOBÁ RÁʼ.

18. a) Ndíjkha rí nakumu̱ún tikhun xa̱bu̱ dí xándoo mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Dios rá. b) Mú ndiéjunʼ eʼthí náa Biblia rá.

18 Tikhun xa̱bu̱ namiñun índo̱ nduyáá xú káʼnii xa̱bu̱ nindxu̱u̱ Jeobá. Nakumu̱ún dí ra̱ʼkhá tháán gíʼdoo tsiakii, mba̱a̱ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ rí xtáa mitsínguánʼ náa ikháanʼlú rí asndu tsixmiéjunʼ kaʼyulú. Mú Dios tsíyoo rí makumulúʼ xúʼko̱. Ikhaa nandoo rí mambaxúlúʼ gajmiúlú. Náa Biblia naʼthí rí Dios “na̱nguá xtáa mitsínguánʼ náa ikháanʼ” (Hechos 17:27). Dios nandoo rí ikháán matatsiʼniiʼ. Á mu xúʼko̱ tani, Dios naʼthí rí maxtáa mijngii náa ikháán ga̱jma̱a̱ mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ (Santiago 4:8).

19. a) Ndiéjunʼ gándoo gátani mu mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Dios rá. b) Ndiéjunʼ rí itháan nanigua̱ʼ náa Jeobá rá.

19 Ndiéjunʼ gándoo matani ikháán mu mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Dios rá. Jesús niriʼña̱a̱ índo̱ niʼthí: “Rígi̱ eyoo gáʼthúu̱n rí maraxtaa kámuu mbiʼi, rí muninuwínʼ ikháán, mbáwiin ikháán bi̱ ni̱ndxa̱ʼ Dios gajkhun, ga̱jma̱a̱ Jesucristo bi̱ nitaxúnguanʼ” (Juan 17:3). Á mu najmañaʼ má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá ma̱ngaa Jesús, matatsiʼniiʼ itháan ga̱jma̱a̱ mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ. Ma̱ngaa ma̱ndoo maraxtaa kámuu. Asndu gi̱i̱, ikháán nijmañaaʼ rí “Dios nandoo kaʼñún xúgínʼ” (1 Juan 4:16). Mú, ikhaa mbaʼa xóo xa̱bu̱ nindxu̱u̱. Náa Biblia naʼsngáa rí Jeobá nindxu̱u̱ “bi̱ naʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n, ga̱jma̱a̱ nagáwiinʼ a̱jkiu̱u̱n, na̱nguá kiʼnáa nacha̱ ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán eyoo kaʼyulúʼ ga̱jma̱a̱ gajkuwiin” (Éxodo 34:6). Ma̱ngaa naʼsngáa rí Jeobá májánʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ ‹xtáa xawii mu maʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n› (Salmo 86:5). Ma̱ngaa Dios naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ jmbii (2 Pedro 3:9; Revelación 15:4). Ikháán majmañaaʼ itháan ga̱jma̱a̱ rí xóo xa̱bu̱ nindxu̱u̱ índo̱ gátanigajmaa Biblia.

20, 21. Xú káʼnii gándoo mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Dios á mu tsetayáá rá.

20 Xú káʼnii gándoo mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Dios á mu tsítayáá xá. (Juan 1:18; 4:24; 1 Timoteo 1:17.) Índo̱ gátra̱xnuu Biblia, ma̱ta̱ya̱a̱ rí Jeobá gajkhun xtáa (Salmo 27:4; Romanos 1:20). Índo̱ gajmañaaʼ itháan numuu Jeobá, itháan gáʼndaaʼ xtayáá ga̱jma̱a̱ maku̱ma̱ʼ rí xtaa itháan mijngii náa ikhaa.

Rí xóo eyoo kaʼyulú Anu̱lú bi̱ xtáa mekhuíí nindxu̱u̱ itháan ki xóo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nandoo kaʼyoo a̱ʼdióo.

21 Majmañaaʼ rí Jeobá nindxu̱u̱ Anu̱lú bi̱ nandoo kaʼyulú (Mateo 6:9). Ikhaa niʼni makuwáanʼ ga̱jma̱a̱ nandoo makuwáanʼ májánʼ. Rúʼko̱ rí nandoo mbáa xa̱bu̱ bi̱ nandoo kaʼñún e̱ji̱i̱n (Salmo 36:9). Náa Biblia naʼsngáa rí ikháán ma̱ndoo mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Jeobá (Santiago 2:23). Lá natatsaʼwáminaʼ ráʼ. Bi̱ Niʼni xúgíʼ numbaaʼ nandoo mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ.

22. Ndiéjunʼ gíʼmaa matani á mu mbáa naʼni rí matatsiʼñáʼ ratanigajmaa Biblia rá.

22 Mbáa tikhun xa̱bu̱ maʼndún rí ikháán matatsiʼñáʼ ratanigajmaa Biblia. Mbáa naxmiéjúnʼ rí ikháán matriʼkui̱i̱ religión ndrígaaʼ. Mú ndiéjunʼ gíʼmáán matani á mu eʼwíínʼ tsíñún rí mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ Jeobá rá. Xátatsiʼñáminaʼ. Dios bi̱ itháan májaanʼ bi̱ ma̱ndoo mambaxáʼ ga̱jma̱ʼ.

23, 24. a) Náa numuu rí gíʼmaa matani má xúʼko̱ graxe̱ rá. b) Ndiéjunʼ gajmañulú náa imbo̱o̱ capítulo rá.

23 Índo̱ gátanigajmaa Biblia mataxkamaa tikhuu rí xákrua̱ʼa̱ʼ. Índo̱ gáʼyóóʼ atani graxe̱ ga̱jma̱a̱ atanda̱ʼa̱ rí mixtambáyaaʼ. Jesús niʼthí rí gíʼmaa manindxa̱ʼ mbáa xa̱bu̱ guabaaʼ xóo mbáa ada̱. Xó má ndiʼyáá nákha ginii, e̱ji̱n nuni mbaʼa graxe̱ (Mateo 18:2-4). Ga̱jma̱a̱ Dios nandoo rí mangáán majuixtiʼña̱a̱ graxe̱ ndrígáʼ. Ikha jngó atanigajmaa tsumáá Biblia ga̱jma̱a̱ atayáá á mu gajkhun nindxu̱u̱ rí najmañaaʼ (atraxnuu Hechos 17:11).

24 Rí xóo matatsiʼniiʼ itháan májánʼ Jeobá nindxu̱u̱ rí matanigajmaa Biblia. Náa imbo̱o̱ capítulo majmañaaʼ ndíjkha rí Biblia nindxu̱u̱ mbá libro kiejunʼ.

^ párr. 15 Á mu náa Biblia ndrígaaʼ tséjmuu mbiʼyuu Jeobá. Ma̱ndoo ma̱ta̱ya̱a̱ itháan dí xóo eyoo gáʼthúu̱n ga̱jma̱a̱ xóo ejuiʼthá mbiʼyuu Dios, atayáá nota 1.